Lursoft news

Lursoft Publicitātes indekss par 2010. gadu

2011. gada 17. janvāris

Pēc SIA “Lursoft IT” (“Lursoft”) datiem, kas iegūti, izvērtējot publikācijas un veicot personu monitoringu “Lursoft” laikrakstu bibliotēkā www.news.lv, tiek veidots personu publicitātes indekss. Publicitātes indekss ļauj noskaidrot, kuras personas noteiktā laika periodā ir bijušas visbiežāk pieminētas publikācijās.

Fizisko personu 2010.gada Lursoft TOP 10

Vieta 2010. gadā (2009.gadā) Persona Rakstu skaits 2010.gadā (2009.gadā)
1. (1.)
Dombrovskis Valdis
11 496 (10 953)
2. (2.)
Zatlers Valdis
7 296 (8 132)
3. (6.)
Kampars Artis
2 984 (2 528)
4. (5.)
Šlesers Ainārs
2 947 (3 210)
5. (4.)
Repše Einars
2 513 (3 971)
6. (7.)
Ušakovs Nils
2 421 (2 292)
7. (15.)
Šķēle Andris
2 193 (1 438)
8. (22.)
Lembergs Aivars
1 975 (1 155)
9. (16.)
Mūrniece Linda
1 913 (1 432)
10. (27.)
Āboltiņa Solvita
1 676 (961)

Pagājušais gads vislielākās pārmaiņas ienesis fizisko personu publicitātes TOPā. Pērn no līdzšinējām vietām TOPā nācies atvadīties tādiem politiķiem kā Ivaram Godmanim, Tatjanai Koķei, Marekam Segliņam un Edgaram Zalānam, savukārt to vietā nākuši citi – Andris Šķēle, Aivars Lembergs, Linda Mūrniece un Solvita Āboltiņa.

Pateicoties rudenī notikušajām Saeimas vēlēšanām, 2010.gadā publikāciju skaits pieaudzis premjeram Valdim Dombrovskim (+4,95%), ekonomikas ministram Artim Kamparam (+18,03%), Andrim Šķēlem (+52,50%), Ventspils mēram Aivaram Lembergam (+70,99%), iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (+33,58%), Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (+74,40%) un Rīgas mēram Nilam Ušakovam (+5,62%).

Salīdzinot ar 2009.gada datiem, pērn, lai arī saglabāta līdzšinējā vieta publicitātes TOPā, samazinājies to rakstu skaits, kuros pieminēts valsts prezidents Valdis Zatlers (-10,28%). Publicitātes apjoms pērn krities arī Einaram Repšem, kurš pagājušajā gadā paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas (-36,71%), savukārt Ainārs Šlesers, par spīti tam, ka kopējais publikāciju skaits pērn samazinājies par 8,19%, TOPā pakāpies par vienu vietu.

Politisko organizāciju 2010.gada Lursoft TOP 10

Vieta 2010.gadā (2009.gadā) Persona Rakstu skaits 2010.gadā (2009.gadā)
1. (1.)
Jaunais laiks
7 237 (9 060)
2. (2.)
Tautas partija
6 043 (8 979)
3. (4.)
Zaļo un zemnieku savienība
5 965 (4 419)
4. (n/d)
VIENOTĪBA, Politisko partiju (JL, SCP, PS) apvienība
5 468 (n/d)
5. (5.)
Saskaņas Centrs
5 320 (3 855)
6. (7.)
NATO
4 342 (3 736)
7. (3.)
LPP/LC, Partija
3 864 (5 674)
8. (8.)
Pilsoniskā savienība
3 235 (3 190)
9. (n/d)
Par Labu Latviju, Partiju apvienība
2 642 (n/d)
10. (6.)
Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
2 058 (3 764)

Salīdzinot ar 2009. gada TOPu, pērn savas līderu pozīcijas saglabājis gan Jaunais laiks, gan Tautas partija, savukārt par vienu vietu pakāpusies Zaļo un zemnieku savienība. Pagājušajā gadā publikāciju skaita samazinājumu piedzīvojis Jaunais laiks (-20,12%), Tautas partija (-32,69%), LPP/LC (-31,89%) un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (-45,32%).

