Blog

Valsts atbalstu Covid-19 krīzē saņēmuši vairāk nekā 13 tūkstoši uzņēmumu. Kas ir šie uzņēmumi?

2021. gada 11. februāris

Valsts atbalstu Covid-19 pandēmijas seku novēršanai līdz šim saņēmuši vairāk nekā 13 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotā informācija, kas veido tikai nepilnus 8% no visiem šobrīd Latvijā reģistrētajiem aktīvajiem uzņēmumiem.

To vidū visvairāk ir komersantu, kuru darbiniekiem izmaksāti dīkstāves pabalsti (10,2 tūkstoši uzņēmumu), 3,6 tūkstošiem uzņēmumu atbalstīta nokavēto nodokļu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem, bet 3,3 tūkstoši uzņēmumu saņēmuši subsīdijas darbinieku algu izmaksai. 

Lursoft pētījumā noskaidrojis, kuru nozaru uzņēmumi visaktīvāk izmantojuši iespēju saņemt valsts atbalstu, kuri saņēmuši lielāko atbalstu tūrisma nozares uzņēmumiem, bet kuri – eksportējošajiem uzņēmumiem. 

Apkopotā informācija par atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem liecina, ka teju ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem strādā tirdzniecības sektorā, bet vēl 12,7% saistīti ar viesu izmitināšanu un sabiedrisko ēdināšanu. Tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka tieši izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas sektors visbūtiskāk sajutis krīzes radītās sekas, pavasarī strauji samazinoties tūristu skaitam, savukārt tirdzniecības sektors spēcīgu sitienu piedzīvojis līdz ar valdības lēmumu pilnībā apturēt veikalu darbību, atļaujot strādāt vien atsevišķiem izņēmumiem un definējot tā dēvētās pirmās nepieciešamības preces, kuras atļauts tirgot klātienē.

Analizējot datus par tirdzniecības sektorā strādājošajiem valsts atbalsta saņēmējiem, redzams, ka vairākums no tiem (65,4%) saistīti ar mazumtirdzniecību, ceturto daļu no visiem veido vairumtirgotāji, bet nepilni 10% no visiem atbalsta saņēmējiem tirdzniecības nozarē ir automobiļu un motociklu tirgotāji. Tāpat kā valsts atbalsta saņēmēju vidū kopumā, arī tirgotāju vidū vairāk nekā puse no visiem atbalsta saņēmējiem reģistrēti galvaspilsētā Rīgā.

Lursoft dati rāda, ka valsts atbalsta saņēmēji 2019.gadā nodarbinājuši 185,5 tūkstošus darbinieku un nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 2,1 miljardu eiro. Analizējot datus par nodokļu parādiem, Lursoft dati rāda, ka aizvadītā gada laikā nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, reģistrēts 48,9% no visiem atbalsta saņēmējiem. 6% uzņēmumu nodokļu parāds pērn reģistrēts visus 12 mēnešus. Ceturtā daļa no šiem uzņēmumiem saistīti ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, bet vēl piektdaļa – ar mazumtirdzniecību. 

Valsts atbalstu saņēmušo uzņēmumu vidējais vecums – 9 gadi

Iespēju saņemt atbalstu izmanto vairākkārt

Valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai paredz iespēju vairākos gadījumos atbalstu saņemt atkārtoti. Kā, piemēram, pabalstu darbiniekiem par dīkstāvi, subsīdijas algu izmaksai vai arī nokavēto nodokļu samaksas pagarinājumu.

TOP 5 nozares, kuru darbiniekiem visbiežāk izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi:

  1. Mazumtirdzniecība;
  2. Ēdināšanas pakalpojumi;
  3. Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana;
  4. Vairumtirdzniecība;
  5. Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība.

Lursoft dati liecina, ka dīkstāves pabalsts vairākkārt izmaksāts nepilniem 7 tūkstošiem uzņēmumu, sešu uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsti kopš aizvadītā gada pavasara izmaksāti vairāk nekā 10 reizes. Visbiežāk to saņēmuši azartspēļu uzņēmuma SIA “Alfor” darbinieki, kopskaitā 14 reizes. Pēdējo reizi atlīdzība par dīkstāvi SIA “Alfor” darbiniekiem izmaksāta janvārī, tās kopējam apjomam veidojot 330,1 tūkst. EUR. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, 13 reizes dīkstāves pabalsti līdz šim izmaksāti arī AS “Lido” un AS “Tallink Latvija” darbiniekiem. AS “Lido” gadījumā kopš decembra VID uzņēmumam arī trīs reizes izmaksājis subsīdijas darbinieku algām. 

