Blog

Valsts atbalsts Covid-19 pandēmijas laikā ne visiem ļāvis izvairīties no likvidācijas un maksātnespējas

2022. gada 22. decembris

Covid-19 ierobežojošie pasākumi bija liels pārbaudījums daudzām nozarēm. Lai atbalstītu pandēmijas visvairāk ietekmētās nozares, valsts īstenoja atbalsta programmu, sniedzot iespēju uzņēmumiem saņemt grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, subsīdijas algu izmaksai, dīkstāves pabalstus u. c. atbalsta veidus.

Izvērtējot statistikas datus, redzam, ka kopumā kādu no valsts sniegtajiem atbalsta veidiem izmantojuši 22,3 tūkstoši uzņēmumu, t.i., piektā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo uzņēmumu.

Dati liecina, ka visplašāk izmantotais atbalsta veids bijis dīkstāves pabalsti, kurus saņēmuši 67% no visiem atbalstu saņēmējiem, savukārt algu subsīdiju pabalstus kopumā saņēmuši 37,3%, bet nokavēto nodokļu maksājumu atlikšanas iespēju izmantojuši nedaudz vairāk kā 4100 uzņēmumi.

Vērtējot, cik efektīvs bijis valsts  sniegtais atbalsts Covid-19 ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem, redzam, ka kopumā no visiem 22,3 tūkst. atbalsta saņēmēju šobrīd likvidēti 3,5%, kas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem valsts sniegtais atbalsts ļāvis pārdzīvot grūtos laikus..

Lursoft pēta, kas ir šie uzņēmumi, kuri nepārdzīvoja Covid-19 satricinājumu.

Analizējot datus, redzams, ka no visiem atbalsta saņēmējiem 1203 gadījumos uzņēmums šobrīd jau likvidēts, uzsākts maksātnespējas process, apturēta tā saimnieciskā darbība vai arī reģistrēta darbības izbeigšana.

Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi skāruši daudzas nozares, jo īpaši viesmīlības jomu, tāpat arī kultūru, izklaidi, ilgstoši paredzot dažādus ierobežojošos pasākumus arī tirdzniecības sektorā.

Lursoft pētījuma dati atklāj, ka vairāk nekā 8% no visiem uzņēmumiem, kuriem ar valsts sniegto atbalstu nav bijis pietiekami, lai sekmīgi pārvarētu krīzi, strādā sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Lursoft dati rāda, ka 26 šīs nozares uzņēmumi jau likvidēti, tikpat lielam skaitam ēdināšanas uzņēmumu šobrīd norit maksātnespējas process. Tāpat arī to vidū netrūkst tādu uzņēmumu, kuriem apturēta saimnieciskā darbība. Vairumā gadījumu šiem uzņēmumiem bijuši nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, taču nodokļu parāda rekordists to vidū ir SIA “TOKYO CITY”. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, šī uzņēmuma nodokļu parāds uz š.g. 13. decembri sasniedza jau nepilnus 11,9 milj. EUR.

SIA “TOKYO CITY” kopš š.g. februāra ir pasludināts maksātnespējas process, savukārt jau kopš pagājušā gada augusta beigām, kas ir vien mēnesi pēc tam, kad uzņēmums pēdējo reizi saņēma valsts atbalstus, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde piemērojusi ēdināšanas uzņēmumam aizliegumu reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Lursoft dati atklāj, ka vēl 2021.gada jūlijā uzņēmumam divas reizes izmaksāts atbalsts algu subsīdijām (kopumā par 66,09 tūkst. EUR), kā arī tā dīkstāvē esošajiem darbiniekiem izmaksāta atlīdzība 13,39 tūkst. EUR apmērā. Pārskatu par 2021.gadu maksātnespējīgais SIA “TOKYO CITY” nav iesniedzis, taču, balstoties uz VID publiskoto informāciju, redzams, ka 2021.gadā darbinieku skaits uzņēmumā samazinājās no 305 līdz 196. Lursoft izpētījis, ka SIA “TOKYO CITY” pieder sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums SIA “TC-11”, taču tam maksātnespēja pasludināta š.g. jūlijā, savukārt kopš marta beigām apturēta tā saimnieciskā darbība. Uz š.g. 13. decembri SIA “TC-11” bija uzkrāts 1,18 milj. EUR liels nodokļu parāds. Tiesa, atšķirībā no SIA “TOKYO CITY”, šis uzņēmums nav saņēmis valsts atbalstu.

