Blog

40% visa Latvijas apgrozījuma un 80% peļņas

2015. gada 24. novembris

Turpinot analizēt uzņēmumu iesniegtos 2014. gada pārskatus, Lursoft veicis pētījumu īpaši atlasītā fokusa grupā, dažādos rakursos vērtējot 385 Latvijas uzņēmumus.
Pētījuma pirmo daļu var lasīt šeit.

Apskatāmie uzņēmumi skaitliski veido 0,32% no tiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2014. gada pārskatus. Fokusa grupas uzņēmumu apgrozījums pērn bijis 39,44% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 78,98% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas.

Fokusa grupā tika iekļauti tie Latvijas uzņēmumi, kuru darbinieku skaits pārsniedz 250 vai kuri apgrozījuma un/vai peļņas jomā iekļauti TOP 100 sarakstos (neiekļaujot bankas un apdrošināšanas kompānijas). Fokusa grupa (turpmāk FG) tiek analizēta dažādos griezumos: apgrozījums, peļņa, darbinieku skaits, nomaksātie nodokļi, reģionālā piederība, darbības jomas un fokusa grupas salīdzinājums ar pārējiem Latvijas uzņēmumiem.

Darbinieki

LV_uzn_fin_raad_2011-2014Kopumā pētot 2014. gada finanšu rādītājus, Lursoft apskatīja 106 539 uzņēmumus (neskaitot biedrības), kuros strādājuši 698 567 darbinieki. Vidējais darbinieku skaits vienā uzņēmumā 2013. un 2014. gados bijis nemainīgs – 6,5 darbinieki, 2012. gadā – 6,7, 2011. gadā – 6,9 darbinieki.

FGr_fin_raad_2011-2014Savukārt fokusa grupā apskatītajos 385 uzņēmumos pērn strādājuši 169969 darbinieki, t.i. vidējais darbinieku skaits uzņēmumā bijis 441,48 (2013.g. – 429,91; 2012.g. – 418,22; 2011.g. – 400,97). Pretēji Latvijas uzņēmumiem kopumā, FG uzņēmumos četru gadu griezumā darbinieku skaits pieaudzis.

Apgrozījums, peļņa, nodokļi

Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums 2014. gadā bijis 51,29 mljrd. EUR., kopējā peļņa (pēc nodokļu nomaksas) – 1,71 mljrd. EUR. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, 2014.g. apgrozījuma ziņā vērojams kritums (par –1,77 mlrjd. EUR jeb ~ –3,34%), turpretī peļņa attiecībā pret 2013. gadu būtiski pieaugusi (+5,74 mlrjd. EUR. jeb ~ +50,65%). Salīdzinot četru gadu (2011.–2014.g.) periodu, kopumā apgrozījuma un peļņas jomā vērojams pieaugums (vidēji gadā apgrozījums pieaudzis par +3,69%, peļņa par +31,88%).
Vidējais apgrozījums (neto) uz vienu uzņēmumu – 481 tūkst. EUR, vidējā peļņa (neto) – 16,02 tūkst. EUR, kas uzrāda kāpumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. 2013. gadā, pēc Lursoft datiem, vidējā peļņa pirms nodokļu nomaksas bijusi ~13,7 tūkst. EUR, pēc nodokļiem ~11,32 tūkst. EUR. uz vienu uzņēmumu. 2014. gadā vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku bijis 73 tūkst. EUR, vidējā peļņa – 2,44 tūkst. EUR.

FGr_fin_raad_2014_regioni
Pēc šiem pašiem kritērijiem apskatot fokusa grupas (FG) uzņēmumus, redzams, ka 385 uzņēmumu apgrozījums pērn bijis 20,23 mljrd. EUR (39,44% no visu uzņēmumu kopējā apgrozījuma), bet peļņa ~1,35 mljrd. EUR (78,98% no visu uzņēmumu kopējās peļņas). Vidējais apgrozījums (neto) uz vienu FG uzņēmumu – 52,55 milj. EUR, vidējā peļņa – 3,5 milj. EUR (pieaugums). Vidējais apgrozījums (neto) uz vienu FG darbinieku – 119,025 tūkst. EUR, vidējā peļņa – 7,93 tūkst. EUR.
Salīdzinot Latvijas uzņēmumus kopumā un fokusa grupas uzņēmumus, redzams, ka FG vidējie apgrozījuma / peļņas rādītāji uz vienu uzņēmumu ir attiecīgi 109,25x un 218,5x lielāki, bet uz vienu darbinieku – 1,63x un 3,25x lielāki. Attiecībā pret pēdējiem četriem gadiem, 2014. gadā apgrozījuma pieaugums fokusa grupā nedaudz samazinājies, toties peļņas segmentā vērojams pieaugums, palielinājies arī darba vietu skaits, kas liecina par efektīvāku uzņēmējdarbību.
385 (FG) uzņēmumi 2014. gadā dažādos nodokļos (ieskaitot VSAOI) nomaksājuši ~2,59 mljrd. EUR. Vidēji uz vienu FG uzņēmumu – 6,72 milj. EUR., uz vienu darbinieku – 15,22 tūkst. EUR.

