Lursoft pētījums: Šogad Kurzemes vadošo uzņēmumu rindās gaidāmas pārmaiņas

Turpinot iepriekš aizsākto pētījumu sēriju, kuras mērķis ir noskaidrot uzņēmējdarbības tendences dažādos Latvijas reģionos, šoreiz Lursoft apskatījis Kurzemē reģistrētos uzņēmumus, īpašu vērību pievēršot to finanšu rādītājiem, darbinieku skaitam un arī uzņēmumu reģistrācijas un likvidācijas tendencēm.

Populārākā darbības sfēra Kurzemē pērn bijusi kravu pārvadājumi pa autoceļiem (reģistrēti 286 uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā), aiz kuras seko sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (283 uzņēmumi). Trešajā vietā ierindojusies dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (258 uzņēmumi), aiz sevis atstājot jaukto lauksaimniecību (232 uzņēmumi) un mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces (210 uzņēmumi).

Pērn Kurzemē strādājis 21 671 uzņēmums

Apkopojot datus par Kurzemē reģistrēto uzņēmumu skaitu, pētījuma rezultāti rāda, ka valsts izaugsme pēdējos divos gados devusi iedrošinājumu iedzīvotājiem aktīvāk uzsākt savu biznesu. To visuzskatāmāk ataino dati par Kurzemē reģistrēto uzņēmumu skaitu.

Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā Kurzemē reģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis par 262, savukārt 2010.gadā pieaugums bijis vēl mazāks – vien 119 uzņēmumi, tādēļ īpaši apsveicami jāvērtē pēdējo gadu tendences, kad Kurzemē gada laikā uzņēmumu skaits audzis vidēji par 600 komersantiem. Paredzams, ka pieaugoša tendence saglabāsies arī šogad, jo gada pirmajos deviņos mēnešos Kurzemes reģionā reģistrēti jau 880 jauni uzņēmumi. Jāpiebilst, ka, tāpat kā citviet Latvijā, arī Kurzemē popularitāti iemantojušas mazkapitāla SIA. Kopš 2010.gada Kurzemē reģistrētas jau 2 380 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, no kurām 576 – šogad.

Nenoliedzami, Kurzemes kopējo uzņēmumu līkni pozitīvi pēdējos divos gados ietekmējusi arī tendence sarukt likvidēto uzņēmumu skaitam. Skatoties piecu gadu senā vēsturē, redzams, ka īpaši strauji likvidēto skaits novadā pieaudzis valsts ekonomiskās krīzes laikā, kad, piemēram, 2010.gadā likvidēti par 844 Kurzemē reģistrēti uzņēmumi. Pērn to skaits atgriezies 2009.gada līmenī. Tiesa gan, ņemot vērā, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos Kurzemē likvidēti 369 uzņēmumi, šogad diemžēl neizdosies atkārtot 2008.gada rādītāju, taču jācer, ka tas nepārsniegs pērnā gada rezultātu.

Pagājušajā gadā divi Kurzemes uzņēmumi strādājuši ar apgrozījumu virs 100 milj.Ls

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Kurzemē reģistrētos uzņēmumus smagi skārusi ekonomiskā krīze. Tas visvairāk atspoguļojas uzņēmuma finanšu rādītājos. Apskatot Kurzemē reģistrēto uzņēmumu vidējo apgrozījumu pēdējo piecu gadu laikā, redzams, ka 2009.gadā tas piedzīvojis ievērojamu kritumu, samazinoties no 30,541 tūst.Ls 2008.gadā līdz 16,692 tūkst.Ls. Lursoft pētījums rāda, ka, sākoties krīzei, Kurzemē reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums sarucis par 45,34%. Arī 2010.gadā turpinājusies 2009.gadā aizsāktā negatīvā tendence samazināties vidējam apgrozījumam, tiesa gan, kritums vairs nav bijis tik būtisks, un to veidojuši vien 3,28%.

