Blog

Pētījums: Latvijas uzņēmumiem var rasties sarežģījumi dalībai starptautiskajās piegādes ķēdēs

2015. gada 24. novembris

Baltijas valstīs reti tiek mērīti ieguldījumi atbildīgā biznesa praksē, turklāt satraucoši ir tas, ka uzņēmumi nepievēršas atbildības tēmām, kas ir aktuālas lielākai daļai Rietumeiropas kompāniju, atklāj Baltijas valstīs veikts pētījums par korporatīvās sociālās atbildības (KSA) praksi. Latvijas uzņēmumiem tas var radīt sadarbības sarežģījumus dalībai starptautiskajās piegādes ķēdēs vai ieejot jaunos tirgos, norāda Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne.

“Jaunā Eiropas Savienības (ES) Direktīva[1] paredz, ka jau 2017.gadā vairāk kā 6000 Eiropas uzņēmumu būs jāziņo par uzņēmuma 2016.gada KSA praksi. Šī direktīva tieši un netieši skars daudzus komersantus arī Latvijā un tas var radīt apgrūtinājumus, piemēram, tiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kuri veic piegādes starptautiskajiem tirgus līderiem,” skaidro A.Alksne.

Pētījums, kas veikts visās Baltijas valstīs, arī atklāja, ka uzņēmumi Baltijā par šīs direktīvas eksistenci nav informēti, un nezina arī par faktu, ka tās pārņemšanas process nacionālajā likumdošanā ir jau sācies.

Pētījumā Latvijas uzņēmumi norādīja, ka vislielākais izaicinājums apliecināt savu atbildību ir sadarbības partneriem, iekļaujoties piegādes ķēdēs un ejot uz jauniem tirgiem eksporta valstīs. Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno lielākas investīcijas atbildīgā biznesa praksē nekā Latvijas uzņēmumi, kas nākotnē tiem var sniegt lielākas konkurētspējas priekšrocības ieiešanai jaunos tirgos.

87% pētījumā aptaujāto uzņēmumu Latvijā uzskata, ka korporatīvā sociālā atbildība ir ļoti svarīga vai atbilstoša uzņēmuma biznesa interesēm. Uzņēmumiem ir vēlme veikt atbildīgu biznesu, bet nav izteikta tendence analizēt uzņēmuma atbildības un ilgtspējas riskus vai mērķtiecīgi veikt ieguldījumus šo risku mazināšanā.

Uzņēmuma reputācija un uzticamības veicināšana sabiedrībā ir būtiskākie iemesli, kādēļ vispār tiek izdarītas jebkādas investīcijas KSA jomā. Šo uzticamību uzņēmums rada ne tikai darbinieku vidū, bet arī saviem sadarbības partneriem. Atšķirībā no Lietuvas, kur lielākā daļa uzņēmumu izmanto informācijas atklāšanas iespējas par savu labo praksi ANO Globālā līguma ietvaros, Igaunijā lielākoties tiek izmantoti ISO 14001 vides standarts, Latvijā – izvēlas specifiskus nozares ziņošanai paredzētos instrumentus, bet visās trijās Baltijas valstīs aktuāls ir OHSAS 180001 standarts, demonstrējot partneriem savu atbildību par darba drošību. Lielākoties uzņēmumi Baltijā par KSA ziņo grupas uzņēmumu vadībai citās valstīs vai franšīzes turētājiem.

Baltijas uzņēmumiem ir ļoti aktuālas atbildības tēmas un izaicinājumi, kas prasa atbildīgus risinājumus, kas saistītas ar darba vidi, vidi, piegādātājiem, bet mazāk ar pretkorupcijas un patērētāju attiecību (klientiem) tēmām. Šie izaicinājumi ir ļoti atšķirīgi no, piemēram, Somijas uzņēmumu dienas kārtības KSA jomā. Somijas uzņēmumiem vislielākais izaicinājums ir cilvēktiesību un dažādības vadības politiku ieviešana sadarbībā ar saviem partneriem no piegādātāju loka, tai skaitā izsekot atbildības praksi, piemēram, Baltijas valstīs. Šīs tēmas ir neaktuālas Baltijas uzņēmumiem, ko var izskaidrot ar to, ka neesam vēl saskarušies ikdienā ar dažādu, ļoti atšķirīgu kultūru integrāciju darba vidē, attiecībās ar klientiem, tai skaitā cilvēktiesību ievērošanu eksporta tirgos. Šīs tēmas ignorēt mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos nav tālredzīgi.

Rekomendācijas

Lai labāk sagatavotos jaunajiem izaicinājumiem eksporta tirgos un dalībai piegādes ķēdēs, uzņēmumiem ir nepieciešama informācija par KSA, ko var nodrošināt ne tikai nevalstiskais sektors, bet arī valsts institūcijas, piemēram, konsultējot par atbildīgu biznesa praksi citās valstīs.

