Blog

Pirms slēdz darījumu, pārliecinies, vai uzņēmumam jau nav reģistrēti kavēti maksājumi!

2020. gada 22. jūlijs

Lursoft Debitoru portfeli jau vairākus gadus izmanto daudzi Latvijas uzņēmumi, atzīstot to par efektīvu rīku, kā bez lielām papildu izmaksām un nepiesaistot parādu piedziņas kompāniju pakalpojumus, atgūt klientu kavētos maksājumus.

Efektivitāti vislabāk apliecina dati par parādu atgūšanu. Tie rāda, ka no visiem Debitoru portfelī reģistrētajiem parādiem pilnībā apmaksāti 55,24%, bet vēl 6,58% apmaksāti daļēji. Pieredze arī liecina – jo ātrāk pēc noteiktā rēķina nomaksas termiņa parāds tiek piereģistrēts, jo augstāka arī iespējamība atgūt naudu pilnā apmērā.

Rēķinot naudas izteiksmē, redzams, ka Debitoru portfeļa lietotājiem izdevies atgūt teju divdesmit miljonus eiro.

Šādu efektivitāti nodrošina Debitoru portfeļa darbības princips – ja pēc tam, kad parāds reģistrēts datu bāzē un parādnieks pēc vēstules saņemšanas to noteiktā laika periodā neapmaksā, informācija par parādu tiek publiski atspoguļota Kavēto maksājumu datu bāzē un ir redzama ikvienam Lursoft lietotājam.

Nevēlēšanās nonākt publiski pieejamajā kavētāju sarakstā ir spēcīgs arguments, kas mudina parādniekus veikt norēķinus. Pretējā gadījumā var būt apgrūtināta uzņēmuma tālākā darbība, jo citi sadarbības partneri, balstoties uz publiski pieejamo informāciju par norēķinu kavēšanu, var atteikt turpmāko sadarbību vai arī piedāvāt mazāk izdevīgus nosacījumus.

Visbiežāk rēķinu nomaksu kavē mazumtirgotāji

Visbiežāk rēķinu nomaksu kavē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija. To apliecina veiktais pētījums par Debitoru portfelī reģistrētajiem kavētajiem maksājumiem, kas rāda, ka 14,76% no visiem rēķiniem, kas nav apmaksāti noteiktajā laikā, izrakstīti mazumtirdzniecības nozarē strādājošām firmām. Teju tikpat liels skaits kavētu rēķinu reģistrēts arī ēku būvniecības sektorā strādājošām kompānijām. Starp citu, tieši šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ir vislielākie kavētie maksājumi, veidojot 16,34% no kopējās parādu summas, kas reģistrēta Debitoru portfelī. Otra nozare, kurai Debitoru portfelī reģistrēti lielākie parādi, ir inženierbūvniecība. Lursoft izpētījis, ka ēku būvniecības uzņēmumi pilnā apmērā apmaksājuši 51,42% no visiem parādiem, bet inženierbūvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi – 56,81% no kopējā parādu skaita.

Visnaskākie uz parādu nomaksu pēc tam, kad informācija par kavētajiem rēķiniem reģistrēta Debitoru portfelī, bijuši lauksaimnieki. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, apmaksāti 80,3% no visiem augkopības un lopkopības nozarēs strādājošo uzņēmumu kavētajiem maksājumiem. Tikmēr mazumtirdzniecības sektorā, kas pēc kavēto maksājumu skaita Debitoru portfelī veido vislielāko apjomu, pilnībā apmaksāti 65,01% no visiem parādiem, bet vēl 5% – daļēji.

Kļūst aizvien populārāks

Debitoru portfelis uzņēmēju vidū iegūst aizvien lielāku popularitāti, par ko liecina arī pieaugošais portfelī reģistrēto neapmaksāto rēķinu skaits. Lursoft aprēķinājis, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēts par 9,08% parādu vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, savukārt parādu kopējā summa bijusi par 6,23% lielāka nekā 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrētajiem parādiem. Palielinājusies arī reģistrēto parādu vidējā summa, kas 2019.gada pirmajā pusgadā bija 241,50 eiro, bet šogad attiecīgajā periodā – jau 262,97 eiro.

Otrs faktors, līdzās Debitoru portfeļa popularitātei, kas arī veicinājis pakalpojuma izmantošanas pieaugumu, ir Covid-19 izraisītās sekas, kas likušas daudziem uzņēmējiem pārskatīt savus ikdienas procesus un mainīt līdzšinējos  pakalpojumu piegādes un apmaksas nosacījumus. Tātpat uzņēmumi šobrīd meklē jaunus veidus, kā vienkāršāk, ērtāk un lētāk atgūt klientu kavētos maksājumus.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem mazāk parādu

Lursoft, izpētot, vai šogad ir mainījušās nozares, kurām kavēti maksājumi reģistrēti biežāk nekā citām, secinājis, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas. Tiesa, ar vienu izņēmumu. Pretēji gaidītajam, kas izriet no Covid-19 krīzes radītajām sekām, kas ierobežojis ēdināšanas uzņēmumu un arī viesnīcu darbību, šogad pirmajā pusgadā ievērojami sarucis to kavēto maksājumu skaits, kas reģistrēti sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem.