Lursoft apkopotie pētījuma rezultāti rāda, ka pēdējos divos gados ir vērojama pozitīva tendence uzņēmumu apgrozījumam Kurzemē pieaugt, tiesa gan, tam vēl ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu pirmskrīzes līmeni, jo, piemēram, pērn vidēji uz vienu uzņēmumu apgrozīts 17,401 tūkst.Ls, kas ir vien nepilni 60% no 2008.gada vidējā apgrozījuma.

Pagājušajā gadā starp visiem Kurzemes uzņēmumiem ar vislielāko apgrozījumu strādājis AS Liepājas metalurgs, kura apgrozījumu veidojuši 305,233 milj.Ls. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn metalurģijas uzņēmuma apgrozījums palielinājās par 48,07%, tiesa gan, tas uzņēmumam neļāva izvairīties no zaudējumiem, kas gada beigās pēc nodokļiem veidoja jau 11,294 milj.Ls.

Arī otru lielāko apgrozījumu pagājušajā gadā uzrādījis Liepājā reģistrēts uzņēmums. SIA TOLMETS 2012.gadā apgrozījis 117,877 milj.Ls, kas ir par 6,63% vairāk nekā gadu iepriekš. Metāllūžņu pieņemšanas un pārstrādes uzņēmums reģistrēts 1999.gadā un pieder Vladimiram Carkovam, Jurijam Homutovam un Robertam Ivanovam.

Lursoft apkopotie pētījuma dati rāda, ka 2012.gadā Kurzemē ar 87,225 milj.Ls apgrozījumu trešajā vietā ierindojies Saldus novada uzņēmums AS Kurzemes degviela. Tiesa gan, 2011.gadā uzņēmums strādājis ar vēl lielāku, proti, 97,403 milj.Ls apgrozījumu.

Starp Kurzemes uzņēmumiem, kuri 2012.gadā sasnieguši lielāko apgrozījumu, ierindojušies arī SIA Bio-Venta, SIA Ventsils nafta termināls, SIA VK Ekspedīcija no Ventspils, Liepājas uzņēmumi AS UPB un SIA Scandagra Latvia, SIA Vika Wood no Talsu novada un Ventspils novadā reģistrētais SIA KUREKSS.

TOP 10 Kurzemes lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2012.gadā:

1. AS Liepājas metalurgs (Liepāja) – 305,233 milj.Ls;
2. SIA TOLMETS (Liepāja) – 117,877 milj.Ls;
3. AS Kurzemes degviela (Saldus novads) – 87,225 milj.Ls;
4. SIA Bio-Venta (Ventspils) – 70,834 milj.Ls;
5. SIA Ventspils nafta termināls (Ventspils) – 60,427 milj.Ls
6. AS UPB (Liepāja) – 53,981 milj.Ls;
7. SIA Scandagra Latvia (Liepāja) – 37,559 milj.Ls;
8. SIA Vika Wood (Talsu novads)– 36,470 milj.Ls;
9. SIA VK Ekspedīcija (Ventspils) – 30,335 milj.Ls;
10. SIA KUREKSS (Ventspils novads) – 29,468 milj.Ls.

Kurzemes uzņēmumi salīdzinoši ātri atguvušies pēc krīzes laika lielā krituma

Gluži tāpat kā apgrozījums, arī uzņēmuma peļņa 2009.gadā Kurzemē piedzīvojusi ievērojumu kritumu. Pareizāk gan būtu teikt, ka šajā gadā ievērojami pieauguši uzņēmumu vidējie zaudējumi, jo jau 2008.gadā vidējie zaudējumi uz vienu Kurzemē strādājošu uzņēmumu veidojuši 20 latus, taču krīzes iespaidā zaudējumu apmērs uz vienu uzņēmumu 2009.gadā pieaudzis līdz 294 latiem.

Raugoties pēdējo trīs gadu tendencēs, redzams, ka Kurzemē reģistrētie uzņēmumi salīdzinoši veiksmīgi spējuši atgūties no ievērojamā krituma, jau 2010.gadā savu zaudējumu apmēru samazinot līdz 4 latiem uz vienu uzņēmumu, savukārt, kā rāda Lursoft pētījuma rezultāti, pēdējos divos gados strādāts ar neitrālu rezultātu, t.i., gan 2011., gan 2012.gads pabeigts ar 0 latu peļņu, kas ļauj cerēt, ka jau šogad vidējais rādītājs uz vienu Kurzemē reģistrētu uzņēmumu varētu būt pozitīvs.