Valstiskā līmenī atbildīgam biznesam, kam plānots ieviest ziņošanas prasības, piemēram, valsts kapitālsabiedrībām, savlaicīgi sniegt informāciju par prasībām, bet regulējumu radīt pietiekami elastīgu definējot tikai valstij svarīgus izaugsmes rādītājus, lai arī valsts, kā akcionārs, varētu realizēt atbildīgas politikas praksi.

Izmantot iespēju un ES korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju izmantot par pamatu atbildīga biznesa atbalsta politikas plānošanai, paredzot reālus soļus un mehānismus. Šie mehānismi var būt gan informatīvi, sadarbības rakstura, ekonomiska un juridiska rakstura, skarot tādas jomas kā dalību publiskā sektora iepirkumos, ES fondu projektos u.c.

Pētījuma rezultātus plānots izmantot, lai sniegtu atbalstu politikas plānotājiem, kas strādā pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības ne-finanšu ziņošanas vadlīnijām (Pārresoru koordinācijas centrs), korporatīvās sociālās atbildības nacionālās stratēģijas (Ekonomikas ministrija) un ES ne-finanšu informācijas atklāšanas direktīvas ieviešanas nacionālajos tiesību aktos (Finanšu ministrija).

KSA Latvija kā CSR Europe biedrs piedalās minētās ES Direktīvas vadlīniju izstrādē Eiropas līmenī, kur notiek aktīvas diskusijas ar Eiropas Komisiju un atbildīgajiem direktorāta pārstāvjiem. Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, rudenī, sadarbībā ar CSR Europe būsim sagatavojuši ziņojumu, kā ziņot atbilstoši direktīvai. Līdz tam uzņēmumiem ir iespēja gatavoties ziņošanai – veikt analīzi un saņemt trešo pušu vērtējumu par Ilgtspējas integritāti un briedumu, ko piedāvā KSA Latvija.

Pētījuma organizatori

Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (KSA Latvija/ CSR Latvia), sadarbībā ar Lietuvas atbildīga biznesa asociāciju – LAVA (CSR Lithuania – LAVA), Igaunijas atbildīga biznesa forumu (CSR Estonia), Somijas korporatīvās sociālās atbildības organizācijas FIBA un Ziemeļvalstu ministru padomes “Norden” fonda atbalstu.

Pētījuma ietvars

Pētījumus tika veikts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, projekta «Comparing state of CSR in Baltics and Finland“, ko finansēja Ziemeļvalstu ministru padomes grantu programmas «Norden» fonda Igaunijā, 2014.gadā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot un izprast lielu un vidēju uzņēmumu redzējumu par KSA un ilgtspēju Baltijas valstīs. Pētījuma ietvars tika veidots balstoties uz globālajiem standartiem un ISO 26000 ietvaru. Tika atlasīti 1000 uzņēmumi Baltijas valstīs pēc kritērijiem, kas ierakstīti ES ne-finanšu ziņošanas direktīvā. Kopumā atbildes sniedza 172 uzņēmumi. Latvijas atlasi palīdzēja nodrošināt Lursoft, tehnoloģisko platformu TNS Igaunijas pārstāvniecība. Šāds pētījums Latvijā tiek veikts pirmo reizi, un tā metodoloģija ir aizgūta no KSA Latvija sadarbības partnera Somijas korporatīvās sociālās atbildības organizācijas FIBA.

KSA Latvija

KSA Latvija apvieno nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un akadēmiskās vides pārstāvjus, kuri atbalsta korporatīvās sociālās atbildības prakses stiprināšanu Latvijā. KSA Latvija ir nacionālais partneris CSR Europe, kas apvieno korporatīvās sociālās atbildības platformas no 30 valstīm, kopumā pārstāvot 10 000 uzņēmumus un to intereses ES līmenī ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības jomā.

[1] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu ne-finanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Dokuments attiecas uz EEZ). ES direktīva ietekmē ap 6000 uzņēmumu Eiropas līmenī! Lieliem uzņēmumiem, kur: darbinieku vidējais skaits attiecīgajā finanšu gadā ir lielāks par 500; gada bilance pārsniedz 20 milj EUR  vai neto apgrozījums pārsniedz 40 milj EUR. UN Uzņēmums ir sabiedriskas nozīmes struktūra, vai tā ir kredītiestāde, vai apdrošināšanas uzņēmums, vai no dalībvalsts viedokļa noteikta kā organizācija ar sabiedrisku nozīmi (public interest entity). Jāziņo grupas līmenī arī par saistītajiem uzņēmumiem; Ir tiesības un ieteikums pieprasīt informāciju arī no piegādātājiem/ apakšuzņēmējiem. Par ko jāziņo: jāapraksta biznesa modelis, progress par negatīvās ietekmes mazināšanu uz sociāli ekonomiskajiem faktoriem, par cilvēktiesību ievērošanu, pretkorupciju, dažādības vadību, atbildīgu vidi, patērētāju tiesību ievērošanu.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*