Blog

Vai lielāks iedzīvotāju skaits pilsētai garantē lielāku uzņēmumu skaitu?

2016. gada 22. februāris

Būtu tikai likumsakarīgi, ja lielāks iedzīvotāju skaits pilsētā garantētu arī lielāku uzņēmumu skaitu, taču faktiskā situācija liecina, ka iedzīvotāju skaits ne vienmēr ir izšķirošais faktors – svarīgi vērtēt arī katras pašvaldības sniegto atbalstu uzņēmējiem, pilsētas infrastruktūru un gatavību iesaistīties uzņēmējdarbības vides stiprināšanā, topošo uzņēmēju izglītošanā.

Lursoft pētījuma ietvaros noskaidrojis, vai pilsētās, kurās ir lielāks iedzīvotāju skaits, reģistrēts arī visvairāk uzņēmumu, un pētījis, vai attaisnojas pieņēmums, ka pilsētās, kurās ir lielākais uzņēmumu skaits, ir arī reģistrēta lielāka uzņēmumu kopējā peļņa un apgrozījums.

Tradicionāli lielāko pilsētu trijniekā pēc iedzīvotāju skaita ierindojas Rīga, Daugavpils un Liepāja, kur pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem reģistrēti attiecīgi 642,19 tūkst., 86,92 tūkst. un 71,53 tūkst.iedzīvotāju. Tiesa, analizējot pilsētās reģistrēto uzņēmumu skaitu, saraksta galvgalī varam vērot nelielas izmaiņas – lielākais uzņēmumu skaits reģistrēts galvaspilsētā (kopumā 110,61 tūkst.nelikvidētu uzņēmumu), savukārt otrajā vietā ar 5,55 tūkstošiem uzņēmumu ierindojusies Liepāja, kamēr Daugavpils, neskatoties uz apstākli, ka 2014.gadā tā bijusi vienīgā pilsēta, kurā audzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, pēc kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita ierindojas vien saraksta 5.vietā.

Lursoft pētījuma rezultāti rāda, ka trešais lielākais uzņēmumu skaits patlaban reģistrēts kūrortpilsētā Jūrmalā, kur savu juridisko adresi reģistrējuši 4,76 tūkstoši uzņēmumu. Jāpiebilst, ka Jūrmala ierindojas arī otrajā pozīcijā, rēķinot pēc uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju. Lursoft izpētījis, ka Rīgā uz katru iedzīvotāju reģistrēti 0,17 uzņēmumi, bet Jūrmalā – 0,1.

Uzņēmumu skaits uz vienu iedzīvotāju lielākajās pilsētās

Nr.p.k. Pilsēta Uzņēmumu skaits uz 1 iedzīvotāju
1 Rīga 0,17
2 Jūrmala 0,10
3 Valmiera 0,09
4 Jelgava 0,08
5 Liepāja 0,08
6 Ventspils 0,07
7 Rēzekne 0,06
8 Jēkabpils 0,06
9 Daugavpils 0,05

Kā norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, pilsētas domes ikgadējās aptaujās Jūrmalas uzņēmēji atzinuši, ka uzņēmējdarbības vide pilsētā ir labvēlīga, savukārt sestā daļa uzņēmēju teikuši, ka Jūrmalā tā ir labāka nekā valstī kopumā. Jūrmalas vadītājs to skaidro ar vairākiem faktoriem: Jūrmalas ģeogrāfisko novietojumu – atrašanos ļoti tuvu galvaspilsētai, lidostai, valsts galvenajiem autoceļiem; darba spēka pieejamību; valsts un pašvaldības institūciju klātbūtni, lai operatīvi kārtotu administratīvos jautājumus; arī pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības vides veicināšanai.

Gatis Truksnis: „Redzamākā atbalsta daļa uzņēmējiem ir pilsētas tūrisma un mārketinga politika, tāpat arī būtisku sadaļu veido infrastruktūras sakārtošana. Piemēram, investējot kūrortpilsētas enkurobjektā – vēsturiskās Dzintaru koncertzāles atjaunošanā –, mēs mazinām sezonalitāti un piedāvājam kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas visa gada garumā. Trešā lieta, ar kuru atbalstām labvēlīgas biznesa vides veidošanos, ir teritorijas attīstības plāns. Nule esam veikuši plāna grozījumus, paredzot, piemēram, aktīvu darījumu teritoriju Jaundubultos, lai atdzīvinātu attālo un nepilnīgi izmantoto pilsētas daļu. ” Jūrmalas pilsētas galva gan norāda, ka sekmīgākai biznesa vides attīstībai nepieciešama arī aktīvāka valsts pozīcija, jo jau gadiem tiek runāts par jauna tilta izbūvi pār Lielupi, radot ērtu savienojumu ar Jūrmalas apvedceļu un Rīgu.

