Blog

Latvijā 70% jauno uzņēmēju uzsāk biznesu par savu naudu

2015. gada 23. novembris

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus. 

SEB banka sadarbībā ar mediju aģentūru Mindshare 2015. gada vasaras nogalē trijās Baltijas valstīs veikusi aptauju ar mērķi – noskaidrot, cik liela ir Baltijas valstu iedzīvotāju vēlme kļūt par uzņēmējiem, kādi ir būtiskākie šķēršļi, ar kuriem potenciālie uzņēmēji saskaras sākumposmā, kā arī, attīstot savu biznesu. Aptaujā piedalījās 1759 respondenti, no tiem 561 – Latvijā, 586 – Igaunijā un 612 – Lietuvā.

Apkopojot rezultātus, iezīmējās šāda aina: Latvijā sava biznesa uzsākšanai pašu uzkrāto kapitālu izmanto 70% jauno uzņēmēju. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu vai piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī abās pārējās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

SEB banka valdes loceklis Arnis Škapars: «Starta kapitāls, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības uzsākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību. Apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības. Tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts. Pēc tam, kad bizness ieguvis stabilu pamatu un vēlas paplašināties, lai tiktu nākamajā līmenī, bankas jau var piedāvāt ilgtermiņa finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Jo pārdomātāks ir biznesa plāns un skaidrāks uzņēmēja redzējums sava biznesa attīstībai, jo labāki būs kreditēšanas nosacījumi”.

Lielākā daļa aptaujas dalībnieku (79% – Igaunijā, 67% – Latvijā un 60% – Lietuvā) ir pārliecināti, ka bankas var palīdzēt biznesa uzsākšanā. Turklāt jaunajiem uzņēmējiem ir svarīgi ne vien finansēšanas nosacījumi, bet arī konsultantu un mentoru atbalsts. Uzņēmēji augsti novērtē iespēju saņemt bankā ar biznesa uzsākšanu saistīto informāciju. Aptaujas dati arī liecina, ka, izvēloties finanšu partneri, jaunie uzņēmēji visaugstāk novērtē iepriekšējo sadarbību privātpersonu statusā, banku drošību kopumā, ka arī ērtu internetbanku un mobilo banku.

marketspegmentation_94513315

83% iedzīvotāju uzņēmējdarbību vērtē pozītīvi

Latvijā pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbības uzsākšanu ir 83% iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropā, kur uzņēmējdarbību pozitīvi vērtē 72% un pasaulē, kur pozitīva attieksme ir 75% iedzīvotāju. Negatīva attieksme pret iespējām sākt uzņēmējdarbību Latvijā ir 15%.
Kaimiņvalstīs vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un Igaunija (91%), mazāk pozitīvi – Rumānija un Bulgārija (54%). Līdz ar to Latvijas attieksme pret uzņēmējdarbību – iespējams, apdomīgāka, toties stabilāka – vairāk līdzinās Skandināvu valstīm.

Kompānijas AGER  šovasar veiktais pētījums (klātienē un telefonintervijās aptaujājot 49,775 respondentus 44 pasaules valstīs, tostarp Latvijā – 1000)  liecina, ka Latvijā 54% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju  vēlas kļūt par uzņēmējiem, 44% ir pārliecināti, ka viņiem ir zināšanas un prasmes dibināt uzņēmumu, 38% ir pārliecināti, ka viņi nodibinātu uzņēmumu, pat ja viņu ģimene vai draugi būtu tam šķērslis.

Lai arī uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā ir netipiski augsts, bailes no neizdošanās (58%) neļauj to izmantot pilnvērtīgi, kamēr pasaulē bailes no neizdošanās ir šķērslis vēl lielākam respondentu skaitam (70%), Eiropā (69%). Tāpat kā biežāk minētie šķēršļi uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā un pasaulē ir finansiālie šķēršļi un bankrots (41%), kam seko ekonomiskā krīze -25% Latvijas iedzīvotāju un 29% pasaules iedzīvotāju, kā arī piektā daļa raizējas par iespējamajiem tiesu procesiem. Savukārt, runājot par dzimuma atšķirībām, no neveiksmes Latvijā baidās 65% sieviešu un 49% vīriešu.

“Bailes sākt uzņēmējdarbību ir globāla tendence. Latvijā ir daudz uzņēmīgu iedzīvotāju, tomēr ir valstis, kas ir vēl atvērtākas pārmaiņām. Labs piemērs ir Nīderlande – lielākā daļa jeb 65% norāda, ka neizjūt bailes sākt savu biznesu,” norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors, profesors Anderss Pālzovs. Viņš arī atzina – lai arī kopumā attieksme pret uzņēmējdarbību Latvijā ir pozitīva, vide nav tik pateicīga uzņēmējdarbībai kā, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā. Vājākie punkti ir likumdošana, tās prakse, nodokļu sistēma un ēnu ekonomikas īpatsvars. Šo problēmu risināšana veicinātu straujāku uzņēmējdarbības attīstību.

Autors

Lursoft