Peļņas rādītāja ziņā visveiksmīgāk Kurzemē pērn strādājuši ostu teritorijās esošie uzņēmumi. Lursoft dati liecina, ka Kurzemē vislielākā peļņa 2012.gadā bijusi SIA Ventspils nafta termināls. Gada laikā AS VENTSPILS NAFTA un Šveices Eurotank Holding Sarl piederošais uzņēmums savu peļņu kāpinājis par 23,30%, sasniedzot 10,442 milj.Ls.

Otru augstāko peļņu pagājušajā gadā uzrādījis Saldus uzņēmums SIA ALCO, kurš šogad atzīmē savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju. Būvniecības jomā strādājošais uzņēmums 2012.gadu noslēdzis ar 5,942 milj.Ls pēc nodokļu nomaksas. Jāpiezīmē gan, ka vēl veiksmīgāks uzņēmumam bijis 2011.gads, kad strādāts ar 10,524 milj.Ls peļņu.

Pērn trešajā vietā pēc peļņas ierindojies SIA LSEZ LIEPAJA BULK TERMINAL, kurš 2012.gadu pabeidzis ar 2,933 milj.Ls peļņu. Apskatot SIA LSEZ LIEPAJA BULK TERMINAL veikumu pēdējo piecu gadu periodā, jāsecina, ka 2012.gads uzņēmumam bijis visveiksmīgākais, jo panākts gan ievērojams apgrozījuma pieaugums, gan arī sasniegta lielākā peļņa.

Pagājušajā gadā starp Kurzemes uzņēmumiem ar lielāko peļņu iekļuvuši arī AS LAUMA FABRICS un AS UPB no Liepājas, AS BALTIC COAL TERMINAL, SIA VK Tranzīts un AS Baltijas Ekspresis no Ventspils, kā arī SIA Pindstrup Latvia un SIA Vika Wood no Talsu novada.

Apskatot uzņēmumus, kuri iekļuvuši TOP 10 sarakstā pēc lielākā apgrozījuma, un tos, kuri pērn uzrādījuši lielāko peļņu, jāsecina, ka ne vienmēr augsts apgrozījums nozīmē arī tikpat lielu peļņu un otrādi. To vislabāk apliecina fakts, ka tikai trīs uzņēmumi, kuri ierindojušies TOP 10 sarakstā pēc lielākā apgrozījuma, pagājušajā gadā iekļuvuši arī starp uzņēmumiem ar lielāko peļņu.

TOP 10 Kurzemes lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2012.gadā:

1. SIA Ventspils nafta termināls (Ventspils) – 10,442 milj.Ls;
2. SIA ALCO (Saldus novads) – 5,942 milj.Ls;
3. SIA LSEZ LIEPAJA BULK TERMINAL LTD (Liepāja) – 2,933 milj.Ls;
4. SIA LAUMA FABRICS (Liepāja) – 2,828 milj.Ls;
5. AS BALTIC COAL TERMINAL (Ventspils) – 2,666 milj.Ls;
6. SIA VK Tranzīts (Ventspils) – 2,367 milj.Ls;
7. AS UPB (Liepāja) – 2,234 milj.Ls;
8. SIA Pindstrup Latvia (Talsu novads)– 2,137 milj.Ls;
9. SIA Vika Wood (Talsu novads) – 1,851 milj.Ls;
10. AS Baltijas Ekspresis (Ventspils) – 1,733 milj.Ls.

 

Lielāko Kurzemes darba devēju sarakstā šogad gaidāmas izmaiņas

Atšķirībā no apgrozījuma un peļņas rādītājiem, kuri ekonomiskās krīzes ietekmē strauji kritušies, Lursoft apkopotie dati rāda, ka pēdējo piecu gadu periodā Kurzemē reģistrētajos uzņēmumos vidējais strādājošo skaits palicis nemainīgs, proti, vidēji viens novadā reģistrētais uzņēmums nodarbinājis 2 cilvēkus.

