Blog

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

2021. gada 26. aprīlis

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Piedevām, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Piedevām, gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Lai izpētītu, kā pašvaldībām vedas ar šo Konkurences padomes vadlīniju ievērošanu, Lursoft analizējis pašvaldību uzņēmumus un to pārstāvētās nozares.

Lursoft pētījums atklāj, ka šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati. Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi. 

Visbiežāk šīs ar pašvaldībām saistītās kapitālsabiedrības darbojas veselības aizsardzības, elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes, gaisa kondicionēšanas, kā arī ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes nozarēs, nodrošinot pašvaldību iedzīvotājus ar pamatpakalpojumiem. Tomēr pašvaldību kapitālsabiedrību vidū netrūkst arī nozares, kas izsauc pamatotus jautājumus par vietvaru nepieciešamību iesaistīties šajos biznesos. 

Pašiem savs laikraksts

Piemēram, SIA “Rīgas Apriņķa Avīze” kapitāldaļu turētāju vidū atrodamas astoņas Pierīgas pašvaldības. Tiesa, lielākais laikraksta kapitāldaļu turētājs ar 73,21% ir AS “KNK mediji”, kura patiesā labuma guvēja ir Dace Gusarova, savukārt no pašvaldībām visvairāk kapitāldaļu pieder Inčukalna novada domei – 4,65%. Aizpērn SIA “Rīgas Apriņķa Avīze” apgrozījusi 230,92 tūkst. EUR un nopelnījusi 29,97 tūkst. EUR. Kā liecina Lursoft izziņas dati, 1992.gadā SIA “Rīgas Apriņķa Avīze” dibinātājs bijusi Rīgas rajona padome. 

Jānorāda, ka šobrīd reģistrēti kopumā trīs laikraksti, kuros kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Bez jau nosauktās SIA “Rīgas Apriņķa Avīze”, Daugavpilī reģistrēts SIA “Latgales laiks”, kura 25,46% kapitāldaļu pieder Daugavpils pilsētas domei (2020.gadā izdevējs apgrozījis 186,37 tūkst. EUR un gadu noslēdzis ar 2 tūkst. EUR zaudējumiem), savukārt Rēzeknes novada pašvaldībai pieder 8,33% SIA “Rēzeknes vēstis” kapitāldaļu.

Konkurences padome jau gadiem paudusi viedokli, ka pašvaldības, izdodot savus drukātos informatīvos izdevumus, rada risku godīgai konkurencei mediju tirgū. Jānorāda, ka aizvadītā gada oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas ne biežāk kā vienreiz mēnesī izdot bezmaksas drukātus informatīvus izdevumus, kuros tās varēs informēt sabiedrību par savu funkciju izpildi. Kā norādījis Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, pieņemtie grozījumi ir solis pareizā virzienā, lai godīgas konkurences apstākļos tiktu nodrošinātas visu iesaistīto pušu intereses.

Pēdējo desmit gadu laikā krasas izmaiņas to periodisko izdevumu skaitā, kuru kapitāldaļu turētāji ir arī pašvaldības, nav reģistrētas. Pēc Lursoft aprēķiniem, desmit gadus atpakaļ tādi bijuši četri izdevumi, tostarp arī SIA “Tukuma ziņas”, kas 2017.gada septembrī likvidēts. Tukuma pilsētas domei līdz likvidācijai šajā uzņēmumā piederējuši 52,38% kapitāldaļu.

Pašvaldības dibina arī aptiekas

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka atsevišķas pašvaldības kā kapitāldaļu turētājas reģistrētas arī aptiekām. Tā, piemēram, Smiltenes novada domei pieder SIA “Līvena aptieka”. Šī Smiltenē reģistrētā aptieka, pēc Lursoft izziņas informācijas, 2020.gadā apgrozīja 887,39 tūkst. EUR un nopelnīja 9,04 tūkst. EUR. Aptieka iekļauta Aptieku Alianses tīklā un tai darbojas filiāle Palsmanes pagastā. Iesniegtajā gada pārskatā SIA “Līvena aptieka” vadība norāda, ka, raugoties uz novada paplašināšanos un izvērtējot esošo situāciju, tiek saskatītas iespējas vēl kādas filiāles izveidošanai jaunajā novada teritorijā. Pēc teritoriālās reformas pašreizējam Smiltenes novadam tiks pievienoti arī Apes un Raunas novadi.

