Lursoft news

Pērn Zemgales uzņēmumi nopelnījuši 119,642 milj.EUR

2014. gada 17. oktobris

Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1 162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.

Analizējot uzņēmējdarbības rādītājus Zemgalē, Lursoft secinājis, ka 2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371 uzņēmumu. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz š.g. 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.

Jāteic, ka līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau  2 841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu.

Zemgalē reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamika

Ārvalstniekus interesē vairumtirdzniecības, lauksaimniecības un nekustamo īpašumu nozares

Līdzīgi kā Vidzemē, arī Zemgalē no visiem reģiona uzņēmumiem 3% veido komersanti, kuri piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas. Lursoft dati parāda, ka teju 15% no visiem uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījuši ārvalstnieki, izvēlējušies darboties vairumtirdzniecības jomā, savukārt vēl nepilni 10% iesaistījušies augkopības un lopkopības nozarē, bet vēl tikpat savu darbību saistījuši ar nekustamo īpašumu.

Atšķirībā no citiem reģioniem, kur investīciju apjoma ziņā priekšplānā ik gadu izvirzās gan tuvākās kaimiņvalstis, gan arī Kipra kā investīciju izcelsmes valsts, starp Zemgales lielākajiem tiešajiem ārvalstu investoriem pēdējos gados izceļas Dānija.  Tā, piemēram, 2013. gadā reģiona uzņēmumos no Dānijas ieguldītas tiešās investīcijas 4,610 milj.EUR, apmērā, savukārt šā gada pirmajos desmit mēnešos to apjoms sasniedzis jau 4,734 milj.EUR.

Šogad iespaidīgs ārvalstu tiešo investīciju apmērs Zemgales reģiona uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīts no Lietuvas, proti, kopumā 10,620 milj.EUR apmērā, savukārt no Lielbritānijas reģiona uzņēmumiem piesaistīti 8,406 milj.EUR.

Jāpiebilst, ka 2014. gadā starp lielākajiem ārvalstu investoriem, kuri Zemgales uzņēmumos ieguldījuši lielākās investīcijas, ierindojusies arī Krievija ar 213,856 tūkst.EUR un Baltkrievija ar 41,723 tūkst.EUR.

 

Piektā daļa reģiona uzņēmumu strādā mazumtirdzniecības sfērā

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē uzņēmumu vidū viena no populārākajām uzņēmējdarbības jomām ir mazumtirdzniecība. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem reģionā reģistrētajiem uzņēmumiem šajā nozarē strādā teju piektā daļa, savukārt vēl 6,06% kā savu pamatnodarbošanos norādījuši vairumtirdzniecību. Atšķirībā no, piemēram, Vidzemes un Kurzemes, Zemgalē TOP 5 populārāko uzņēmējdarbības  nozaru vidū ierindojušies arī specializētie būvdarbi. Lursoft pētījums liecina, ka šajā nozarē darbojas nepilni 5% reģiona uzņēmumu, starp tiem līderi 2013. gadā apgrozījuma ziņā bijuši SIA KVĒLE, SIA MĪTAVAS ELEKTRA un arī SIA MĪTAVAS STATUSS.

Zinot, ka Zemgale jau izsenis lepojusies ar savu auglīgo zemi, nepārsteidz arī fakts, ka starp populārākajām reģiona uzņēmējdarbības sfērām ierindojusies arī augkopība un lopkopība. Tāpat arī gana izplatīta darbības joma zemgaliešu vidū ir sauszemes un cauruļvadu transports.

Populārākās darbības nozares Zemgalē:

  1. mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (19,36%);
  2. augkopība un lopkopība (7,87%);
  3. sauszemes un cauruļvadu transports (6,97%);
  4. vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (6,06%);
  5. specializētie būvdarbi (4,96%).

