Lursoft news

Būvniecības nozare arī 2013.gadā turpinājusi uzrādīt apgrozījuma un peļņas pieaugumu

2014. gada 13. oktobris

Pēdējo trīs gadu laikā būvniecības nozare uzrādījusi pozitīvu izaugsmi. Par to liecina gan būvnieku apgrozījuma un peļņas pieaugums, gan pieaugošais darbinieku skaits. Arī Ekonomikas ministrijas veiktais apkopojums parāda, ka būvniecības produkcijas apjomi turpina pieaugt un šā gada 2.ceturksnī produkcijas apjomi faktiskajās cenās veidojuši jau 426,1 milj.EUR. Gada griezumā būvniecības apjomi pieauguši par 15,8%.

Visstraujāko pieaugumu uzrādījuši dzīvojamo ēku būvniecības apjomi, savukārt nedzīvojamo ēku būvniecības apjomi pieauguši nedaudz lēnākos tempos, taču tieši nedzīvojamo ēku būvniecībai bijis lielākais devums nozares gada izaugsmē. Ekonomikas ministrijas publicētie dati rāda, ka par 12,5% palielinājušies arī inženierbūvju būvniecības apjomi.

Pēdējā laikā gan sarunas par būvniecību bieži vien pavada komentāri par būvnieku paradumu darbu veikšanai piesaistīt vairākus apakšuzņēmējus, kuri tostarp arī paši pamanās noalgot vēl pa kādam apakšuzņēmējam, tādēļ aktuāls vienmēr bijis jautājums, cik lielu darba apjomu uzņēmēji ir spējīgi paveikt paši saviem spēkiem? Šajā sakarā Lursoft, apkopojot Būvkomersantu reģistrā reģistrēto informāciju, izpētījis, ka pašu spēkiem uzņēmumi paveic nedaudz vairāk nekā 67% no kopējā sniegto būvniecības pakalpojumu apjoma, tostarp līderi šajā ziņā ir jūras hidrotehnisko būvju jomā strādājošie uzņēmumi, kuriem pašu spēkiem paveikto darbu īpatsvars veido pat 95%, kas varētu būt saistīts ar specifisko  darbības virzienu. Savukārt viszemākais īpatsvars vērojams starp uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanu (41,50%) un arī restaurācijas darbu veikšanu un būvuzraudzību (43,50%).

Nozares vairākumu veido mazie uzņēmumi

Latvijā patlaban reģistrēti nepilni 6 000 uzņēmumu, kuri  gada pārskatos kā savu pamatnodarbošanos norādījuši būvniecību, tiesa gan, tajā pašā laikā Būvkomersantu reģistrā reģistrēto uzņēmumu skaits ir par 10,70% mazāks, kas nozīmē, ka šo uzņēmumu darbības apmēri ir ierobežoti un tie nevar, piemēram, veikt projektēšanas, inženierizpētes vai būvuzraudzības darbus.

Lursoft aprēķini parāda, ka no visiem būvniecības jomas uzņēmumiem liela daļa strādā ar salīdzinoši nelielu apgrozījumu un nodarbina vien pāris darbinieku, proti, tikai nepilni 9% no visiem būvniecības jomas uzņēmumiem 2013.gadā apgrozījuši vismaz 280 tūkst.EUR un ar darba vietām nodarbinājuši vismaz 10 darbiniekus. Lielākā daļa jeb 70,48% no šiem uzņēmumiem nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, savukārt 29,52% darbību saistījuši ar specializētajiem būvdarbiem, piemēram, ēku nojaukšanu un būvlaukumu sagatavošanu, jumta segumu uzklāšanu u.tml.

Būvniecības uzņēmumu sadalījums pēc lieluma

Līdzšinējās tendences rāda, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaita dinamika vienmēr uzskatāmi atspoguļo vispārējo noskaņojumu biznesā. Periodos, kad valstī ir vispārēja ekonomiskā izaugsme, likumsakarīgi aug arī jauno uzņēmumu skaits, savukārt krīzes periodos jauno uzņēmēju optimisms manāmi sarūk, līdz ar to arī ievērojami samazinās jauno uzņēmumu skaits.