Vērā ņemamu parādu bija uzkrājusi arī šobrīd jau likvidētā SIA “Čilija Pizza”, liecina Lursoft pieejamā informācija. Nedēļu pirms likvidācijas š.g. janvārī SIA “Čilija Pizza” nodokļu parāds pārsniedza 850 tūkst. EUR. Lursoft dati rāda, ka pēdējo pārskatu ēdināšanas uzņēmums bija iesniedzis vien par 2017.gadu, taču tas nav bijis šķērslis, lai VID atbalstītu uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku. Jānorāda, ka vairāku simtu tūkstošu eiro lieli nodokļu parādi SIA “Čilija Pizza” reģistrēti jau vairāku gadu garumā. Pēc SIA “Čilija Pizza” likvidēšanas tā kapitāldaļu turētājam UAB “Čili Holdings” Latvijā vairs nepieder neviens uzņēmums.

Covid-19 uz laiku pilnībā paralizēja ne tikai ēdināšanas nozari, bet arī viesmīlības jomas pakalpojumu sniegšanu. Lursoft izpētījis, ka pandēmija atsaukusies arī uz populārā bāra “Omas briljants” darbību. Lai arī SIA “Omas briljants” pagājušajā gadā regulāri saņēmis grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, tāpat arī gan pērn, gan 2020.gadā valsts izmaksājusi atlīdzību dīkstāvē esošajiem darbiniekiem un atbalstīta uzņēmumu nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos, š.g. septembrī VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus VID piemērojis arī aizliegumu veikt SIA “Omas briljants” reorganizāciju un dalībnieku maiņu.

Lursoft izziņā redzams, ka vēl š.g. sākumā uzņēmumam bija aptuveni 4,2 tūkst. EUR liels nodokļu parāds, taču turpmākajā periodā tā apjoms sarucis. Uz š.g. 15. decembri SIA “Omas briljants” nodokļu parāds bija 1,8 tūkst. EUR.

Lursoft izpētījis, ka īsi pirms Covid-19 pandēmijas sākuma SIA “Omas briljants” reģistrēta dalībnieka maiņa, par jauno kapitāldaļu turētāju kļūstot Normundam Juraševskim, savukārt šī gada martā visas uzņēmuma kapitāldaļas pārgājušas ukrainietes Tetianas Mykhalevskas īpašumā. N. Juraševskim šobrīd pieder trīs uzņēmumi, no kuriem divi darbojas bāru jomā. Jaunākais to vidū ir SIA “Pilsētas bārs”, kas reģistrēts pandēmijas laikā – 2020.gada aprīlī. Pērn uzņēmums vairākkārt saņēmis grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, kā arī tā darbiniekiem izmaksāti dīkstāves pabalsti.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka bez SIA “Omas briljants” Tetianai Mykhalevskai Latvijā pieder vēl četri uzņēmumi. Jānorāda, ka ārvalstu kapitāls reģistrēts 13,5% no visiem uzņēmumiem, kuri, neskatoties uz saņemto valsts atbalstu, šobrīd jau likvidēti, uzsākta maksātnespēja vai arī apturēta to darbība.

No likvidētajiem uzņēmumiem, kas iepriekš saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai, 53% bija reģistrēti Rīgā. Jānorāda, ka šo likvidēto komersantu vidū ir uzņēmumi no 42 pašvaldībām.