 

Pērn sarucis reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums

Kamēr valstī uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējos gados pakāpeniski palielinājies, Zemgales uzņēmumi uzrādījuši samērā mainīgus rezultātus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2012. gadā viens reģionā reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 28,335 tūkst.EUR, kas salīdzinājumā ar 2011. gadu ir pieaugums par 6,02%, savukārt jau 2013. gadā vidējais apgrozījums samazinājies par 5,42%, atgriežoties līdz 2011. gada līmenim.

Vidējā apgrozījuma kritums iespaidojis arī reģiona uzņēmumu kopējo apgrozījumu. Lursoft izpētījis, ka, piemēram, 2012. gadā Zemgales uzņēmumi kopumā apgrozījuši 3,100 miljardus EUR, bet jau pērn rādītājs sarucis par 11,57%, nokrītoties līdz 2,741 miljardam EUR. Tiesa gan, lai arī apgrozījuma kritums bijis vērā ņemams, tas tomēr nav noslīdējis līdz 2011. gada atzīmei, kad reģiona uzņēmumi kopumā apgrozījuši 2,533 miljardus EUR.

Tiesa gan, lai arī atšķirībā no valsts vidējā rādītāja, kas ik gadu uzrāda pieaugošas tendences, Zemgales reģionu uzņēmumi uzrādījuši mainīgu izaugsmi, reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu pēdējos gados bijis par 2 – 12% augstāks nekā valstī vidēji.

Zemgales uzņēmumu vidējais apgrozījums

Starp reģiona lielākajiem uzņēmumiem apgrozījuma apjoma ziņā aizvadītajā gadā ierindojušies vairāki tirdzniecības uzņēmumi. Lursoft pētījuma dati apliecina, ka lielākais apgrozījums Zemgalē pērn bijis vairumtirdzniecības sfērā strādājošajai SIA Elagro Trade. Minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, graudaugu un sēklu vairumtirgotājs un eksportētājs SIA Elagro Trade reģistrēts vien 2010. gada sākumā, bet šo gadu laikā pamanījies savu apgrozījumu jau dubultot, sasniedzot 106,10 milj.EUR, tādējādi kļūstot par reģiona vadošo uzņēmumu apgrozījuma apjoma ziņā. Tiesa gan, šogad, ņemot vērā 2014. gada ziemas nelabvēlīgos laika apstākļus, kuru dēļ pārsēti aptuveni 75% Latvijas ziemāju, uzņēmums samērā piesardzīgi prognozē apgrozījuma un peļņas rādītājus, neplānojot būtisku graudaugu realizācijas pieaugumu.

Apgrozījuma ziņā otrs lielākais uzņēmums Zemgalē aizvadītajā gadā bijis degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A. Tiesa gan, salīdzinot ar 2012. gadu uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 2,53%, taču tas nav traucējis uzņēmumam ieņemt augsto otro vietu. Lursoft dati liecina, ka pagājušajā gadā tirgotāja apgrozījumu veidojuši teju 98 milj.EUR un, kā norāda uzņēmuma vadība, tiek plānots, ka arī 2014. gadā AS VIRŠI-A izdosies saglabāt stabilu pozīciju naftas tirgū.

Līdztekus vairākiem tirgotājiem starp lielākajiem Zemgales uzņēmumiem pagājušajā gadā ierindojies arī SIA Dobeles dzirnavnieks, kas 2013. gadā apgrozījis 84,82 milj.EUR. Pēdējo gadu laikā uzņēmums īpaši aktīvi paplašinājis savu ražoto produktu klāstu, norādot, ka pie sasniegtā negrasās apstāties, līdz ar to ir pamats domāt, ka turpmākajos gados veiksmes gadījumā uzņēmuma finanšu rādītāji varētu uzlaboties.

Starp Zemgales uzņēmumiem, kuri 2013. gadā uzrādījuši lielāko apgrozījumu, iekļuvis arī mežizstrādes uzņēmums SIA BILLERUDKORSNAS LATVIA un Eduardam Firjanam piederošais SIA DANFORT.

