Blog
Vidējā rentabilitāte pērn augusi
2023. gada 27. oktobrisVairākās nozarēs pērn reģistrētas ievērojamas rentabilitātes rādītāja izmaiņas, liecina Lursoft pētījuma dati, apkopojot informāciju par nozaru rentabilitātes izmaiņām pēdējo trīs gadu periodā.
Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējā rentabilitāte pēdējo gadu laikā augusi, rāda Lursoft dati. Pērn vidējais rādītājs (aktīvu atdeve) sasniedzis jau 2,76%, kas ir divas reizes augstāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus redzams, ka vēl aizvien vairāk nekā 40% no visiem Latvijas uzņēmumiem ir nerentabli. Pēc Lursoft apkopotajiem datiem, pērn tādi bijuši vairāk nekā 43,5 tūkstoši uzņēmumu (2021. gadā – 48,2 tūkst.). Rentabilitāte zemāka nekā valstī vidēji pagājušajā gadā bijusi pusei no visām nozarēm, rāda Lursoft pētījuma dati.
Augstākā rentabilitāte (aktīvu atdeve) uz vienu uzņēmumu arī 2022. gadā saglabājusies veselības un sociālās aprūpes nozarē. Gadu iepriekš šajā nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais rentabilitātes rādītājs pieauga pat līdz 21,42%, savukārt pērn tas nedaudz samazinājies, sarūkot līdz 16,39%. Neskatoties uz to, veselības un sociālās aprūpes joma izceļas ar ievērojami augstāku rentabilitātes rādītāju nekā citas nozares, redzams, ka rentabilitātes rādītāji pat vienas nozares ietvaros var būtiski atšķirties. Piemēram, AS “Veselības centru apvienība” rentabilitāte 2022. gadā palielinājusies līdz 28,01%, vēl vienam privātā kapitāla uzņēmumam – SIA “Dziedniecība” – aktīvu atdeve augusi līdz 30,86%, kamēr valsts kapitālsabiedrībās tā bijusi būtiski zemāka vai pat negatīva. Piemēram, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” rentabilitāte 2022. gadā bijusi -0,58%, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” rentabilitāte sarukusi līdz -0,74%, savukārt VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” palielinājusies no 0,12% līdz 0,18%. Lai arī rādītājs pērn samazinājies, augstāks rentabilitātes rādītājs nekā trim iepriekš nosauktajām slimnīcām bijis SIA “Rīgas Dzemdību nams” (12,10%). Pērn SIA “Rīgas Dzemdību nams” apgrozījis 14,66 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 846,9 tūkst. EUR peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā medicīnas iestāde norādījusi, ka tās finanšu darbība 2022. gadā vērtējama kā ļoti sekmīga un stabila, sasniegti būtiski galveno finanšu darbības efektivitāti raksturojošo rādītāju uzlabojumi. Pērn SIA “Rīgas Dzemdību nams” apgrozāmie līdzekļi palielinājušies, savukārt īstermiņa kreditori samazinājušies, kā rezultātā brīvie apgrozāmie līdzekļi palielinājušies par 5%.
Vērā ņemams vidējās rentabilitātes pieaugums pagājušajā gadā bijis uzņēmumiem, kas nodarbojas ar profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem. Lursoft pētījuma dati rāda, ka jau 2021. gadā bija vērojams šīs nozares rentabilitātes pieaugums, rādītājam pieaugot no 3,79% līdz 4,80%, taču aizvadītajā gadā vidējās rentabilitātes kāpums bijis vēl ievērojamāks un sasniedzis jau 11,40%. Jānorāda, ka pēdējos gados samazinājies profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā strādājošo aktīvo uzņēmumu skaits, līdz ar to arī sarucis kopējais darbinieku skaits šajā nozarē. Lursoft pētījuma dati rāda, ka nozares uzņēmumu skaits kopš 2020. gada samazinājies par 7,51%, bet darbinieku skaits – par 12,27%.
