Blog

Apkopoti dati par nodarbināto skaita izmaiņām pilsētās un novados

2021. gada 28. aprīlis

Jaunu darba vietu radīšana un bezdarba samazināšana ir viens no biežākajiem topošo deputātu solījumiem pirms ikvienām vēlēšanām. Tuvojoties 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, šajā ziņā nekas nav mainījies, jo solījumi par bezdarba samazināšanu un jaunu darba vietu radīšanu aizvien atrodas partiju programmās kā viens no veicamajiem uzdevumiem. 

Lursoft pētījis, kā pēdējo trīs gadu laikā mainījies bezdarba līmenis Latvijas pašvaldībās, un skatījis, kurās no tām pieaudzis darba vietu skaits.

Balstoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem datiem, bezdarba līmenis 2020.gada beigās, salīdzinot ar 2018.gadu, bija sarucis 28 pašvaldībās, savukārt darba vietu skaits, kuras nodrošinājuši šajās teritorijās reģistrētie uzņēmumi, apskatītajā periodā, pēc Lursoft informācijas, pieaudzis 45 vietvarās. Tiesa, raugoties uz bezdarba rādītājiem šī gada pirmajos trīs mēnešos, redzams, ka marta beigās, salīdzinot ar 2020.gada decembri, bezdarba līmenis bija palielinājies 83% pašvaldību.

Darbinieku skaita pieaugums pērn ne tikai Pierīgā

Skaitliski visvairāk jaunu darba vietu kopš 2018.gada radījuši Stopiņu novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā šajā pašvaldībā reģistrētie uzņēmumi kopā nodarbināja 8360 darbiniekus, bet pērn – jau par 760 vairāk, t.i., 9120 strādājošos. Jānorāda, ka Stopiņu novadā reģistrēti vairāki uzņēmumi, kuriem struktūrvienības atrodas arī ārpus Stopiņu novada, tādējādi sekmējot bezdarba līmeņa samazināšanos arī citos reģionos. Piemēram, SIA “Depo Diy”, kuram pieder veikali “Depo” vairākās Latvijas pilsētās. 

Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā uzņēmumā bija nodarbināti 2098 darbinieki, tiesa, tas ir par 247 mazāk nekā 2018.gadā. Tomēr, pateicoties citam lielam tirdzniecības uzņēmumam – SIA “Paul Mason Properties”, kam pieder veikals “Ikea” – kopējais novadā reģistrēto uzņēmumu radīto darba vietu skaits ir nevis samazinājies, bet gan pieaudzis. Lursoft dati rāda, ka SIA “Paul Mason Properties” 2018.gadā nodarbināja 72 darbiniekus, bet pērn to skaits bija pieaudzis jau līdz 478.  

Tiesa, pretēji tam, ka tieši Stopiņu novadā pēdējo gadu laikā uzņēmumu radīto darba vietu skaits audzis visievērojamāk, bezdarba līmenis, tieši pretēji, nedaudz palielinājies. Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka 2018.gada beigās bez darba Stopiņu novadā bija 3,1% no visiem iedzīvotājiem, savukārt pagājušā gada beigās tie bijuši 4,3%. Iemesls tam, protams, saistīts ar jau iepriekšminēto faktu, ka Stopiņu novadā reģistrēti vairāki uzņēmumi, kuriem struktūrvienības ir visā Latvijas teritorijā, tātad, tie darba vietas nodrošina ne tikai vietējiem iedzīvotājiem. Lursoft apkopotā informācija parāda, ka Stopiņu novada uzņēmumiem šobrīd reģistrētas 817 struktūrvienības, 60% gadījumu tās reģistrētas ārpus novada teritorijas robežām. Jānorāda, ka Stopiņu novads aizvadītā gada beigās bija starp 20 pašvaldībām ar zemāko bezdarba līmeni. 