Šajā ziņā izņēmums nav arī būvniecības sfēra, jo tā sauktajos „treknajos gados”, kad būvnieki par darba apjomu nevarēja sūdzēties, strauji auga arī jauno nozares uzņēmumu skaits, kuri vēlējās labi nopelnīt, taču līdz ar krīzes iestāšanos un vairāku būvniecības projektu „iesaldēšanu”, strauji samazinājās arī nozarē reģistrēto jauno uzņēmumu skaits. Lursoft veiktais pētījums parāda, ka, piemēram, 2007.gadā reģistrēti 594 jauni būvniecības nozares uzņēmumi, bet jau nākamajā gadā to skaits saruka teju uz pusi un turpināja samazināties arī 2009.gadā. Līdz ar ekonomikas atlabšanu ir pieaudzis arī uzņēmēju optimisms un jauno nozares uzņēmumu skaits audzis pat straujāk nekā jauno būvprojektu apjoms.

Lursoft aprēķinājis, ka vislielākais būvniecības nozarē reģistrēto jauno uzņēmumu skaits fiksēts 2012.gadā, kad dibināti kopumā 825 jauni uzņēmumi, kas veido 14% no kopējā nozarē strādājošo uzņēmumu skaita. Lai gan 2013.gadā jauno nozares uzņēmumu skaits bijis par 15,40% mazāks nekā rekordgadā, tas vēl aizvien saglabājies gana augsts.

Jaunu būvniecības uzņēmumu reģistrācijas dinamika

Lursoft apkopotie dati liecina, ka ik gadu vairāk nekā puse no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem Latvijā tiek reģistrēti Rīgā, kas lielākoties izskaidrojams ar faktu, ka galvaspilsētā koncentrēta lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kā arī to maksātspēja ir augstāka kā citviet reģionos. Līdzīga situācija vērojama arī būvniecības jomā, kur 43,54% no visiem uzņēmumiem koncentrēti Rīgā, savukārt vēl 19,77% tās apkārtnē. No reģioniem īpaši jāizceļ Kurzeme, kurā reģistrēti nepilni 14% no visiem valstī esošajiem būvniecības uzņēmumiem, savukārt salīdzinoši neliels skaits reģistrēts ir Latgalē, kurā darbojas vien 6,84% no visiem nozares uzņēmumu. Pilsētu ziņā, neskaitot Rīgu, būvniecības uzņēmumu skaita ziņā līderes ir Liepāja un Daugavpils, katrā no tām darbojas 4% no valstī esošajiem būvniecības uzņēmumiem. 

Būvniecības uzņēmumu sadalījums pa reģioniem

Lielākās investīcijas būvniecības uzņēmumos ik gadu nāk no Krievijas un ārzonām

Uzlabojoties vispārējai ekonomiskajai situācijai, palielinājusies arī ārvalstnieku interese par Latvijas uzņēmumiem. Izņēmums nav arī būvniecības sektors, kurā ārvalstu tiešās investīcijas izdevies piesaistīt 7,43% no nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Tiesa gan, vissekmīgāk šajā jomā veicies rīdziniekiem, jo 53,85% no visiem būvniecības uzņēmumiem, kuru pamatkapitālu veido pienesums no ārvalstīm, reģistrēti tieši Rīgā, savukārt vēl 23,08% reģistrēti Pierīgā. Analizējot pēdējos gados ieguldītās ārvalstu investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā, redzams, ka lielākās naudas summas ik gadu Latvijas būvniecības uzņēmumiem izdevies piesaistīt no Krievijas, kā arī ārzonām, kas iespējams ir viens no veidiem, kā Latvijas uzņēmēji cenšas optimizēt izmaksas, nodokļus un vienlaicīgi mazināt potenciālos biznesa riskus. Tā, piemēram, 2013.gadā no Kipras kā izcelsmes valsts Latvijā reģistrēto būvniecības uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēts 5,283 milj.EUR  ieguldījums, savukārt no Krievijas – 2,287 milj.EUR. Vēl starp investoriem, kuri pērn ieguldījuši lielākās investīcijas, jāpiemin Norvēģija ar 1,923 milj.EUR, Lietuva – ar 1,324 milj.EUR un Vācija – ar 0,830 milj.EUR. Pēdējo trīs gadu laikā bez jau nosauktajām valstīm investīciju apjoma ziņā dominējušas arī tādas valstis, kā Gērnsija, Lielbritānija, Kazahstāna un Baltkrievija.

TOP 5 lielākie ārvalstu investori būvniecības nozares uzņēmumos 2013.gadā:

  1. Kipra – 5,283 milj.EUR;
  2. Krievija – 2,287 milj.EUR;
  3. Norvēģija – 1,923 milj.EUR;
  4. Lietuva – 1,324 milj.EUR;
  5. Vācija – 0,830 milj.EUR.

