SKDS veiktais pētījums: iedzīvotāju un uzņēmēju attieksme par šobrīd notiekošo finanšu sektorā

Lai padziļināti izpētītu sabiedrības viedokli par šobrīd notiekošo finanšu sektorā, konferences vajadzībām pētījumu centrs SKDS ir veicis pētījumu “Uzņēmēju un iedzīvotāju saskarsme un viedoklis par banku prasībām un cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un izplatību Latvijā”.

Pasākumā, kas notika 26.februārī Banku augstskolā, SKDS direktors Arnis Kaktiņš prezentēja pētījuma rezultātus un pieaicinātie eksperti tos komentēja. Diskusijā piedalījās Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka, bijušais tieslietu ministrs, bijušais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, asociēts profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš.

Pētījumā atklājas sabiedrības viedoklis par izmaiņām banku politikā, par personīgo pieredzi ar banku prasībām un par institūcijām, kas ietekmē banku politiku. SKDS direktors Arnis Kaktiņš, rezumējot pētījuma rezultātus saka: “Kā liecina pētījums, lielākā daļa sabiedrības piekrīt tam, ka tā saucamais “kapitālais remonts” bija vajadzīgs, taču dalītas domas ir par izpildījumu, par metodēm, kā tas tiek darīts, kā arī par to, kā interesēs tas tiek darīts.”

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka atzinīgi novērtēja SKDS pētījuma rezultātus un uzslavēja TZPI par pasākumu. Viņa uzsvēra, ka “šim pētījumam jāvērš uzmanība ne tikai no akadēmiskās puses un komercbankām, bet šī pētījuma galveniem lietotājiem būtu jābūt valdībai, FKTK, FID un FNA.”

I.Šteinbuka piekrītot sabiedrības viedoklim, ka “kapitālais remonts” bija jāveic, uzskata, ka esošās prasības ir pārspīlētas. Viņa vilka paralēles ar dzīvokļa kapitālo remontu, pēc kura pararasti arī nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot, jo ir nepieciešami telpu labiekārtošanas darbi. Tāpat arī šobrīd finanšu jomā, kurā tiek veikts šis “kapitālais remonts” – nav iespējams banku klientiem komfortabli dzīvot, jo tas ir pārejas periods no pārspīlētām uz saprātīgām prasībām.

I.Šteinbuka norāda, ka, lai izkļūtu no pelēkās zonas draudiem, bija ievērojami pastiprinātas banku uzraudzības prasības, un rezultātā ievērojami uzlabojās valsts reputācija. Tomēr tagad ir nepieciešams sākt domāt par biznesa klimata uzlabošanu, par to, lai uzņēmēji paliktu Latvijas (nevis kaimiņvalstu) komercbankās, par tautsaimniecības kreditēšanas stimulēšanu, jo bez kredītiem ekonomika nevarēs pilnvērtīgi attīstīties.

Papildu informācija par pētījumu pieejama šeit