Lursoft news

Lursoft pētījums: Vidzemē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējos gados nav uzrādījis strauju pieaugumu

2013. gada 16. oktobris

Turpinot aizsākto pētījumu sēriju, kurā tiek apskatītas uzņēmējdarbības tendences Latvijas novados, Lursoft šoreiz iepazīstina ar Vidzemi.

Lursoft pētījumā izgaismojies, ka vispopulārākā darbības sfēra, kurā darbojas Vidzemes uzņēmumi, ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem. Tāpat arī Vidzemē savu mājvietu radis ievērojams skaits dzīvojamo un nedzīvojamo ēku jomā strādājošie, kā arī uzņēmumi ,kuri specializējušies lauksaimniecībā.

Visvairāk uzņēmumu Vidzemē koncentrējies novados, kuru centri ir kādreizējo rajonu lielās pilsētas, kā, piemēram, Valmiera ar 2 907 un Madonas novads ar 2 232 uzņēmumiem.

Pēdējos gados Vidzemē reģistrēto uzņēmumu skaitam tendence strauji pieaugt

Lursoft pētījuma rezultāti parāda, ka pēdējos divos gados Vidzemē reģistrēto uzņēmumu skaitam ir bijusi tendence pieaugt jo īpaši strauji. Ja, piemēram, 2009.gadā novadā darbojošos uzņēmumu skaits pieaudzis vien par 343, tad pērn pieauguma apjoms bijis gandrīz divas reizes lielāks, proti, 2012.gada beigās Vidzemē bijuši jau 20 700 uzņēmumi.

Vidzemē reģistrēto uzņēmumu skaits

Jāpiebilst, ka Vidzemē lielu popularitāti iemantojušas arī mazkapitāla SIA. Lursoft dati liecina, ka šogad Vidzemē reģistrēti jau 727 jauni uzņēmumi, no kuriem 505 ir tieši SIA ar samazinātu pamatkapitālu.

Vidzemē likvidēto uzņēmumu skaits

Apskatot Vidzemes teritorijā likvidēto uzņēmumu skaitu, redzams, ka īpaši strauji tas pieaudzis ekonomiskās krīzes laikā, kad, piemēram, 2010.gadā likvidēti pat 579 novadā reģistrētie uzņēmumi, jāiebilst, ka šajā gadā arī ierosināts viens no lielākajiem maksātnespējas procesu skaitiem novadā – kopumā 203 procesi. Pēdējo divu gadu laikā likvidēto uzņēmumu skaits nedaudz sarucis, saglabājoties vēl aizvien gana augstā līmenī.

Uzņēmumu skaits Vidzemē

Uzņēmumu apgrozījums pēdējos gados nav īpaši pieaudzis

Lursoft pētījuma dati uzskatāmi parāda, ka pēdējos gados Vidzemē reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums ir strauji sarucis. Tā, piemēram, ja 2008.gadā vidēji viens uzņēmums apgrozījis 31,477 tūkst.Ls, tad 2009.gadā šis rādītājs jau sarucis par 47,16%, noslīdot līdz 16,632 tūkst.Ls. Viszemākais vidējais apgrozījums Vidzemē fiksēts 2010.gadā, kad tas samazinājies līdz 15,841 tūkst.Ls uz vienu uzņēmumu.

Jānorāda, ka, lai arī 2011.gadā vidējais apgrozījums atkal ir pieaudzis, pērn tas ir saglabājies aizpagājušā gada līmenī, neuzrādot izaugsmi.

Vidzemē reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums

2012.gadā vislielāko apgrozījumu Vidzemē uzrādījusi Valmierā esošā AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, kura apgrozījusi 49,907 milj.Ls. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 7,14%.