Atšķirībā no dīkstāves pabalsta, kas tiek izmaksāts to uzņēmumu darbiniekiem, kuri turpina būt darba attiecībās, taču tiem, piemēram, epidemioloģisko prasību vai arī pieprasījuma krituma dēļ nav pietiekams darba apjoms, lai tie tiktu nodarbināti, darbiniekiem, kuri tiek nodarbināti, taču darba devējam nav pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu atlīdzību pilnā apmērā, ir iespēja 50% algas apmērā saņemt subsīdiju darba algai no valsts līdzekļiem. 

Līdz pētījuma sagatavošanas brīdim subsīdijas darbinieku algām VID izmaksājis nepilnus 5 tūkstošus reižu. Visbiežāk tās saņēmuši mazumtirdzniecībā, kā arī ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi.

TOP 5 nozares, kurās strādājošie uzņēmumi subsīdijas darbinieku algām saņēmuši visbiežāk:

  1. Mazumtirdzniecība;
  2. Ēdināšanas pakalpojumi;
  3. Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana;
  4. Vairumtirdzniecība;
  5. Izmitināšana. 

Lursoft pētījums atklāj, ka subsīdijas darbinieku algām visbiežāk izmaksātas mazumtirgotājam SIA “Profils A” un šūšanas darbnīcai SIA “Beates darbnīca”, katram 5 reizes. Dati liecina, ka SIA “Beates darbnīca” darbiniekiem aizvadītā gada aprīlī izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi un līdz pat decembra beigām uzņēmums atbalstu vairāk nav saņēmis. Turpmākā mēneša laikā piecas reizes uzņēmums saņēmis atbalstu algu subsīdijām, kā arī VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos. Pēc Lursoft izziņas informācijas, SIA “Beates darbnīca” šobrīd reģistrētas četras apģērbu labošanas darbnīcas.

Papildu atbalstam, kas kompensē darbiniekiem dīkstāvi, kā arī ļauj nodrošināt darbinieku algas izmaksas, apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai uzņēmējiem ir iespēja saņemt arī speciālus grantus. Ja sākotnēji tas tika noteikts 30% apmērā no bruto darba samaksas konkrētā laika periodā, nosakot, ka maksimālā piešķiramā summa vienam uzņēmumam ir 50 tūkst.EUR, š.g. februāra sākumā stājušies spējā grozījumi, kas paredz atbalsta apmēru palielināt līdz 60% no bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 tūkst. EUR katrā atbalsta periodā atsevišķi. 

Līdz pētījuma sagatavošanas brīdim grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai saņēmuši 2,5 tūkstoši uzņēmumu, piektā daļa no tiem strādā ēdināšanas pakalpojumu jomā. 

Lursoft aprēķinājis, ka 380 uzņēmumi, kuriem izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, iepriekš nav saņēmuši ne dīkstāves pabalstus darbiniekiem, ne tiem izmaksātas subsīdijas darbinieku algām vai apstiprināta nodokļu parāda atmaksas termiņa pagarināšana.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA “Užavas alus”. Uzņēmumam š.g. janvārī izmaksāts grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, bet iepriekš uzņēmums citus valsts atbalsta veidus nav saņēmis. Pēdējo gadu laikā alus darītājam nodokļu parāds, kas pārsniegtu 150 eiro, nav reģistrēts. 

Nozares, kuru uzņēmumiem visbiežāk izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai:

  1. Ēdināšanas pakalpojumi;
  2. Mazumtirdzniecība;
  3. Vairumtirdzniecība;
  4. Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana;
  5. Izmitināšana.