Jānorāda, ka Smiltenes novada pašvaldībai piederošā aptieka nav vienīgā farmaceitisko izstrādājumu tirgotāja Siguldas novada pašvaldībā, tiesa, pārējie uzņēmumi savas struktūrvienības Smiltenē reģistrējuši jau pēc tam, kad novada dome izveidojusi aptiekas struktūrvienību. Izpētot informāciju, redzams, ka Smiltenē darbojas arī AS “Sentor Farm Aptiekas” piederošā “Mēness aptieka” (šī struktūrvienība reģistrēta 2015.gadā), tāpat arī Aijai Stuckai piederošā SIA “Union Med” aptieka, kas kā struktūrvienība Smiltenē reģistrēta 2000.gadā, un SIA “SANUS AG” doktorāta aptieka un optikas centrs, kas strādā ar zīmolu “Mana Aptieka”. 

Jānorāda, ka Smiltenes novada pašvaldība nav vienīgā, kas izveidojusi pati savu aptieku. Pēc Lursoft pētījuma datiem, arī Jēkabpils novada pašvaldībai pieder divas aptiekas – SIA “Zasas aptieka” un SIA “Rubenes aptieka”. Minētās aptiekas iekļautas “Aptieka 1” tīklā. Lursoft izpētījis, ka Jēkabpils pilsētā atrodas vairākas privātā kapitāla uzņēmumiem piederošas aptiekas, savukārt Zasā un Rubenē vienīgās medikamentu tirgotavas ir novada pašvaldībai piederošās.

TOP 5 nozares, kurās pašvaldībām pieder visvairāk uzņēmumu:

  1. Veselības aizsardzība;
  2. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
  3. Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde;
  4. Operācijas ar nekustamo īpašumu;
  5. Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde.

Visvairāk – Rīgai

Visvairāk kapitālsabiedrībās, tostarp, pastarpināti caur citiem tai piederošajiem uzņēmumiem, kā īpašnieks šobrīd reģistrēta Rīgas dome, kopskaitā 23. Tiesa, atsevišķos uzņēmumos Rīgas pašvaldības līdzdalība ir minimāla. Piemēram, SIA “Vides, bionenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs”, kuram ir kopumā 19 īpašnieki, no  kuriem viens ir SIA “Getliņi EKO” (Rīgas domei pieder 97,70% šī uzņēmuma), kura līdzdalība minētā uzņēmuma pamatkapitālā veido 4,35%.

Lursoft dati rāda, ka piecu gadu laikā kapitālsabiedrību, kurās Rīgas pašvaldībai pieder vismaz 50% kapitāldaļu, skaits sarucis par 5. Viens no piemēriem, kā Rīgas pilsētas pašvaldībai pēdējo gadu laikā izdevies samazināt sev piederošo uzņēmumu skaitu, ir vairāku poliklīniku reorganizācija, tās apvienojot un tādējādi izveidojot jaunu uzņēmumu – SIA “Rīgas veselības centrs”. 2014.gada vasarā tas izveidots, apvienojot Primārās veselības aprūpes centru “Ziepniekkalns”, Bolderājas poliklīniku, Bērnu veselības centru “Ķengarags”, Veselības centru “Imanta”, Torņakalna poliklīniku un Iļģuciema poliklīniku. Rīgas pilsētas pašvaldības ieguldījums SIA “Rīgas veselības centrs” pamatkapitālā veido 1,86 milj. EUR. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, uzņēmums 2019.gadā apgrozījis 8,08 milj. EUR, nopelnījis 671,95 tūkst. EUR un ar darba vietām nodrošinājis 463 cilvēkus. Kopējais darbinieku skaits, kas aizpērn bija nodarbināts uzņēmumos, kuros Rīgas pašvaldībai pieder vismaz 50% kapitāldaļu, pārsniedz 10,4 tūkstošus strādājošo, un šo galvaspilsētai piederošo uzņēmumu apgrozījums sasniedzis 416,88 milj. EUR.

Uzņēmumu skaita ziņā aiz Rīgas seko pārējās Latvijas lielākās pilsētas – Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja.

