Blog

Daļai uzņēmumu, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, pērn peļņas kritums

2023. gada 30. oktobris

Apkopojot datus par teju 105 tūkstošiem uzņēmumu, kas iesnieguši pārskatus par 2022. gadu, redzams, ka vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu pērn audzis par 12,26%, tomēr, neskatoties uz šī rādītāja kāpumu, vidējās peļņas rezultāts uz vienu uzņēmumu pēc nodokļu nomaksas sarucis par gandrīz 3%. Vienlaikus, analizējot datus vairāku gadu griezumā, redzams, ka vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu, lai arī pagājušajā gadā sarukusi, ir būtiski augstāka nekā pirmspandēmijas laikā (2019. gadā – vidēji 36,88 tūkst. EUR uz vienu uzņēmumu, 2017. gadā – 26,18 tūkst. EUR uz vienu uzņēmumu).

Lursoft analizē, kuriem uzņēmumiem 2022. gadā, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, pērn nācies piedzīvot peļņa rādītāja kritumu.

Neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, peļņas samazinājumu 2022. gadā piedzīvojuši 18,6 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft pētījuma dati. Vienlaikus ievērojami lielāks skaits bijis to uzņēmumu, kam pagājušais gads nesis vienlaikus gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāja uzlabošanos. Tādi 2022. gadā bijuši 33,5 tūkstoši uzņēmumu, no tiem gan 4,3 tūkstošiem pagājušo gadu nācies noslēgt ar zaudējumiem, taču tie bijuši mazāki nekā gadu iepriekš.

Mazumtirdzniecības nozarē Latvijā reģistrēti 18,5 tūkstoši uzņēmumu, operācijas ar nekustamo īpašumu kā savu pamatnodarbošanos norādījuši 15,1 tūkstotis uzņēmumu, savukārt vairumtirdzniecību – 10,6 tūkstoši, līdz ar to visas iepriekšminētās nozares uzņēmumu skaita ziņā ierindojas līderos abās grupās – gan starp uzņēmumiem, kuriem līdz ar apgrozījuma pieaugumu pērn peļņas rezultāts uzlabojies, gan arī starp tiem, kuriem reģistrēts peļņas kritums. Visās trīs nozarēs vairāk bijis to uzņēmumu, kuriem līdz ar apgrozījuma pieaugumu peļņas rezultātu izdevies uzlabot. Piemēram, mazumtirdzniecībā, līdztekus apgrozījuma pieaugumam, ar labāku peļņas rezultātu nekā 2021. gadā pērn strādājuši 3 tūkstoši uzņēmumu, kamēr 2,3 tūkstošiem pagājušā gada apgrozījuma pieaugums tomēr nav bijis pietiekams, lai uzlabotos arī peļņa.

Analizējot datus par uzņēmumiem, kuriem 2022. gadā, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, peļņas rezultāts tomēr pasliktinājies, Lursoft izpētījis, ka 49% no visiem šiem uzņēmumiem pērn strādājuši ar zaudējumiem, savukārt 14% gadījumu uzņēmumiem bijuši zaudējumi jau trīs gadus pēc kārtas.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir AS “ASG Resolution Capital”, kura patiesās labuma guvējas šobrīd ir Asja un Nika Bernes, savukārt iepriekš – Ernests Bernis. Uzņēmums ir viens no likvidējamās AS “ABLV Bank” lielākajiem akcionāriem. Lursoft Multi atskaites datos redzams, ka centrālo biroju darbības sfērā reģistrētais AS “ASG Resolution Capital” ar zaudējumiem strādājis it visus tā darbības gadus. Pērn uzņēmuma apgrozījums audzis līdz 2,37 milj. EUR, bet zaudējumi sasnieguši jau 9,35 milj. EUR.

Vēl viens uzņēmums, kas ilgstoši strādājis ar zaudējumiem, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, ir AS “Aldaris”. Pērn dzērienu vairumtirgotāja un alus ražotāja AS “Aldaris” apgrozījums palielinājās par 23,45%, sasniedzot 26,63 milj. EUR, taču zaudējumu apmērs vienlaikus pieauga no 2,08 milj. EUR 2021. gadā līdz 8,29 milj. EUR pērn. Pēdējo reizi ar peļņu uzņēmums strādājis tālajā 2010. gadā. Lursoft aprēķinājis, ka AS “Aldaris” kopējais zaudējumu apmērs kopš 2011. gada sasniedz jau 43,73 milj. EUR. Jānorāda, ka vairumtirdzniecības nozare veido 7,5% no visiem uzņēmumiem, kam 2022. gadā, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ir pasliktinājies peļņas rādītājs.

