Vislielākais valsts atbalsta saņēmušo uzņēmumu īpatsvars – Mārupes novadā

Septembra pirmajā pusē plašsaziņas līdzekļos nonākusi informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. EUR apmērā. 

Jānorāda, ka Covid-19 krīzes seku mazināšani VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. EUR vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft apkopojis datus, lai  noskaidrotu, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu krīzes pārvarēšanai saņēmuši vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu

Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, savukārt 21,86% gadījumu uzņēmuma darbiniekiem ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem. 

Vairāk nekā puse, t.i., 56% no atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, kas nav nekas pārsteidzošs, zinot, ka galvaspilsētā reģistrēta teju puse no visiem Latvijas uzņēmumiem. Tajā pašā laikā, rēķinot īpatsvaru, cik daudzi no visiem teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem saņēmuši atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, Rīga ierindojas vien ceturtajā vietā. 

Balstoties uz Lursoft aprēķiniem, nodokļu atmaksas termiņa pagarinājumu vai arī dīkstāves pabalsts darbiniekiem piešķirts 5,62% no visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti Rīgā. Tikmēr visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts Mārupes novadā, kur valsts atbalstu saņēmuši 7,20% no visiem pašvaldības teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Stopiņu novadā tie ir 6,82% no visiem uzņēmumiem.

Pašvaldības, kurās ir vislielākais to uzņēmumu īpatsvars, kuri saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 seku mazināšanai*:

1. Mārupes novads: 7,20%;
2. Stopiņu novads: 6,82%;
3. Siguldas novads: 5,64%;
4. Rīga: 5,62%;
5. Ādažu novads: 5,39%.

Lursoft pētījums atklāj, ka četrās pašvaldībās – Baltinavas, Ciblas, Pāvilostas un Vaiņodes novados – neviens no tajā  reģistrētajiem uzņēmumiem nav saņēmis valsts atbalstu –, savukārt vēl deviņos novados katrā reģistrēts tikai pa vienam uzņēmumam, kam VID ir piešķīris valsts atbalstu. Tiesa, Baltinavas novadā ir vismazākais reģistrētais uzņēmumu skaits starp visām Latvijas pašvaldībām – vien 71 uzņēmums. Arī Ciblas novads, kur, lai gan, salīdzinot ar Baltinavu, reģistrēto uzņēmumu ir vairāk (181), ierindojas starp pašvaldībām, kurās ir vismazāk uzņēmumu.

Vērtējot atbalstu saņēmušo uzņēmumu īpatsvaru pret kopējo teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaitu, jāatgādina, ka būtiska nozīme tam, vai uzņēmumam piešķirts pabalsts, bijusi tā iepriekšējai darbībai. Piemēram, tam, cik uzņēmums savlaicīgi iepriekš iesniedzis atskaites, veicis nodokļu nomaksu, jo nereti tieši disciplīnas problēmas bijis biežākais iemesls, kāpēc VID atteicis izmaksāt dīsktāves pabalstus.

Pērn apgrozīti vairāk nekā 9 miljardi eiro

Jānorāda, ka atbalstus saņēmušie uzņēmumi 2019.gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši 1,74 miljardus eiro, nodarbinājuši nepilnus 130 tūkstošus darbinieku, tāpēc atbalstu piešķiršana bijusi svarīga uzņēmumiem krīzes brīdī, lai saglabātu darba vietas un nenosliektos par labu darbības izbeigšanai. Lursoft aprēķinājis, ka atbalstus saņēmušo uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā pārsniedzis 9 miljardus eiro, bet tā peļņa sasniegusi 400 miljonus eiro. 

Atbalstu saņēmušo uzņēmumu vidū ir astoņas kompānijas, kas pagājušajā gadā apgrozījušas vairāk nekā 100 milj. EUR. Līderis to vidū ir AS “Air Baltic Corporation” ar pagājušajā gadā apgrozītiem 500 milj. EUR, tiesa, pārskata gadu lidsabiedrība noslēgusi ar 7,73 milj. EUR zaudējumiem. VID atbalstījis lidsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, š.g. aprīlī uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedza 1,5 milj. EUR, taču turpmākajos mēnešos lidsabiedrībai nodokļu parādi vairs nav reģistrēti. Jānorāda, ka AS “Air Baltic Corporation” aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošināja 1257 darbiniekus, taču, koronavīrusa ierobežojošo pasākumu dēļ pavasarī lidsabiedrības darbība tika pilnībā paralizēta, kā rezultātā uzņēmums no darba atbrīvojis vairākus simtus darbinieku. Šobrīd gan AS “Air Baltic Corporation” vadītājs paziņojis, ka uzņēmumā strādājošajiem vairs nav jāuztraucas par darba zaudēšanu.

