Blog

Kurās nozarēs pērn darbiniekiem bijis zemākais atalgojums, kurās – augstākais?

2021. gada 16. jūlijs

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotie dati par darba ņēmēju ienākumiem liecina, ka 2020.gadā vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo bija 1125 eiro. Trešdaļā no visām nozarēm vidējais algas apmērs aizvadītajā gadā pārsniedzis valsts vidējo rādītāju uz vienu strādājošo, aprēķinājis Lursoft.

Visaugstākais vidējais atalgojums uz vienu darbinieku 2020.gadā bijis datorprogrammēšanas, konsultēšanas nozarē, kur tā bruto apmērs sasniedza 2249 eiro. Vairāk nekā 2000 eiro liela mēneša bruto samaksa aizvadītajā gadā bijusi arī finanšu pakalpojumu, gaisa transporta un apdrošināšanas sektoros. 

Rēķinot pēc uzņēmumu samaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām uz vienu darbinieku 2020.gadā, datorprogrammēšanas sektors ar 7,33 tūkst. EUR ierindojies trešajā pozīcijā, kamēr vislielākās sociālās iemaksas uz darbinieku bijušas finanšu pakalpojumu (7,92 tūkst. EUR) un apdrošināšanas sektoros (7,83 tūkst. EUR), liecina Lursoft apkopotie dati.

Balstoties uz VID sniegtajiem datiem, gada laikā vidējā bruto alga datorprogrammēšanas sektorā palielinājusies par 7,85%. 

Interesanta aina paveras, salīdzinot 2019.gada datus par bruto atalgojumu ar 2020.gada rezultātiem. Pērn visstraujāk nodarbināto vidējie bruto ienākumi palielinājušies vienā no Covid-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm – sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību sektorā. Lursoft aprēķinājis, ka nozarē strādājošo vidējie mēneša bruto ienākumi gada laikā palielinājušies par 16,35%.

Dīkstāves pabalsti darbiniekiem izmaksāti vairāk nekā ceturtajā daļā no visiem sporta nodarbību, izklaides un atpūtas nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem.

Otrs straujākais vidējā bruto ienākuma pieaugums pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, reģistrēts pasta un kurjeru darbības sfērā, kur darbinieku vidējie ieņēmumi gada laikā palielinājušies par 16,21%, sasniedzot 754 eiro. Jāpiebilst, ka abas iepriekšminētās jomas ierindojas to 20 nozaru vidū, kurās darbiniekiem aizvadītajā gadā bijuši zemākie bruto ienākumi.

Lursoft apkopotā informācija par vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem darba devējiem atklāj, ka nodarbināto bruto ienākumi par vairāk nekā 10% pēdējā gada laikā palielinājušies arī veterināro pakalpojumu, ūdens transporta, veselības aizsardzības un ēku būvniecības sektoros.

Cīņā pret Covid-19 pirmajā frontes līnijā esošās veselības aizsardzības sektora darbinieku vidējie bruto ienākumi 2020.gadā palielinājušies par 11,96 %. VID publiskotā informācija rāda, ka 2019.gadā šajā sektorā nodarbināto bruto ienākumi bija 1269 eiro, bet pērn tie palielinājās līdz 1420 eiro. Analizējot veselības nozarē strādājošos darba devējus, redzams, ka viszemākie nodarbināto vidējie ienākumi 2020.gadā bijuši specializētajās ārstu praksēs strādājošajiem – 997 eiro, savukārt lielākie – slimnīcu sektorā.

Nozares ar lielākajiem nodarbināto vidējiem bruto ienākumiem 2020.gadā:

  1. Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības: 2249 eiro;
  2. Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 2199 eiro;
  3. Gaisa transports: 2156 eiro;
  4. Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana: 2134 eiro;
  5. Telekomunikācija: 1841 eiro;
  6. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības: 1771 eiro;
  7. Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība: 1762 eiro;
  8. Ūdens transports: 1668 eiro;
  9. Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana: 1617 eiro;
  10. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana: 1608 eiro.

Viszemākie nodarbināto bruto ienākumi 2020.gadā reģistrēti sfērā, kas nodarbojas ar pašpatēriņa preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu individuālajās mājsaimniecībās. Darbinieku bruto atalgojums nozarē pērn bijis vien 290 eiro. Lursoft jau vēstīja, ka gan iepriekšminētajā nozarē, gan arī mājsaimniecībās, kas nodarbina algotus darbiniekus, aizvadītajā gadā bijušas zemākās vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku, attiecīgi, 0,25 tūkst. EUR un 0,69 tūkst. EUR uz vienu strādājošo gada laikā. Salīdzināšanai: vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uzņēmumos  Latvijā uz vienu darbinieku 2020.gadā veidoja 3,5 tūkst. EUR.