Analizējot pētījuma datus, redzams, ka viens no uzņēmumiem ar straujāko apgrozījuma pieaugumu pret 2021. gadu ir SIA “Absolute Co”. Lai gan uzņēmums reģistrēts pirms desmit gadiem, ieņēmumus no apgrozījuma tas uzrādījis vien kopš 2019. gada, savukārt vēl divus gadus iepriekš guvis ieņēmumus no pārējā saimnieciskās darbības. Starp uzņēmumiem ar vienu no straujākajiem apgrozījuma pieaugumiem SIA “Absolute Co” jāmin tāpēc, ka 2021. gadā tā apgrozījums bija vien 2,6 tūkst. EUR, bet pērn – jau 12,29 milj. EUR. Vienlaikus redzams, ka 2021. gadā SIA “Absolute Co” zaudējumi bija 10,8 tūkst. EUR, bet pagājušajā gadā tie sasniedza jau 2,08 milj. EUR. Jānorāda, ka līdz š.g. 4. septembrim SIA “Absolulte Co” bija zināms ar nosaukumu SIA “Kārsavas Nami”.

Pētījumā analizēto 18,6 tūkstošu uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 26,12%, taču to kopējā peļņa šajā pašā periodā samazinājusies par 72,15%. Lursoft pētījuma dati rāda, ka šajos uzņēmumos kopējais nodarbināto skaits gada laikā audzis par 4,6%, pagājušajā gadā sasniedzot 209,2 tūkstošus darbinieku. Aizvadītajā gadā palielinājusies arī nodokļu summa, kuru šie uzņēmumi samaksājuši valsts kopbudžetā. Lursoft aprēķinājis, ka pētījumā analizētie uzņēmumi 2022. gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,7 miljardus eiro, kas ir par 17,5% vairāk nekā pirms gada. Jānorāda gan, ka pētījumā iekļauto uzņēmumu nodokļu parāda apmērs š.g. oktobrī sasniedza 57,5 milj. EUR.

Lielākais nodokļu parādnieks to vidū ir degvielas tirgotājs SIA “EAST-WEST TRANSIT”, kura nodokļu parāda apmērs uz š.g. 13. oktobri sasniedza 9,97 milj. EUR. Lursoft izpētījis, ka degvielas tirgotājam 2022. gadā izdevies palielināt savu apgrozījumu pat par teju 54%, rādītājam sasniedzot 128,79 milj. EUR, tomēr, neskatoties uz to, gads noslēgts ar zaudējumiem, tiem pieaugot līdz 698,5 tūkst. EUR.

Jāteic, ka starp uzņēmumiem ar apgrozījuma pieaugumu 2022. gadā, kam pērn tomēr nav izdevies uzlabot savus peļņas rādītājus, ir arī virkne uzņēmumu ar vairāku miljonu eiro lielu peļņu. To vidū arī abas lielākās mazumtirgotāju ķēdes – SIA “RIMI Latvia” un SIA “MAXIMA Latvija” –, kuru apgrozījums pagājušajā gadā audzis, attiecīgi, par 1,22% un 6,49%. Pieejamie gada pārskatu dati rāda, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, SIA “RIMI Latvia” peļņa pēc nodokļiem sarukusi par 25,19%, bet SIA “MAXIMA Latvija” – par 4,12%. Abi tirgotāji pagājušajā gadā nopelnījuši, attiecīgi, 36,75 milj. EUR un 31,89 milj. EUR.

Lursoft izpētījis, ka, piemēram, SIA “MAXIMA Latvija” ar apgrozījuma pieaugumu strādājusi jau kopš 2011. gada, kad mazumtirdzniecības tīkls apgrozīja 587,9 milj. EUR, taču peļņai šajā periodā bijuši mainīgi rezultāti. Īpaši straujš pieaugums bijis 2015. gadā, kad tirgotāja peļņa pēc nodokļiem augusi par 37,91%, taču jau nākamajā gadā reģistrēts tikpat straujš peļņas kritums. Pēdējo gadu periodā lielākais SIA “MAXIMA Latvija” peļņas pieaugums reģistrēts 2019. gadā, kad rādītājs palielinājies par 25,47%, sasniedzot 27,5 milj. EUR.

Analizējot SIA “MAXIMA Latvija” pārskatu par 2022. gadu, redzams, ka pērn uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits sarucis par teju 7% (2021.gadā – 6821 darbinieks, 2022. gadā – 6371), vienlaikus uzņēmuma samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms pērn sarucis tikai par 0,85%, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – par 0,20%. Lursoft esošie dati liecina, ka pagājušajā gadā SIA “MAXIMA Latvija” saimnieciskās darbības izmaksas palielinājušās par 11%, sasniedzot 35,93 milj. EUR.  Izmaksu pieaugums skāris vairākas pozīcijas, tostarp algu izmaksas augušas par 6%, taču visstraujākais pieaugums bijis komunālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas pērn bijušas par 72,72% lielākas nekā gadu iepriekš. Tāpat arī tirgotājs pērn samaksājis ievērojami lielāku naudas summu uzņēmumu ienākuma nodoklī (2021. gadā – 0,52 milj. EUR, 2022. gadā – 1,4 milj. EUR), jo veikta dividenžu izmaksa.