TOP 5 lielākie valsts atbalsta saņēmēji pēc apgrozījuma 2019.gadā:

1. AS “Air Baltic Corporation”: 500,00 milj. EUR;
2. SIA “Circle K Latvia”: 408,02 milj. EUR;
3. SIA “Pirmas”: 228,12 milj. EUR;
4. AS “UPB”: 183,76 milj. EUR;
5. VAS “Latvijas dzelzceļš”: 183,28 milj. EUR.

Otra lielākā kompānija, kas saņēmusi valsts atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, ir SIA “Circle K Latvia”, kam jūnijā VID atbalstījis kavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali vai arī atlikšanu uz laiku, tāpat arī maijā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi.

Atbalsta saņēmēju vidū uzņēmumi no dažādām nozarēm

Kā liecina Lursoft datu atlase, SIA “Circle K Latvia” ir tikai viens no 1060 mazumtirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kas saņēmis atbalstu krīzes izraisīto seku mazināšanai. Atbalstu saņēmušie mazumtirdzniecības uzņēmumi reģistrēti 73 pašvaldību teritorijās. 

Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, šogad augustā reģistrēts 18% no visiem mazumtirdzniecībā strādājošajiem atbalsta saņēmējiem, kopā veidojot 4,55 milj. EUR. Tiesa, vairāk nekā pusi, t.i., 57,14%, no šīs parāda summas veido SIA “EAST-WEST TRANSIT”. Donātam Vaitaitim un Ivo Vasiļevskim piederošajam degvielas tirdzniecības uzņēmumam jau 2018.gadā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi liegumu reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot vai grozīt, savukārt šogad VID piemērojis vēl trīs nodrošinājumus. Tiesa, neskatoties uz to, atbalstīta SIA “EAST-WEST TRANSIT” nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem. Šobrīd uzņēmuma nodokļu parāds ir 2,48 milj. EUR. Pēdējo mēnešu laikā vērojama tendence parāda apjomam nedaudz sarukt. 

Jānorāda, ka šī gada septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Izmeklēšanas reģionālā daļa pieņēmusi lēmumu kriminālprocesa ietvaros uzlikt arestu Ivo Vasiļevskim piederošajām SIA “EAST-WEST TRANSIT” kapitāldaļām.

SIA “EAST-WEST TRANSIT” nebūt nav vienīgais uzņēmums, kas saņēmis valsts atbalstu, neskatoties uz reģistrētajiem nodrošinājumiem. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, aktīvi nodrošinājumi šobrīd reģistrēti 4,37% no visiem atbalstus saņēmušajiem uzņēmumiem, vairumā gadījumu šie uzņēmumu saņēmuši iespēju atlikt vai arī sadalīt nodokļu samaksu.

Teju puse pēdējā gada laikā bez parādiem

Analizējot datus par nodokļu parādiem, Lursoft informācija atklāj, ka teju pusei, t.i., 47,83% no visiem atbalstus saņēmušajiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā nav reģistrēts nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Vēl 15,11% uzņēmumiem nodokļu parāds pēdējā gada laikā fiksēts tikai vienu mēnesi. 

Tajā pašā laikā 217 no atbalstu saņēmušajiem 8025 uzņēmumiem nodokļu parāds bijis visus iepriekšējos 12 mēnešus. Teju trešdaļa no tiem ir sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi. Jāpiebilst, ka atbalstu saņēmušo uzņēmumu, kuriem nodokļu parāds reģistrēts jau vismaz gadu, kopējais nodokļu parāds ir 7,65 milj. EUR, kas veido nepilnus 16% no summas, kuru tie aizvadītā gada laikā nodokļu maksājumos samaksājuši valsts kopbudžetā. Interesanti, ka gada laikā ievērojami samazinājies šo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms – ja 2018.gadā tie valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 97,49 milj. EUR, tad pērn tie bijuši 47,89 milj. EUR.