Speciāls atbalsts eksportētājiem un tūrisma nozarē strādājošajiem

Līdztekus jau iepriekšminētajiem atbalsta veidiem, eksportējošajiem, kā arī tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem bija iespēja klasificēties vēl papildu atbalstam, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Ekonomikas ministrijas publiskotā informācija liecina, ka eksportējošiem uzņēmumiem darba samaksas kompensēšanai valsts izmaksājusi 30,4 milj. EUR, bet tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem darba samaksas kompensēšanai – 14,6 milj. EUR. Eksportējošajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu darba samaksas kompensēšanai saņēmuši kopskaitā 259 uzņēmumi, no kuriem lielāko atbalstu saņēmis kravu pārvadātājs SIA “Kreiss” (800 tūkst. EUR) un mēbeļu ražotājs SIA “Kvist” (800 tūkst. EUR). Lursoft dati rāda, ka papildus minētā pabalsta saņemšanai VID arī vairākkārt apstiprinājis SIA “Kreiss” nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem. Nokavēto nodokļu samaksas sadali VID atbalstījis arī mēbeļu ražotājam SIA “Kvist”. Papildu tam, aizvadītā gada jūlijā un jūnijā uzņēmuma darbiniekiem izmaksāta arī atlīdzība par dīkstāvi. 

Lursoft dati rāda, ka dāņu AS “KVIST INDUSTRIES” piederošais mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA “Kvist” 2019.gadā apgrozījis 36,6 milj. EUR un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 6,7 milj. EUR. Uzņēmums 2019.gadā bijis darba devējs 624 darbiniekiem. Tikmēr kravu pārvadātājs SIA “Kreiss” nodarbinājis 2618 darbiniekus, apgrozījis 176,1 milj. EUR un nopelnījis 441,1 tūkst. EUR.

Jāatzīmē, ka tūrisma nozarē strādājošo uzņēmumiem izmaksāts divas reizes mazāks pabalsta apmērs nekā eksportējošajiem uzņēmumiem. Savukārt tūrisma nozares atbalsta saņēmēju loks ir daudzkārt lielāks – darba samaksas kompensācija izmaksāta 820 tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Lielākais atbalsta saņēmējs ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs AS “Lido”. Dati rāda, ka uzņēmumam šī atbalsta ietvaros izmaksāti 800 tūkst. EUR. Papildus tam, AS “Lido” darbiniekiem vairākkārt izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi, uzņēmumam piešķirts atbalsts algu subsīdijai, kā arī VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem. Uz š.g. 5.februāri AS “Lido” bija izveidojies 229,6 tūkst. EUR liels nodokļu parāds. Pārskatot informāciju par uzņēmuma nodokļu parādiem iepriekš, redzams, ka vislielākais tas bijis pagājušā gada aprīlī, kad tas sasniedzis 857 tūkst. EUR.

Ar atbalstu nav bijis pietiekoši

Lursoft dati rāda, ka atsevišķos gadījumos arī atbalsta saņemšana nav glābusi uzņēmumus no likvidācijas, jo līdz pētījuma sagatavošanai likvidēti jau 33 uzņēmumi, kuriem pērn piešķirts atbalsts Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Lielākā daļa šo uzņēmumu (29) saņēmuši atbalstu dīkstāves pabalsta izmaksās darbiniekiem. Vairāk nekā pusē gadījumu dīkstāves pabalsti izmaksāti vairākkārt. Piemēram, būvniecības un ainavu arhitektūras firmai SIA “ARROW+” un pasākumu organizētājiem SIA “Atturīgi romantiskais” – pat piecas reizes. Pēdējo reizi šo abu uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsti izmaksāti aizvadītā gada vasarā, bet uzņēmumi likvidēti gada beigās. SIA “Atturīgi romantiskais” īpašniecei pieder arī 50% kapitāldaļu pasākumu organizēšanas firmā SIA “Ūdensputni”, kas atlīdzību dīkstāvē esošo darbinieku pabalstam saņēmusi arī aizvadītā gada decembrī un šogad janvārī. Šobrīd uzņēmumam uzkrāts 10,7 tūkst. EUR liels nodokļu parāds, tiesa, pērn jūnijā VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem. 

Lursoft izpētījis, ka no likvidētajiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši valsts atbalstu, vairāk nekā pusei (20 uzņēmumiem) pērn nav reģistrēti nodokļu parādi, kas pārsniegtu 150 eiro.

