Blog

Uzņēmums bez valdes – ierasta parādība vai izņēmums?

2016. gada 24. februāris

Nereti rodas situācijas, kad uzņēmums noteiktu brīdi eksistē bez valdes ar pārstāvības tiesībām. Tomēr, ņemot vērā, ka šajā periodā uzņēmuma darbība ir ierobežota, šādas situācijas nevar būt ilgstošas.

Cik patlaban Latvijā ir uzņēmumu, kuriem nav lemtspējīgas valdes, kurās jomās šie uzņēmumi visbiežāk darbojas un kas ir to īpašnieki, šajā pētījumā centies noskaidrot Lursoft.

Vairāk nekā 30 tūkstoši kapitālsabiedrību bez lemtspējīgas valdes

Jānorāda, ka situācijas, kad uzņēmumam nav valdes ar pārstāvības tiesībām, nav nemaz tik retas, un tam var būt dažādi iemesli. Piemēram, Komerclikuma 306.panta 3.daļa paredz valdes loceklim tiesības jebkurā brīdī atstāt amatu (akciju sabiedrībai), tāpat arī var gadīties, ka uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis nomirst vai arī tiek īstenotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās iespējamās sankcijas, nosakot aizliegumu personai ieņemt valdes locekļa amatu uzņēmumā, kā rezultātā tas var palikt bez valdes.

Lursoft veiktais pētījums parāda, ka šobrīd* Latvijā reģistrētas 33 719 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS), kurām patlaban nav valdes ar pārstāvības tiesībām, kas faktiski veido piekto daļu no kopējā reģistrēto SIA un AS skaita. Pēdējos gados šādu uzņēmumu skaits audzis vidēji par 10 000 SIA un AS gadā, savukārt šī gada pirmajās 40 dienās to skaits palielinājies jau par 1 300 komersantiem. Tiesa, jānorāda, ka vairumā gadījumu uzņēmumi, kuri patlaban eksistē bez valdēm, jau ilgstoši vairs neveic saimniecisko darbību. To apliecina arī fakts, ka tikai 17% jeb 5 718 no visām SIA un AS, kuras patlaban ir bez valdēm, iesniegušas gada pārskatus par 2014.gadu.

Skaits uzņēmumiem, kuriem nav valdes

Komerclikumā noteikts, ka kapitālsabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja kapitālsabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un kapitālsabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Minētais skaidrojums vedina domāt, ka vairumā gadījumu uzņēmējiem vajadzētu naski ķerties pie trūkumu novēršanas, īpaši negaidot, kad būs apritējuši trīs mēneši kopš brīža, kad uzņēmumam ir valde bez pārstāvības tiesībām, un saņemti pirmie brīdinājumi no Uzņēmumu reģistra. Tiesa gan, reālā situācija liek domāt par uzņēmēju vienaldzību, jo, kā apliecina Lursoft apkopotā informācija, tikai 10% no visām SIA un AS, kurām patlaban nav valdes ar pārstāvības tiesībām, ir bez lemtspējīgas valdes mazāk nekā 3 mēnešus. Tas nozīmē, ka vairākumā gadījumu uzņēmumi bez valdes būtu likvidējami, jo nepilda Komerclikumā atrunātās prasības pēc iespējas ātrāk iecelt jaunu valdi.

Kā norāda Uzņēmumu reģistrs, 2015.gadā, pamatojoties uz iepriekš minēto tiesību normu, nosūtīti brīdinājumi 6 129 kapitālsabiedrībām. Tajā pašā laikā Uzņēmumu reģistrs skaidro, ka uz 2016.gada 27.janvāri bijušas 4 478 kapitālsabiedrības, kurās valde iecelta līdz 2007.gada 30.aprīlim un ir aktuāla, taču ilgāk par trim mēnešiem tai nav pārstāvības tiesības, savukārt 27 166 kapitālsabiedrībām nav bijušas nevienas aktuālas amatpersonas. Līdz ar to Uzņēmumu reģistram potenciāli vienkāršotās likvidācijas ceļā būtu jāizslēdz vēl 31 644 kapitālsabiedrības.

Jānorāda, ka 2015.gadā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis 3 003 lēmumus (2014.gadā – 1 308, 2013.gadā – 438) par kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu, pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 pirmo daļu, savukārt ieraksti par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu aizvadītajā gadā veikti 2 815 gadījumos (2014.gadā – 652, 2013.gadā – 107 gadījumi).

Tiesa, patlaban Uzņēmumu reģistrs tiesības izbeigt kapitālsabiedrību darbību īsteno, ņemot vērā savu kapacitāti un darbu prioritāti, pieejamos resursus novirzot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanai, proti, Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu par kapitālsabiedrību darbības apturēšanu un izbeigšanu reģistrācijai.

Kāds izskatās vidējais uzņēmums bez valdes?

Analizējot, kā izskatās tipisks, bez valdes eksistējošs, uzņēmums, Lursoft secinājis, ka tā vidējais vecums patlaban ir 9,4 gadi, kas caurmērā ir par 1,5 gadiem ilgāks mūžs nekā valstī reģistrētajām SIA un AS kopumā.

Vidējais vecums uzņēmumiem bez valdes

Lursoft apkopotie dati rāda, ka no visām SIA un AS, kuru valdes patlaban ir bez pārstāvības tiesībām, 15% gadījumu nav zināma komersanta darbības joma, bet 14,7% darbība saistīta ar vairumtirdzniecību. Turpat arī seko mazumtirdzniecība ar 12,8%.

Pirmskrīzes periodā, palielinoties būvniecības apjomiem, strauji arī pieauga būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu skaits. Daļa no minētajiem būvniecības uzņēmumiem, kuri nav spējuši sekmīgi pārdzīvot ekonomiskās lejupslīdes periodu, jau likvidēti, bet vēl daļa patlaban turpina eksistēt vien formāli, bez valdes. Tā rezultātā starp SIA un AS, kurām patlaban nav lemtspējīgas valdes, populārāko nozaru galvgalī ierindojušies arī uzņēmumi, kuri specializējušies specializēto būvdarbu veikšanā un ēku būvniecībā, veidojot attiecīgi 5,7% un 4,3% no kopējā analizēto uzņēmumu skaita.

Teju tikpat bieži kā ēku būvnieki, sarakstā ar uzņēmumiem, kuri patlaban ir bez valdes, sastopamas arī SIA un AS, kuru pamatdarbība saistīta ar automobiļu un motociklu tirdzniecību un remontu.

Uzņēmumi bez valdēm

Analizējot to AS un SIA, kuras patlaban eksistē bez valdes, īpašnieku sastāvu, jānorāda, ka apskatīto uzņēmumu kapitāldaļas, līdztekus vietējiem uzņēmējiem, pieder arī ārvalstniekiem, vairumā gadījumu no kaimiņvalstīm.

Lursoft izpētījis, ka savu kapitālu šajos uzņēmumos ieguldījušas 1 500 personas no Krievijas, 1 244 no Baltkrievijas un 1 221 no Lietuvas. Salīdzinoši mazāk investoru, kopumā 715, reģistrēti no Igaunijas, bet no Ukrainas – 373.

 

 

*dati uz 11.02.2016.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*