Sievietes Latvijas biznesā: no maziem uzņēmumiem līdz līderiem

Sievietes Latvijas uzņēmumu īpašnieku un vadītāju vidū aizvien ir mazākumā, taču, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, Latvija ierindojas pirmajā desmitniekā.

Eiropas Komisijas 2019.gada pētījums par sieviešu un vīriešu vienlīdzību Eiropas Savienībā rāda, ka Latvija ierindojas devītajā vietā pēc sieviešu īpatsvara lielāko publiski kotēto uzņēmumu valdēs. Tas atklāj, ka Latvijā šajos uzņēmumos 29,0% no visām valdes amatpersonām ir sievietes. Visaugstākais sieviešu īpatsvars reģistrēts Francijā (44,0%), Itālijā (36,4%) un Zviedrijā (36,1%).

Tiesa, kā rāda statistika par sieviešu īpatsvaru laikraksta Dienas bizness un Lursoft veidotajā Latvijas TOP 500 lielāko uzņēmumu vadībā, vadošajos uzņēmumos sieviešu ir mazāk. Pērn forumā “Līdere” līderības eksperte un konsultante Olga Dzene norādīja, šajos vadošajos uzņēmumos no visām amatpersonām tikai piektā daļa jeb 20,5% ir sievietes.

Lursoft izpētījis, kādas ir tendences Latvijas biznesa vidē kopumā – cik daudzos uzņēmumos vadībā ir sievietes, cik uzņēmumu sievietēm pieder, un vai ir vērojamas atšķirības starp sieviešu un vīriešu īpatsvaru biznesā dažādos Latvijas reģionos.

Trešdaļai uzņēmumu vadībā – sieviete

Lursoft aprēķini rāda, ka trešdaļā no visiem Latvijas uzņēmumiem (33,99%) vismaz viena no amatpersonām ir sieviete. Skatoties šī rādītāja dinamiku, jāteic, ka pēdējo gadu laikā šajā ziņā nav reģistrētas krasas izmaiņas, taču  ir vērojams minimāls, bet pozitīvs pieaugums, jo vēl pirms pieciem gadiem sievietes – amatpersonas bija 32,9% uzņēmumu.

Visos reģionos sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs ir līdzīgs, visaugstākajam tam esot Pierīgas un Vidzemes uzņēmumos – 35,51%, savukārt nedaudz retāk sievietes – amatpersonas ir reģistrētas Rīgas uzņēmumos – daiļā dzimuma pārstāves ieņem amatus 32,81% no visiem galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem. Tikmēr krasākas atšķirības reģionu vidū vērojamas rādītājos par sieviešu īpatsvaru uzņēmumu dalībnieku vidū. Rīgā ir ne tikai zemākais sieviešu īpatsvars uzņēmumu amatpersonu, bet arī dalībnieku vidū. Pēc Lursoft aprēķiniem, no visiem galvaspilsētas uzņēmumiem tikai 34,78% uzņēmumiem dalībnieku vidū ir vismaz viena daiļā dzimuma pārstāve. Tikmēr no Pierīgā reģistrētajiem uzņēmumiem sievietes ir dalībnieces 40,81% uzņēmumu, bet Vidzemē to uzņēmumu īpatsvars, kuru dalībnieku vidū ir sieviete, sasniedzis jau 46,82%.

Priekšroku dod pakalpojumu sektoram

Atšķirībā no vīriešiem, kuri visbiežāk izvēlas reģistrēt uzņēmumus un strādāt tirdzniecības, būvniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs, sievietes priekšroku dod pakalpojumu sektoram. Pēc Lursoft aprēķiniem, visvairāk uzņēmumu, kuros vismaz viena no dalībniecēm ir sieviete, ir ārpakalpojumu grāmatvedības, nekustamo īpašumu un skaistumkopšanas jomā. Tāpat arī gana bieži sievietes izvēlējušās dibināt uzņēmumus, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību vai arī strādā lauksaimniecības sektorā.

Gadu gaitā populārāko nozaru augšgalā notikušas arī izmaiņas. Piemēram, vēl pirms pieciem gadiem gana daudz bija arī sievietēm piederošu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, taču 2020.gada sākumā šī nozare vairs nav atrodama TOP 5 sarakstā. Te jāatgādina, ka pēdējos gados sabiedriskā ēdināšana bijusi viena no nozarēm, kurā bijis vislielākais likvidēto uzņēmumu skaits, kas varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc šī joma vairs nav atrodama TOP 5 sarakstā.

Populārākās uzņēmējdarbības nozares, kurās sievietes reģistrējušas uzņēmumus:

• Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos;
• Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
• Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi;
• Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces;
• Jauktā lauksaimniecība.