TOP 5 lielākie valsts atbalstu saņēmušie nodokļu maksātāji 2019.gadā:

1. SIA “Circle K Latvia”: 185,60 milj. EUR;
2. SIA “Pirmas”: 104,03 milj. EUR;
3. VAS “Latvijas dzelzceļš”: 73,98 milj. EUR;
4. AS “Latvijas balzams”: 73,06 milj. EUR;
5. AS “Cēsu alus”: 34,25 milj. EUR.

Apzinīgi gada pārskatu iesniedzēji

Vēl viens pasākums Covid-19 izraisītās krīzes ekonomisko seku pārvarēšanai, ko paredz likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, ir pagarināts gada pārskatu iesniegšanas periods. Šo iespēju izmantojuši daudzi uzņēmumi, šogad pārskatus iesniedzot vēlāk nekā iepriekšējos gados. Lursoft apkoptā statistika rāda, ka šobrīd pārskatus par 2019. finanšu gadu iesnieguši 102,99 tūkstoši uzņēmumu**. Salīdzināšanai – pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 109,31 tūkst. uzņēmumu.

Valsts atbalstu saņēmušo uzņēmumu vidū reģistrēta salīdzinoši augsta gada pārskatu iesniegšanas disciplīna – pārskatus par pagājušo gadu iesnieguši 92,4% uzņēmumu.

Analizējot iesniegtos datus, redzams, ka atbalstu saņēmēju vidējā peļņa aizvadītajā gadā bijusi nedaudz virs 1000 eiro. Tajā pašā laikā to vidū ir arī vairāki uzņēmumi, kas 2019.gadā nopelnījuši vairāk nekā 1 milj. EUR. 

Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, tādi ir 78 uzņēmumi, no kuriem TOP 5 līderu vidū ir vairākas azartspēļu nozarē strādājošas kompānijas – SIA “Olympic Casino Latvia”, SIA “JOKER LTD” un arī SIA “OPTIBET”. Lielākā peļņa starp atbalstu saņēmējiem aizvadītajā gadā gan bijusi AS “4finance”, kas pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 26,93 milj. EUR. Kā liecina Lursoft Multi atskaite, uzņēmuma pēdējo piecu gadu kopējā peļņa pārsniedz 211 milj.EUR. Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn AS “4finance” apgrozījums sarucis par 34,03% un, kā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, nav paredzams, cik būtisks būs uzņēmuma pārdošanas apjoma kritums šogad un kādu ietekmi uz darbības rezultātiem atstās Covid-19 ierobežojošie pasākumi. Jānorāda, ka AS “4finance” darbiniekiem maijā, jūnijā un jūlijā reģistrēta atlīdzības izmaksa par dīkstāvi.

TOP 5 lielākie valsts atbalsta saņēmēji pēc peļņas 2019.gadā:

1. AS “4finance”: 26,93 milj. EUR;
2. SIA “Olympic Casino Latvia”: 20,32 milj. EUR;
3. SIA “Circle K Latvia”: 19,22 milj. EUR;
4. SIA “JOKER LTD”: 15,08 milj. EUR;
5. SIA “OPTIBET”: 10,38 milj. EUR.

Nodarbināti teju 130 tūkstoši darbinieku

AS “4finance” aizvadītajā gadā nodarbinājis 266 darbiniekus, tikmēr lielākais atbalstu saņēmušais darba devējs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”, kuram tāpat kā otrajā vietā esošajam SIA “Kreiss” un arī trešajam lielākajam darba devējam AS “Air Baltic Corporation” VID atbalstījis nodokļu parāda maksājumu samaksas sadali vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem. 

Šī gada jūlija sākumā VAS “Latvijas dzelzceļš” bija reģistrēts 1,08 milj. EUR liels nodokļu parāds, taču jau nākamajā mēnesī uzņēmums vairs nav bijis atrodams nodokļu parādnieku rindās. Jānorāda, ka jūlijā Ministru kabinets atbalstījis VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitāla palielināšanu par 32,42 milj. EUR, tāpat arī uzņēmuma izdevumu kompensēšanu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras izmantošanu 14,23 milj. EUR apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13,01 milj. EUR apmērā. Jāpiebilst, ka šī gada marta beigās Ministru kabinets arī lēmis par AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanu par 36,14 milj. EUR, savukārt maijā lidsabiedrības darbības nodrošināšanai piešķirti 250 milj. EUR.

