Blog

TOP lielākie būvniecības uzņēmumi

2023. gada 4. janvāris

2021. gadā būvniecības nozarē reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums turpinājis sarukt, liecina Lursoft apkopotie dati. Tāpat arī kritumu turpināja piedzīvot nozares uzņēmumu peļņa.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā būvniecības uzņēmumi kopā apgrozīja 4,80 miljardus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 256,09 milj. EUR lielu peļņu. 2020.gadā nozares apgrozījums samazinājās jau līdz 4,40 miljardiem eiro, bet aizpērn turpināja sarukt līdz 4,25 miljardiem eiro. Lursoft apkopotie dati rāda, ka būvniecības nozares uzņēmumi 2021.gadā veidoja 5,76% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma (2020.gadā – 7,06%). Nozares kopējā peļņa kopš 2020.gada samazinājusies par 60%, nokrītoties līdz 102,67 milj. EUR pēc nodokļu nomaksas.

Finanšu rādītāju kritums sasaucas ar Ekonomikas ministrijas pausto, ka 2021.gadā būvniecības nozares aktivitāte samazinājās par 6,2%. Negatīvi izaugsmes rādītāji aizvadītajā gadā bijuši gandrīz visos ceturkšņos. Izņēmums bijis vien 2. ceturksnis, kurā bija vērojams neliels pieaugums. Ekonomikas ministrija skaidro, ka 1. ceturkšņa kritumu var skaidrot ar bāzes efektu, proti, būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu, savukārt otrajā pusgadā to ietekmēja pieprasījuma samazinājums būvniecības izmaksu pieauguma dēļ, īpaši būtiski pieaugot kokmateriālu un metālu cenām. Tādējādi pērn sabremzējās gan aktivitāte esošo projektu īstenošanā, gan arī jaunu projektu uzsākšanā.

Vairāk nekā puse no nozares uzņēmumiem – specializēto būvdarbu veicēji

Lursoft apkopotie dati rāda, ka būvniecība kā pamatdarbības nozare norādīta vairāk nekā 13,2 tūkstošiem uzņēmumu, no tiem gada pārskatus par aizvadīto gadu iesnieguši 70,6% uzņēmumu. Vairāk nekā puse no šiem uzņēmumiem sniedz specializēto būvdarbu pakalpojumus (53,13%), savukārt vēl 35,31% nodarbojas ar ēku būvniecību.

Ekonomikas ministrijas paziņojumā norādīts, ka ēku būvniecības apjomi 2021.gadā samazinājās visvairāk – par 10,5%. Dzīvojamo māju būvniecība aizvadītajā gadā turpināja attīstīties, savukārt nedzīvojamo ēku būvniecība saruka. Tas skaidrojams ar privāto investoru nogaidošo nostāju attīstīt komerciālos objektus Covid-19 pandēmijas apstākļos. Inženierbūvniecības (šajā būvniecības apakšnozarē strādā 11,65% no visiem nozares uzņēmumiem) produkcijas apjoma samazinājums 2021.gadā bija 5%, savukārt specializētie būvdarbi saruka par 2,7%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Starp valsts atbalsta saņēmējiem arī būvnieki

Covid-19 pandēmija bijis liels pārbaudījums daudzām nozarēm, tostarp arī būvniecībai, uz ko savos gada pārskatos norādījuši arī paši uzņēmumi. Piemēram, SIA “Skonto Prefab” norādījis, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā pagarinājās projektu būvniecības termiņi vai tie tika pārcelti uz vēlāku laiku. Būtiski uzņēmumu darbību ietekmējuši arī ieviestie pasākumi pandēmijas apkarošanai, kā rezultātā ietekmētas būvmateriālu ražošanas jaudas, traucētas piegādes ķēdes, veicinot strauju būvmateriālu cenu kāpumu vai pat to nepieejamību.

Lursoft pētījuma dati rāda, ka valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai saņēmuši kopskaitā 1770 būvniecības nozares uzņēmumi. No TOP 100 lielākajiem būvniecības uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2021.gadā valsts atbalsts piešķirts 41 uzņēmumam.

Nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem Valsts ieņēmumu dienests vēl 2020.gada pavasarī apstiprinājis arī būvniecības TOP 100 saraksta līderim AS “UPB”, taču turpmākajā periodā uzņēmums citus atbalsta veidus Covid-19 krīzes seku mazināšanai nav saņēmis.

Apgrozījuma kritums visām būvniecības apakšnozarēm

Lursoft apkopotie dati rāda, ka apgrozījuma kritumu iepriekšējā periodā piedzīvojušas  visas būvniecības apakšnozares: ēku būvniecība, inženierbūvniecība un specializētie būvdarbi. Kopš 2019.gada mazāko apgrozījuma kritumu (-5,71%) piedzīvojuši specializēto būvdarbu apakšnozarē strādājošie uzņēmumi, savukārt ēku būvniecībā šajā periodā kritums bijis par 13,45%. Vienlaikus, neskatoties uz kopējā apgrozījuma rādītāja kritumu, Lursoft pētījuma dati atklāj, ka no visiem būvniecības uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par 2021.gadu un guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, 55,92% aizpērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir izdevies kāpināt apgrozījumu.

TOP 100 būvniecības līderu grupā apgrozījuma kāpumu pret 2020.gadu aizpērn uzrādījuši 60 uzņēmumi, savukārt no uzņēmumiem, kuri piedzīvojuši kritumu, atsevišķos gadījumos samazinājums bijis pat par teju 50%,  piemēram, SIA “Arčers” gadījumā.

Lai iegūtu plašāku informāciju par būvniecības nozares izaugsmi un finanšu rādītājiem, kā arī konkrētā teritorijā reģistrētajiem būvniekiem un TOP līderiem, piesakies Datu atlasei, sazinoties ar savu Lursoft klientu konsultantu!

Uzņēmums savā iesniegtajā vadības ziņojumā norādījis, ka tam iepriekšējā pārskata gadā nav izdevies sasniegt plānotos finanšu rādītājus, jo tā darbību būtiski ietekmēja sarežģītā situācija pasaulē – Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un karš Ukrainā. Lai šo faktoru ietekmē neparedzētā būvmateriālu sadārdzinājuma dēļ SIA “Arčers” netiktu radīti vēl lielāki zaudējumi, ar diviem pasūtītājiem uzņēmums noslēdzis vienošanos par būvdarbu līgumu izbeigšanu. Jānorāda, ka laika posmā no 2021.gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam, kas ir  SIA “Arčers” norādītais finanšu pārskata periods, uzņēmums apgrozīja 18,25 milj. EUR (gadu iepriekš – 35,66 milj. EUR), pārskata gadu noslēdzot ar 1,7 milj. EUR lieliem zaudējumiem (gadu iepriekš – 1,63 milj. EUR peļņa).

Salīdzinot ar gadu iepriekš, kad TOP 100 lielākie būvniecības uzņēmumi kopā apgrozīja 2,02 miljardus eiro, 2021.gadā to kopējais rezultāts audzis par 4,58%, sasniedzot 2,12 miljardus eiro. Lursoft dati liecina, ka TOP 100 lielāko būvnieku rezultāts veido pusi no nozares kopējā 2021.gada apgrozījuma. Vienlaikus, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, TOP 100 lielāko būvniecības uzņēmumu peļņa gada laikā sarukusi trīs reizes. Lai arī nozarē kopumā aizpērn bijis būtisks peļņas kritums, samazinājums bijis mazāks nekā TOP 100 uzņēmumiem.

TOP 100 lielākie būvniecības uzņēmumi 2021.gadā veidoja:

  • 49,76% no nozares kopējā apgrozījuma;
  • 29,69% no nozares kopējās peļņas;
  • 22,56% no nozares kopējām nodokļu iemaksām valsts kopbudžetā.

Dati par TOP lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem apkopoti uz 05.12.2022.

Pētījumā izmantota informācija no Ekonomikas ministrijas publiskotā raksta “Aktivitātes būvniecībā 2021.gadā sarūk”

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*