Tāpat kā atšķirības vērojamas izvēlēto nozaru vidū, atšķiras arī rezultāti, ar kādiem strādā sievietēm un vīriešiem piederošie uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumu, kuros dalībniece vai arī amatpersona ir sieviete, vidējais apgrozījums ir ne tikai zemāks kā vīriešu vadītajiem un stiprajam dzimumam piederošajiem uzņēmumiem, bet arī zemāks nekā vidēji valstī.

Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018.gadā bija 23,84 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu. Tikmēr uzņēmumiem, kuros vismaz viena no dalībniecēm ir sieviete, vidējā apgrozījuma rādītājs bija 21,21 tūkst.EUR uz uzņēmumu, bet firmām, kuru valdē ir sieviete, šis rādītājs bija 21,96 tūkst.EUR. Vīriešiem piederošo un stiprā dzimuma vadīto uzņēmumu vidējais apgrozījums ir ne tikai augstāks par sieviešu uzņēmumu rezultātiem, bet arī pārsniedz vidējo rādītāju valstī.

Salīdzinot vidējo apgrozījumu rādītājus, noteikti jāņem vērā arī atšķirības uzņēmējdarbības nozaru popularitātē abu dzimumu vidū. Ne velti Lursoft savulaik veiktajā pētījumā par nozarēm, kuras 2018.gadā samaksājušas vislielākos nodokļus, pirmajās desmit vietās nav iekļuvusi ne skaistumkopšana, ne ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, bet tajā pašā laikā topā ir, piemēram, sauszemes un cauruļvadu transporta uzņēmumi.

Vada uzņēmumus ar vairākiem tūkstošiem darbinieku

Vienlaikus gan jāteic, ka sievietes nav tikai mazo un mikro uzņēmumu īpašnieces un vadītājas. Daiļā dzimuma pārstāves izveidojušas un sekmīgi vada kompānijas ar vairāku desmitu miljonu apgrozījumu. Lursoft sarakstā, kurā apkopoti uzņēmumi, kuros sievietēm pieder vismaz 50% kapitāldaļu, pēc lielākā apgrozījuma 2018.gadā, pirmajā vietā ierindojas Vinetai Brutānei piederošais SIA “MoonCom”, kas 2018.gadā apgrozīja 62,12 milj.EUR.

Lielāko daļu no V. Brutānei piederošā uzņēmuma apgrozījuma nodrošinājuši ieņēmumi no pamatdarbības Eiropas Savienības valstīs (57,27 milj.EUR), bet 0,31 milj.EUR – no pamatdarbības Latvijā. Pārējo ieņēmumu daļu veido pamatdarbības ieņēmumi trešajās valstīs. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2018.gadā starpniecības pakalpojumu (ar specializāciju elektrotehnikas nozarē) uzņēmuma SIA “MoonCom” apgrozījums audzis par 57%. Lai gan pēdējo reizi nodokļu parāds, kas pārsniegtu 150 eiro, SIA “MoonCom” reģistrēts 2017.gadā, šī gada pirmajās dienās Valsts ieņēmumu dienests Vinetai Brutānei piederošajam uzņēmumam piemērojis aizliegumu veikt reorganizāciju, liegumu uzņēmumu likvidēt, veikt izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sastāvā.

Otrajā vietā pēc apgrozījuma ir Benitai Danilenko piederošais auto tirdzniecības uzņēmums SIA “Domenikss”, kas 2018.gadā apgrozīja 48,38 milj.EUR. Attiecinot pret 2017.gadu, SIA “Domenikss” apgrozījums gan samazinājās par 10%, ko vadība skaidrojusi ar vieglo automašīnu tirdzniecības apjoma samazinājumu. Kā teikts iesniegtajā gada pārskatā, 2018.gadā straujākais samazinājums bija “Premium” zīmolu segmentā – par 14,2% -, jo pirktspēju ietekmējis Latvijas banku sektora satricinājums 2018.gadā. 2018.gadu SIA “Domenikss” pabeidza ar 298,55 tūkst.EUR peļņu. Starp sievietēm piederošajiem uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu pārstāvēts plašs nozaru klāsts  – sākot ar tirdzniecību, beidzot ar būvniecību un mežizstrādi.

Lielākie sievietēm piederošie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018.gadā*:

1. SIA “MoonCom” (62,12 milj.EUR apgrozījums 2018.gadā) – uzņēmuma kapitāldaļas 100% apmērā pieder Vinetai Brutānei;
2. SIA “Domenikss” (48,38 milj.EUR apgrozījums 2018.gadā) – uzņēmuma kapitāldaļas 100% apmērā pieder Benitai Danilenko;
3. SIA “Dizozols” (28,58 milj.EUR apgrozījums 2018.gadā) – 80,20% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Katei Glikai;
4. SIA “BELAM-RĪGA” (28,06 milj.EUR apgrozījums 2018.gadā) – 52% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Ludmilai Kacai;
5. SIA “Transit Service Agency” (26,72 milj.EUR apgrozījums 2018.gadā) – uzņēmuma kapitāldaļas 100% apmērā pieder Irinai Hrapovai.