Debitoru portfeļa informācija rāda, ka 2019.gada pirmajā pusgadā tieši ēdināšanas sektoram reģistrēts visvairāk kavēto maksājumu (15% no kopējā parādu skaita), savukārt šogad to skaits bijis ievērojami mazāks – vien 4% no visiem 2020.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrētajiem parādiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājusies arī ēdināšanas sektora vidējā parāda summa – ja 2019.gada pirmajā pusgadā ēdināšanas sektoram vidējais parāda apjoms bija 72 eiro, tad šogad – 60 eiro. Izmitināšanas sektorā strādājošajiem uzņēmumiem reģistrēto kavēto parādu skaits nav būtiski mainījies – gan šī gada pirmajā pusgadā, gan arī pērn tie veidojuši 1% no Debitoru portfelī attiecīgajā periodā reģistrētajiem parādiem. Viens no izskaidrojumiem šādai tendencei ir, ka šajā periodā uzņēmumi jau preventīvi bija pārskatījuši piegādes un apmaksas nosacījumus, paredzot, ka šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem vairāk tiek piedāvāts pakalpojuma priekšapmaksas sadarbības modelis.

Šogad pirmajos mēnešos visvairāk parādu reģistrēts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ēku būvniecību (16,69% no kopējā kavēto maksājumu skaita, kas 2020.gada pirmajā pusgadā reģistrēti Debitoru portfelī), specializēto būvdarbu veicējiem (12,07%) un mazumtirdzniecības uzņēmumiem (10,12%).

Pārbaudīt ne tikai jaunos klientus, bet uzraudzīt arī esošos

Veicot klientu izpēti, ir svarīgi iegūt vispusīgu informāciju par uzņēmumu, tā līdzšinējo darbību. Šim nolūkam Lursoft rekomendē ikvienam pārliecināties, vai uzņēmumam, ar kuru grasāties slēgt līgumu, nav kavēti maksājumi. To gadījumā ieteicams pārskatīt sadarbības nosacījumus, lai izvairītos no zaudējumu rašanās savam uzņēmumam.

Kāpēc pārbaudīt savu potenciālo klientu, vislabāk parāda statistikas dati, kuri liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem Debitoru portfelī reģistrēti kavēti maksājumi, 43,84% uzņēmumu reģistrēti vismaz desmit savlaicīgi nenomaksāti rēķini, savukārt diviem uzņēmumiem – pat vairāk nekā 100 kavēti maksājumi. Šie skaitļi parāda, ka ir uzņēmumi, kuriem savlaicīga nenorēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm ir ierasta uzņēmējdarbības prakse. Tāpēc ir svarīgi savu biznesu pasargāt no šādiem gadījumiem.

Pārbaude, slēdzot sadarbības līgumu, ir ļoti nozīmīga, taču ne mazāk svarīga ir arī esošo klientu un piegādātāju uzraudzība. Tas attiecināms arī uz gadījumiem, kad sadarbība notiek tikai ar ilgstošiem un uzticamiem sadarbības partneriem, jo dažādu iemeslu dēļ var rasties situācijas, kad līdz šim disciplinētais klients sācis kavēt rēķinu nomaksu. Uzraudzības funkciju šādos gadījumos nodrošina Klientu Portfeļa monitorings, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām klientu statusā un informācijā. Tas, savukārt, nodrošina, ka nepalaidīsiet garām biznesam svarīgu informāciju, piemēram, ja kādam no klientam ir reģistrēts jauns parāds vai arī veikta parādu apmaksa.

Lai uzzinātu vairāk par Kavēto maksājumu datu bāzes monitoringu, aicinām sazināties ar savu Lursoft klientu konsultantu vai arī Lursoft Klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tālruni 67844300 vai arī rakstot uz info@lursoft.lv.

Liels apgrozījums negarantē, ka klients veiks savlaicīgu rēķinu apmaksu

Kļūdaini gan uzskatīt, ka starp parādniekiem atrodami vien uzņēmumi ar zemiem finanšu rādītājiem un zaudējumiem, kas dažkārt ir vienīgais faktors, izvērtējot potenciālo klientu. Lursoft dati parāda, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem šogad reģistrēti parādi, 21,69% uzņēmumu apgrozījums 2018.gadā pārsniedzis 1 milj.EUR, bet nepilniem 2% apgrozījums bijis lielāks par 10 milj.EUR.

Piedevām, starp 2020.gada pirmā pusgada parādniekiem reģistrēti septiņi uzņēmumi ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas pārsniegusi 1 milj.EUR. Kas vien norāda uz to, ka klientu izpētē nepietiek tikai ar virspusīgu finanšu rādītāju apskatīšanu, jo, lai pasargātu savu uzņēmumu, nepieciešama daudz rūpīgāka potenciālā klienta izpēte. Uz to norāda arī citi skaitļi. Piemēram, no visiem šī gada pirmajā pusgadā reģistrētajiem parādniekiem 22,61% ir vismaz viens aktīvs nodrošinājums, 69,48% ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, bet 14 uzņēmumiem jau apturēta saimnieciskā darbība.

 

Autors

Lursoft