Par AML prasību nepildīšanu VID piemēroto sodu apmērs pārsniedz 750 tūkst. EUR

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzliktos sodus par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un Sankciju likuma prasību neievērošanu līdz šim saņēmušas 646 personas, liecina Lursoft apkopotā informācija. Tā rāda, ka lielākajai daļai pārkāpēju piemēroti naudas sodi. To apmēri svārstās no 50 eiro līdz pat 10 tūkstošiem eiro.

VID publiskotā informācija liecina, ka 2017.gadā sods par NILLTPFN un Sankciju likuma pārkāpumiem piemērots tikai vienam uzņēmumam, jo tas nav iesniedzis VID ziņojumu par darbības veidu, kā arī nav atbildējis uz iestādes pieprasījumu sniegt informāciju. Turpmākajos gados sodīto personu skaits palielinājies.

Jau 2018. gadā sodu saņēmušas 29 personas, savukārt 2019.gadā un 2020.gadā sodīto personu skaits pietuvojies 300. Lursoft, balstoties uz VID sniegtajiem datiem, izpētījis, ka pērn gada laikā sodītas 295 personas. Šogad līdz 24. martam sodu par konstatētajiem pārkāpumiem saņēmušas 30 personas. Tām piemērotais kopējais sodu apmērs veido 22,3 tūkstošus eiro.

• 

Jānorāda, ka, atšķirībā no 2018. un 2019.gada, kad atsevišķos gadījumos pārkāpējiem izteikts brīdinājums, gan šogad, gan arī pērn visu konstatēto pārkāpumu gadījumā piemērotas soda naudas. Teju trešdaļā gadījumu soda naudas apmērs bijis robežās līdz 500 eiro, savukārt vairāk nekā pusē (54%) gadījumu, soda apmērs bijis no 500 līdz 2000 eiro. Kopējais līdz šim VID piemēroto naudas sodu apjoms sasniedz 753,3 tūkst. EUR.

Visbiežāk sodītajiem uzņēmumiem konstatēti šādi pārkāpumi:

• Ir nepilnīgi izstrādāta NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma;
• Nav veikts visu klientu NILLTPFN risku novērtējums;
• Nevar uzrādīt klientu izpētes dokumentus;
• Nav dokumentēts NILLTPFN un sankciju risku novērtējums;
• Nav noskaidroti klientu patiesie labuma guvēji un to piederība politiski nozīmīgas personas statusam;
• Nav ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem;
• Nav veikta klientu darījumu uzraudzība;
• Nav iecelta par likuma prasību atbildīgā persona;
• u.c. gadījumos par likuma prasību nepildīšanu.

• 

Lursoft pētījums parāda, ka atsevišķos gadījumos VID pieņēmis arī daudz radikālākus mērus par soda naudas piespriešanu. Tā, piemēram, jau 2018.gada maijā VID pieņēmis lēmumu apturēt SIA “VHR” darbību un piemērot lieguma izmaiņu  reģistrācijai komercreģistrā, uzņēmuma reorganizācijai un dalībnieku maiņai. Lursoft dati rāda, ka 2019.gada martā juridisko pakalpojumu sniedzējs SIA “VHR” likvidēts.

Pēdējos divus gadus SIA “VHR” vienīgais īpašnieks bijis Bogdans Šukšins no Krievijas. Uzņēmējam savulaik piederējis arī nu jau likvidētais elektrosadales un kontroles iekārtu ražošanas uzņēmums SIA “ROSEK”, kā arī SIA “Alunāna biroji”.

Jānorāda, ka šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad par NILLTPFN un Sankciju likumu pārkāpumiem VID pieņēmis lēmumu apturēt kāda uzņēmuma darbību. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka līdz šim šādu iemeslu dēļ darbība apturēta teju 70 uzņēmumiem, piedevām, papildus tam piemērojot arī naudas sodus. Divi šādi gadījumi reģistrēti arī šogad. 

Soda nauda 2000 eiro apmērā piemērota konsultāciju un juridisko pakalpojumu sniedzējam SIA “Intelligent”, jo uzņēmums nav izpildījis VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt piemērotos dokumentus. Papildu soda naudai, pieņemts lēmums arī apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, Veronikai Falai piederošais SIA “Intelligent” aizpērn apgrozījis 123,27 tūkst. EUR. Jānorāda, ka dažas dienas pirms VID apturējis SIA “Intelligent” saimniecisko darbību, uzņēmēja kļuvusi par SIA “LAWACT” jauno īpašnieci. Iepriekš uzņēmums piederējis kompānijai no Igaunijas – Premiafin OU. Uz š.g. 25 martu gan SIA “LAWACT”, gan SIA “Intelligent” reģistrēti nodokļu parādi.