Vienlaikus sievietes pierādījušas savu varēšanu arī vadot uzņēmumus, kas ierindojas Latvijas lielāko kapitālsabiedrību galvgalī. Piemēram, SIA “MAXIMA Latvija”, kas ir lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā, kura valdē ir sieviete. Gunita Ķiesnere valdes locekles amatu mazumtirdzniecības uzņēmumā ieņem kopš pagājušā gada novembra, kļūstot par SIA “MAXIMA Latvija” personāla vadības departamenta direktori. SIA “MAXIMA Latvija” ir arī lielākais uzņēmums Latvijā pēc darbinieku skaita, kura vadībā ir sieviete. Pēc Lursoft datiem, 2018.gadā uzņēmumā bija nodarbināti 7427 darbinieki. Iepriekš Gunita Ķiesnere guvusi vairāk nekā 20 gadu pieredzi cilvēkresursu un biznesa vadīšanā tādos uzņēmumos kā Fazer, Lindex, Rimi, Statoil. Apgrozījuma ziņā otrs lielākais uzņēmums, kura vadībā ir sieviete, ir SIA “Sanitex”. Žurnāls Forbes Svetlanu Orlovu ierindojis 11.vietā Latvijas veiksmīgāko biznesa sieviešu sarakstā. S. Orlovas vadītais saimniecības un pārtikas preču vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Sanitex” 2018.gadā palielināja apgrozījumu līdz 340,67 milj.EUR, bet tā peļņa sasniedza 1,65 milj.EUR.

Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018.gadā, kuru valdē ir sieviete:

1. SIA “MAXIMA Latvija” – valdes locekle Gunita Ķiesnere (776,62 milj.EUR);
2. SIA “Sanitex” – valdes locekle Svetlana Orlova (340,67 milj.EUR);
3. SIA “NESTE Latvija” – valdes locekle Evija Sudraba (329,05 milj.EUR);
4. AS “Sadales tīkls” – valdes locekles Baiba Priedīte un Inga Āboliņa (323,73 milj.EUR);
5. AS “Latvijas Gāze” – valdes locekle Elita Dreimane (297,78 milj.EUR).

Lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2018.gadā, kuru valdē ir sieviete:

1. SIA “MAXIMA Latvija” – valdes locekle Gunita Ķiesnere (7427 darbinieki);
2. RPSIA “Rīgas Satiksme” – valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa un valdes locekle Inga Krūkle (4026 darbinieki);
3. VAS “Latvijas Pasts” – valdes locekle Anda Ozola (3948 darbinieki);
4. VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” – valdes locekles Elita Buša un Ilze Kreicberga (2923 darbinieki);
5. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” – valdes locekle Irīna Miķelsone (2443 darbinieki).

 Pēc 50 gadu vecuma biznesā iesaistās vēl aktīvāk

Sievietes ar savu apņēmību pierādījušas, ka gadi nav šķērslis, lai uzņemtos vadību vai dibinātu uzņēmumus. To parāda Lursoft statistika par valdēs esošo sieviešu sadalījumu pēc vecuma. Visvairāk amatpersonu (35,66% no kopējā skaita) Latvijā ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem, savukārt sieviešu – amatpersonu īpatsvars šajā vecuma grupā ir vēl lielāks – 38,15%. Arī pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas sievietes labprāt turpina vadīt uzņēmumus, ko apliecina Lursoft dati, ka 6,32% no visām sievietēm-amatpersonām ir sasniegušas šo gadu slieksni. Tikmēr līdz 50 gadu vecumam gan amatpersonu, gan dalībnieču īpatsvars ir mazāks nekā kopējais dalībnieku un amatpersonu īpatsvars vecuma grupās līdz 29 gadiem, no 30 līdz 39 vai no 40 līdz 49 gadiem. Iemesli šādai tendencei, kāpēc lielāks sieviešu īpatsvars starp amatpersonām un dalībniekiem ir tieši pēc 50 gadu sliekšņa, protams, dažādi, sākot ar abu dzimumu vidējo dzīvildzes garumu – kamēr vīriešiem, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017.gadā tie bija 68,9 gadi, sievietēm – 79,1.

*sarakstā iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuros dalībniecei pieder vismaz 50% uzņēmuma kapitāldaļu Eiropas Komisijas pētījums