Nozares ar augstāko vidējo rentabilitāti 2022. gadā, %:
- Veselība un sociālā aprūpe: 16,39;
- Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi: 11,40;
- Informācijas un komunikācijas pakalpojumi: 10,24;
- Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: 8,68;
- Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība: 8,28.
Lai arī izglītība nav ierindojusies TOP 5 sarakstā starp nozarēm ar augstākos vidējo rentabilitāti 2022. gadā, Lursoft apkopotie dati atklāj, ka tieši šajā sfērā vidējais aktīvu atdeves rādītājs pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis ar vienu no straujākajiem pieaugumiem. Gadu iepriekš izglītības nozarē strādājošo uzņēmumu rentabilitāte bijusi vien 0,83%, savukārt pērn vidējais rādītājs vairāk nekā 1,6 tūkstošiem šajā nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, pieaudzis līdz 5,12%. Piemēram, SIA “Stockholm School of Economics in Riga” 2022. gadā apgrozījusi 2,88 milj. EUR un nopelnījusi 309,2 tūkst. EUR, pērn strādājot ar 8,74% rentabilitāti, SIA “Alberta koledža” rentabilitāte bijusi 13,21%, tikmēr AS “Transporta un sakaru institūts” rentabilitāte aizvadītajā gadā bijusi negatīva (-7,01%). Ar krasi atšķirīgiem rentabilitātes rādītājiem pagājušajā gadā strādājušas arī privātās pirmsskolas un vidējās izglītības iestādes, liecina Lursoft pētījums.
Vairākām nozarēm vidējā rentabilitāte ar mīnusa zīmi
Zemākā rentabilitāte 2022. gadā bijusi viesu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, liecina Lursoft pētījuma dati. Lai gan arī 2021. gadā nozares rentabilitāte bija negatīva, tā, salīdzinot ar 2020. gadu, bija ievērojami uzlabojusies, taču pagājušajā gadā atkal vērojams rādītāja kritums. Lursoft aprēķini rāda, ka 2022. gadā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares vidējā rentabilitāte jeb aktīvu atdeve bija -2,61% (2021. gadā -1,53%).
Vienlaikus arī šajā nozarē, tāpat kā veselības aprūpē un daudzās citās nozarēs, starp uzņēmumiem vērojama ļoti būtiska atšķirība finanšu rezultātos. Piemēram, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes “McDonalds” (SIA “Premier Restaurants Latvia”) rentabilitāte 2022. gadā palielinājusies līdz 11,59%, tāpat arī picēriju tīkla “Pica Lulū” (SIA “Later LTD”) rentabilitāte, lai arī pērn samazinājusies, bijusi būtiski augstāka nekā nozarē vidēji – 16,10%, savukārt restorānu tīkls SIA “Vēl vairāk saules” pagājušajā gadā strādājis ar 4,35% rentabilitāti. Vienlaikus šajā gadā izskanējušas ziņas par vairākiem iecienītiem restorāniem, kas izlēmuši savu darbību vairs neturpināt. Viens no tiem ir restorāns “Čārlstons” (SIA “BBQ”), kura rentabilitāte pērn bijusi būtiski zemāka nekā nozares vidējais rādītājs, proti, -53%. Lursoft izziņā redzams, ka jau pagājušā gada sākumā tika ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process, kas aizvadītā gada septembrī arī izbeigts, jo parādnieks nespēja nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības, savukārt š.g. septembrī pasludināts SIA “BBQ” maksātnespējas process. Uz š.g. 19. oktobri sabiedriskās ēdināšanas sektorā strādājošajam uzņēmuma bija uzkrāts 131,25 tūkst. EUR liels nodokļu parāds. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, oktobrī reģistrēts 38,74% no visiem ēdināšanas nozarē reģistrētajiem aktīvajiem uzņēmumiem.
