Lursoft news

Pirms došanās strādāt uz ārvalstīm jāpārliecinās, vai darba devējs ir reģistrēts attiecīgās valsts uzņēmumu reģistrā

2011. gada 26. maijs

No š.g. 1.maija Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Slovēnijas, Čehijas, Slovēnijas un Polijas pilsoņiem ir tiesības strādāt Vācijā. Līdz šim strādāšanai Vācijā bija nepieciešama darba atļauja.

Vācieši prognozē 100 000 – 140 000 jaunus viesstrādniekus

Vācijas eksperti jau iepriekš prognozējuši, ka darba tirgus atvēršanas rezultātā Vācijā ik gadu varētu ierasties vidēji no 100 000 – 140 000 viesstrādnieku no jaunajām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Paši vācieši darba tirgus atvēršanu uztver ar dalītām jūtām – vieni uzskata, ka robežu atvēršana veicinās augsti kvalificēta darbaspēka pieplūdumu jo sevišķi tehniskajās jomās, kurās valda darba spēka trūkums, savukārt otri satraucas par to, ka darbinieku pieplūdums varētu izraisīt darba algas kritumu, jo jauno ES valstu iedzīvotāji varētu piekrist strādāt par zemāku atalgojumu.

To, kā Vācijas ekonomiku ietekmēs viesstrādnieku ierašanās no jaunajām ES valstīm, varēs analizēt tikai pēc laika, savukārt Lielbritānijas Nacionālais ekonomisko un sociālo pētījumu institūts jau apkopojis datus par darba tirgus atvēršanas ietekmi uz Lielbritānijas ekonomiku.

Ziņu aģentūra BNS vēsta, ka imigrantu vilnis Lielbritānijas ekonomikas pieaugumu pēc ES paplašināšanās ir veicinājis nebūtiski, jo pēdējos piecos gados pēc ES paplašināšanās Apvienotās Karalistes iekšzemes kopprodukts palielinājies tikai par aptuveni 3,9 miljardiem latu. Pētījumā ziņots, ka laika posmā no 2004. līdz 2009.gadam Lielbritānijā ieradušies 1,5 miljoni austrumeiropieši, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši palikuši valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Pirms dodies strādāt uz ārvalstīm, pārliecinies, vai darba devēja firma eksistē

Lai ārvalstīs atrastu darbu, Latvijas iedzīvotāji nereti izmanto starpnieku firmas, kuras no strādātgribētājiem pieprasa maksu par darbā iekārtošanu. Tomēr nereti, jau ierodoties norunātajā darba vietā, jaunajam darbiniekam nākas secināt, ka viņa jaunā darba devēja firma ir maksātnespējīga, likvidēta vai vispār nekad nav eksistējusi.

Par spīti tam, ka plašsaziņas līdzekļos par šādiem starpgadījumiem vēstīts gana bieži, strādātgribētāji aizvien turpina paļauties uz nereģistrētām darbā iekārtošanas aģentūrām un individuālām personām, kuras par noteiktu samaksu sola ārvalstīs atrast darbu.

Lai izvairītos no šādiem nepatīkamiem gadījumiem, Lursoft aicina ikvienu pirms došanās strādāt uz ārvalstīm Eiropas Biznesa reģistrā (EBR) pārliecināties, vai uzņēmums, kurā iecerēts strādāt, eksistē, kā arī pārbaudīt, cik sekmīga līdz šim bijusi uzņēmuma darbība – vai tas strādājis ar peļņu, vai zaudējumiem. Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri savulaik pirms došanās strādāt uz Lielbritāniju, Īriju un citām Eiropas valstīm, pārbaudījuši savus jaunos darba devējus, sevi savlaicīgi pasargājuši no liekiem pārdzīvojumiem.

EBR jūsu ērtībām tiešsaistes režīmā nodrošina pieeju vairāk kā 20 dažādu valstu uzņēmumu reģistru datu bāzēm, tai skaitā Vācijas, Īrijas, Lielbritānijas, Zviedrijas u.c., kas ļauj iegūt nepieciešamo informāciju tieši no pirmavota. Izmantojot EBR sniegtās iespējas, varat iegūt svarīgāko informāciju par interesējošo ārvalstu uzņēmumu, kas ļaus pieņemt pamatotus un drošus lēmumus.

EBR iespējams ne tikai iegūt pamatinformāciju par uzņēmumu – pārliecināties vai uzņēmums eksistē, un uzzināt tā juridisko adresi –, bet arī iepazīties ar tā finanšu datiem un pārbaudīt amatpersonas.

Pirms dodies strādāt uz ārvalstīm, pārbaudi savu jauno darba devēju!


Papildu informācija:

Eiropas Biznesa reģistrs: http://www.lursoft.lv/eiropas_biznesa_registrs.html

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*