Teju puse no visiem sešu mēnešu periodā reģistrētajiem nekustamo īpašumu darījumiem bijuši darījumi ar telpu grupām

Sešu mēnešu periodā no 2022. gada augusta līdz š.g. janvāra beigām Latvijā reģistrēti vairāk nekā 24,2 tūkstoši nekustamo īpašumu darījumu, liecina Lursoft apkopotā informācija. No tiem 47,39% bija darījumi ar telpu grupām (dzīvokļiem), 34,09% – zemi, bet 18,52% – zemi ar ēkām. Paplašinot lietotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu, Lursoft ieviesis vairākus pakalpojumus, kas ļauj atlasīt, analizēt un uzraudzīt nekustamo īpašumu darījumus, iegūstot vērtīgus datus ne tikai par konkrētās teritorijās reģistrētiem nekustamo īpašumu darījumiem, bet arī par to veidiem, platību, darījumu summām u.tml.

Lursoft analizējis sešu mēnešu periodā reģistrētos nekustamo īpašumu darījumus, apskatot, kurās pašvaldībās kopš pagājušā gada augusta reģistrēts visvairāk darījumu un kurās tie bijuši visvērtīgākie.

Nekustamo īpašumu darījumi kopš augusta ik mēnesi reģistrēti visu pašvaldību teritorijās, liecina Lursoft apkopotie dati. Visvairāk to bijis Latvijas lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un Liepājā, savukārt TOP 5 noslēdz nevis kāda no Pierīgas pašvaldībām, bet gan Dienvidkurzemes novads.

Lursoft izpētījis, ka šajā Kurzemes reģiona novadā reģistrēto nekustamo īpašumu darījumu skaits pa mēnešiem ir ļoti mainīgs, tostarp atsevišķos mēnešos darījumu skaita ziņā apsteidzot pat lielās pilsētas. Šāda situācija bijusi, piemēram, aizvadītā gada oktobrī, kad Dienvidkurzemes novadā reģistrēti 149 nekustamo īpašumu darījumi, kamēr Daugavpilī – 120, Liepājā – 117, bet Jūrmalā – 108. Kopumā kopš 2022. gada augusta sākuma līdz š.g. janvāra beigām Dienvidkurzemes novadā reģistrēti 598 nekustamo īpašumu darījumi par kopumā 22,42 milj. EUR. Tas, savukārt, nozīmē, ka viena darījuma vidējā summa šajā periodā Dienvidkurzemes novadā bijusi 37,5 tūkst. EUR. Lursoft izpētījis, ka vairāk nekā puse (52%) no šajā periodā Dienvidkurzemes novadā reģistrētajiem nekustamo īpašumu darījumiem bijuši darījumi ar zemi. Jānorāda, ka visaugstākais zemes darījumu īpatsvars kopš augusta reģistrēts Rēzeknes un Balvu novados, kur šo darījumu veidu īpatsvars veido vairāk nekā 66% no kopējā šajā periodā reģistrēto nekustamo īpašumu darījumu skaita. Lursoft apkopotie dati rāda, ka zemes darījuma vidējā summa Balvu novadā pēdējo sešu mēnešu periodā bija 19,01 tūkst. EUR, bet Rēzeknes novadā – 30,75 tūkst. EUR. Augstākās zemes darījumu vidējās vērtības apskatītajā periodā reģistrētas Dienvidkurzemes novadā (50,19 tūkst. EUR vidēji par zemes darījumu) un Jūrmalā (45,59 tūkst. EUR).

Laika periodā no 2022. gada 1. augusta līdz š.g. 31. janvārim reģistrēto nekustamo īpašumu darījumu vidējā summa:

• Darījumiem ar telpu grupām (dzīvokļi): 47,07 tūkst. EUR
• Darījumiem ar zemi: 26,28 tūkst. EUR
• Darījumi ar zemi un būvēm: 84,28 tūkst. EUR.

Jūrmala starp visām pašvaldībām ir viena no līderēm, rēķinot vidējo summu darījumiem ar telpu grupām un zemi ar būvēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Lielākās telpu grupu un zemes ar būvēm darījumu vidējās summas gan reģistrētas Mārupē. Lursoft izpētījis, ka laika periodā no aizvadītā gada augusta līdz š.g. janvāra beigām Mārupes novadā reģistrēti 164 darījumi ar telpu grupām, to vidējai summai sasniedzot 97,54 tūkst. EUR, un 148 zemes ar būvēm darījumi. Šo darījumu vidējā summa bijusi būtiski augstāka nekā citās pašvaldībās – 269,89 tūkst. EUR. Otra augstākā vidējā summa šī veida nekustamā īpašuma darījumiem apskatītajā periodā bijusi Jūrmalā (190,14 tūkst. EUR), aiz kuras ar 180,09 tūkst. EUR seko Rīga.

