Lursoft: Pērn vidējais Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījums sasniedzis 312,959 tūkst. Ls

Kā liecina Lursoft rīcībā esošā informācija, patlaban Latvijā ir 19 575 uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā strādājuši ar apgrozījumu, kurš ir robežās no 70 tūkst. Ls līdz 1,4 milj. Ls, līdz ar to atbilst mazā vai vidējā uzņēmuma statusam. No tiem 12 911 jeb 65,96% reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, savukārt vairāk nekā puse no visiem mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem reģistrēti Rīgā. Vidējais mazo un vidējo uzņēmumu vecums Latvijā ir 10 gadi.

Aizvadītajā gadā vidējais Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījums bijis 312,959 tūkst. Ls, savukārt vidējie zaudējumi pēc nodokļiem sastādījuši 9,466 tūkst.Ls.

Salīdzinot Latvijas lielākajās pilsētās un novados reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājus aizvadītajā gadā, redzams, ka to vidējais apgrozījums ir līdzīgs, proti, novados reģistrētie mazie un vidējie uzņēmumi pērn apgrozījuši katrs vidēji 307,60 tūkst. Ls, savukārt pilsētās reģistrētie – 315,73 tūkst. Ls. Būtiskas atšķirības veidojas, analizējot peļņas/zaudējumu rādītājus – ja novados reģistrēto uzņēmumu vidējā peļņa pagājušajā gadā bijusi līdzvērtīga 11,59 tūkst. Ls, tad pilsētās reģistrētie, neskatoties uz augstāko apgrozījumu, pērn strādājuši vidēji ar 20,33 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem.

Mazie un vidējie uzņēmumi reģionos un Latvijas lielākajās pilsētās

Analizējot mazo un vidējo uzņēmumu izvietojumu vēsturiskajos novados laika posmā no 2007. gada līdz 2011. gadam, redzams, ka Vidzeme mazo un vidējo uzņēmumu skaita ziņā ierindojas uzreiz aiz Rīgas ar vairāk nekā 3 tūkstošiem uzņēmumu, pēc tam ar 2,5 tūkstošiem uzņēmumu seko Kurzeme un turpat ar 2,2 tūkstošiem uzņēmumu atrodas Zemgale, savukārt, Latgalē mazo un vidējo uzņēmumu skaits, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, ir stipri zemāks – vien 1,3 tūkstoši uzņēmumu.

Apkopojot datus par maziem un vidējiem uzņēmumiem Latvijas lielākajās pilsētās, redzams, ka visvairāk uzņēmumi ir Rīgā, kopumā 10,4 tūkstoši, otro vietu ieņem Liepāja, kur ir 517 uzņēmumi, tad seko Daugavpils ar 494 uzņēmumiem, ceturto vietu ieņem Jelgava, kur ir 355 uzņēmumi, savukārt, Jūrmala ar 347 uzņēmumiem ierindojas piektajā vietā.

Izplatītākās nozares, kurās darbojas mazie un vidējie uzņēmumi

Vērtējot nozaru popularitāti reģionos un lielākajās pilsētās, var secināt, ka visplašāk pārstāvētās nozares šo piecu gadu laikā mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā ir tirdzniecība, kopumā ar 6106 uzņēmumiem, tad seko apstrādes rūpniecība ar 2088 uzņēmumiem, būvniecība ar 1893 uzņēmumiem, pavisam tuvu būvniecībai atrodas transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozare ar 1886 uzņēmumiem, savukārt nozaru popularitātes TOPa piekto vietu ieņem lauksaimniecība ar 1517 uzņēmumiem.

Latvijas reģionos augstu popularitāti nozaru vidū ir iemantojusi tirdzniecība, kas atrodas TOPa augšgalā visos Latvijas reģionos, tad seko lauksaimniecība un rūpniecība. Kurzemē, Zemgalē un Latgalē TOPa ceturto vietu ieņem transporta un uzglabāšanas pakalpojumi un piektajā vietā ierindojas būvniecība, savukārt, Vidzemē ceturtajā vieta ir būvniecība, bet piektajā transports un uzglabāšana.

 

 

Rīgā nozaru vidū augstu popularitāti, tāpat, kā reģionos ir iemantojusi tirdzniecība, tad seko nozare, kas aptver profesionālos, tehniskos un zinātniskos pakalpojumus. Tāpat Rīgā daudzi uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas pakalpojumu sfērā, būvniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

Analizējot rādītājus Latvijas lielākajās pilsētas, iegūtie dati liecina, ka arī pilsētās populārākā mazo un vidējo uzņēmumu darbības sfēra ir tirdzniecība. Otro un trešo vietu Latvijas lielāko pilsētu nozaru TOPā dala apstrādes rūpniecība un būvniecība. Liepājā un Ventspilī nozaru TOPa otrajā vietā ierindojas transporta un uzglabāšanas pakalpojumi, savukārt Jūrmalā TOPa otro vietu ieņem izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi.