Aplūkojot sarakstu ar reģiona lielākajiem darba devējiem 2012.gadā, redzams, ka starp tiem iekļuvušas gan divas medicīnas iestādes, gan mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi.

2012.gadā visvairāk darbinieku Kurzemē nodarbinājis AS Liepājas metalurgs. Uzņēmumā pērn strādājuši 2 352 cilvēki. Tiesa gan, ņemot vērā pašreizējās nedienas ap uzņēmumu, paredzams, ka 2013.gadā tas no Kurzemes lielāko darba devēju saraksta līdera pozīcijām būs gāzts, jo jau patlaban to atstājis ievērojams skaits darbinieku, nespējot sagaidīt, kad uzņēmums atsāks ražošanu.

Kurzemes lielāko uzņēmumu pēc darbinieku skaita TOPa 2. – 4.vietu arī ieņēmuši Liepājā reģistrēti uzņēmumi – SIA LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA, kurā pērn strādājuši 755 darbinieki, mazumtirdzniecības uzņēmums AS LPB ar 610 darbiniekiem un ražotājs SIA LAUMA FABRICS ar 544 strādājošajiem.

Tāpat arī pagājušajā gadā starp Kurzemes lielākajiem darba devējiem iekļuvis SIA Pindstrup Latvia, AS DIĀNA, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, SIA LĪCIS-93, SIA LINDE PĀRTIKA un AS VENTSPILS ZIVJU KONSERVU KOMBINĀTS.

TOP 10 Kurzemes lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2012.gadā:

1. AS Liepājas metalurgs (Liepāja) – 2 352 darbinieki;
2. SIA LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA (Liepāja) – 775 darbinieki;
3. AS LPB (Liepāja) – 610 darbinieki;
4. SIA LAUMA FABRICS (Liepāja) – 544 darbinieki;
5. SIA Pindstrup Latvia (Talsu novads) – 515 darbinieki;
6. AS DIĀNA (Ventspils) – 506 darbinieki;
7. SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca (Ventspils) – 492 darbinieki;
8. SIA LĪCIS-93 (Rojas novads) – 473 darbinieki;
9. SIA LINDE PĀRTIKA (Kuldīgas novads) – 455 darbinieki;
10. AS VENTSPILS ZIVJU KONSERVU KOMBINĀTS (Ventspils) – 444 darbinieki.

Uzņēmēja viedoklis: Nākotnē Kurzemes uzņēmumi varētu attīstīties tikpat veiksmīgi, kā Zemgalē strādājošie

Durbes novada Dunalkas pagastā esošā SIA Krastmaļi Sēklas pārstāvis Mārtiņš Flaksis norāda, ka Kurzemē esošo uzņēmumu viena no lielākajām priekšrocībām, nenoliedzami ir salīdzinoši labā infrastruktūra un nelielie attālumi starp pilsētām, tai skaitā arī attālums līdz Lietuvai un Rīgai, kas ievērojami atvieglo produkcijas transporta un loģistikas jautājumus. Tāpat arī Kurzemes uzņēmumiem zināmas priekšrocības, piemēram, salīdzinot ar Rīgu, rada arī zemākās izmaksas par telpām, būvniecību, kā arī darbinieku algām.

Mārtiņš Flaksis: „Domāju, ka nākotnē Kurzemes uzņēmumi attīstīsies tikpat veiksmīgi, kā Zemgalē esošie, un, nenoliedzami , noteikti labāk nekā Latgalē un Vidzemē strādājošie uzņēmēji. Tas saistīts ar reģiona labo transporta/loģistikas nodrošinājumu, kā arī salīdzinoši labo situāciju izglītoto cilvēku pieejamībā, jo Kurzemē atrodas divas lielas augstākās izglītības iestādes – Liepājas Universitāte un Ventspils Augstskola. ” Viņš arī norāda, ka Rīgas reģions nākotnē varētu attīstīties straujāk, taču šiem uzņēmējiem jārēķinās ar lielākām izmaksām.