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA reģistrēta 1991.gadā un, pateicoties saviem labajiem finanšu rādītājiem, iekļauta laikraksta Dienas bizness un Lursoft kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Apgrozījuma ziņā otrs lielākais uzņēmums Vidzemē pērn bijis AS STORA ENSO LATVIJA. Uzņēmums no pirmās vietas atpalicis vien par 3 milj.Ls.2012.gadā Smiltenes novadā esošais uzņēmums apgrozījis 46,859 milj.Ls, kas gan ir par 16,74% mazāk nekā 2011.gadā, kad AS STORA ENSO LATVIJA apgrozījums sasniedzis 56,282 milj.Ls./p>

Starp Vidzemes lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2012.gadā iekļuvis arī VIDZEMES AGROEKONOMISKĀ KOOPERATĪVĀ SABIEDRĪBA, AS Cēsu alus un AS Valmieras piens.

Lielākie uzņēmumi Vidzemē pēc apgrozījuma 2012.gadā:

  1. AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA (Valmiera) – 49,907 milj.Ls
  2. AS STORA ENSO LATVIJA (Smiltenes novads) – 46,859 milj.Ls
  3. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VIDZEMES AGROEKONOMISKĀ KOOPERATĪVĀ SABIEDRĪBA (Valmiera) – 34,821 milj.Ls
  4. AS Cēsu alus (Cēsu novads) – 33,610 milj.Ls
  5. AS Valmieras piens (Valmiera) – 30,411 milj.Ls.

Vidzemes uzņēmumu apgrozījums

 

Vidzemes uzņēmumi pamazām atkopjas pēc 2009.gadā gūtajiem lielajiem zaudējumiem

Sākoties ekonomiskajai krīzei, kad strauji samazinājās uzņēmumu apgrozījums un pakāpeniski sāka pieaugt to komersantu skaits, kuri nolēma par labu savu firmu likvidācijai, pieauga arī uzņēmumu zaudējumi.

Lursoft pētījums rāda, ka 2009.gadā, kas pēdējo gadu laikā uzņēmējiem bijis viens no smagākajiem, jo nācās pieņemt daudzus nesaudzīgus lēmumus, vidējie zaudējumi uz vienu uzņēmumu Vidzemē sasnieguši 406 latus. Salīdzinot šo rādītāju ar 2008.gadu, 2009.gadā zaudējumi pieauguši gandrīz 11 reizes. Jāteic, ka vidzemnieki ir sekmīgi spējuši pārvarēt smagāko posmu, jo jau 2010.gadā uzņēmumi savus zaudējumus maksimāli samazinājuši.

Pēdējos trīs gados, kā parāda Lursoft apkopotie dati, Vidzemes uzņēmumi sākuši sekmīgi izvairīties no zaudējumiem un paredzams, ka, ja ne šogad, tad jau nākamgad novada uzņēmumi strādās ar peļņu.

Vidzemē reģistrēto uzņēmumu vidējie zaudējumi

Gluži tāpat kā lielāko uzņēmumu pēc apgrozījuma sarakstā, arī lielāko uzņēmumu pēc peļņas galvgalī 2012.gadā ierindojusies AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, kuras peļņu pērn veidojuši 2,748 milj.Ls. Lielāko pelnītāju topā iekļuvis vēl viens iepriekš pieminēts uzņēmums – AS STORA ENSO LATVIJA. Pagājušo gadu tas noslēdzis ar 1,721 milj.Ls.

Atšķirībā no lielāko uzņēmumu pēc apgrozījuma saraksta, kur lielākoties figurēja Valmieras uzņēmumi, lielāko pelnītāju topā uzvaras laurus plūkušas Smiltenes novada firmas. Pagājušajā gadā Vidzemē otru lielāko peļņu uzrādījusi Smiltenes novadā reģistrētā SIA FIRMA MADARA 89. 2012.gadā mazumtirdzniecības uzņēmums savu peļņu palielinājis par 20,01%, sasniedzot 1,779 milj.Ls.

Starp Vidzemes uzņēmumiem, kuri pagājušajā gadā guvuši vislielāko peļņu, iekļuvusi arī SIA Ardagh Metal Packaging no Salacgrīvas novada un Smiltenes novadā esošais SIA GRAANUL INVEST.