Zemgales lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Apgrozījums, milj.EUR 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. Elagro Trade, SIA Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 106,10 -13,28
2. VIRŠI-A, AS Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 97,91 -2,53
3. Dobeles dzirnavnieks, AS Pārtikas produktu ražošana 84,82 -4,27
4. BILLERUDKORSNAS LATVIA, SIA Mežsaimniecība un mežizstrāde 69,13 +12,12
5. DANFORT, SIA Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 64,89 -9,58

 

Zemgales uzņēmumiem pēdējie gadi – plusos

Pretstatā pēdējo trīs gadu vispārējai tendencei, kad daudzi uzņēmumi valstī strādājuši ar nelieliem, taču zaudējumiem, Zemgales uzņēmumi strādājuši ar plusa zīmi. Lursoft pētījums parāda, ka, piemēram, 2011. gadā Zemgales uzņēmumi strādājuši ar vidēji 18 EUR lielu peļņu uz vienu uzņēmumu, tiesa gan, jau nākamais gads noslēgts ar neitrālu rezultātu, taču jau pērn atkal uzrādīta peļņa, kas vienlīdzīga 2011. gada sniegumam.

Savdabīgi, ka, neskatoties uz to, ka 2012. gadā reģiona uzņēmumi strādājuši ar neitrālu rezultātu, tieši 2012. gadā pēdējo trīs gadu periodā sasniegta augstākā kopējā peļņa, kas nozīmē, ka peļņa lielākoties augusi reģiona vadošajiem uzņēmumiem, kas arī palīdzējis audzēt zemgaliešu kopējo peļņas apjomu. Lursoft aprēķini rāda, ka 2011. gadā Zemgales reģionā reģistrētie uzņēmumi kopumā guvuši 72,680 milj.EUR peļņu, kas jau nākamajā gadā augusi par 90,40%. Tiesa gan, pērn reģiona uzņēmumu kopējā peļņa atkal samazinājusies, noslīdot līdz 119,642 milj.EUR.

Atšķirībā no citiem reģioniem, kur lielāko pelnītāju galvgalī lielākoties dominē uzņēmumi, kas attiecīgajā gadā uzrādījuši arī lielāko apgrozījumu, Zemgales TOP 5 sarakstā nav vērojamas šādas sakritības.

Zemgales uzņēmumu vidējā peļņa

Lursoft pētījuma rezultāti parāda, ka aizvadītajā gadā lielāko peļņu Zemgalē guvis kokskaidu granulu ražotājs SIA LATGRAN, kas peļņu kāpinājis par 57,17%, 2013. gadā sasniedzot 7,45 milj.EUR. Pērn uzņēmumā ar pilnu jaudu strādājušas trīs granulu ražotnes – Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Krāslavā –, kopumā saražojot 432,65 tūkst.t granulu. Paredzams, ka nākotnē uzņēmums varētu kāpināt gan savu apgrozījumu, gan peļņu, ņemot vērā faktu, ka šogad septembrī SIA LATGRAN atklājis jaunu ražotni – Gulbenes novadā.

Īpaši strauju peļņas pieaugumu pērn izdevies uzrādīt nīderlandiešu Jeld-Wen of Europe B.V. piederošajam SIA JELD-WEN LATVIJA. Gada laikā finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas sfērā strādājošā uzņēmuma peļņa palielinājusies par 125,4%, sasniedzot 3,67 milj.EUR, savukārt kopš 2011. gada uzņēmuma peļņa augusi teju 4 reizes.

Vērā ņemamu peļņas kāpumu pagājušajā gadā sasniedzis arī SIA DINEX LATVIA, kas ar 3,14 milj.EUR lielu peļņu pērn starp Zemgales uzņēmumiem ierindojies augstajā piektajā vietā. Salīdzinot uzņēmuma peļņu ar 2012. gada rādītāju, redzams, ka tā palielinājusies par 84,81%.