Visvairāk likvidēto uzņēmumu, kuri iepriekš saņēmuši valsts atbalstu, ir sabiedriskās ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarēs

Vienlaikus jānorāda, ka nebūt visiem uzņēmumiem galvenais iemesls to likvidācijai, maksātnespējai vai saimnieciskās darbības apturēšanai bijuši Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi. Nereti tas bijis vien pēdējais piliens jau iepriekš samilzušo problēmu virknē.

Piemēram, maksātnespējīgajam piena pārstrādes uzņēmumam SIA “ELPA” ilgstoši, vien ar nelieliem pārtraukumiem, reģistrēti nodokļu parādi, kas pārsniedza 150 eiro. Nodokļu parādi piena pārstrādes uzņēmumam reģistrēti vēl pirms Covid-19 pandēmijas sākuma.

Lursoft dati atklāj, ka šobrīd SIA “ELPA” reģistrēti divi VID piemēroti nodrošinājumi, tāpat arī uz š.g. 15. decembri uzņēmums bija uzkrājis 199 tūkst. EUR lielu nodokļu parādu. Informācija par to, ka SIA “ELPA” uz laiku pārtrauc ražošanu,  plašsaziņas līdzekļos izskanēja jau šogad maijā. Gundars Sisenis, viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem, atzinis, ka ražošana apturēta dažādu grūtību dēļ, tostarp straujā izejvielu cenu kāpuma un dārgo energoresursu dēļ. Jānorāda, ka SIA “ELPA” šobrīd ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums, kurš, neskatoties uz valsts saņemto atbalstu, pieteicis maksātnespēju. Tāpat arī apskatītajā periodā nav likvidēts neviens šīs nozares uzņēmums, kas būtu iepriekš saņēmis valsts atbalstu. Vienlaikus sarakstā atrodami vairāki citi ražojoši uzņēmumi, kuri pēc atbalsta saņemšanas tomēr likvidēti vai arī to darbība šobrīd ir ierobežota. Piemēram, SIA “Desu darbnīca Berģi”, pēc tam, kad 2020.gadā tās apgrozījums pietuvojās 1 milj. EUR atzīmei, pērn strādājusi ar 16,3% apgrozījuma kritumu un 106,18 tūkst. EUR zaudējumiem. Jau kopš š.g. augusta uzņēmumam ir VID piemērota aizlieguma atzīme komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Uz 15. decembri SIA “Desu darbnīca Berģi” nodokļu parāds bija sasniedzis jau 46,3 tūkst. EUR. Uzņēmuma maksātnespēja pasludināta š.g. novembrī. Jānorāda, ka vēl pagājušā gada vasarā gaļas pārstrādes uzņēmums saņēma 26 tūkst. EUR lielu grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Grūtības skārušas ne tikai pārtikas, bet arī citus ražošanas sektorus. Piemēram, apģērbu un to piederumu ražošanas nozarē strādājošais SIA “OVADO” laika periodā no 2020.gada maija līdz 2021.gada maijam vairākkārt saņēmis dažādus valsts atbalstus Covid-19 krīzes seku mazināšanai – atbalstus algu subsīdijām, grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, tāpat arī atbalstīta uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos un izmaksātas atlīdzības dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Pārskatu par 2021.gadu, lai analizētu uzņēmuma darbību 2021.gadā, SIA “OVADO” vēl nav iesniedzis, savukārt š.g. oktobrī VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu. Uz š.g. 15. decembri SIA “OVADO” bija uzkrāts teju 14 tūkst. EUR liels nodokļu parāds. Salīdzināšanai – uzņēmuma pašreizējā parāda apmērs veido 42% no tā 2020.gada kopējā apgrozījuma.