Šogad, pēc tam kad konstatēti pārkāpumi NILLTPFN un Sankciju likumu prasību izpildē, darbība apturēta vēl vienam uzņēmumam – AS “iHOLDING”. Uzņēmums nebija pildījis VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus, tāpēc tam piemērots 5000 eiro naudas sods, kā arī apturēta tā darbība. Tiesa, tā kā uzņēmums novērsis iepriekš pieļautos pārkāpumus, VID februāra sākumā pieņēmis lēmumu par AS “iHOLDING” darbības atjaunošanu. 

Saņemtie sodi, nenoliedzami, atstāj ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību. To apliecina arī Lursoft apkopotā informācija, kas parāda, ka desmitā daļa no visiem uzņēmumiem, kuriem piemērots sods par NILLTPFN un Sankciju likumu pārkāpumiem, jau likvidēti. Vēl 11 uzņēmumiem šobrīd reģistrēts aktīvs likvidācijas process. No likvidētajiem uzņēmumiem 36% iepriekš strādājuši uzskaites, grāmatvedības, audita pakalpojumu jomā, vēl 13% snieguši juridiskos pakalpojumus. 

Lursoft lietotājiem pieejami pakalpojumi, kas atvieglo klientu izpētes procesu, vienuviet AML izziņā aptverot visu pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, kā arī nodrošina pārbaužu veikšanu Sankciju sarakstos.

Nozares, kurās strādājošie uzņēmu visbiežāk saņēmuši sodus par NILLTFN un Sankciju likumu pārkāpumiem:

1. Uzskaites, grāmatvedības, audita pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos;
2. Juridiskie pakalpojumi;
3. Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās;
4. Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana;
5. Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu.

Jānorāda, ka gan grāmatvedības, gan arī juridiskie pakalpojumi ir tās nozares, kuru uzņēmumi visbiežāk sodīti par NILLTPFN un Sankciju likumu pārkāpumiem. Lursoft pētījums parāda, ka 56% no visiem uzņēmumiem, kuriem piemēroti sodi, pārstāv uzskaites, grāmatvedības, audita pakalpojumu nozari, vēl 6% – juridiskos pakalpojumus. Tiesa, sodīto uzņēmumu pārstāvēto nozaru loks ir gana plašs, kas nozīmē, ka NILLTFN un Sankciju likumu prasības saistošas plašam uzņēmumu skaitam. Tostarp sodīto vidū ir ne tikai grāmatvedības, juridisko un konsultāciju pakalpojumu sniedzēji, bet arī kravu pārvadāšanas, reklāmas aģentūru, datorprogrammēšanas, būvniecības, mežizstrādes, kokapstrādes, interneta portālu darbību u.c. nozarēs strādājoši uzņēmumi.

Jāatzīmē, ka VID ir tikai viens no NILLTPFN subjektu uzraugošajām institūcijām, jo kopumā valstī šīs uzraudzības un kontroles funkcijas veic vairākas organizācijas – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Patērētātu tiesību aizsardzības centrs, Finanšu izlūkošanas dienests, Zvērinātu notāru padome, Zvērinātu advokātu padome, Zvērinātu revidentu asociācija, Maksātnespējas kontroles dienests u.c.

Lai palīdzētu uzņēmējiem labāk izprast NILLTPFN un Sankciju likumu prasību nianses un izvairīties no sodiem, Lursoft regulāri organizē seminārus par AML subjektiem aktuālām tēmām – iekšējās kontroles sistēmas izveidi, sankciju pārkāpšanas riskiem, klientu risku izvērtēšanu un patieso labuma guvēju izpēti. Tajos eksperti skaidro gan likuma prasības, gan sniedz ieteikumus, kam svarīgi pievērst uzmanību klientu izpētes procesā, gan arī to, kur meklēt vajadzīgo informāciju un kā dokumentēt klientu izvērtēšanas procesu, lai pēc tam nepieciešamības gadījumā varētu tā veikšanu pierādīt uzraugošajām institūcijām. 

Piesakies jau tagad tuvākajiem Lursoft semināriem:

• 15. aprīlī – Ceļvedis iekšējās kontroles sistēmas izveidē un klientu izpētē
• 21. aprīlī – Sankciju pārkāpšanas riski
• 28.aprīlī – Patiesais labuma guvējs. Tā noskaidrošana, izpēte, riski

*Dati apkopoti uz 29.03.2021.