Lai arī Saskaņas Centrs (SC) publicitāte pagājušajā gadā pieaugusi par 38,00%, politisko partiju apvienība saglabājusi iepriekš ieņemto 5.vietu, savukārt Zaļo un zemnieku savienībai publikāciju skaita pieaugums par 34,98% pagājušajā gadā TOPā ļāvis pakāpties par vienu vietu. Pērn publicitātes pieaugums reģistrēts arī partijai Pilsoniskā savienība (+1,41%) un NATO (+16,22%).

No TOPa pērn izkritusi Sabiedrība citai politikai (patlaban politiskā partija darbojas apvienības VIENOTĪBA sastāvā) un partija PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā.

Uzņēmējsabiedrību 2010.gada Lursoft TOP 10

Vieta 2010.gadā (2009.gadā) Persona Rakstu skaits 2010.gadā (2009.gadā)
1. (4.)
Swedbank, AS
5 883 (4 846)
2. (1.)
LATVIJAS TELEVĪZIJA, Valsts SIA
5 291 (5 740)
3. (3.)
SEB banka
4 897 (4 891)
4. (5.)
Diena, Akciju sabiedrība
4 463 (3 920)
5. (2.)
Parex banka
4 393 (5 378)
6. (9.)
LATVIJAS NEATKARĪGĀ TELEVĪZIJA, AS
4 107 (3 188)
7. (6.)
LURSOFT IT, SIA
3 898 (3 717)
8. (10.)
Latvenergo, VAS
3 660 (2 595)
9. (14.)
AIR BALTIC CORPORATION A/S
2 900 (1 920)
10. (11.)
DnB NORD Banka, Akciju sabiedrība
2 831 (2 281)

Pērn vietu uzņēmējsabiedrības TOP10 saglabājuši vairāki līdzšinējie TOPa dalībnieki, tā, piemēram, pagājušais gads bijis īpaši veiksmīgs AS Swedbank, kas, apsteidzot vairākus citus TOP dalībniekus, ar 5883 publikācijām ierindojies 1.vietā. Gan Swedbank, gan citu komercbanku publicitātes pieaugums 2010.gadā skaidrojams ne tikai ar banku ekspertu sniegtajiem komentāriem un apskatiem par finanšu situāciju valstī, bet arī ar kredītiestāžu aktivitāti nekustamo īpašumu izsolēs.

Straujākais publicitātes pieaugums pērn reģistrēts AS AIR BALTIC CORPORATION, kurš TOPā spējis pakāpties no 14. uz 9. vietu (rakstu skaits pieaudzis par 51,04%), tāpat arī ievērojams pieaugums reģistrēts VAS Latvenergo (+41,04%), kas lielā mērā izskaidrojams ar uzņēmuma iepriekšējā prezidenta Kārļa Miķelsona un citu augstu amatpersonu apcietināšanu.

Salīdzinot ar 2009.gadu, pagājušajā gadā publicitātes indekss sarucis valsts SIA Latvijas Televīzija (-7,82%) un Parex bankai (-18,31%). Parex bankas publicitātes kritums lielā mērā izskaidrojams ar īstenoto bankas restrukturizācijas plānu, kā rezultātā 2010.gada 30.jūnijā Komercreģistrā tika reģistrēta AS Citadele banka. Jāpiebilst, ka pērn kopš reģistrācijas brīža Citadele banka pieminēta 1097 publikācijās, ļaujot ierindoties TOPa 35.vietā.

Pagājušajā gadā no publicitātes TOP 10 nācies atvadīties Latvijas Radio un Latvijas Hipotēku un zemes bankai.