FGr_fin_raad_2014_pilseetas

Ģeogrāfiskais dalījums

fokusa_uznem_placenis_procAnalizējot pēc plānošanas reģioniem, redzams, ka fokusa grupas 385 uzņēmumi teritoriāli izvietojušies šādi: 63,38% (244 uzņēmumi) atrodas Rīgā, 14,81% (57) – Latvijas lielākajās pilsētās, bet 21,82% (84) izvietojušies novados.

Reģionos

FGr_koptabula_2014_regioni

Analizējot Lursoft statistikas datus, iezīmējas katram reģionam raksturīgāko saimnieciski veiksmīgāko nozaru kopums:
FG_regionu_sadal_pec_pelnas_apgrozKurzemē – naftas pārstrādes produktu ražošana, noliktavu saimniecība, kravu iekraušana, izkraušana un pārvadājumi, zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, dzīvojami un nedzīvojamo ēku būvniecība, apsaimniekošana un pārvaldīšana, kūdras ieguve, atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība, ūdenspagādes sistēmu būvniecība, pasažieru pārvadājumi, degvielas un kurināmā vairum- un mazumtirdzniecība, zivju, vēžveidīgo un mīkstniešu pārstrāde un konservēšana, restorānu bizness un sabiedriskā ēdināšana, mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, adīto un tamborēto audumu ražošana, apakšveļas ražošana, slimnīcu darbība, holdingkompāniju darbība u.c.
Latgalē – finiera lokšņu un koka paneļu ražošana, piena pārstrāde un siera ražošana, gaļas pārstrāde un konservēšana, elektronisko un elektrisko kabeļu ražošana, degvielas un kurināmā vairum- un mazumtirdzniecība, rūdas, metālu un rūpniecisko ķimikāliju vairumtirdzniecība, tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, sauszemes pārvadājumi, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība un uzturēšana, lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu un detaļu ražošana u.c.
Vidzemē – mežkopība un mežsaimnieciskā darbība, stikla šķiedras ražošana, mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, alus ražošana, slimnīcu darbība, iekārtu, mēbeļu, namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana, elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmu būvniecība, pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumi u.c.
Zemgalē – koka, korķa un salmu iztrādājumu ražošana, detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mežistrāde, finiera lokšņu un koka paneļu ražošana, zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, graudu, sēklu, lopbarības un graudu malšanas produktu ražošana, gaļas pārstrāde un konservēšana, veselības aprūpe, sociālie un kultūras pakalpojumi, metāla konstrukciju un to sastāvdaļu, trikotāžas izstrādājumu, dzīvo lopu, tekstilizejvielu un pusfabrikātu ražošana, tiltu, tuneļu un pārvadu, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība un pārvaldīšana, kā arī dažādas konsultācijas.

Novados

Vērtējot peļņu, apgrozījumu un darba vietu skaitu Latvijas novadu uzņēmumos, pērn gan peļņas, gan darba vietu skaita ziņā saraksta augšgalā izvirzījušies Rīgai tuvākie un uzņēmējdarbības resursiem nodrošinātākie Ķekavas, Mārupes, Olaines un Stopiņu novadi.FG_pelnosakie_novadi

 

FG_novadi_ar_liel_stradaj_skaituOlaines novada saimniecisko veiksmi nosaka farmaceitisko izejvielu ražotne un nekustamo īpašumu noma vai pārvaldīšana.
Stopiņu novadā – holdingkompāniju darbība, betona izstrādājumu ražošana, kravu pārvadājumi pa autoceļiem, kā arī atkritumu (izņemot bīstamos) apstrāde un izvietošana.
Mārupes novada labklājību nodrošina pasažieru aviopārvadājumi un ar to saistītās palīgdarbības, azartspēļu un derību bizness, kravu pārvadājumi pa autoceļiem, auto tirdzniecība, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, pasta pakalpojumi, elektronisko ierīču, telekomunikācijas iekārtu un to daļu, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecība.
Savukārt Ķekavas novada uzņēmējiem stabilitāti sniedz putnkopība, noliktavu pakalpojumi, kravu pārvadājumi, dažādu preču vairum- un mazumtirdzniecība, finanšu un konsultāciju pakalpojumi.

Pilsētās

Analizējot fokusa grupas uzņēmumu izvietojumu un īpatsvaru lielākajās Latvijas pilsētās, veidojas šāda aina:
Rīgā, Pierīgā un Rīgas reģionā dislocēto fokusa grupas uzņēmumu kopējais īpatsvars (pret pārējo FG) gan pēc apgrozījuma, gan peļņas ir ~73%, dodot ~64% darbavietu strādājošajiem, bet valsts budžetā iemaksāto nodokļu īpatsvars sastāda 80,75%.