Starp Zemgales lielākajiem pelnītājiem aizvadītajā gadā iekļuvis arī SIA AKG THERMOTECHNIK LETTLAND ar 5,69 milj.EUR peļņu un SIA BALTIC DEVON MINK ar 3,65 milj.EUR.

Zemgales lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Peļņa, milj.EUR 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. LATGRAN, SIA Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles 7,45 +57,17
2. AKG THERMOTECHNIK LETTLAND, SIA Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana 5,69 -5,35
3. JELD-WEN LATVIJA, SIA Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles 3,67 +125,4
4. BALTIC DEVON MINK, SIA Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 3,65 -12,27
5. DINEX LATVIA, SIA Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana 3,14 +84,81

 

Zemgales uzņēmumos strādājošo skaits pēdējo gadu laikā pieaudzis

Atšķirībā no apgrozījuma vai peļņas rādītāja, kas pēdējos gados uzrādījuši samērā mainīgus rezultātus, kopējais darbinieku skaits, kas nodarbināts reģionā reģistrētajos uzņēmumos, ik gadu turpina pieaugt. Lursoft izpētījis, ka laika periodā no 2011. gada Zemgales uzņēmumos kopējais strādājošo skaits audzis par 8,83%, pērn sasniedzot 46 471 darbinieku. Tiesa gan, tāpat kā citviet Latvijā, arī Zemgales reģiona uzņēmumos vidējais darbinieku skaits pēdējo trīs gadu periodā saglabājies nemainīgs. Tas saistāms ar faktu, ka lielu daļu Latvijas, tai skaitā arī Zemgales, biznesa vidi veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuros ir neliels darbinieku skaits. Lursoft aprēķini rāda, ka vidēji viens uzņēmums Zemgalē pēdējos trīs gados nodarbinājis 2 darbiniekus.

Kopš 2011. gada straujākais nodarbināto skaita pieaugums reģistrēts Neretas novadā. Lursoft izpētījis, ka Neretas novadā reģistrētajos uzņēmumos strādājošo skaits kopš 2011. gada audzis par 51,94%, nodarbināto skaitam palielinoties no 129 darbiniekiem 2011. gadā līdz 196 pērn. Vērā ņemams nodarbināto skaita pieaugums pēdējo gadu laikā fiksēts arī Skrīveru (+41,38%) un Jēkabpils (+37,84%) novados, savukārt Jelgavā darbinieku skaits kopš 2011. gada audzis par 10,03%.

Tiesa gan, ne visos reģiona novados/pilsētās kopējais darbinieku skaits iezīmējies ar pieaugošu tendenci. Tā, piemēram, Viesītes novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits kopš 2011. gada samazinājies par 6,42% noslīdot no 826 strādājošajiem 2011. gadā līdz 773 darbiniekiem pērn, savukārt Pļaviņu novada uzņēmumos nodarbināto skaits sarucis par 4,86%.

Līdzīgi kā citos reģionos, arī Zemgalē starp lielākajiem darba devējiem dominē veselības aizsardzības nozarē strādājošie uzņēmumi – Jēkabpils reģionālā slimnīca, Slimnīca „Ģintermuiža” un Jelgavas pilsētas slimnīca, katra nodarbinot attiecīgi 521, 488 un 440 darbiniekus. Tiesa gan, salīdzinājumā ar 2012. gadu, pērn Slimnīcā ”Ģintermuiža” strādājošo skaits sarucis par 6,87%, taču tas vēl aizvien saglabājies gana augstā līmenī.

Lielākais darba devējs Zemgalē aizvadītajā gadā bijis dāņiem piederošais metālapstrādes uzņēmums SIA EAST METAL, kas ar darbu nodrošinājis 601 darbinieku, piedevām gada laikā darbinieku skaitu palielinot par 11,09%, savukārt ceturtajā vietā ierindojies Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) no Ozolnieku novada. Pērn LLKC strādājošo skaits audzis par 4,22%, sasniedzot 445 darbiniekus.