 

 

 

Mazo un vidējo uzņēmumu finanšu rādītāji

Analizējot mazo un vidējo uzņēmumu finanšu rādītājus vēsturisko novadu griezumā, redzams, ka pēdējo piecu gadu periodā vidējais uzņēmumu neto apgrozījums visos novados, tai skaitā arī Rīgā, ir bijis virs 300 tūkst. Ls. Zemākais vidējais apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā bijis Latgalē – 303,06 tūkst. Ls, kam sekojusi Kurzeme ar 313,85 tūkst. Ls un Vidzeme ar 316,57 tūkst. Ls. Ievērojami augstāks vidējais apgrozījums pēdējos piecos gados bijis Zemgales un Rīgas uzņēmumiem – attiecīgi 344,19 tūkst. Ls un 361,39 tūkst. Ls.

Vērtējot uzņēmumu apgrozījumu novados pa gadiem, jāsaka, ka visbūtiskāk vidējais apgrozījums krīzes iespaidā sarucis Rīgā un Zemgalē reģistrētajiem uzņēmumiem. Ja 2007. gadā vidējais mazo/vidējo uzņēmumu apgrozījums Rīgā bijis 485,28 tūkst. Ls, tad pagājušajā gadā tas bijis jau par 34,29% mazāks jeb 318,88 tūkst. Ls. Zemgalē reģistrēto uzņēmumu apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā sarucis par 29,28% jeb no 447,95 tūkst. Ls līdz 316,77 tūkst. Ls. Analizējot uzņēmumu finanšu datus, redzams, ka salīdzinoši vismazākās svārstības skārušas Latgalē reģistrētos mazos un vidējos uzņēmumus, kur apgrozījums 2011.gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, samazinājies par 20,41%.

 

Savādāka situācija vērojama, apkopojot datus par uzņēmumu peļņu vai zaudējumiem pēdējos piecos gados. Lai arī Rīgas uzņēmumi šajā laika posmā strādājuši ar visaugstāko apgrozījumu, atšķirībā no novadiem, kuriem vidējais rādītājs ir pozitīvs, galvaspilsētu uzņēmumu vidējie zaudējumi bijuši 0,28 tūkst. Ls. Visaugstākā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu pēdējos piecos gados bijusi Zemgalē – 15,08 tūkst. Ls, aiz kuras seko Latgale ar 12,15 tūkst. Ls un Kurzeme ar 11,80 tūkst. Ls. Vidzemē vidējā piecu gadu peļņa uz vienu uzņēmumu bijusi 8,29 tūkst. Ls.

Apkopotajos datos uzskatāmi redzams, ka mazo un vidējo Rīgas uzņēmumu peļņa pēdējo piecu gadu laikā strauji sarukusi, un pērn vidējie zaudējumi uz vienu uzņēmumu jau bijuši 26,30 tūkst.Ls. Jāpiebilst gan, ka krīzes iespaidā arī Kurzemē un Vidzemē atsevišķos gados uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem, taču tas bijis īslaicīgi, un jau nākamajā gadā tie atguvušies un uzrādījuši peļņu.

Pēc Lursoft datiem, pirmskrīzes laikā, t.i., 2007. gadā, vispelnošākie bijuši mazie un vidējie uzņēmumi Zemgalē, kur to vidējā peļņa sasniegusi par 37,81 tūkst. Ls, zemākais punkts šī novada uzņēmējiem bijis 2009. gads, kad peļņa sarukusi līdz 2,53 tūkst. Ls, savukārt pērn vidējais peļņas rādītājs bijis 6,40 tūkst. Ls.

 

Pelnošākās un vissmagākos zaudējumus cietušās nozares

 

Vērtējot uzņēmumu finanšu rādītājus laika posmā no 2007. gada līdz 2011. gadam, var secināt, ka pelnošākie bijuši uzņēmumi, kas darbojušies finanšu un apdrošināšanas nozarē, pēdējo piecu gadu laikā šo uzņēmumu vidējā peļņa sasniegusi 50 tūkst. Ls, savukārt, ar vidējo peļņu 27,9 tūkst. Ls apmērā seko lauksaimniecība, veiksmīgi darbojušies arī uzņēmumi veselības un sociālās aprūpes nozarē, kur vidējā peļņa sasniegusi 26,3 tūkst. Ls.

Analizējot datus, redzams, ka lielākos zaudējumus cietusi valsts pārvaldes un aizsardzības nozare, kur vidējie zaudējumi bijuši 3,1 milj. Ls, uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, pēdējo piecu gadu vidējie zaudējumi sastādīja 33,8 tūkst. Ls, savukārt, uzņēmumi, kuri darbojas mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, cietuši vidēji 24,1 tūkst. Ls lielus zaudējumus.

 

 

Informācijas avots: www.lursoft.lv

Informāciju sagatavoja: Indra Jansone, Krista Karlsone