FG_nodarbinatie_nodokli_pilsetaas_graf
Atsevišķi analizējot nodarbināto skaitu (fokusa grupā) astoņu Latvijas lielāko pilsētu (bez Rīgas) uzņēmumos, redzams, ka visvairāk darba vietu bijis Daugavpilī (5565), Liepājā (3982) un Ventspilī (3354), kamēr pārējās pilsētās salīdzinoši 2-4x mazāk. Šo trīs republikānisko nozīmes pilsētu uzņēmumi ir arī lielākie nodokļu maksātāji.
Savukārt, vērtējot Latvijas deviņu lielāko pilsētu* (ieskaitot Rīgu) fokusa grupā ietvertos uzņēmumus pēc visiem četriem parametriem (apgrozījums, peļņas, darba vietas, nodokļi), labākie peļņas rādītāji ir Rīgai, Ventspilij un Jūrmalai, apgrozījums – Ventspilij, Liepājai, Daugavpilij, Jelgavai un Valmierai.
Visvairāk darba vietu nodrošina Rīga – piecreiz vairāk nekā pārējās astoņas pilsētas kopā. Nodokļu jomā Rīgas fokusa grupas uzņēmumi valsts kasē iemaksājuši 20 reižu vairāk nekā pārējo astoņu Latvijas pilsētu uzņēmumi.

Fokusa grupu uzņēmumu ietvaros, Latvijas lielākajās pilsētās veiksmīgas bijušas šādas nodarbes:

FGr_koptabula_2014_pilsetasVentspilī
– naftas pārstrādes produktu ražošana, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, kravu iekraušana un izkraušana, holdingkompāniju darbība, ūdensapgādes sistēmu būvniecība, mazumtirdzniecība, eļļu un tauku ražošana, slimnīcu darbība.
Jūrmalā – operācijas ar vērtspapīriem, viesnīcu bizness, slimnīcu darbība, vispārēja ēku apsaimniekošana un tīrīšana.
Valmierā – stikla šķiedras ražošana, slimnīcu darbība, dažādu iekārtu ražošana.
Jelgavā – detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairum- un mazumtirdzniecība, graudu, sēklu un lopbarības tirdzniecība, veselības aprūpes, kultūras un sociālie pakalpojumi, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un slimnīcu darbība.
Jēkabpilī – zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas darbi, tiltu un tuneļu, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, apsaimniekošana, kā arī slimnīcu darbība.
Rēzeknē – gaļas pārstrāde un konservēšana, dažādu preču mazumtirdniecība un slimnīcu darbība.
Daugavpilī – elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā, kā arī rūdas, metāla un rūpniecisko ķimikāliju vairum- un mazumtirdzniecība, tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde, pasažieru pārvadājumi, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas darbi, dažādu preču mazumtirdzniecība, lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana, gultņu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana, kā arī slimnīcu darbība.
Liepājā – dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība, čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana, dažādu preču mazumtirdzniecība, apakšveļas, adīto un tamborēto audumu ražošana, pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumi, degvielas un visa veida kurināmā vairum- un mazumtirdzniecība, restorānu, sabiedriskās un mobilās ēdināšanas pakalpojumi, slimnīcu darbība.

Veiksmīgāko nozaru TOP 10 (fokusa grupas ietvaros) 2014.g.

Fokusa grupas ietvaros pirmajā desmitniekā pēc gada apgrozījuma izvirzījusies mazumtirdzniecība, degvielas, kurināmā un ķīmisko vielu vairumtirdzniecība, elektroenerģijas ražošana, degvielas mazultirdzniecība, elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība, datoru u programmatūras vairumtidzniecība, kravu dzelzceļa transports. u.c.FG_nozaru_TOP10_apgroz

Pētot fokusa grupas nozares pēc peļņas kritērijiem, saraksta augšgalā pozicionējas holdingi, darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, naftas pārstrāde, mežsaimniecība un kokrūpniecība, kredītpakalpojumi, azartspēles, elektroenerģijas ražošana, datoru un iekārtu ražošana, kravu pārvadājumi.FG_nozaru_TOP10_pelna

Lielāko nodarbināto skaitu fokusa grupas uzņēmumos nodrošina: veselības uzņēmumi (slimnīcās), mazumtirdzniecība, dzelzceļu būve, transports – pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumi, ēdināšana, nekustamā īpašuma pārvaldīšana, kravu pārvadājumi.FG_nozaru_TOP10_darbin

Savukārt lielākie nodokļu maksātāji fokusa grupas ietvaros bijuši degvielas un kurināmā rūpnieki, tabakas, dzērienu un pārtikas mazumtirgotāji, finansu starpnieki, dzezceļu būvnieki, spirta rūpnieki un dzērienu vairumtirgotāji.FG_nozaru_TOP10_nodokli

Secinājums: lielākais apgrozījums un peļņa, tāpat kā nodokļu nomaksa, nav atkarīgs no darbinieku skaita vai atalgojuma, bet no darbības jomas.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*