Viszemākais bezdarba rādītājs 2020.gada decembra beigās bijis Naukšēnu novadā, kur bez darba bijuši 3,2% no visiem iedzīvotājiem. Tiesa, salīdzinot ar 2018.gadu, bez darba esošo iedzīvotāju īpatsvars šajā novadā teju dubultojies. Faktiskos skaitļos, kā rāda apkopotie dati, 2020.gada beigās Naukšēnu novadā bez darba bijuši 20 iedzīvotāji, savukārt pērn – 35. Lursoft pētījums atklāj, ka par teju tikpat lielu skaitu šajā periodā arī samazinājies darba vietu skaits novada uzņēmumos, jo 2018.gadā tie nodarbinājuši 533 darbiniekus, bet pagājušajā gadā – 521.

Otrs zemākais bezdarba līmenis, balstoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotajiem datiem, 2020.gada decembra beigās bijis Vecpiebalgas novadā – 3,5%. Salīdzinot ar 2018.gadu, bezdarba līmenis šajā pašvaldībā ir samazinājies, savukārt darba vietu skaits nedaudz pieaudzis. 

Straujākais bezdarba līmeņa samazinājums kopš 2018.gada beigām reģistrēts Mērsraga novadā, rāda Lursoft apkopotie Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Tie liecina, ka bezdarba līmenis Mērsraga novadā 2018.gada beigās bija 8,5%, kamēr 2020.gada izskaņā – 4,2%. Tikmēr Mērsraga novadā reģistrētajos uzņēmumos darba vietu skaits šajā periodā nav būtiski mainījies, jo 2018.gadā tie ar darba vietām nodrošinājuši 122 darbiniekus, bet 2020.gadā – vien par 4 vairāk, t.i., 126.

Viszemākais bezdarba līmenis starp pilsētām – Valmierā

Analizējot datus par Latvijas lielākajām pilsētām, viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bijis Valmierā – 4,2%, savukārt otrajā vietā ar 4,7% ierindojusies Rīga. Abās pašvaldībās, salīdzinot ar 2018.gadu, bezdarba līmenis audzis, savukārt darba vietu skaits – samazinājies. Kamēr Valmieras uzņēmumos darba vietu skaits šajā periodā sarucis minimāli, t.i., par 21 darba vietu jeb 0,25%, Rīgā kritums ir bijis ievērojamāks – par 4,79% jeb vairāk nekā 20 tūkstošiem darba vietu. Jāņem vērā gan, ka Rīgā reģistrēta liela daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, tostarp, arī daudzas kompānijas, kuru struktūrvienības reģistrētas visā Latvijas teritorijā, nodrošinot darba vietas arī ārpus galvaspilsētas, kas nozīmē, ka Rīgā reģistrēto uzņēmumu darba vietu skaita kritums atsaucas ne tikai uz galvaspilsētas, bet arī uz visas Latvijas iedzīvotājiem.  

Tikmēr pozitīva tendence pēc darba vietu skaita pieauguma uz pārējo pilsētu fona apskatītajā periodā reģistrēta Rēzeknē, kuras uzņēmumos strādājošo skaits kopš 2018.gada audzis par 285 darbiniekiem. Lursoft izpētījis, ka SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” darbinieku skaits šajā periodā pieaudzis par teju 100 strādājošajiem, tāpat arī tas pieaudzis citos uzņēmumos. Tiesa, neskatoties uz to, kopējais reģistrētā bezdarba līmenis Rēzeknē ir viens no augstākajiem Latvijā, un visaugstākais no visām Latvijas lielajām pilsētām. Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā un publiskotā informācija liecina, ka aizvadītā gada beigās bez darba bijis katrs desmitais pilsētas iedzīvotājs. Kopumā pilsētā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām pagājušajā gadā spējuši nodrošināt 8208 darbiniekus. 

Pašvaldības, kurās reģistrētajos uzņēmumos kopš 2018.gada visvairāk pieaudzis darba vietu skaits:

  1. Stopiņu novads: +760 darbinieki;
  2. Rēzekne: +285 darbinieki;
  3. Nīcas novads: +200 darbinieki;
  4. Smiltenes novads: +152 darbinieki;
  5. Jēkabpils: +120 darbinieki.

