Blog

Dienas bizness: Uzņēmēji vērtē banku “kapitālo remontu”

2020. gada 5. marts

Lai arī lielākais vairums iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta finanšu sistēmas kapitālo remontu, tomēr  pēdējā gada laikā  aptaujātie saskārušies ar papildus prasībām un pat uzskata, ka sadarbība ar bankām pasliktinājusies.

To liecina sabiedriskās domas pētījums, ko veica SKDS pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta iniciatīvas. Nenoliedzami, ka pēdējā gada laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis finanšu sektors un tādējādi tas izvirza augstākas prasības arī klientiem – gan uzņēmējiem, gan arī iedzīvotājiem. Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš vērsa uzmanību uz datiem, kas rāda, ka 3% iedzīvotāju no tiem ir bijušas nopietnas neērtības, apgrūtinājumi, 12% ir bijušas sīkas neērtības, apgrūtinājumi, bet trešdaļa jeb 33% ar prasībām ir saskārušies – tās ir ievērojuši, taču nekādas īpašas grūtības nav radušās. 8% iedzīvotāju personīgi apgrūtinājumi nav skāruši, bet ar tiem ir saskārušies viņiem labi pazīstami cilvēki, savukārt 40% iedzīvotāju vispār nav pamanījuši šādas prasības.

Bez tam aptaujas dati liecina, ka  67% uzņēmēju, kas bija ņēmuši kredītu vai noslēguši līgumu par līzinga pakalpojumu izmantošanu, ir saskārušies ar augstākām prasībām (piemēram, pret ienākumiem, to avotiem, uzņēmuma bilanci, sadarbības partneriem), bez tam 48% aptaujāto uzskata, ka banku kreditēšanas noteikumi ir kļuvuši daudz stingrāki. 19% uzskata, ka nekas nav mainījies. Domājot par banku prasībām vai atteikumiem, ar ko uzņēmumi saskārušies pēdējā gada laikā, 23% uzņēmēju viņu uzņēmuma apkalpojošā banka ir pieprasījusi sniegt informāciju par sadarbības partneriem – gan pasūtītājiem (klientiem, partneriem), gan piegādātājiem. 16% uzņēmēju viņu uzņēmuma apkalpojošā banka ir pieprasījusi sniegt darījumu apstiprinošu dokumentāciju un/ vai sniegt paskaidrojumus par veiktajām transakcijām. 4% banka ir atteikusi noteiktu darījumu veikšanu un 3%- atteikusi konta atvēršanu. Turpretī 69% uzņēmēju pēdējā gada laikā nav saskārušies ar minētajām prasībām vai atteikumiem no banku puses. A. Kaktiņš vērsa uzmanību uz jautājumu uzņēmējiem, kuru kompānija bija saskāries ar apkalpojošās bankas pieprasījumu pēc darījumu apstiprinošas dokumentācijas vai pēc informācijas par sadarbības partneriem. Proti, 53% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka tas aizņem pārāk daudz laika un neļauj veltīt laiku ar biznesu saistītām nodarbēm, 51%, ka banku prasības ir pārspīlētas un nepamatotas, bet 32% tās uzskata  par personas brīvību ierobežojošām. Vienlaikus 39% norādījuši, ka banku prasības ir atbilstošas, jo bankām ir tiesības pārbaudīt, vai darījumi ir likumīgi.

