No visiem Latvijas uzņēmējiem trešā daļa ir sievietes

Tradicionāli marta mēnesī Lursoft veic apskatu, analizējot sieviešu-uzņēmēju iesaisti  uzņēmējdarbībā. Ikgadējais apskats dod iespēju mums izvērtēt, kāda ir izmaiņu dinamika.

Arī šajā gadā, analizējot sieviešu (kā uzņēmuma amatpersonas vai uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieces) iesaisti uzņēmējdarbībā, redzam, ka kopējās tendences, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav būtiski mainījušās – no visiem Latvijas uzņēmējiem trešā daļa kā amatpersonas reģistrētas daiļā dzimuma pārstāves. Pēdējos trīs gados svārstības bijušas minimālas – 33,4% (2013.gadā), 33,01% (2014.gadā), bet 32,9% (2015.) .

Analizējot rādītājus par sieviešu īpatsvaru uzņēmumu valdēs atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma, redzams, ka pēdējo gadu laikā nemainīgi augsts rādītājs saglabājies starp uzņēmumiem, kuri gada laikā apgrozījuši līdz 140 tūkst.EUR. Līdz ar to varam secināt, ka galvenokārt sievietes vada mazos un mikrouzņēmumus. To apliecina arī statistika, jo paraugoties uz sieviešu – uzņēmuma vadītāju īpatsvaru šajās uzņēmumu grupās, redzam, ka gandrīz 40% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem vada sievietes. Tas izriet arī no pētījumā konstatētā par vidējiem (mediānas) finanšu rādītājiem, kas parāda, ka valdē, kuras sastāvā ir tikai sievietes, vidējais apgrozījums 2013.gadā bijis 12,8 tūkst EUR, bet 2014.g. tas palielinājies par 10,1 % un sasniedzis 14,1 tūkst. EUR.

Salīdzinot šo rādītāju ar uzņēmumiem, kura valdē ir tikai vīrieši, redzams, ka 2013.gadā vidējais (mediānas) apgrozījums bijis 19,6 tūkst. EUR, bet 2014.gadā tas pieaudzis par 9%, sasniedzot 21,4 tūkst. EUR. Kā iepriekš esam secinājuši, vislabākie uzņēmumu finanšu rezultāti parādās, ja valde sastāvā ir gan sievietes, gan vīrieši. Statistika apliecina, ka šīs grupas uzņēmumiem 2013.gadā vidējais apgrozījums bijis 31,8 tūkst. EUR, savukārt 2014.gadā tas palielinājies par 2% un sasniedzis 32,6 tūkst. EUR.

Tomēr, kā redzams sagatavotajā  TOP 20 par sievietēm – amatpersonām, kuras ieņem amatus Latvijas uzņēmumos ar lielāko darbinieku skaitu, varam secināt, ka arī lielo uzņēmumu grupā visai bieži varam sastapt sievietes– vadītājas, kuras, vērtējot šo uzņēmumu finanšu rezultātus, spēj sekmīgi turēt arī lielu uzņēmumu vadības grožus. Arī pagājušajā gadā apkopotie Lursoft statistikas dati apstiprināja, ka uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 7 milj. EUR, no visiem šajā grupā esošajiem uzņēmumiem, gandrīz 25% uzņēmumu valdēs darbojas sievietes.

No apkopotajiem datiem varam secināt, ka  Latvijā nav vērojama dzimumu diskriminācija uzņēmumu un organizāciju vadībā, drīzāk pretēji – Latvija ir viena no Eiropas valstīm ar vislielāko sieviešu- uzņēmēju īpatsvaru. Statistika liecina, ka pēdējos 3 gados palielinājies agrīnās stadijas uzņēmēju-sieviešu īpatsvars. Salīdzinot ar 2012. gadu, kad Latvijā biznesu sāka 8% sieviešu vecumā no 18 līdz 64 gadiem, 2014.gadā uzņēmējdarbībai pievērsušās 10%, apsteidzot tādas valstis kā Igaunija  (9%), Zviedrija (6%) un Vācija (4%). Turklāt jāteic, ka pēdējos gados tiek organizēti arī konkursi un vairākas akcijas, ar kuru palīdzību tiek popularizēta un veicināta sieviešu iesaiste uzņēmējdarbībā. Piemēram, jau 6 gadus S.Kalniete organizē konkursu “Atdzimt no pelniem”, pašvaldības organizē konkursus reģionālā līmenī (piemēram, Siguldas novadā šobrīd notiek konkurss “Māmiņa. Siguldiete. Uzņēmēja”) u.tml.

Ņemot vērā to, ka vēl aizvien Latvijā ir liels skaits uzņēmumu, kuros īpašnieki un vadītāji ir vienas un tās pašas personas (jo īpaši šī tendence izteikta mazo uzņēmumu grupā), šis pētījums netieši ļauj secināt, ka uzņēmējdarbībā daudz aktīvāk iesaistās vīrieši, savukārt sieviešu proporcija vēlaizvien pēdējos 5 gadus saglabājas 32-34% robežās.

Tāpat no pētījuma varam secināt, ka lielo uzņēmumu vadībā galvenokārt darbojas vīrieši, turklāt ņemot vērā to, ka liela daļa no šiem uzņēmumiem ir valsts, stratēģiskie uzņēmumi vai starptautiskie uzņēmumi, tad vadītāja līdzšinējai pieredzei, zināšanām un profesionālismam ir noteicošā loma.

Papildus pētījums apliecina arī sabiedrībā pastāvošos stereotipus par to, kas ir tā saucamās “sieviešu darbības” jomas un kurās jomās vairāk specializējas vīrieši.  Sievietēm raksturīgās iezīmes – precizitāte, atbildība un disciplīna, vēlme sadarboties, parādās arī sieviešu – uzņēmēju darbības jomu TOPā – grāmatvedības pakalpojumu sniegšana, skaistumkopšanas pakalpojumi u.tml. Savukārt vīriešu stiprās puses –tehniskās zināšanas, nosvērtība īpaši nepieciešama vīriešu tradicionālajās darbības jomās – būvniecība, loģistika, automašīnu apkope un remonts.

Kopumā jāpiekrīt jau iepriekš vairākkārt izskanējušam viedoklim, ka uzņēmēja dzimumam nav izšķirošas nozīmes, jo mūsdienu uzņēmējdarbībā vienlīdz svarīgi ir gan ilgtermiņa stratēģijas redzējums, kas paredz pārdomātu reakciju un balstās uz produkta oriģinalitāti, gan prasme adekvāti reaģēt dinamiskās situācijās un spēt nevilcinoties pieņemt arī nestandarta lēmumus. Savukārt ārēji biznesa vide mūsdienās kļuvusi neformālāka, radošāka, dinamiskāka un arī nenoteiktāka un kā zināms ar šādiem apstākļiem vienlīdz labi var tikt galā gan vīrieši, gan sievietes, šajā jautājumā daudz svarīgākas ir cilvēka rakstura iezīmes un profesionālisms.