Kamēr vispārējā nodokļu režīmā strādājošajos uzņēmumos nodarbināto vidējie bruto ienākumi 2020.gadā palielinājās līdz 1125 eiro, pērn reģistrētas septiņas nozares, kurās mēneša atlīdzība bijusi uz pusi mazāka.

To vidū ir arī ēdināšanas pakalpojumu sektors, kur darbinieku vidējie bruto ienākumi mēnesī bija 537 eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, vidējais bruto atalgojums šajā nozarē samazinājies par 6,22%. Lursoft pētījuma ietvaros aprēķināts, ka sociālo iemaksu apjoms, salīdzinot ar 2019.gadu, ēdināšanas nozarē uz vienu darbinieku pagājušajā gadā samazinājies par 24,56%, kas starp visām nozarēm ir sestais lielākais sociālo iemaksu apjoma kritums uz vienu darbinieku. Vislielākais tas pagājušajā gadā bijis gaisa transporta sektorā, kur sociālo iemaksu apjoms uz vienu strādājošo samazinājies par 50%. Vienlaikus jānorāda, ka gaisa transporta nozare ierindojas to TOP 3 nozaru vidū, kurās vidējais atalgojums 2020.gadā bijis visaugstākais – 2156 eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, gaisa transporta nozarē nodarbināto vidējie bruto ienākumi pērn samazinājušies par 9,22%.

Darbinieku vidējie bruto ienākumi 2020.gadā samazinājušies 17% nozaru, liecina Lursoft apkopotā VID informācija. Atšķirībā no sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbības sektora, kas bijusi viena no Covid-19 pandēmijas ietekmētajām sfērām, taču, neskatoties uz to, palielinājušies šajā nozarē strādājošo vidējie ienākumi, citās Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs aina bijusi pretēja. Blakus jau iepriekšminētajam gaisa transporta sektoram, kurā darbinieku ienākumu apjoms 2020.gadā sarucis, atalgojums samazinājies arī azartspēļu (-9,63%), izmitināšanas (-6,95%), ēdināšanas pakalpojumu (-6,22%) un arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru (-3,23%) nozarēs.

Nozaru vidū ar zemākajiem nodarbināto vidējiem bruto ienākumiem ierindojas vairākas pakalpojumu sfēras. To vidū ir, piemēram, arī datoru un individuālās lietošanas un priekšmetu mājsaimniecības piederumu remonts (572 eiro bruto ienākumi mēnesī), ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumi (553 eiro) un citi individuālie pakalpojumi (543 eiro), kas aptver gan frizieru un skaistumkopšanas, gan arī fiziskās labsajūtas uzlabošanas, apbedīšanas un arī apģērbu ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumus. Līdz ar Covid-19 ierobežojošajiem pakalpojumiem, kuri liedza strādāt skaistumkopšanas nozarē nodarbinātajiem, jau tika aktualizēts jautājums par zemajām nozarē deklarētajām algām, kā rezultātā vidējais dīkstāves pabalsta apmērs skaistumkopšanas sektorā strādājošajiem bija vien 501 eiro. 

Kā skaidroja VID vadītāja Ieva Jaunzeme, vidējā dīkstāves pabalsta summa skaistumkopšanas sektorā rēķināta, ņemot vērā, ka šajā nozarē strādājošo vidējā alga iepriekš tika deklarēta minimālās algas apmērā. VID publiskotie dati uz š.g. 20.aprīli par vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darbinieku vidējiem aprēķinātajiem ienākumiem liecina, ka frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sektorā darbinieku vidējie ienākumi pērn bijuši vien 256 eiro, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu jomā strādājošajiem – 332 eiro. 

Nozares ar zemākajiem nodarbināto vidējiem bruto ienākumiem 2020.gadā:

  1. Pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās: 290 eiro;
  2. Mājsaimniecību kā darba devēju darbība ar algotā darbā nodarbinātām personām: 415 eiro;
  3. Sociālā aprūpe bez izmitināšanas: 455 eiro;
  4. Ādas un ādas izstrādājumu ražošana: 491 eiro;
  5. Ēdināšanas pakalpojumi: 537 eiro;
  6. Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana: 543 eiro;
  7. Ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumi: 553 eiro;
  8. Apģērbu ražošana: 565 eiro;
  9. Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts: 572 eiro;
  10. Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana: 627 eiro.

Pētījumā izmantoti VID publiskotie dati par vispārējā nodokļu režīmā strādājošo darba devēju un pie tiem nodarbināto darba ņēmēju skaitu un vidējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*