Valsts iestāžu 2010.gada Lursoft TOP 10

Vieta 2010.gadā (2009.gadā) Persona Rakstu skaits 2010.gadā (2009.gadā)
1. (1.)
Saeima, Latvijas Republikas
24 922 (22 668)
2. (2.)
Ministru kabinets, Latvijas Republikas
13 401 (10 270)
3. (4.)
Rīgas dome
9 801 (7 910)
4. (3.)
Finanšu ministrija
7 548 (8 206)
5. (5.)
Valsts ieņēmumu dienests
5 650 (4 908)
6. (7.)
Ekonomikas ministrija
4 414 (4 232)
7. (11.)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
3 734 (3 211)
8. (8.)
Zemkopības ministrija
3 526 (3 920)
9. (6.)
Izglītības un zinātnes ministrija
3 394 (4 685)
10. (14.)
Ārlietu ministrija
3 282 (2 836)

Pērn valsts iestāžu publicitātes TOP 10 pievienojusies Ārlietu ministrija (+15,72%) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (+16,28%). Lielā mērā abu iestāžu publicitātes pieaugums izskaidrojams ar pretrunīgi vērtētajiem notikumiem abās organizācijās, ko plaši steidza atspoguļot masu mediji.

Vislielākais publikāciju pieaugums pērn fiksēts Ministru kabinetam (+30,48%), kas ļāvis saglabāt iepriekš ieņemto TOPa 2.vietu, savukārt Rīgas domei publicitātes pieaugums sastādījis 23,09%. Jāteic, ka Seimas un Ministru kabineta pastāvīgi augsto publicitāti nodrošina abu iestāžu ciešā sasaiste ar normatīvo aktiem – to sagatavošana un izskatīšana.

Atsevišķas valsts iestādes pērn presē pieminētas retāk, līdz ar to nācies atvadīties no 2009.gadā ieņemtās vietas – Izglītības un zinātnes ministrijai publicitāte pagājušajā gadā sarukusi par 27,55%, Zemkopības ministrijai par 10,05%, bet Finanšu ministrijai – 8,01%.

Pērn no TOP10 nācies atvadīties Latvijas Bankai un veselības ministrijai.

Biedrību un nodibinājumu 2010.gada Lursoft TOP 10

Vieta 2010.gadā (2009.gadā) Persona Rakstu skaits 2010.gadā (2009.gadā)
1. (1.)
Latvijas Pašvaldību savienība
1 845 (1 833)
2. (2.)
Latvijas Darba devēju konfederācija
1 419 (1 331)
3. (4.)
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 1 228 (708)
4. (3.)
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
929 (746)
5. (6.)
Latvijas Komercbanku asociācija
825 (548)
6. (5.)
Rīgas latviešu biedrība
670 (574)
7. (9.)
Delna – Sabiedrība par atklātību
546 (342)
8. (n/d)
Zemnieku saeima
473 (n/d)
9. (8.)
Latvijas ārstu biedrība
301 (347)
10. (10.)
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija
233 (136)

Pērn gandrīz visas organizācijas un biedrības spējušas noturēties publicitātes TOP10. Vienīgais izņēmums bijusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kura atstājusi TOP 10, dodot vietu Zemnieku saeimai, kura ar 473 rakstiem ierindojusies 8. vietā.

No visām organizācijām, kuras pagājušajā gadā ierindojušās TOP 10, tikai Latvijas ārstu biedrība piedzīvojusi publicitātes kritumu (-13,25%), savukārt vislielākais pieaugums reģistrēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (+73,44%), līdz ar to var secināt, ka Latvijā nevalstiskais sektors kļūst aizvien arvien aktīvāks un aizvien drošāk steidz paust savu nostāju par valstī notiekošajiem procesiem.

Papildu informācija:

“Lursoft” laikrakstu bibliotēka: http://www.news.lv

“Lursoft” Publicitātes indekss: http://news.lv/publicity

© Lursoft
Citējot vai atsaucoties uz sagatavoto materiālu, lūdzam norādīt tā iegūšanas avotu -” Lursoft” Laikrakstu bibliotēka.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*