SIA “RIMI Latvia” apgrozījums pēdējos divos gados pārsniedzis 1 miljardu eiro, taču augstākā peļņa pēdējo desmit gadu periodā reģistrēta 2018. gadā (45,3 milj. EUR), pēc tam divus gadus sekojot kritumam, līdz 2021. gadā SIA “RIMI Latvia” peļņa atkal pakāpusies līdz 36,75 milj. EUR, bet pērn samazinājusies līdz 27,49 milj. EUR.

Tāpat kā SIA “MAXIMA Latvija”, arī tirdzniecības tīkla SIA “RIMI Latvia” darbinieku skaits aizvadītajā gadā samazinājies (kritums pret 2021. gadu par 10%), vienlaikus atlīdzība par darbu augusi par 3,3% (nepilni 48 milj. EUR). Ievērojami pagājušajā gadā palielinājušies arī SIA “RIMI Latvia” telpu uzturēšanas izdevumi (+10,29%), savukārt elektrības izmaksas augušas pat par 49,09%, sasniedzot 18 milj. EUR. Uzņēmuma izdevumi 2022. gadā palielinājušies arī citās pozīcijās.

Lai objektīvi izvērtētu uzņēmuma peļņas krituma iemeslus, Lursoft iesaka izvērtēt uzņēmumu finanšu pārskatu pielikumos pieejamo informāciju, kas ļaus gūt priekštatu, kurās no pozīcijām uzņēmuma izmaksas augušas, bet kurās samazinājušās. Pētījuma ietvaros izlases kārtībā veiktā analīze liecina, ka ne vienmēr būtiskākais izmaksu pieauguma iemesls  saistīts  ar  algu pieaugumu. Dažkārt izmaksu pieaugums saistīts ar  procentu maksājumiem kredītiestādēm, komunāliem  maksājumiem, transporta izdevumiem, tāpat arī ar nodokļu maksājumiem.

Starp uzņēmumiem, kam pagājušais gads, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, nesis peļņas rādītāja kritumu, arī pārtikas preču tirgotājs SIA “Firma Madara 89” un citi mazumtirgotāji, taču līdzās tiem arī ražojošais sektors un citas nozares. Piemēram, SIA “SCHWENK Latvija” apgrozījums 2022. gadā palielinājies par 38,06%, sasniedzot 133,17 milj. EUR, kas ir augstākais rezultāts visā uzņēmuma darbības vēsturē, taču peļņa sarukusi par 17,69%, samazinoties līdz 13,25 milj. EUR.

Uzņēmums norāda, ka starp galvenajiem izaicinājumiem, kas ietekmēja tā darbību 2022. gadā, bija loģistikas ķēžu traucējumi, ekonomiskā spriedze un ārkārtīgi augstas enerģijas izmaksas. Enerģijas izmaksu kāpumam līdz ar neskaidro situāciju resursu pieejamības un drošības ziņā vislielākā ietekme bija gada otrajā pusē. Gada beigās situācija bija stabilizējusies, tomēr inflācija ietekmēja visas SIA “SCHWENK Latvija” izmaksas, kā arī produktu cenas.

TOP nozares, kurās ir visvairāk uzņēmumu, kas, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu 2022. gadā, strādājuši ar peļņas kritumu:

  1. Mazumtirdzniecība;
  2. Operācijas ar nekustamo īpašumu;
  3. Vairumtirdzniecība;
  4. Automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonts;
  5. Ēdināšanas pakalpojumi.

Starp nozarēm, kurās reģistrēts vislielākais skaits uzņēmumu ar peļņas kritumu, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, atrodas arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumi jau ilgstoši cenšas panākt nozarei labvēlīgāku nodokļu politiku, norādot, ka ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu. Kā uzsvēris Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina. “Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, jo uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam. Tie ir kompensējuši izmaksu pieaugumu uz  peļņas rēķina,” norādījis viņš.

Pēc Lursoft datiem, vairāk nekā 800 ēdināšanas nozares uzņēmumiem 2022. gadā, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, nav izdevies uzlabot peļņas rādītājus. Reālajā situācijā redzam, ka, patiesībā, vairāk nekā puse jeb 66,75% no šiem uzņēmumiem pērn strādājuši ar zaudējumiem. Ja palūkojam datus par ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā, līdztekus apgrozījumam, izdevies arī uzlabot peļņas rādītājus, redzams, ka arī šajā gadījumā ne visi uzņēmumi strādājuši ar peļņu, jo ceturtā daļa no teju 750 šādiem ēdināšanas uzņēmumiem ir nevis kāpinājusi peļņu, bet gan tikai samazinājusi savus zaudējumus.

*Pētījuma ietvaros nav analizēti uzņēmumi, kuru apgrozījums 2021. gadā bijis 0 EUR.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*

Ikvienam Lursoft bloga lietotājam ir saistoša Lursoft privātuma politika
Lursoft blogā publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīts tajos izmantoto datu avots.