Uzņēmumu vidējais apgrozījums kopš 2011.gada audzis par 48,68%

Līdztekus būvniecības apjomu pieaugumam pēdējos gados vērojams nozares uzņēmumu apgrozījuma pieaugums. Ja vēl 2011.gadā visi būvniecības uzņēmumi kopumā apgrozījuši 1,356 miljardus EUR, tad jau pagājušajā gadā to kopējais apgrozījums veidojis 1,735 miljardus EUR. Jānorāda, ka pērn Latvijas uzņēmumi kopumā apgrozījuši 51,246 miljardus EUR.

Lursoft izpētījis, ka kopš 2011.gada to būvnieku vidējais apgrozījums, kuri apgroza vismaz 280 tūkst.EUR un nodarbina vismaz 10 strādājošos, palielinājies par 48,68%, pērn sasniedzot 896,532 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu. Tiesa gan, dažādos reģionos uzņēmumi strādā ar atšķirīgām sekmēm. Tā, piemēram, ar visaugstāko vidējo apgrozījumu pagājušajā gadā var lepoties Vidzemes būvniecības uzņēmumi, kuri apgrozījuši vidēji 1,078 milj.EUR, otrajā vietā ar 928,034 tūkst.EUR atstājot Rīgas uzņēmumus, savukārt zemākais vidējais apgrozījums (746,022 tūkst.EUR) 2013.gadā bijis Kurzemē reģistrētajiem uzņēmumiem. Jānorāda, ka augstāku apgrozījumu nekā nozarē vidēji pagājušajā gadā spējuši uzrādīt vien Vidzemes un Rīgas būvnieki.

Būvniecības uzņēmumu vidējais apgrozījums

Apgrozījuma ziņā lielākais būvniecības uzņēmums 2013.gadā bijis SIA RE & RE, kuram gads gan noslēdzās samērā traģiski, taču par to, kā notikumi Zolitūdē būs ietekmējuši uzņēmuma turpmāko attīstību, varēsim spriest vien nākamgad, kad tiks iesniegts pārskats par 2014.gadu. Uzņēmums savā iesniegtajā pārskatā gan norāda, ka arī šogad tiek plānots apjomīgs un rentabls apgrozījums, taču, ņemot vērā 2013.gada nogales notikumus, ir pieņemti lēmumi pārskatīt uzņēmuma līdzšinējo un turpmāko darbību, galvenokārt piesaistot dažādu jomu augsti kvalificētus speciālistus, tāpat arī tiek auditēti un analizēti uzņēmuma organizatoriskie un darbības, kā arī kvalitātes vadības procesi un sistēmas. Lursoft pētījums parāda, ka pagājušajā gadā SIA RE & RE apgrozījusi 97,68 milj.EUR, kas ir divas reizes vairāk nekā 2012.gadā. Jānorāda, ka ievērojamais apgrozījuma pieaugums uzņēmumam arī būtiski ļāvis palielināt peļņu. Pērn SIA RE & RE lielākie celtniecības un rekonstrukcijas objekti bijuši Valsts ieņēmumu dienesta administratīvo ēku komplekss, Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība, kā arī sociālo dzīvojamo māju komplekss Rīgā.

Pērn SIA SKONTO BŪVE, neskatoties uz apgrozījuma kritumu par 10,85%, ierindojusies otrajā vietā starp lielākajiem būvniecības uzņēmumiem. Pagājušajā gadā SIA SKONTO BŪVE apgrozījusi 85,18 milj.EUR, tiesa gan, uzņēmuma apgrozījums samazinājies jau divus gadus pēc kārtas, tādēļ būs interesanti iepazīties ar uzņēmuma 2014.gada finanšu rādītājiem, lai redzētu, kā tādi uzņēmuma piesauktie projekti, kā Salu tilta rekonstrukcija vai daudzfunkcionālā centra Akropole projektēšana un būvniecība, perspektīvā spēs izmainīt tā apgrozījumu.

Arī pārējās TOP 5 vietas starp uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2013.gadā ieņem jau labi zināmi būvnieki. Piemēram, AS UPB apgrozījumu pagājušajā gadā veidojuši 81,04 milj.EUR, SIA ARČERS – 50,53 milj.EUR, bet SIA MERKS izdevies palielināt apgrozījumu par 16,86%, kāpinot to līdz 44,22 milj.EUR.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Pilsēta / novads Apgrozījums 2013.gadā, milj.EUR Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. SIA RE & RE Mārupes nov. 97,68 +106,55
2. SIA SKONTO BŪVE Tukuma nov. 85,18 -10,85
3. AS UPB Liepāja 81,04 +5,51
4. SIA ARČERS Rīga 50,53 +3,23
5. SIA MERKS Rīga 44,22 +16,86