Jānovērtē signāli

“Šim pētījumam jāpievērš uzmanība ne tikai akadēmiskajās aprindās, komercbankās, bet arī  tā galvenajiem lietotājiem – valdībai, finanšu izlūkiem, banku uzraugiem,” vērtē Fiskālās Disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka. Viņas kā Fiskālās Disciplīnas padomes priekšsēdētājas uzmanības fokusā ir tautsaimniecības izaugsme, kas rada nodokļu ienakumus valsts kasē. “Komercbankas ir tautsaimniecības asinsrites nodrošinātājas un vienlaikus arī izaugsmes veicinātājas, jo bez kredītiem nav iespējama ekonomiskā izaugsme,” tā I. Šteinbuka. Viņa atgādināja, ka kapitālajam remontam ir gan pozitīvās, gan arī negatīvās puses. “Ja gribam iegādāties telpas pēc kapitāla remonta, tad nereti tajās nekādas apdares nav un tajās dzīvot un strādāt, bez to labiekārtošanas,  nav iespējams,” norādīja I. Šteinbuka. Viņasprāt, pašlaik ir sava veida pārejas periods no pārspīlētām prasībām uz saprātīgām. “Esmu saskārusies ne tikai ar iedzīvotāju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju vadītāju, bet pat ārvalstu vēstnieku stāstiem par lielajām grūtībām konta atvēršanai vai transakcijas veikšanai komercbankās Latvijā un tie satrauc, vēl jo vairāk, ja uzņēmēji apsver iespēju atvērt kontu ārzemēs. Nākamais solis var būt uzņēmējdarbības pārcelšana uz citu valsti. Tas ir jāņem vērā finanšu sektora regulatoriem,” tā I. Šteinbuka. Viņasprāt, pašlaik vissvarīgākais jautājums ir komunikācija par to ko drīkst, nevis ko nedrīkst darīt.

Komunikācijas iztrūkums

Bijušais tieslietu ministrs, bijušais Saeimas Juridiskās komisijas priekssēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskas fakultātes lektors un zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš aicināja pievērst uzmanību tam, ko sabiedrība saprot ar vārdu “kapitālais remonts” finanšu sistēmā. Vai tā ir Finanšu kapitāla tirgus komisijas vadības nomaiņa? Vai tā ir FKTK  pievienošana Latvijas Bankai kaut kad nākotnē? Vai kapitālais remonts izpaužas kā dažādas  banku prasības pret uzņēmējiem, un tas ir tas, ar ko tieši sakaras uzņēmēji un iedzīvotāji. “Manuprāt, trūkst skaidrojums, ko ar “kapitālo remontu” finanšu sistēmā saprast un kāds ir tā mērķis,” tā G. Bērziņš. Viņš savu sacīto skaidro ar to, ka nodokļu administrācija rīko dažadus seminārus, kuros stāsta par to kādas anketas par klientiem jāaizpilda un kādas būs sankcijas, ja tas netiks darīts. “Svarīgākais ir komunikācija ar klientu. Bankām nevadzētu sūtīt epastu klientam, kurā pieprasa iesniegt pamatojumu, kāpēc kādam viņš maksā (un otrādi, kāpēc kāds šim uzņēmumam maksā) naudu jau daudzus gadus. Tas rada neizpratni ne tikai par to, kāpēc pēkšņi tagad kaut ko tādu prasa, bet arī, kas noticis. Vienkārši vajag izskaidrot, kāpēc šādu informāciju banka prasa,” stāsta G. Bērziņš. Viņš atzīst, ka jutīgākie ir tieši lielie darba devēji un vienlaikus nodokļu maksātāji. “Ja šīs kategorijas uzņēmēji sāk domāt par kontu atvēršanu ārzemēs, tas nav labs signāls,” tā G. Bērziņš. Viņš uzskata, ka šie signāli ir jāuztver ļoti nopietni un jādomā par attiecīgu rīcību. “Ja uzņēmumam tiek slēgts konts bankā, kura strādā Latvijā, tad kā var būt, ka Lietuvā (kas tāpat kā Latvija ir ES dalībvalsts) strādājošā bankā šis pats uzņēmums var atvērt kontu un viss ir kārtībā? Vai tad kaimiņvalstī ir citas prasības, vēl jo vairāk, ja visā ES ir vienādi nosacījumi? Ticamāka atbilde ir tā, ka Latvijā ir pārspīlēta prasību piemērošana, turklāt noteiktas bargas sankcijas bankām un tās vienkārši nevēlas lieki riskēt,” tā G. Bērziņš.

LASĪT VISU RAKSTU

 

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*