Zemgales lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Darbinieku skaits 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. EAST METAL, SIA Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 601 +11,09
2. Jēkabpils reģionālā slimnīca, SIA Veselības aizsardzība 521 +2,56
3. Slimnīca “Ģintermuiža”, SIA Veselības aizsardzība 488 -6,87
4. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, SIA Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās 445 +4,22
5. JELGAVAS PILSĒTAS SLIMNĪCA, SIA Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 440 +0,92

 

Reģionā pietrūkst stabila darbaspēka

Māris ŠņickovskisJelgavas rajona ZS Klīves pārstāvis Māris Šņickovskis norāda, ka Zemgale var lepoties ar vairākām priekšrocībām: Latvijas Lauksaimniecības universitātes kā zināšanu un pieredzes pārneses centra atrašanos reģionā, kas savukārt uzņēmumus nodrošina ar speciālistiem un augsti kvalificētiem pētniekiem, tāpat arī lielu nozīmi Zemgalē spēlē Jelgava kā reģiona centrs, kas spējis piesaistīt daudzus ārvalstu uzņēmumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas, tajā pašā laikā neaizmirstot arī par augstajām un modernajām ražošanas tehnoloģijām. ZS Klīves pārstāvis norāda, ka jāuzteic arī darbs pie Zemgales ceļu un to infrastruktūras uzlabošanas. ”Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā auto ritošās daļas remontiem iztērējām vairāk nekā 1 000 EUR, priecājamies, ka beidzot tiek renovēta Jelgavas – Elejas šoseja,” piebilst Māris Šņickovskis.

Māris Šņickovskis no Jelgavas rajona ZS Klīves norāda, ka pēdējo gadu laikā ekonomiskā situācija Zemgales laukos un mazpilsētās ir pasliktinājusies. „Bezdarbs, darbavietu trūkums un cilvēku slinkums pret darbavietām, kas izmisīgi meklē speciālistus,” skaidro M. Šņickovskis, vaicāts, kas kļuvis par iemeslu pesimismam. „Reģionā nav iespējams atrast stabilu darbaspēku zemnieku saimniecībā rudens periodā, jo jaunie, čaklie ir aizbraukuši uz lielpilsētām vai ārzemēm, savukārt palikušie intensīvu darbu strādāt nevēlas. Tiesa, dažas dienas darbinieki pastrādā, taču tad atkal uz vairākām aizmirstas alkoholā, jo viņu vidū valda pesimisms un bezcerība, nav ticības sistēmai, valstij un cerības gaišai nākotnei,” piebilst ZS Klīves pārstāvis, raksturojot situāciju reģiona laukos un mazpilsētās. Tiesa gan, zemnieku saimniecības pārstāvis secina, ka ne viss reģionā ir tik pesimistiski, jo tajā pašā laikā Jelgavas novada mājražotāji ir sākuši kooperēties un apvienojušies biedrībā Pārtikas amatnieki. Biedrība 2014.gada novembra otrajā pusē Jelgavas centrā plāno atvērt arī savu veikalu. „Domāju, daudzi cilvēki ir sākuši vairāk novērtēt pašmāju ražojumus, bet daudzi izvēlas un ir spiesti izdarīt izvēli par labu lētākajai produkcijai,” piebilst M. Šņickovskis.

Vaicāts par ZS Klīves turpmākajām attīstības iecerēm, M. Šņickovskis uzsver, ka tuvākajā laikā saimniecība paredzējusi atjaunot novecojušās ogu kultūras, kuras sevi ir jau atpelnījušas un vairs nedod augstu ražu. „Pārstādīsim deviņdesmitajos gados stādītās upenes, avenes, tāpat arī turpināsim attīstīt ēdamo augļu un ogu kultūras daudzveidību, kas Latvijā savu popularitāti mēģina iekarot no jauna. Tie ir plūškoki, cidonijas, irbenes, pīlādži. Patlaban saimniecība apkopj jau vairāk nekā 10ha lielu augļu un ogu dārzu, piesaistot darbarokas no tuvējās mazpilsētas,” stāsta M. Šņickovskis. ZS Klīves viena no tālākās nākotnes attīstības iecerēm ir attīstīt kooperatīvu augļu un ogu ražošanu un pārstrādi, saražoto produkciju eksportējot uz Rietumeiropu.