 

Būvniecības uzņēmumi pērn kopumā nopelnījuši 31,14 milj.EUR

Līdz ar vidējā apgrozījuma kāpumu pēdējos gados ir palielinājusies arī būvniecības uzņēmumu vidējā peļņa. Lursoft apkopotie dati parāda, ka kopš 2011.gada būvniecības uzņēmumu, kuri apgroza vismaz 280 tūkst.EUR un nodarbina vismaz 10 darbiniekus, vidējā peļņa uz vienu būvniecības uzņēmumu pieaugusi par 127,15%, palielinoties no 13,866 tūkst.EUR līdz 31,497 tūkst.EUR pērn. Visaugstāko peļņu pagājušajā gadā izdevies gūt Kurzemē reģistrētajiem nozares uzņēmumiem, kuri pēc nodokļu nomaksas guvuši vidēji 42,258 tūkst.EUR lielu peļņu katrs, kamēr zemākā peļņa bijusi Zemgalē reģistrētajiem būvniekiem – 27,487 tūkst.EUR. Jānorāda, ka ar samērā līdzīgām sekmēm kā Zemgales uzņēmumi strādājuši arī būvnieki Rīgā un tās apkārtnē.

Kopumā būvniecības uzņēmumi 2013.gadā nopelnījuši 31,14 milj.EUR, kas ir par 6,78% vairāk nekā gadu iepriekš. Īpaši straujš kopējās peļņas pieaugums bijis vērojams tieši 2012.gadā, kad uzņēmumi nopelnījuši teju trīs reizes vairāk nekā 2011.gadā.

Būvniecības uzņēmumu vidējā peļņa

Pieņēmums, ka gadu gaitā uzkrātā pieredze ir viens no priekšnosacījumiem uzņēmuma veiksmīgākai darbībai, atspoguļojas arī Lursoft apkopotajos datos par būvniecības uzņēmumu gūto peļņu 2013.gadā, jo augstākos peļņas rādītājus vairumā gadījumu uzrādījuši tie uzņēmēji, kuri nozarē darbojas jau vismaz desmit gadus. Tā, piemēram, visaugstākā vidējā peļņa, proti, 121,428 tūkst.EUR pagājušajā gadā bijusi 1999.gadā dibinātajiem būvniecības uzņēmumiem, no kuriem vien nedaudz atpalikuši 1995.gadā reģistrētie būvnieki. Peļņas ziņā mazāk sekmīgs pagājušais gads bijis 2010. un 2013.gadā reģistrētajiem būvniecības sfēras pārstāvjiem, kuru vidējā peļņa bijusi vien nedaudz virs 10 tūkst.EUR, tiesa gan, jāpiebilst, ka 10 tūkst.EUR liela peļņa uzņēmumam jau pirmajā tā darbības gadā nebūt nav peļams rezultāts.

Lielāko peļņas pieaugumu  pagājušajā gadā uzrādījusi 1991.gadā dibinātā AS LX GRUPA, kura pēc 0,62 milj.EUR zaudējumiem 2012.gadā pērn strādājusi ar 5,48 milj.EUR peļņu, tādejādi ierindojoties pirmajā vietā starp būvniecības uzņēmumiem pēc peļņas apjoma. Kā norāda pati AS LX GRUPA, pērn uzņēmums atguvis stabilitāti, iegūstot tiesības veikt būvdarbus vairākos nozīmīgos objektos, kā arī nostiprinājis savu menedžmentu, piesaistot vairākus jaunus, perspektīvus speciālistus. Arī 2014.gadā AS LX GRUPA paredzējusi būtisku izaugsmi, kāpinot ne tikai apgrozījuma, bet arī peļņas rādītājus, kas ļauj domāt, ka arī 2014.gadā, veiksmīgi realizējot savus izvirzītos mērķus, AS LX GRUPA varētu ieņemt vienu no vadošajām vietām būvniecības uzņēmumu sarakstos.