Pētījuma dati atklāj, ka līdz šim likvidēti arī divi uzņēmumi, kuri saņēmuši atbalstu, kas paredzēts eksportējošajiem uzņēmumiem. Viens no tiem ir guļbūvju un citu koka izstrādājumu ražotājs SIA “LATLAFT”, kas, papildus eksportējošajiem uzņēmumiem paredzētajam atbalstam (112 tūkst. EUR), pērn vēl vairākkārt ieguvis grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Neskatoties uz to, aizvadītā gada decembra beigās uzsākts likvidācijas process, bet šogad martā SIA “LATLAFT” likvidēts. “Neskatoties uz vadības pūlēm, ilgstošu ierobežojumu sekas ir radījušas ievērojamus zaudējumus uzņēmuma darbībā, kā rezultātā īpašnieki nolēmuši pārtraukt uzņēmuma darbību un to likvidēt,” lasāms 2021.gada vadības ziņojumā.

Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka vēl pirms pandēmijas sākuma uzņēmuma apgrozījums palielinājās, pārsniedzot 6 milj. EUR, taču pēdējos divos gados tas samazinājies, pērn sarūkot līdz 4,2 milj. EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdza ar 689,9 tūkst. EUR zaudējumiem. Vadības ziņojumā norādīts, ka pie šādiem zaudējumiem uzņēmums nonācis pandēmijas un no tās izrietoši seku dēļ, proti, cenu kāpuma, izmaksu palielinājumu, pārdošanas ierobežojumu ietekmē.

Lursoft izziņas informācija liecina, ka visi līdzšinējie SIA “LATLAFT” kapitāldaļu turētāji turpina būt aktīvi biznesā, likvidētā uzņēmuma dalībniekiem pieder daļas citos uzņēmumos.

Otrs likvidētais uzņēmums, kurš Covid-19 pandēmijas laikā saņēmis atbalstu no eksportējošajiem uzņēmumiem paredzētā finansējuma, ir SIA “EURO-CHINA GROUP”. Salīdzinot ar SIA “LATLAFT”, uzņēmuma saņemtā atbalsta apjoms bijis ievērojami mazāks, vien 1,27 tūkst. EUR, tāpat arī 2020. gada beigās un 2021.gada sākumā vairākkārt izmaksāta atlīdzība dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, taču visos gadījumos atbalsta apjoms nav pārsniedzis 1000 eiro. SIA “EURO-CHINA GROUP” savu darbību uzsāka vien 2017.gadā.

Jānorāda, ka starp likvidētajiem valsts atbalsta saņēmējiem jaunākais ir vien 2021.gada sākumā reģistrētais Valmieras uzņēmums SIA “GK mēbeles”, kas strādāja mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecības jomā. Vēl 2021.gada izskaņā uzņēmums saņēma 3 tūkst. EUR lielu atbalstu algu subsīdijām, bet šogad janvārī – 6,6 tūkst. EUR apmērā grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Lēmums par SIA “GK mēbeles” likvidāciju pieņemts š.g. jūlija sākumā, kas nozīmē, ka faktiski uzņēmums pastāvēja vien 1,5 gadu. Šajā īsajā periodā tas bija paguvis reģistrēt septiņas struktūrvienības – veikalus vairākās Latvijas pilsētās.

Kopumā, vērtējot uzņēmumiem sniegto valsts atbalstu Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, var secināt, ka lai arī valdības virzienā izskanējuši pārmetumi un kritika, ka atbalsts sniegts dāsni un tādām nozarēm, kas iespējams varējušas bez tā arī iztikt, tomēr redzams, ka likvidēto uzņēmumu skaits šajā grupā tomēr bijis neliels. Tas, savukārt, ļauj izteikt pieņēmumu, ka šādas palīdzības sniegšana bijusi samērīga un tautsaimniecības ieguvums, glābjot šos uzņēmumus, bijis noderīgs, domājot tieši par ilgtermiņa ieguvumiem – daba vietu saglabšanu, sociālās spriedzes mazināšanu utt. Šo pieņēmumu papildus apstiprina arī vērtētie dati par bezdarba līmeni Covid-19 pandēmijas periodā, kad atbalsta sniegšana nodrošināja to, ka  pretēji daudzās nozarēs noteiktajiem ierobežojumiem, bezdarba līmenis valstī tomēr strauji nepalielinājās.

Daiga Kiopa, Lursoft valdes locekle

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*