Lursoft news

Privāto pirmsskolas izglītības iestāžu nozare Latvijā vēl nav piesātināta

2014. gada 26. maijs

Pastāvīgā problēma ar brīvām vietām pirmsskolas izglītības iestādēs Latvijas lielajās pilsētās apņēmīgākajiem uzņēmējiem ir pavērusi jaunas biznesa iespējas un pēdējos gados aizvien biežāk nākas dzirdēt par kārtējā privātā bērnudārza atklāšanu. Loģiski, ka gadījumā, ja nepastāvētu pieprasījuma, nebūtu arī piedāvājuma.

Lursoft veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kādas tendences pēdējos gados vērojamas pirmsskolas izglītības iestāžu sfērā.

70% no pēdējos gados reģistrētajiem bērnudārziem ir mazkapitāla SIA

Apskatot, cik aktīvi kopš 90-to gadu sākuma Lavijā ir reģistrēti jauni uzņēmumi, kuri savu darbību saistījuši ar pirmsskolas izglītības iestāžu darbību, jāteic, ka līdz pat 2007.gadam interese par šo uzņēmējdarbības sfēru ir bijusi samērā minimāla, jo ik gadu nozarē strādājošajiem piepulcējušies vien aptuveni 1-3 jauni uzņēmumi, taču sākot ar 2006.gadu piedzīvota ievērojama augšupeja, kā rezultātā 2011.gadā nozarē reģistrēti pat nepilni 20 jauni uzņēmumi.

PII reģistrācijas dinamika

 Jāteic, ka gluži tāpat kā uzņēmējdarbībā kopumā, arī  pirmsskolas izglītības iestāžu jomā, reģistrējot jaunu uzņēmumu, aizvien biežāk uzņēmēji izvēlas reģistrēt mazkapitāla SIA, ko vislabāk arī apliecina fakts, ka patlaban no visām pirmsskolas izglītības iestādēm jau nepilni 26% ir mazkapitāla SIA, savukārt no visiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti kopš 2010.gada, SIA ar samazinātu pamatkapitālu ir 70%. Vidējais nozarē strādājošā uzņēmuma pamatkapitāls, pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban ir 2 845,74 EUR, visbiežāk uzņēmumu dibina viens dalībnieks.

Privātos bērnudārzus reģistrē ne tikai Rīgā un Pierīgā

Lielākoties ar nepietiekamu vietu skaitu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs saskaras Latvijas lielākajās pilsētās, jo sevišķi Rīgā, dzīvojošās ģimenes, ko uzskatāmi parāda arī Lursoft apkopotie dati, kuri liecina, ka no visiem līdz šim reģistrētajiem bērnudārziem galvaspilsētā reģistrēti nedaudz vairāk kā 67%. Salīdzināšanai jāpiebilst, ka no visiem valstī esošajiem uzņēmumiem Rīgā reģistrēti 48,5%, tātad pirmsskolas izglītības iestāžu īpatsvars, attiecinot pret kopējo uzņēmumu skaitu Rīgā, ir ievērojami augstāks.

Reģistrēto PII sadalījums pa reģioniem

Līdztekus Rīgai, kurā reģistrēts lielākais privāto bērnudārzu skaits, atsevišķi uzņēmumi, kuri darbojas pirmsskolas izglītības iestāžu sfērā, izveidoti arī Jelgavā, Jūrmalā un Liepājā, kā arī Rīgas tuvumā esošajos novados, piemēram, Ādažu, Ķekavas, Mārupes novados, tiesa gan, atsevišķi uzņēmumi atrodami arī no galvaspilsētas tālākos novados, kā, piemēram, Talsu, Saldus.

Privāto pirmsskolas izglītības iestāžu skaita pieaugumu galvenokārt veicina divi faktori: pieaugošais jaundzimušo skaits, kuru nespēj akumulēt attiecīgo pašvaldību bērnudārzi, kā arī valsts un pašvaldību piešķirtais līdzfinansējums, kurš ļauj risināt sasāpējušo problēmu, ņemot talkā uzņēmēju iniciatīvu.

Nozares uzņēmumu vidējais apgrozījums četru gadu laikā divkāršojies

Apkopojot datus par nozarē strādājošo uzņēmumu finanšu rādītājiem, redzams, ka pēdējie gadi nesuši izaugsmi. Uzņēmumu vidējais apgrozījums četru gadu laikā palielinājies vairāk nekā divas reizes, pieaugot no 24,328 tūkst.EUR 2010.gadā līdz 49,273 tūkst.EUR pērn, savukārt krīzes laika zaudējumi pēdējos divos gados pārvērtušies peļņā un, kā apliecina Lursoft apkopotie dati, 2013.gadā vidējā nozarē strādājošā uzņēmuma peļņa bijusi 3,130 tūkst.EUR. 