Krasi atšķirīga situācija ar rentabilitāti ir arī ar uzņēmumiem, kuri ēdināšanas pakalpojumus sniedz izglītības iestādēs, aprūpes namos u.tml. Piemēram, SIA “Baltic Restaurants Latvia”, kas aizvadītajā gadā uzvarējis 12 publisko iepirkumu konkursos par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu, rentabilitāte 2022. gadā bijusi 11,29%, savukārt SIA “Žaks-2”, kam pagājušā gada izskaņā visā Latvijas teritorijā bija 95 struktūrvienības, rentabilitāte sasniedza pat 38,71%. Būtiski sliktāk klājies, piemēram, SIA “Māras lācis”, kas ar ēdināšanas pakalpojumiem galvenokārt nodrošina izglītojamos Liepājas izglītības iestādēs. Lai arī SIA “Māras lācis” apgrozījums palielinājies no 883,13 tūkst. EUR 2021. gadā līdz 1,59 milj. EUR pērn, pagājušais gads noslēgts ar teju 272 tūkst. EUR zaudējumiem, līdz ar to arī uzņēmuma rentabilitāte bijusi būtiski zemāka nekā nozarē vidēji, proti, -64,76%.
Lursoft izpētījis, ka ar dažādām sekmēm pagājušajā gadā strādājuši arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē ietilpstošās viesnīcas un viesu nami. Piemēram, SIA “Dodo Hotels” rentabilitāte 2022. gadā sasniegusi 11,25%, SIA “Semarah hotel management” – 15,46%, SIA “ELPA-2” (viesnīca “Gutenbergs”) – 31,18%, savukārt SIA “Mira-G”, kas nodrošina viesu izmitināšanu, izmantojot “Grand Hotel Kempinski Rīga” zīmolu, rentabilitāte pagājušajā gadā bijusi negatīva (-6,35%), bet SIA “Dome Hotel” rentabilitāte sarukusi līdz -248,15%. Iesniegtajā gada pārskatā redzams, ka SIA “Dome Hotel” 2022. gadā strādājusi ar 599,34 tūkst. EUR apgrozījumu un 138,72 tūkst. EUR lieliem zaudējumiem. Jānorāda gan, ka uzņēmums reģistrēts vien 2021. gada jūlijā.
Negatīvs vidējās rentabilitātes rādītājs 2022. gadā bijis arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (-0,65%) un jomā, kas apvieno uzņēmumus, kas nodarbojas ar citu pakalpojumu sniegšanu (-1,44%).
Lursoft izpētījis, ka negatīva vidējā rentabilitāte abām iepriekšminētajām nozarēm bijusi arī iepriekšējos gados, taču, atšķirībā no citu pakalpojumu sniedzējiem, kam rentabilitātes rādītājam bijusi tendence uzlaboties, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē vidējais rentabilitātes rādītājs pasliktinājies (2021. gadā -0,03%, 2020. gadā -0,06%).
Tikmēr nozare, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, aizvadītajā gadā uzlabojusi rentabilitātes rādītāju, tam palielinoties līdz 0,09%. Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados nozares vidējā rentabilitāte bijusi negatīva. Tāpat kā nekustamo īpašumu nozarē, pērn ievērojami uzlabojusies arī mākslas, izklaides un atpūtas nozares vidējā rentabilitāte. Arī šo nozari negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi, kā rezultātā 2020. gadā mākslas, izklaides un atpūtas nozares vidējā rentabilitāte bija negatīva, t.i., -5,49%, 2021. gadā rādītājam nedaudz uzlabojoties līdz -2,06%, savukārt pērn vidējais rādītājs pieaudzis līdz 2,91%. Lursoft apkopotie dati gan atklāj, ka pēdējos gados samazinājies mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, līdz ar ko samazinājies arī kopējais darbinieku skaits nozarē. Pētījuma dati rāda, ka aktīvo uzņēmumu skaits nozarē kopš 2020. gada samazinājies par 6,3%, bet darbinieku skaits par 12,12%.
Nozares ar zemāko vidējo rentabilitāti 2022. gadā, %:
Komentāri