Vairākiem šobrīd likvidācijas process

Lursoft izpētījis, ka pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits turpinās sarukt, par ko liecina arī vairāki uzņēmumi, kuriem šobrīd norit likvidācijas process. Vairākiem likvidējamajiem uzņēmumiem kā dalībniece aizvien reģistrēta kāda no pagastu pārvaldēm, piemēram, SIA “Vaiņodes pagasta doktorāts”, Kalnciema medicīniskās aprūpes pašvaldības uzņēmums “Jelgavas rajona Kalnciema pilsētas slimnīca”, Inčukalna pagasta pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Inčukalna ambulance”, arī Alūksnes rajona padomes pašvaldības bezpeļņas organizācija “Apes doktorāts”. Ar šo uzņēmumu likvidāciju neviens nav steidzies, jo minēto veselības iestāžu likvidācijas procesi ievilkušies jau vairāku gadu garumā.

Šogad likvidācija uzsākta vēl divām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldības ņēmušas tiešu vai pastarpinātu līdzdalību. Viens no tādiem ir Engures novada domei piederošais SIA “Smārdes industriālais parks”, kas tika izveidots 2007.gadā. Balstoties uz Lursoft Multi atskaites datiem, šo gadu laikā SIA “Smārdes industriālais parks” apgrozījis 455,64 tūkst. EUR un uzkrājis 112,70 tūkst. EUR zaudējumus. 

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai. SIA “Aqua Riga” ar vērienu izveidota pirms teju 10 gadiem, plānojot ražot pudelēs fasētu ūdeni, lai gūtu papildu ieņēmumus pilsētas ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Tiesa, lielos plānus uzņēmums tā arī nerealizēja, jo tā darbība tika iesaldēta. Pēc Lursoft datiem, vislielākais SIA “Aqua Riga” apgrozījums bija 2014.gadā, kad tas apgrozīja 32,62 tūkst. EUR, savukārt pēdējos gados rādītājs nav sasniedzis pat 20 tūkst. EUR atzīmi. Lai gan iepriekš tika plānota strauja uzņēmuma izaugsme un ieņēmumi, faktiski tas šo gadu laikā radījis vien zaudējumus. Lursoft aprēķinājis, ka laika periodā no 2013.gada līdz 2019.gadam fasētā dzeramā ūdens ražotāja kopējie zaudējumi sasnieguši 173,08 tūkst. EUR. 

Likvidēs arī vienīgo apbedīšanas biroju, kas pieder pašvaldībai

Lursoft izpētījis, ka jau kopš 2017.gada likvidācijas process turpinās arī Ogres novada pašvaldībai piederošajam apbedīšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumam SIA “Ogres svēte”. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, šobrīd nevienai citai pašvaldībai nepieder uzņēmumi, kas nodarbotos ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. 

Kopumā Latvijā patlaban darbojas 188 apbedīšanas firmas, no tām 3 reģistrētas Ogres novadā, kas liecina vien par to, ka nozare ir pietiekami interesanta privātajiem uzņēmumiem, lai pašvaldības iesaistīšanās tajā nebūtu nepieciešama. 

No lieliem plāniem līdz maksātnespējai

Ar vērienīgiem nākotnes plāniem sevi savulaik pieteica AS “AMO Plant”, kura akcionāru rindās atrodama arī Jelgavas pilsētas dome, kura uzņēmuma izveidē iesaistījās, vēloties piesaistīt investīcijas, taču, diemžēl, šis mērķis neīstenojās. 

2013.gada rudenī AS “AMO Plant” ražotais autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu, cerot, ka uzņēmuma ražotajiem transportlīdzekļiem izdosies iekarot plašo Krievijas tirgu. Jāpiebilst, ka AS “AMO Plant” lielākais akcionārs ir Maskavas pilsētas īpašuma departaments.

Lursoft dati rāda, ka jau gadu vēlāk pēc plāniem par Krievijas tirgus apgūšanu, AS “AMO Plant” tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas dažus mēnešus vēlāk izbeigts, jo  tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums. Tāds pats liktenis piemeklējis arī gadu vēlāk ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu, līdz visbeidzot 2015.gada jūlijā pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. Šobrīd, pēc Lursoft pieejamās informācijas, AS “AMO Plant” uzkrāts nepilnu 1 milj. EUR liels nodokļu parāds.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*