Ir prieks būt un strādāt tik skaistā un sakārtotā pilsētā kā Jelgava!

Jelgavas Pils aptiekaSIA Jelgavas Pils aptieka, kas šogad atzīmē savu 20.dzimšanas dienu, šo gadu laikā savu tīklu attīstījusi jau līdz septiņām aptiekām Jelgavā, tās apkārtnē un Rīgā, kā arī divām filiālēm un internetaptiekai.

Jelgavas Pils aptieka vadība norāda, ka atrašanās Latvijas centrālajā daļā noteikti ir pluss uzņēmuma attīstībā, piemēram, apdzīvotības, pieejamības un transporta ziņā. Jelgavas Pils aptiekas vadītājas asistente Everita Granta-Bajāre skaidro, ka, lai arī uzņēmums atrodas netālu no mācību iestādēm, kurās sagatavo nepieciešamos speciālistus, Jelgavas Pils aptieka ļoti izjūt trūkumu pēc farmaceitiem. „Pēdējos gados ir jūtams vispārējs studentu trūkums. Iespēju robežās uzņemam studentus un jaunos speciālistus, kurus apmācām, balstoties uz savu divdesmit gadu laikā iegūto pieredzi tirgū,” piebilst Jelgavas Pils aptiekas pārstāve.

„Pēdējo gadu laikā ekonomiskā situācija reģionā ir strukturizējusies, jo, ienākot Zemgalē lielajiem uzņēmumiem, mazajiem spēlētājiem ir jāpārstrukturizē sava darbība, jāuzlabo efektivitāte un jāmainās, jo pretējā gadījumā diemžēl var nākties beigt savu darbību,” skaidro Everita Granta-Bajāre, piebilstot, ka pozitīvi vērtējams apstāklis, ka līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu Zemgalē iedzīvotājiem tiek nodrošināts lielāks darba vietu skaits, ļaujot pilsētai attīstīties.

Jelgavas Pils aptieka novērojusi, ka pēdējos gados Jelgavā ir ievērojami uzlabojusies infrastruktūra, un katru gadu tiek realizēti aizvien jauni projekti, kas veicina tūrismu un pašu iedzīvotāju lepnumu par savu pilsētu. Everita Granta-Bajāre: „Ir prieks būt un strādāt tik skaistā un sakārtotā pilsētā kā Jelgava!”

Stāstot par Jelgavas Pils aptiekas attīstību un nākotnes iecerēm, Everita Granta-Bajāre norāda, ka uzņēmums aizvien modernizē savu aparatūru un uzstāda aptiekās jaunu tehnisko nodrošinājumu. „Sadarbojoties ar pašvaldību, esam atvēruši aptieku un aptiekas filiāles Jelgavas novadā, uzskatot, ka aptiekām ir jābūt vienmērīgi izvietotām visos rajonos, lai iedzīvotājiem būtu vienlīdz ērti pieejami ārsti un farmaceiti,” skaidro aptieku pārstāve.

Jelgavas Pils apieka jau no pirmsākumiem atbalsta Jelgavā Starptautisko Ledus skulptūru festivālu, Medus, piena un maizes svētkus, salūtu 18.novembrī u.c. pasākumus Jelgavas pilsētā. Tāpat arī uzņēmums uzdāvinājis Jelgavas pilsētai 3 Mīlestības kokus jaunizveidotajā Pasta salā, kur jaunlaulātajiem pakārt savas atslēdziņas, un arī turpmāk domā atbalstīt savu pilsētu.

 

* dati par 2014.gadu apkopoti uz 01.10.2014.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*