Analizējot vidējo uzņēmumu skaitu uz vienu iedzīvotāju Latvijas lielākajās pilsētās, īpaši jāizceļ Valmiera. Lai arī pilsēta neizceļas ar lielāko iedzīvotāju vai uzņēmumu skaitu, tā, rēķinot vidējo rādītāju uz vienu iedzīvotāju, izvirzījusies augstajā trešajā vietā, uzrādot teju uz pusi augstāku rādītāju nekā, piemēram, Daugavpils. Lursoft aprēķini rāda, ka Valmierā uz vienu iedzīvotāju reģistrēti vidēji 0,09 uzņēmumi, kamēr Daugavpilī – 0,05, bet Jēkabpilī un Rēzeknē – 0,06. Jānorāda, ka Valmiera var lepoties arī ar salīdzinoši cienījamiem uzņēmumu vidējiem finanšu rādītājiem.

Starp deviņām lielākajām pilsētām mazākais iedzīvotāju skaits (23,14 tūkst) reģistrēts Jēkabpilī, kur, kā liecina Lursoft aprēķini, koncentrējies arī mazākais uzņēmumu skats – 1,50 tūkstoši.

 

Lielāks kopējais apgrozījums vēl negarantē lielāko peļņu

Jānorāda, ka, analizējot reģistrēto uzņēmumu skaitu, būtiski ņemt vērā arī uzņēmumu finanšu rādītājus, jo skaitliski lielāks uzņēmumu skaits ne vienmēr garantē arī lielāku kopējo apgrozījumu un peļņu. To uzskatāmi parāda arī Daugavpils gadījums, jo, neskatoties uz faktu, ka no deviņām lielākajām pilsētām uzņēmumu skaita ziņā šī Latgales pilsēta ierindojusies 5.pozīcijā, pēc kopējā apgrozījuma apjoma tā ieņem 3.vietu Analizējot pilsētās reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājus, Lursoft aprēķinājis, ka 2014.gadā vislielāko kopējo apgrozījumu uzrādījušas pilsētas, kurās arī reģistrēts lielākais uzņēmumu skaits – 58,4 tūkstoši Rīgas uzņēmumu, kuri iesnieguši pārskatus par 2014.gadu, kopumā apgrozījuši 34,22 miljardus eiro, savukārt 2,6 tūkstoši Liepājas uzņēmumu apgrozījuši 1,15 miljardus eiro. Cita starpā jāizceļ Ventspils, kas, lai arī pēc kopējā apgrozījuma 2014.gadā ierindojusies vien saraksta piektajā vietā, rēķinot apgrozījuma apjomu uz vienu uzņēmumu, ir izteikta līdere pārējo pilsētu vidū. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā katrs Ventspils uzņēmums apgrozījis vidēji 612,06 tūkst.EUR, kamēr katrs galvaspilsētā reģistrētais uzņēmums apgrozījis par 26,14 tūkst.EUR mazāk. Lielākais Ventspils uzņēmums pēc apgrozījuma 2014.gadā bijis SIA Bio-Venta, kura apgrozījums sasniedzis 78,489 milj.EUR, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt SIA Ventspils nafta termināls 2014.gada laikā apgrozījis 76,845 milj.EUR. Jāpiebilst, ka 2014.gadā Ventspilī ar apgrozījumu, kas lielāks par 1 miljonu eiro, strādājuši 79 uzņēmumi, starp tiem bijuši 17 uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedzis 10 miljonus eiro. Tiesa gan, rēķinot vidējo apgrozījumu uz vienu iedzīvotāju, ievērojami priekšplānā izvirzījusies Rīga, kur reģistrēto uzņēmumu apgrozījums uz vienu iedzīvotāju 2014.gadā veidojis 53,3 tūkst.EUR, kamēr Ventspilī, kas aiz galvaspilsētas ierindojusies saraksta otrajā vietā, rādītājs bijis par 32,2 tūkst.EUR mazāks.

Rēķinot vidējās peļņas rādītāju, būtisku izrāvienu uzrādījusi Ventspils, kur katrs uzņēmums 2014.gadā nopelnījis vidēji 113 tūkst.EUR, savukārt, rēķinot vidējo peļņu uz vienu uzņēmumu, tā sasniegusi 3,9 tūkstošus eiro. Pateicoties labajiem finanšu rezultātiem, Ventspils apskatītajā pārskata periodā ierindojusies arī augstajā otrajā pozīcijā pēc pilsētā reģistrēto uzņēmumu kopējās peļņas, kopumā ostas pilsētas uzņēmumiem 2014.gadā nopelnot 141,83 milj.EUR.

Tiesa, būtiski priekšplānā visām pārējām pilsētām kopējās peļņas apjoma ziņā izvirzījusies Rīga. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka galvaspilsētā reģistrētie 58,4 tūkstoši uzņēmumu, kuri iesnieguši pārskatus par 2014.gadu, kopumā nopelnījuši 1,06 miljardus eiro, kas ir vidēji 18,1 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu vai 1,6 tūkst.EUR uz vienu pilsētā reģistrēto iedzīvotāju.

Papildu informācija

Uzņēmējdarbības statistika pilsētu un novadu griezumā

Autors

Lursoft