Pētot datus par darbinieku skaita izmaiņām, redzams, ka procentuāli lielākais darba vietu skaita pieaugums kopš 2018.gada reģistrēts Baltinavas novadā. Šeit reģistrētā bezdarba līmenis pagājušajā gadā beigās bija 12,7%. Salīdzinot ar 2018.gadu, kad rādītājs bija 16,1%, tas samazinājies. 

Balstoties uz VID sniegtajiem datiem par darbinieku skaitu Baltinavas novada uzņēmumos, redzams, ka tas nesasniedz pat 100 strādājošos. Apkopotie dati rāda, ka 2018.gadā Baltinavas novadā reģistrētie uzņēmumi nodarbinājuši 32 darbiniekus, bet pērn – 51. Tas ir kāpums par 59,38%. Faktiskos skaitļos, kurus publicējusi Nodarbinātības valsts aģentūra par bez darba esošajiem iedzīvotājiem Baltinavas novadā, redzams, ka 2020.gada decembra beigās bez darba bijuši 80 novada iedzīvotāji, 2018.gadā tie bijuši 105 cilvēki. Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, Baltinavas novadā 2020.gada sākumā bijuši 947 iedzīvotāji. Pēc iedzīvotāju skaita un budžeta ieņēmumiem tas ir mazākais no visiem četriem novadiem, kas pēc teritoriālās reformas tiks apvienoti Balvu novadā.

Bez darba – teju ceturtā daļa

Augstākais bezdarba līmenis 2020.gada beigās bija reģistrēts Latgalē, kur tas pieaudzis līdz 15,1% (Pierīgā tas bija 5,7%, Kurzemē 7,7%, Vidzemē 7,2%, Zemgalē 6,9%), tostarp sešās pašvaldībās bezdarba līmenis pārsniedzis reģiona bezdarba īpatsvara rādītāju. Vislielākais bezdarbnieku īpatsvars aizvadītā gada beigās bijis Ciblas novadā – teju ceturtā daļa no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Lursoft apkopotie dati rāda, ka pēdējos gados šim rādītājam bijusi tendence pieaugt: 2018.gada beigās Ciblas novadā bez darba bijuši 21% iedzīvotāju, 2019.gadā – 22,2%, bet pērnā gada nogalē jau 23,5%. Kamēr bez darba šajā pašvaldībā 2020.gada beigās bijis 341 iedzīvotājs, novadā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām spējuši nodrošināt tikai 186 cilvēkus. Pēdējo trīs gadu laikā nodarbināto skaits Ciblas novadā reģistrētajos uzņēmumos pieaudzis par 9 strādājošajiem. 

Pēc teritoriālās reformas tagadējais Ciblas novads tiks apvienots ar Kārsavas, Ludzas un Zilupes novadiem, veidojot Ludzas novadu. Visas minētās pašvaldības šobrīd ierindojas starp teritorijām ar visaugstāko bezdarba līmeni. Lursoft aprēķinājis, ka topošā Ludzas novada teritorijā reģistrētie uzņēmumi aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošināja 2556 darbiniekus. Darba vietu skaits šajos uzņēmumos kopš 2018.gada palielinājies par 44.

Pašvaldības, kurās 2020.gada 31.decembrī reģistrēts visaugstākais bezdarba līmenis:

  1. Ciblas novads: 23,5%;
  2. Kārsavas novads: 18.8%;
  3. Zilupes novads: 18,5%;
  4. Ludzas novads: 17,2%;
  5. Viļānu novads: 17,1%.

Pētījuma sagatavošanā izmantoti Nodarbinātības valsts aģentūras sagatavotie bezdarba rādītāji uz 2020., 2019. un 2018.gada 31.decembri un 2021.gada 31.martu.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*