TOP5 lielākie valsts atbalstu saņēmušie darba devēji pēc darbinieku skaita 2019.gadā:

1. VAS “Latvijas dzelzceļš”: 6345 darbinieki;
2. SIA “Kreiss”: 2618 darbinieki;
3. AS “Air Baltic Corporation”: 1257 darbinieki;
4. SIA “Olympic Casino Latvia”: 923 darbinieki;
5. SIA “Circle K Latvia”: 862 darbinieki.

Atbalstu saņēmušo uzņēmumu sadalījums pa teritorijām

Teritorija	Uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu
Rīga	4650
Liepāja	246
Mārupes nov.	209
Jūrmala	205
Jelgava	181
Daugavpils	180
Ķekavas nov.	109
Siguldas nov.	102
Ventspils	99
Valmiera	87
Stopiņu nov.	86
Ogres nov.	86
Cēsu nov.	75
Babītes nov.	73
Rēzekne	72
Salaspils nov.	67
Ādažu nov.	64
Tukuma nov.	62
Talsu nov.	56
Madonas nov.	53
Kuldīgas nov.	53
Olaines nov.	51
Jēkabpils	48
Garkalnes nov.	47
Bauskas nov.	47
Saldus nov.	46
Dobeles nov.	39
Ozolnieku nov.	38
Ikšķiles nov.	37
Alūksnes nov.	37
Gulbenes nov.	33
Limbažu nov.	33
Lielvārdes nov.	28
Jelgavas nov.	27
Iecavas nov.	25
Ropažu nov.	24
Smiltenes nov.	24
Engures nov.	22
Grobiņas nov.	22
Priekuļu nov.	20
Saulkrastu nov.	19
Līvānu nov.	19
Baldones nov.	18
Inčukalna nov.	18
Carnikavas nov.	18
Aizputes nov.	18
Burtnieku nov.	18
Mālpils nov.	17
Rēzeknes nov.	17
Krimuldas nov.	16
Salacgrīvas nov.	16
Kandavas nov.	16
Amatas nov.	15
Balvu nov.	15
Daugavpils nov.	15
Valkas nov.	14
Kocēnu nov.	14
Ventspils nov.	13
Raunas nov.	12
Aizkraukles nov.	12
Ludzas nov.	12
Preiļu nov.	12
Līgatnes nov.	11
Rundāles nov.	9
Kokneses nov.	9
Skrīveru nov.	8
Pārgaujas nov.	8
Ķeguma nov.	8
Sējas nov.	7
Nīcas nov.	7
Brocēnu nov.	7
Vecumnieku nov.	7
Viļānu nov.	6
Rojas nov.	6
Dagdas nov.	6
Jaunjelgavas nov.	6
Auces nov.	6
Krāslavas nov.	6
Strenču nov.	5
Beverīnas nov.	5
Krustpils nov.	5
Alsungas nov.	4
Rucavas nov.	4
Varakļānu nov.	4
Tērvetes nov.	4
Mazsalacas nov.	4
Pļaviņu nov.	4
Ilūkstes nov.	4
Vecpiebalgas nov.	4
Naukšēnu nov.	3
Cesvaines nov.	3
Aknīstes nov.	3
Ērgļu nov.	3
Viļakas nov.	3
Apes nov.	3
Salas nov.	3
Viesītes nov.	3
Rūjienas nov.	3
Skrundas nov.	3
Jēkabpils nov.	3
Rugāju nov.	2
Jaunpils nov.	2
Neretas nov.	2
Riebiņu nov.	2
Durbes nov.	2
Alojas nov.	2
Mērsraga nov.	1
Zilupes nov.	1
Lubānas nov.	1
Aglonas nov.	1
Vārkavas nov.	1
Jaunpiebalgas nov.	1
Kārsavas nov.	1
Dundagas nov.	1
Priekules nov.	1
Baltinavas nov.	0
Ciblas nov.	0
Vaiņodes nov.	0
Pāvilostas nov.	0

* atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits, attiecināts pret kopējo attiecīgajā teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaitu

**dati uz 23.09.2020.