Lursoft: Trešā daļa no personām, kas dibina savus uzņēmumus, ir vecumā no 30 – 40 gadiem

Lai noskaidrotu, kā pēdējo gadu laikā mainījies vidējais vecums, kādā cilvēki iesaistās uzņēmējdarbībā, Lursoft veicis pētījumu. Tā ietvaros aplūkots laika posmā no 2000.gada līdz 2013.gadam reģistrēto jauno uzņēmumu dalībnieku vecums.

Lursoft pētījuma kopējie dati rāda, ka trešā daļa no visām personām, kuras pēdējo četrpadsmit gadu laikā pieņēmušas lēmumu par jauna uzņēmuma dibināšanu, bijušas vecumā no 30 – 40 gadiem, savukārt otra aktīvākā vecuma grupa, kura iesaistījusies biznesā, bijuši iedzīvotāji vecumā no 40-50 gadiem, veidojot nedaudz vairāk nekā 21% no kopējā dalībnieku skaita. Aplūkojot uzņēmumus, kuri dibināti kopš 2000.gada, redzams, ka vismazākā aktivitāte ir iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 20, kā arī 60 gadu slieksni sasniegušo personu vidū.

Apskatot jaundibināto uzņēmumu dalībnieku vecumus vairāku gadu griezumā, redzams, ka kopš 2000.gada, kad jaunus uzņēmumus dibinājuši 4 106 uzņēmēji vecumā no 30 – 40 gadiem, 2013.gadā to skaits palielinājies jau par vairāk nekā tūkstoti, pieaugot līdz 5 142. Tiesa gan, jānorāda, ka pēdējo četrpadsmit gadu laikā audzis arī uzņēmumu skaits, kas ik gadu tiek reģistrēts, tādēļ procentuāli to personu īpatsvars, kas nolēmuši uzņēmumu dibināt, esot vecumā no 30 – 40 gadiem, kopš 2000.gada pat par 0,5% sarucis.

Jaunieši biznesā liek lietā skolās apgūtās prasmes

Lai arī no kopējā dalībnieku skaita, kas šo gadu laikā reģistrējuši jaunus uzņēmumus, personas vecumā no 18 – 20 gadiem veido vien nelielu daļu, t.i., 1,61%, jānorāda, ka to skaits starp visām vecuma grupām kopš 2000.gada audzis visievērojamāk. Lursoft apkopotie dati parāda, ka, piemēram, 2000.gadā jaunus uzņēmumus reģistrējuši vien 146 jaunieši vecumā no 18 – 20 gadiem, bet pērn reģistrēts jau 321 dalībnieks, kurš atbilst šajai vecuma kategorijai.

Analizējot faktorus, kas visbiežāk rosina jauniešus iesaistīties uzņēmējdarbībā, noteikti viens no pamudinājumiem ir izglītības iestādēs iegūtā kvalifikācija, ko parāda arī fakts, ka bieži vien personas, kuras ir vecumā no 18 – 20 gadiem, dibina uzņēmumus, kuri nodarbojas ar restorānu un mobilo ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī dažādiem individuālajiem pakalpojumiem, piemēram, friziera u.tml., kas ir vienas no biežāk apgūtajām profesijām dažādās arodvidusskolās.

Nenoliedzami, būtiskas izmaiņas gan kopējā biznesa vidē, gan arī jauniešu dibināto uzņēmumu vidū ienesušas arī IT tehnoloģijas. Jo, ja 2000.gadā jauniešu vidū otra populārākā uzņēmējdarbības joma bijusi mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, tad gan 2012.gadā, gan 2013.gadā līdera pozīcijas arī ieņēmusi mazumtirdzniecība, tiesa gan, nu jau interneta veikalos.

Uzņēmumus dibina arī personas, kas sasniegušas 90 gadu slieksni

Lai arī kopš 2000.gada to personu, kuras biznesā iesaistās pēc 60 gadu sasniegšanas, īpatsvars kopējā dalībnieku vidū ir samazinājies no 6,0% līdz 3,7%, Lursoft pētījums parāda, ka uzņēmumus dibina arī ļaudis, kuri pārsnieguši 90 gadu slieksni. No visiem jaunreģistrēto uzņēmumu dalībniekiem, kuri savus uzņēmumus dibinājuši laika posmā no 2000.gada līdz 2013.gada nogalei, viscienījamāko vecumu biznesa reģistrēšanas brīdī bijusi sasniegusi Lidija Golovkova. 2012.gada septembrī dibinātā SIA LIGO 92 līdzīpašniece uzņēmuma reģistrācijas brīdī bijusi 92 gadus veca.

