Daži jautājumi par nākotnes tendencēm finanšu jomā

Mēs vai ik dienu dzirdam, ka finanšu pakalpojumu sektorā notiek revolūcija, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi apdraud komercbankas, izzudīs skaidra nauda utt. Taču kā ir patiesībā?

Atbildes meklējām pie vērienīgās konferences “Finanšu forums 2016. Jaunā realitāte” ekspertiem – futūrista Reja Hamonda un “IBM Latvija” vadītāja Edija Tanona.

Nē. Nepazudīs. Tiesa, tām nāksies būtiski mainīt savus darbības modeļus. Protams, komercbankas velta lielu uzmanību inovācijām, taču tām vienlaikus ir jādomā, kā uzturēt un optimizēt jau esošo infrastruktūru un risinājumus. Piemēram, mazinoties cilvēku interesei par filiāļu apmeklēšanu, tās varētu pārtapt par konsultāciju centriem.

“Visā pasaulē bankas, līdzīgi kā citās nozarēs strādājoši uzņēmumi – digitalizējas. Salīdzinājumam, tirgotāji uztur e-veikalus un digitalizētas noliktavas – tas ļauj samazināt administratīvās izmaksas. Tas pats būs jādara arī bankām,” skaidro Tanons.

Vai FinTech apdraud bankas?

Jā un nē. Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi (FinTech) apdraud līdz šim ierastos bankas pakalpojumu sniegšanas veidus, ne pašu pakalpojumu klāstu. Bankas, protams, jūt konkurenci no alternatīvo pakalpojumu piedāvātāju puses, jo klienti pieprasa ātrākus, lētākus un vienmēr pieejamus norēķinus.

“FinTech eksperimentē ar jaunām lietām un atrod līdz šim nebijušas iespējas. Bankām dažas lietas var šķist sarežģītas, bet tās ir iespējamas un vajadzīgas. Sadarbojoties un integrējot FinTech risinājumus, bankas spēs attīstīt jaunus pakalpojumus un biznesu,” uzsver Tanons.

“Lielākajai daļai no 1,2 miljardiem Indijas iedzīvotāju nav konta bankā, taču teju visi lieto mobilos telefonus, ceturtā daļa – viedtālruņus. Tādējādi banku un FinTech sadarbība var paplašināt cilvēku piekļuvi finanšu pakalpojumiem,” skaidro Hamonds.

Vai digitālās tehnoloģijas palīdz finanšu iestādēm uzlabot pakalpojumus?

Jā. Protams. Latvijā un arī Baltijā esam pieraduši, ka komercbankas ir līderi tehnoloģiju izmantošanas jomā, tādēļ mums digitālie risinājumi šķiet teju pašsaprotami. Modernās tehnoloģijas ļauj finanšu iestādēm būtiski atvieglot sarežģītu ikdienas darījumu veikšanu.

Lai palīdzētu klientiem veikt tirdzniecības darījumus ar partneriem ārvalstīs, banku speciālistiem bieži vien nākas meklēt daudz informācijas, jo jāņem vērā gan valūtu kursu svārstības, gan likumu normu atšķirības. Tādēļ šādu finanšu operāciju kārtošana var ilgt pat trīs dienas. Lai paātrinātu eksporta darījumus, kāda liela komercbanka Spānijā izmantoja mākslīgā intelekta sistēmas “IBM Watson” iespējas un ieviesa rīku, kas spēj automātiski apstrādāt nepieciešamo informāciju. Tagad to apstrādei pietiek ar dažām stundām.

Vai FinTech darbojas tikai norēķinos?

Nē. Piemēram, Latvijā vairāki lieli FinTech uzņēmumi darbojas kreditēšanas, tostarp savstarpējās aizņemšanās (peer-to-peer lending) jomā. Protams, tiek piedāvāti arī norēķini. Pagaidām mūsu valstī nav tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kas piedāvātu automatizētas investīcijas, apdrošināšanas pakalpojumus vai ērtu finanšu pārvaldību. Taču interesanti, ka pasaulē ir vērojama alternatīvo kreditētāju un tradicionālo komercbanku saplūšana, tostarp “JP Morgan Chase” nopirka tiešsaistes kreditētāju “OnDeck”.

Vai bankas spēj uzzināt, ko man īsti vajag?

Jā. Finanšu pakalpojumu sniedzēji līdzīgi kā mazumtirgotāji domā, kā savā labā izmantot t.s. “meta datus”. Šajā ziņā būtiska būs Maksājumu pakalpojumu otrā direktīva, kas liek nodrošināt piekļuvi anonimizētiem klientu datiem arī citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Pēc tās stāšanās spēkā 2018.gadā Eiropā jaunas iespējas pavērsies arī finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Pateicoties šai informācijai, radīsies zināšanas, kuras var izmantot, lai radītu jaunus produktus, skaidro “IBM Latvija” vadītājs. Viņš uzsver, ka direktīva daudz stingrāk sargās klientu datus.

Piemēram, cilvēkus ļoti bieži interesē, cik naudas ir kontā. Pēc direktīvas ieviešanas, iespējams, atbildi uz šo jautājumu varēs saņemt, piemēram, veikalā pie kases. Ja vien kāds izdomās un ieviesīs atbilstošu programmnodrošinājumu.

Vai man ir vērts pirkt jaunu naudas maku?

Visdrīzāk – nē. Drīzāk ir vērts iegādāties modernu un jaudīgu viedierīci, kurā pietiek vietas visām naudas lietām nepieciešamajām lietotnēm. Analītiķi visai pārliecinoši prognozē, ka skaidru naudu izmantosim aizvien mazāk. Un, jā, liela nozīme ir aizvien ērtākajām norēķinu tehnoloģijām – mobilajām banku lietotnēm, alternatīvajām norēķinu lietotnēm, bezkontakta kartēm.

 

Konference “Finanšu forums 2016. Jaunā realitāte” notiks 2016.gada 8.decembrī “Pullman Riga Old Town Hotel”. Tajā tiks analizēti finanšu nozares satricinājumu cēloņi un sekas, kā arī nozares perspektīvas.

Konferenci „Finanšu forums 2016” organizē „BIG event”. Atbalstītāji: “IBM Latvija”, “PwC”, PINS.co, Knowledgeprice.com, “Pullman Riga Old Town Hotel”. Partneri: žurnāls „Kapitāls”.