Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Kopš Krievijas plaša mēroga bruņotā iebrukuma Ukrainā pagājis jau teju 1,5 gads. Vēršoties pret Krievijas nodarījumu, šajā periodā daudzas Krievijas valstspiederīgās personas, uzņēmumi un organizācijas iekļautas starptautiskos sankciju sarakstos. Lursoft dati atklāj, ka šobrīd sankciju sarakstos atrodami vairāk nekā 5200 subjekti no Krievijas. Kā tas ietekmējis ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, pēta Lursoft.

Lursoft apkopojis datus par Krievijas un Ukrainas ieguldījumu apjoma izmaiņām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos laika posmā no 2022. gada sākuma.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina Lursoft pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017. gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 milj. EUR, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Šobrīd Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 milj. EUR, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016. gadā. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, – 1. pozīcijā. Jānorāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā. Kā lielākais ieguldītājs reģistrēts Grigorijs Guseļņikovs, kurš ir maksātnespējīgās AS “PNB Banka” akcionārs. Otrs lielākais ieguldītājs ir publiskā akciju sabiedrība “Uralkali”, kas SIA “Uralkali Trading” pamatkapitālā ieguldījusi 30 milj. EUR.

Uzņēmuma patiesais labuma guvējs Dmitrijs Mazepins gan iekļauts starptautiskajos sankciju sarakstos. Krievijas lielākā kālija hlorīda ražotāja grupā ietilpstošais SIA “Uralkali Trading” pēdējos gados starp visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem uzrādījis lielāko apgrozījumu. 2021. gadā tas pieauga līdz 2,8 miljardiem eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem sasniedza 46,95 milj. EUR. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka pārskatu par saimniecisko darbību 2022. gadā uzņēmums vēl nav iesniedzis, tomēr, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, redzams, ka pērn audzis SIA “Uralkali Trading” darbinieku skaits. Ja 2021. gadā ķīmisko vielu vairumtirdzniecības uzņēmumā strādāja 44 darbinieki, tad pērn – jau 57. Jāpiebilst, ka arī vairākos valsts uzturētajos reģistros atrodama informācija par  SIA “Uralkali Trading” piemērotajām sankcijām, tostarp Uzņēmumu reģistrā, Zemesgrāmatā, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrējusi liegumu vairāk nekā 10 uzņēmuma transportlīdzekļiem.

Lursoft dati rāda, ka Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2022. gadā samazinājās par 65,3 milj. EUR, bet šogad – par vēl 48,1 milj. EUR. Visstraujākais ieguldījumu apjoma kritums pērn reģistrēts februārī (par 15,26 milj. EUR) un augustā (par 16,53 milj. EUR). Lursoft pētījums parāda, ka 2022. gadā reģistrēts tikai viens mēnesis, kad Krievijas ieguldījumu apjoms bijis ar plusa zīmi, taču arī tad ieguldīto līdzekļu apjoms vien par 256,96 tūkst. EUR pārsniedzis no pamatkapitāliem izņemtos ieguldījumus.

Šogad pirmajos četros mēnešos negatīvā tendence turpinājusies, aprīlī uzkrātajam Krievijas ieguldījumu apjomam samazinoties pat par 53,4 milj. EUR, savukārt maijā fiksēts pieaugums par 9,1 milj. EUR. Lielais uzkrātā ieguldījuma apjoma kritums aprīlī reģistrēts saistībā ar SIA “Severstal Distribution” īpašnieka maiņu, par ko š.g. 25. maijā jau vēstīja Lursoft Klientu Portfelis.

Uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga bruņotā iebrukuma Ukrainā kādreizējā SIA “Severstal Distribution” patiesais labuma guvējs Aleksejs Mordašovs tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Š.g. aprīlī veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašniekos un patiesajos labuma guvējos, vienlaikus arī nomainot SIA “Severstal Distribution” nosaukumu, kas turpmāk būs SIA “Marcegaglia Baltics”. Par uzņēmuma jauno īpašnieku kļuvis Itālijā reģistrētais MARCEGAGLIA CARBON STEEL S.P.A., bet patiesajiem labuma guvējiem – Antonio un Emma Marcegaglia. Jānorāda, ka Latvijā aizvien reģistrēts Aleksejam Mordašovam pastarpināti piederošais SIA “TT Baltics”. Tikmēr Dmitrijam Mazepinam patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts ne tikai iepriekšminētajā SIA “Uralkali Trading”, bet arī SIA “Riga fertilizer terminal”, SIA “VENTAMONJAKS” un SIA “URALCHEM Trading”. Sankciju sarakstos atrodams arī SIA “Faberlic Baltija” patiesais labuma guvējs Aleksejs Ņečajevs, SIA “IMNI” īpašnieks Romans Rotenbergs, tāpat arī publiskā akciju sabiedrība “Gazprom”, kas ir viens no AS “Latvijas Gāze” akcionāriem, un Vladimirs Potaņins, kurš ir SIA “Cloud Payments International” patiesais labuma guvējs. Jānorāda, ka sankciju sarakstos iekļauts arī Pjotrs Avens, kuram Latvijā patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts trīs uzņēmumos, kā arī vēl divās nevalstiskajās organizācijās.

UZ SANKCIJU SARAKSTU

Lursoft izpētījis, ka jaunu ieguldītāju skaits no Krievijas pagājušajā gadā sarucis. Ja 2021. gadā reģistrētas 475 personas no Krievijas, kuras pirmo reizi veikušas ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, tad pērn šādu personu skaits samazinājās līdz 379. Tikmēr jauno ieguldītāju skaits no Ukrainas 2022. gadā audzis, liecina Lursoft apkopotie dati.

Ja 2020. gadā bija reģistrētas vien 83 personas no Ukrainas, kuras pirmo reizi veikušas ieguldījumus Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, 2021. gadā to skaits bija pieaudzis līdz 174, bet pērn – jau līdz 262. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka Ukrainas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd sasniedz 107,1 milj. EUR. Jānorāda, ka aizvadītajā gadā, pēc tam, kad 2021. gadā uzkrātā ieguldījumu summa palielinājās par 6,33 milj. EUR, ukraiņu ieguldījumu apjoms sarucis par 12,58 milj. EUR, lai gan uzņēmumu skaits, kuros reģistrēti ieguldījumi, pieaudzis. Iemesls straujajam uzkrāto ieguldījumu apjoma kritumam gan ir pērn likvidētais SIA “NOTUM”, kura pamatkapitālā 8,3 milj. EUR bija ieguldījusi Alla Bogner no Ukrainas. Uzņēmums gan visus gadus strādājis bez ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, vien 2020. gadā tā apgrozījums bija 15,15 tūkst. EUR, bet 2021. gadā – 25,90 tūkst. EUR. Vienlaikus, piemēram, 2020. gadā SIA “NOTUM” guvis 477,32 tūkst. EUR lielus ieņēmumus no pārējās saimnieciskās darbības. Lursoft izziņā redzams, ka SIA “NOTUM” pamatdarbības joma bijusi uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbības. Analizējot datus par Ukrainas uzkrāto ieguldījumu apjomu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, redzams gan, ka vislielākās summas ieguldītas kreditēšanas pakalpojumu, monetārās starpniecības un citur neklasificētu finanšu pakalpojumu darbību jomās. Lursoft statistikas dati atklāj, ka šobrīd Ukrainas ieguldījumi reģistrēti 1073 uzņēmumu pamatkapitālos. Kopš 2022. gada sākuma šādu uzņēmumu skaits audzis pat 49.

Lielākais ukraiņu kapitāla uzņēmums, kas Latvijā reģistrēts kopš 2022. gada 24. februāra, ir SIA “Inrodtran” ar 16,8 tūkst. EUR pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgā dalībniece un arī amatpersona ir Olena Badorna. Savukārt otrs lielākais jaunreģistrētais Ukrainas kapitāla uzņēmums šajā periodā bijis Roman Kaminskyy dibinātais SIA “FlorensLV” ar 10 tūkst. EUR pamatkapitālu. Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. marta beigās reģistrētais uzņēmums nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem. Jānorāda, ka šobrīd Latvijā reģistrēti 36 aktīvi Ukrainas kapitāla uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem. To pamatkapitālos pārstāvji no Ukrainas kopumā ieguldījuši 803,7 tūkst. EUR. *Dati apkopoti uz 26.06.2023.