Otrs augstākais peļņas rādītājs 2013.gadā bijis AS UPB, kurai izdevies palielināt savu peļņas daļu no 3,18 milj.EUR 2012.gadā līdz 4,81 milj.EUR pērn. Uzņēmums peļņas kāpumu uzrāda jau otro gadu pēc kārtas, tiesa gan, lai gan līdz veiksmīgajam 2007.gada rādītājam, kad AS UPB gadu noslēdza ar 8,023 milj.EUR peļņu, ir vēl kur augt, jācer, ka uzņēmuma attīstība turpmākajos gados neapstāsies un jau 2014.gadā tas pietuvosies vismaz 2006.gada peļņas atzīmei (5,354 milj.EUR). Arī pārējās lielāko pelnītāju pozīcijās ierindojušies tādi būvniecības nozares smagsvari, kā SIA RE & RE, SIA ARČERS un SIA SKONTO BŪVE ar attiecīgi 4,47 milj.EUR, 4,43 milj.EUR un 4,10 milj.EUR peļņu.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc peļņas 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Pilsēta / novads Peļņa pēc nodokļu nomaksas 2013.gadā, milj.EUR Peļņa/zaudējumi 2012.gadā, milj.EUR
1. AS LX GRUPA Rīga 5,48 -0,62
2. AS UPB Liepāja 4,81 3,18
3. SIA RE & RE Mārupes nov. 4,47 2,61
4. SIA ARČERS Rīga 4,43 4,51
5. SIA SKONTO BŪVE Tukuma nov. 4,10 3,78

 

Būvniecības nozarē strādā nepilni 5% no valstī nodarbinātajiem iedzīvotājiem

Būvniecības nozarei ir svarīga loma kopējā tautsaimniecībā, piedevām, tās nozīmīgums ar katru gadu tikai pieaug, par ko liecina arī fakts, ka ik gadu nozarē nodarbināto skaits aizvien palielinās. Tā, piemēram, 2011.gadā būvniecības nozarē bijuši nodarbināti 4,05% no visiem Latvijā strādājošajiem, 2012.gadā šis rādītājs pieaudzis jau līdz 4,42%, bet pērn sasniedzis 4,96%. Sagaidāms, ka pozitīvā tendence, ņemot vērā būvniecības apjomu pieaugumu, saglabāsies arī turpmāk un jau šogad nozarē nodarbināto personu skaits varētu sasniegt 5% robežu. 

Darbinieku skaits būvniecības uzņēmumos

Lursoft aprēķinājis, ka kopš 2011.gada, kad viens būvniecības, kurš apgroza vismaz 280 tūkst.EUR un nodarbina vismaz 10 strādājošos, nodarbinājis vidēji 16 darbiniekus, pērn to skaits pieaudzis jau līdz 22, kas veido pieaugumu par 37,5%. Jāpiebilst, ka 6% no visiem nozares uzņēmumiem,  darbinieku skaits 2013.gadā bijis virs 100 strādājošajiem,t.i., teju piecas reizes lielāks nekā nozarē vidēji. Absolūta līdere darbinieku skaita ziņā pērn bijusi Liepājā reģistrētā AS UPB, kurā strādājuši 365 cilvēki. Salīdzinot ar 2012.gadu, uzņēmumā nodarbināto skaits pagājušajā gadā audzis par 7,04%. Par simts darbiniekiem mazāk nekā AS UPB 2013.gadā strādājuši SIA FFB Serviss. Otrs lielākais darba devējs nozarē dibināts vien 2011.gadā un pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēris kā mazkapitāla SIA, taču šo dažu gadu laikā sekmīgi spējis attīstīt savu darbību, 2013.gadā ar darba vietām nodrošinot jau 260 strādājošos.

Vienlīdz augsts darbinieku skaits aizvadītajā gadā bijis arī Ozolnieku novada SIA Nordic Homes un Daugavpilī reģistrētajā SIA BORG, kuri ar darba vietām 2013.gadā nodrošinājuši 250 strādājošos katrs. Īpaši jāizceļ pirms divdesmit gadiem dibinātais SIA BORG, jo gada laikā uzņēmuma darbinieku skaits palielinājies par 87,97%, kas ir vērā ņemams pieaugums.

Piektais lielākais darbinieku skaits starp būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem 2013.gadā bijis SIA JĒKABPILS PMK, kurā pērn strādājuši 233 cilvēki.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Pilsēta / novads Darbinieku skaits 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. AS UPB Liepāja 365 +7,04
2. SIA FFB Serviss Rīga 260 +30
3. SIA Nordic Homes Ozolnieku nov. 250 +21,36
4. SIA BORG Daugavpils 250 +87,97
5. SIA JĒKABPILS PMK Jēkabpils 233 -3,72

 

Pētījumā iekļauti dati par būvniecības uzņēmumiem, kuru 2013.gada pārskati bijuši iesniegti un apstrādāti Lursoft sistēmā līdz 18.08.2014., un kuru gada pārskatos kā pamatdarbības jomas norādītas NACE 43.9, 43.3 vai 41.2.

Autors

Lursoft