Lielākie uzņēmumi Vidzemē pēc peļņas 2012.gadā:

  1. AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA (Valmiera) – 2,748 milj.Ls
  2. SIA FIRMA MADARA 89 (Smiltenes novads) – 1,779 milj.Ls
  3. AS STORA ENSO LATVIJA (Smiltenes novads) – 1,721 milj.Ls
  4. SIA Ardagh Metal Packaging Latvia (Salacgrīvas novads) – 1,406 milj.Ls
  5. SIA GRAANUL INVEST (Smiltenes novads) – 1,230 milj.Ls.

Darbinieku skaits Vidzemes uzņēmumos saglabājies nemainīgs

Analizējot vidējo darbinieku skaitu, kas nodarbināts Vidzemes uzņēmumos, Lursoft pētījuma rezultāti rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā tas saglabājies nemainīgs. Proti, vidēji viens uzņēmums Vidzemē nodarbina 2 strādājošos.

Tiesa gan, jānorāda, ka ne visos uzņēmumos strādā tik pieticīgs darbinieku skaits, jo atsevišķos novada uzņēmumos darbinieku skaits pārsniedzis pat vairākus simtus, pietuvojoties tūkstotim.

Apkopojot datus par uzņēmējdarbību Vidzemē, jāatzīst, ka novada absolūti lielākais uzņēmums gan pēc apgrozījuma un peļņas, gan arī darbinieku skaita ir AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, kura 2012.gadā savās struktūrvienībās nodarbinājusi kopumā 856 darbiniekus.

Otrais lielākais darba devējs Vidzemē 2012.gadā bijis SIA Vidzemes slimnīca, kas ar darba vietām nodrošinājusi 631 darbinieku.

Starp Vidzemes novada lielākajiem darba devējiem pagājušajā gadā ierindojies arī tirdzniecības uzņēmums SIA FIRMA MADARA 89 (591darbinieks), pasažieru pārvadātājs AS CATA (425 strādājošie) un zivju pārstrādes uzņēmums AS BRĪVAIS VILNIS (404 darbinieki).

Lielākie uzņēmumi Vidzemē pēc darbinieku skaita 2012.gadā

  1. AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA (Valmiera) – 856 darbinieki
  2. SIA Vidzemes slimnīca (Valmiera) – 631 darbinieks
  3. SIA FIRMA MADARA 89 (Smiltenes novads) – 591 darbinieks
  4. AS CATA (Cēsu novads) – 425 darbinieki
  5. AS BRĪVAIS VILNIS (Salacgrīvas novads) – 404 darbinieki.

Vidzemes uzņēmumu darbinieku skaits

Uzņēmēja viedoklis: Vidzemē kopumā ir vieglāk nekā Latgalē vai Kurzemē atrast nepieciešamos speciālistus dažādās jomās

AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere, stāstot Vidzemē strādājošo uzņēmumu privilēģijām, norāda, ka priekšrocības uzņēmuma lokācijai Vidzemē ir saistāmas galvenokārt ar reģiona kopējo attīstības līmeni – Vidzemē ir vairākas lielas, attīstītas pilsētas ar lieliem ražošanas uzņēmumiem, piemēram, Cēsis, Valmiera, kas Latvijas mērogā attīstījušies kā reģionālie biznesa centri ar lielāko valsts institūciju un augstskolu filiālēm (Cēsīs – Rīgas tehniskā universitāte, Valmierā – Vidzemes augstskola). “Tas nosaka arī darba tirgus situāciju – Vidzemē kopumā ir vieglāk nekā Latgalē vai Kurzemē atrast nepieciešamos speciālistus dažādās jomās, ko nodrošina gan reģionālās augstskolas, gan arī arodskolas (Valmieras profesionālā vidusskola un Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums). Arī Cēsu lokalizācijai, kas ir ļoti tuvu Rīgai, ļauj uzņēmumam gan piesaistīt speciālistus no galvaspilsētas, gan arī atvieglo loģistikas darbību, jo Rīga ir galvenais produkcijas noieta tirgus. Jāuzteic arī ļoti laba sadarbība ar Cēsu novada pašvaldību un tās iestāžu speciālistiem – atvērtība un elastība ir galvenie atslēgas vārdi konstruktīvai un abpusējai sadarbībai,” skaidro AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja.

* Pētījuma rezultātos kā vidējais rādītājs izmantota mediāna.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*