Zemākā zemes ar būvēm darījumu vidējā summa analizētajā periodā reģistrēta Valkas novadā – 9,62 tūkst. EUR. Telpu grupu darījumu vidējā summa šajā pašvaldībā – 13,55 tūkst. EUR, bet darījumiem ar zemi – 44,22 tūkst. EUR. Jānorāda, ka šī nebūt nav vienīgā pašvaldība, kurā ir salīdzinoši zemāka telpu grupu un zemes ar būvēm darījumu summa, kamēr darījumiem ar zemi vidējā vērtība ir ievērojami augstāka. Līdzīga situācija apskatītajā periodā reģistrēta arī Ludzas novadā. Tur pēdējo sešu mēnešu periodā reģistrēti kopumā 425 nekustamo īpašumu darījumi, no kuriem 276 – ar zemi. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka Ludzas novadā darījumiem ar zemi vidējā summa šajā periodā sasniedza 33,63 tūkst. EUR, kamēr telpu grupām – vien 5,26 tūkst. EUR, bet zemei ar būvēm – 15,97 tūkst. EUR.

Pašvaldības, kurās reģistrēts visvairāk nekustamo īpašumu darījumu:

1. Rīga: 7645 darījumi;
2. Daugavpils: 737 darījumi;
3. Jūrmala: 608 darījumi;
4. Liepāja: 603 darījumi;
5. Dienvidkurzemes novads: 598 darījumi.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus un vērtējot, kurās pašvaldībās pēdējo sešu mēnešu periodā reģistrēta vislielākā aktivitāte, redzams, ka teju trešā daļa no visiem darījumiem reģistrēta Rīgā. Absolūtu vairākumu veido tieši darījumi ar telpu grupām, t.i., dzīvokļiem (78,12% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, kas šajā periodā reģistrēti Rīgā), savukārt zemes ar būvēm – vien 8,29%. Jānorāda, ka Eurostat savulaik veiktais pētījums parādīja, ka Latvijā ir augstākais dzīvokļos mītošo īpatsvars Eiropas Savienībā. Ja vidēji Eiropas Savienībā dzīvokļos dzīvo 46,1% iedzīvotāju, tad Latvijā to īpatsvars sasniedz 66%.

Vēl lielāks telpu grupu darījumu īpatsvars nekā Rīgā apskatītajā periodā bijis Liepājā. Tur darījumi ar dzīvokļiem veido pat 81,68% no kopējā nekustamo īpašumu darījumu skaita, kas reģistrēti šajā pašvaldībā. Vidējā darījuma summa dzīvokļiem Liepājā laika periodā no pagājušā gada augusta līdz š.g. janvārim ir 24,71 tūkst. EUR, savukārt Rīgā – 64,08 tūkst. EUR.

Tikmēr vairākās pašvaldībās gan dzīvokļu, gan arī zemes ar būvēm darījumu skaits analizētajā periodā bijis līdzīgs. Piemēram, Olaines novadā no šajā periodā reģistrētajiem 323 nekustamo īpašumu darījumiem 28% ir darījumi ar dzīvokļiem, bet 29% – ar zemi un būvēm. Līdzīga situācija ir arī Augšdaugavas novadā, kur katra no grupām aizņem aptuveni 20% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, savukārt lielāko daļu – 60,77% veido darījumi ar zemi. To skaits Augšdaugavas novadā sešu mēnešu periodā sasniedza 316 darījumus, bet to kopējā summa – 4,24 milj. EUR. Jānorāda, ka Olaines novadā apskatītajā periodā gan darījumiem ar telpu grupām, gan ar ēkām un būvēm bijusi līdzīga vidējā summa, attiecīgi, 47,52 tūkst. EUR un 50,44 tūkst. EUR. Tikmēr Augšdaugavas novadā vidējā summa darījumiem ar telpu grupām šajā periodā bija 4,62 tūkst. EUR, kamēr zemei ar būvēm – 13,68 tūkst. EUR.

Vismazākais darījumu īpatsvars ar telpu grupām pēdējo sešu mēnešu periodā reģistrēts Rēzeknes (12,37% no visiem darījumiem), Krāslavas (14,67%) un Ludzas (15,06%) novados. Visos trīs nosauktajos novados vairāk nekā 65% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem šajā periodā veidojuši darījumi ar zemi.

Analizējot datus par zemi ar būvēm, redzams, ka visaugstākais šādu darījumu īpatsvars bijis Valkas, Saulkrastu un Smiltenes novados, savukārt zemākais – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.

Pašvaldības, kurās ir augstākā nekustamo īpašumu darījumu vidējā summa:

1. Mārupes novads: 113,90 tūkst. EUR vidēji par vienu darījumu;
2. Jūrmala: 110,73 tūkst. EUR vidēji par vienu darījumu;
3. Ropažu novads: 87,26 tūkst. EUR vidēji par vienu darījumu;
4. Ādažu novads: 72,06 tūkst. EUR vidēji par vienu darījumu;
5. Rīga: 67,97 tūkst. EUR vidēji par vienu darījumu.

Lursoft pastāvīgi turpina strādāt pie pakalpojumu klāsta paplašināšanas, tagad saviem lietotājiem nodrošinot arī plašu informāciju par nekustamo īpašumu darījumiem. Izmantojot jaunos Lursoft pakalpojumus:

• Kataloga veidā skaties, analizē un vērtē nekustamo īpašumu darījumus!
• Monitorē nekustamo īpašumu darījumus, lai būtu informēts par aktuālo tirgū un interesējošajā teritorijā!
• Veic datu atlasi, lai pēc sev interesējošajiem parametriem iegūtu datus par reģistrētajiem darījumiem!

UZZINĀT VAIRĀK PAR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU DARĪJUMU PAKALPOJUMIEM