PII vidējais apgrozījums

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā 31 pirmsskolas izglītības iestāde strādājusi ar apgrozījumu, kas bijis lielāks par 100 000 EUR, savukārt visaugstāko rādītāju uzrādījusi Jūrmalā reģistrētā SIA Edinburgas Skola, kuras gada neto apgrozījums sasniedzis 711 006 EUR. Paredzams, ka tuvākajā laikā to bērnudārzu skaits, kuri apgrozījuši vairāk nekā 100 000 EUR tikai pieaugs, jo patlaban savus pārskatus par darbību 2013.gadā vēl nav iesniegušas vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras iepriekšējos gados lepojušās ar gana ievērojamu apgrozījumu.

Raugoties uz pastāvošo mītu, ka privātās pirmsskolas izglītības iestādes visas kā viena strādā ar ievērojamu apgrozījumu un peļņu, jānorāda, ka arī šajā nozarē uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu, cenšoties balansēt starp ieņēmumiem un izdevumiem. Veiksmīgākie un drosmīgākie laika gaitā ir spējuši augt un attīstīties,paplašinoties un izveidojot jaunas filiāles, savukārt citi strādājuši ar piesardzīgāku taktiku, kas arī atspoguļojas nozares finanšu rādītājos, jo, pēc Lursoft datiem, no visiem pirmsskolas izglītības iestādes uzņēmumiem, kuri patlaban iesnieguši savus pārskatus par 2013.gadu, ceturtā daļa strādājusi ar apgrozījumu, kas bijis mazāks par 20 000 EUR.

Zane Ozola: „Vieglas un ātras peļņas tīkotāji diez vai veidotu tieši bērnudārzu kā ienesīgu biznesu.”

Zane OzolaPrivātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Dr.paed. Zane Ozola norāda, ka patlaban privāto pirmsskolas izglītības iestāžu nozare Latvijā vēl nav piesātināta, tomēr brīdī, kad tirgus būs izsmelts, izdzīvot varēs tie bērnudārzi, kuri spēs nodrošināt labu izglītību.

„Ja cilvēkam ir līdera un uzņēmēja gēns, kā arī zināšanas pirmsskolas pedagoģijā, tad ir vērts pievērsties uzņēmējdarbībai šajā jomā. Tomēr grūtākais ir pieņemt lēmumu – es būšu uzņēmējs,” bilst Z. Ozola, kura arī pauž uzskatu, ka valstij ir jādara viss, lai cilvēkus motivētu kļūt par uzņēmējiem, jo tieši uzņēmēji ir tie, kuri baro valsti.

Runājot par privāto pirmsskolas izglītības iestāžu darbības vērienu, Patnis pārstāve norāda, ka bieži vien jaunus privātos bērnudārzus veido pirmsskolu pedagogi un nozares entuziasti, kuri vēlas realizēt savu pedagoģisko ideju, tomēr visbiežāk šādiem cilvēkiem nav lielu finanšu uzkrājumu, ko ieguldīt jaunajā uzņēmumā, tāpēc top mazi bērnudārziņi.

Privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola: „Šādas iniciatīvas realizēšana ir tikai un vienīgi apsveicama, tādēļ būtu īpaši jāatbalsta, jo arī mazs uzņēmums dod cilvēkiem darba vietas un valstij nodokļus, no kuriem, savukārt, varam uzturēt valsti un pašvaldības, līdz ar to ieguvēji ir visi. Tiesa gan, šādos gadījumos par īstu peļņu vispār nav jēgas runāt, jo šādu uzņēmumu galvenais mērķis ir realizēt ideju un nodrošināt ar darbu idejas realizētājus. Pētījumā minētie 3 000 EUR kā vidējā peļņa visticamāk nav reāla nauda, bet gan grāmatvedisks lielums, kuru jebkurā gadījumā nav iespējams nosaukt pat lielu peļņu, jo arī pēc dotajiem apgrozījumiem ir skaidrs, ka šajos bērnudārzos ir aptuveni 10 – 20 bērnu.”

 ”Es apšaubu, ka šajā nozarē Latvijā vispār kādam var būt liels vēriens un peļņa, jo patlaban zinu tikai vienu gadījumu, kad Latvijā, lai izveidotu jaunu bērnudārzu, ieguldīts salīdzinoši liels kapitāls  (norvēģu privātais kapitāls bērnudārza CreaKids izveidei), taču jāņem vērā, ka ieguldītais, pirmkārt, ir jāatpelna. Rietumu pasaulē tie ir vismaz 10 gadi, savukārt Latvijā to varētu paveikt tikai kreditējoties, taču arī tas nav noticis masveidīgi, tādēļ vieglas un ātras peļņas tīkotāji diez vai veidotu tieši bērnudārzu kā ienesīgu biznesu,” bilst privāto bērnudārzu jomas pārstāve Z. Ozola.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*