Piektā daļa no visiem likvidētajiem atbalsta saņēmējiem strādājuši sabiedriskās ēdināšanas sektorā.  

Lursoft dati rāda, ka šie uzņēmumi 2019.gadā katrs nodarbinājuši vidēji 4 strādājošos un nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā kopā samaksājuši 887,1 tūkst. EUR. No tiem lielākais nodokļu maksātājs bijis nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA “ELIPSE BLC”, kas valsts kopbudžetu aizpērn nodokļu maksājumos papildinājis par 525,4 tūkst. EUR. Uzņēmums 2019.gadā apgrozījis 2,3 milj. EUR un nopelnījis 1,1 milj. EUR. Pēdējos divus gadus pirms likvidācijas SIA “ELIPSE BLC” kapitāldaļu turētājs bijis SIA “Mariner Logistics”. Šobrīd, pēc Lursoft pieejamās informācijas, minētajam uzņēmumam vairs nepieder kapitāldaļas nevienā citā kapitālsabiedrībā. 

Pēc Lursoft apkopotās informācijas, pēc 2020.gada jūlija neviens no likvidētajiem uzņēmumiem atbalstu vairāk nav saņēmis.

INFORMĀCIJU PAR UZŅĒMUMIEM PIEŠĶIRTO VALSTS ATBALSTU MEKLĒ LURSOFT IZZIŅĀS

Nepieciešams kvalitatīvs dialogs un datos balstīti lēmumi, kas sekmēs Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos nākotnē  

Viedoklis par valsts pieejamo atbalstu uzņēmēju vidū ir krasi atšķirīgs. Kamēr vieni uzslavē valdības centienus palīdzēt krīzē nonākušajiem uzņēmumiem, citi norāda uz nesamērīgajām prasībām atbalsta saņemšanā, kā rezultātā daudziem uzņēmumiem cerētās palīdzīgās rokas vietā atbalsts atteikts.

Uzņēmumus pārstāvošās organizācijas norāda, ka sarunās ar valdību iztrūkst kvalitatīvs dialogs. Tostarp valdībai arī tiek pārmests par atbalsta piešķiršanas kavēšanos. Piemēram, to iezīmē situācija ar skaistumkopšanas nozari, kam tika aizliegta darbība, taču ar atbalsta piešķiršanu valdība ilgu laiku kavējusies, kas mudinājis daudzus nozarē strādājošos sniegt pakalpojumus mājās, tā radot vēl lielāku risku pasliktināties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ieiešanu ēnu ekonomikā. 

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa atzīmē, ka līdzšinējais valsts atbalstu piešķiršanas process ir sadrumstalots, jo šobrīd to koordinē un administrē vairākas institūcijas. “Jāuzsver, ka arī publiskotās informācijas apjoms, kam atbalsts piešķirts un kāds ir tā apjoms, ir ļoti atšķirīgs. Dažas institūcijas šo informāciju publisko un aktualizē regulāri, bet citas nē. Jāpiebilst, ka informācijas publiskošana ir svarīga ne tikai lai nodrošinātu maksimālu šī procesa caurspīdīgumu. Tā nepieciešama, lai nākotnē analizētu atbalsta programmu atdevi gan uz tautsaimniecības atveseļošanos kopumā, gan arī vērtējot katra uzņēmuma atgūšanos no krīzes radītajām sekām. Šo datu pieejamība sabiedrībai jānodrošina, jo tas ir svarīgs avots, lai izvērtētu sniegto atbalsta programmu atdevi un ietekmi arī no citiem aspektiem, piemēram, reģionālā un nozaru griezumā. Šis ir jo īpaši svarīgi arī tādēļ, ka šobrīd starp valsts un nevalstiskajām organizācijām notiek aktīvas diskusijas par to, kādos virzienos un programmās būtu vislietderīgāk novirzīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismā paredzētos fondu līdzekļus. Jāņem vērā, ka atbalsts tiek piešķirts arī citām ES valstīm, kas nozīmē, ka, atkarībā no tā, cik gudri un prasmīgi līdzekļi tiks ieguldīti, būs atkarīga gan Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un izaugsme, gan sabiedrības labklājība kopumā.”

*Dati par atbalstu saņēmējiem apkopoti uz 05.02.2021.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*