Analizējot personu vecumā virs 60 gadiem aktivitāti, dibinot uzņēmumus, jāteic, ka straujš kritums piedzīvots 2007.gadā, kad no visām personām, kas togad reģistrējušas jaunus uzņēmumus, vien 2,2% (397 personas) bijušas vecumā virs 60 gadiem. Šeit gan jāpiebilst, ka pēdējos gados Lursoft novērojis pozitīvu tendenci, kas rāda, ka senioru vidū uzņēmumu dibināšana atkal kļuvusi aktuālāka. Tā, piemēram, 2013.gadā jaunus uzņēmumus dibinājušas 592 personas, kuras bijušas vecumā virs 60 gadiem, kas veido 3,7% no kopējā pērn reģistrēto uzņēmumu dalībnieku skaita.

Krīze motivējusi biznesā iesaistīties personas vecumā pēc 50 gadiem

Analizējot, kā iesaistīšanos uzņēmējdarbībā ietekmējusi finanšu krīze, Lursoft secinājis, ka, līdz ar krīzes perioda sākšanos, pieaudzis to personu īpatsvars, kas uzņēmumus dibina 50 – 60 gadu vecumā. Tā, piemēram, ja 2007.gadā no visu jaunreģistrēto uzņēmumu īpašniekiem 7,5% bijuši šajā vecuma grupā, tad 2009.gadā to īpatsvars sasniedzis pat 10,1%, ne tik strauji kā 50 – 60 gadu veco dalībnieku gadījumā, taču pieaugums laika posmā no 2008. līdz 2010.gadam bijis vērojams arī starp jaunreģistrēto uzņēmumu īpašniekiem, kuru vecums ir robežās no 25 – 30 gadiem, kā arī starp senioriem, kuri pārkāpuši 60 gadu slieksnim.

Vērtējot, kādēļ krīzes laikā lielāku interesi par iesaistīšanos biznesā izrādījušas personas šajās vecuma grupās, noteikti jāņem vērā apstāklis, ka krīzes ietekmē lielākā daļa uzņēmumu veica ievērojamu štata vietu samazināšanu, no darba atbrīvojot gan personas, kuras ir jaunāka gadagājuma, jo nav uzkrājušas vēl pietiekamu pieredzi vai arī uzņēmumā strādājušas vien neilgu laika posmu, kā arī pirmspensijas vecuma ļaudis. Zinot, cik sarežģīti laikā, kad darba vietu skaits tiek samazināts, ir atrast jaunu darbu, šie cilvēki nereti izvēlējušies uzsākt paši savu biznesu, kas veicinājis arī pozitīvu pieaugumu starp uzņēmējiem vecumā virs 50 gadiem un jauniešu vidū.

Līdz ar ekonomiskās krīzes beigšanos lielāku interesi par uzņēmējdarbību sākuši izrādīt jaunieši vecumā no 18 līdz 20 gadiem, kā rezultātā viņu īpatsvars starp visu 2013.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu dalībniekiem veidojs 2,0%.

Mūsdienu tehnoloģijas jauniešiem paver ceļu biznesā

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa: “Apkopojot informāciju par 2013.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem un izvērtējot šo uzņēmumu dalībnieku vecumu, secinam, ka no visām fiziskajām personām, kuras pērn reģistrējušas uzņēmumus, 13,29% bijušas vecumā no 18-25 gadiem.

Saredzu, ka jauniešu salīdzinoši lielā interese par sava biznesa veidošanu pēdējos gados noteikti ietekmējuši vairāki faktori. To vidū ir gan dažādi konkursi un pasākumi, kuri aicina jauniešus rakstīt savus biznesa plānus un konsultēties uzņēmējdarbības uzsākšanā ar jau pieredzējušiem uzņēmējiem (piemēram, mentora programmas, Ideju kauss u.c.). Tāpat redzams, ka liela loma ir arī tam, ka jau skolas laikā skolēnos tiek veicināta uzņēmējiem nepieciešamās pieredzes veidošana, dibinot mācību uzņēmumus, gūstot prakstiku pieredzi Ēnu dienās, Karjeras nedēļās utml. Šīs izmaiņas mums parāda, ka dabiskā ceļā uzņēmēju vidū pakāpeniski notiek paaudžu maiņa – daudziem jaunpienācējiem iepriekšējā pieredze gūta arī no vecāku aizsākta biznesa. Tāpat arī būtisks faktors jauniešu ienākšanai biznesā ir plašās iespējas, ko pavērušas mūsdienu tehnoloģijas, aizvien plašāka inovāciju popularizēšana. Redzams, ka daudziem startup uzņēmumiem internets ir bijis viens no galveniem dzinuļiem biznesa veidošanai. Šādos apstākļos biznesa potenciālais mērogs kļūst daudz plašāks, nevis kā tas bija vēl pirms 10-15 gadiem, kad galvenokārt jaundibinātie uzņēmumi lielākoties orientēja savu darbību lokālā mērogā. ”