Blog

Latvijas bagātāko cilvēku titulu saglabā “ABLV Bank” īpašnieki

2015. gada 26. novembris

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS “ABLV Bank” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas “Laika stars” un SIA “Lursoft” pētījums.

Fiļa bagātība gada laikā augusi par 15 miljoniem eiro, sasniedzot 314 miljonus eiro. Arī Berņa bagātība gada laikā augusi par 15 miljoniem eiro, sasniedzot 310 miljonus eiro.

Šogad trešo vietu saglabājis AS “Rietumu banka” lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, kura īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 266 miljonus eiro.

Ceturtajā vietā ierindots otrs lielākais “Rietumu bankas” līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kura īpašumu vērtība gada laikā augusi par pieciem miljoniem eiro, sasniedzot 136 miljonus eiro.

Savukārt piektajā vietā ierindojies kompānijas “Mikrotīkls” līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura īpašumu vērtība gada laikā palielinājusies par pieciem miljoniem eiro, sasniedzot 85 miljonus eiro.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Jaunais “Top 100” jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju “Laika stars” un “Lursoft” datu bāzēm. “Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā “Top 100″ daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,” norāda “Laika stara” vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas deva savu artavu arī darījumu nozarē, kur potenciālajiem investoriem parādījās apetīte pēc lēti nopērkamiem objektiem, kas ir krīzes situācijā jau cietuši vai arī drīz sāks ciest zaudējumus un kuru saimnieki tāpēc izlems labāk pārdot to, kas vēl ir saglabājis vērtību. Šie apsvērumi ir ietekmējuši vērtēšanas metodiku, jo, tirgū esot lētiem piedāvājumiem, vidējais investors būs gatavs maksāt ne vairāk kā piecu gadu peļņu (EBITDA), kas turklāt 2014.gadā samazinājās.

“Tieši šo iemeslu dēļ mēs uzņēmumu vērtību vairāk nekā citus gadus saistījām ar pašu ieguldījumu, uzskatot: jā, uzņēmuma peļņa ir pasliktinājusies, iespējams, ir pat ciesti zaudējumi, tomēr šī situācija, līdzīgi kā citas krīzes mūsu un pasaules vēsturē, ir pārejoša. Būtu nekorekti uzskatīt, ka uzņēmumiem nepiemīt vērtība tāpēc, ka tie vairs negūst peļņu vai arī peļņa ir būtiski samazinājusies. Tieši šādu uzņēmumu finanšu spēku raksturo tas, cik tajos ir ieguldījuši īpašnieki un cik ilgs laiks ir dots pelnītspējīgas darbības atjaunošanai,” saka Jerošenko.

Izvēle lielai daļai uzņēmumu vērtību nesaistīt ar ieņēmumiem, bet gan ar pašu kapitālu, ir piesardzīgais pieņēmums, kas radījis “Top 100” vērtības samazinājumu. Tiesa, šis samazinājums ir uz papīra, un, atjaunojot ieņēmumu, kā arī peļņas plūsmu, uzņēmumi atkal atjaunos savas iepriekšējās vērtības pozīcijas topā, stāsta “Laika stara” vadītājs.

“Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas prognozēt nevēlas neviens, un tas ir arī ļoti grūti izdarāms. Skatoties uz nākamo gadu, mums gribas ticēt, ka uzņēmumi, iesniedzot 2015.gada pārskatus, varēs apliecināt, ka ir atrasti risinājumi ne tikai ieņēmumu rādītāju atjaunošanai, bet arī pārliecinošam vērtības solim augšup,” saka Jerošenko.

“Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa akcentē to, ka veiksminieki joprojām atrodami visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. “Aizvadītais gads sekmīgs bijis ne tikai banku sektorā strādājošajiem, bet arī citu darbības sfēru pārstāvjiem. Piemēram, tradicionāli topā atrodami ar farmācijas, būvniecības, tirdzniecības, nekustamā īpašuma u.c. biznesa jomām saistītu personu vārdi,” saka Kiopa.

Savukārt “Top 100” veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu – galu galā sen nav bijis tik neliels “Top 100” jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars. Savukārt pāris papildsadaļās (savādo miljonāru un turīgāko ģimeņu sarakstā) pārmaiņu personālijās vispār nav.

Pilns jaunais Latvijas miljonāru “Top 100”, desmit turīgāko ģimeņu un divdesmit savādo miljonāru, kā arī “Top 100” veterānu saraksts un detalizēts saraksta veidošanas metodikas apraksts atrodams biznesa žurnāla “Kapitāls” decembra numurā līdz ar tiem miljonāriem, kas palikuši uzreiz aiz pirmā simtnieka.

Avots: LETA

Autors

Lursoft