Blog

Dienas bizness: Sods bankai vai valstij?

2020. gada 6. februāris

Skandāli saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanu ik pa brīdim atskan no dažādām  pasaules malām. Taču lielākoties atbilstošu kontroli nenodrošinājušās bankas samaksā iespaidīgas soda naudas, retāk banku rīcības dēļ tiek sodītas arī valstis.

Kādēļ šāda situācija izveidojusies, tiks runāts konferencē Bankas mainīgajā pasaulē, ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu Dienas bizness.

Arī Igaunijā ir aizdomas par naudas atmazgāšanu saistībā ar Danske Bank un Swedbank. Pārskaitīto simtiem miljardu eiro izcelsme neesot skaidra, un tie tiek uzskatīti par aizdomīgajiem pārskaitījumiem. Tajā pašā laikā nav ziņu par to, ka ziemeļu kaimiņvalsts, nevis atsevišķas vainīgās bankas, par to varētu tikt sodītas, piemēram, ar Moneyval uzraudzības statusu vai vēl trakāk – risku nokļūt pelēkajā sarakstā. Ziņas ir salīdzinoši skopas, proti, Igaunijas tiesību aizsardzības iestādes izmeklē šos gadījumus. Atšķirība starp Latviju un Igauniju ir tāda, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCen) ziņojums bija par Latviju, nevis Igauniju, turklāt trūkumi – pienācīgas kontroles trūkums – Latvijas gadījumā ir vietējā kapitāla bankai, bet kaimiņvalstī grēkojušas esot skandināvu bankas. Vienlaikus šie notikumi likuši pievērst uzmanību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) jautājumiem, jo īpaši, ja to reglamentē ES direktīva, taču šķiet, ka dalībvalstīs tās normu piemērošana notiek atšķirīgi.

Vēl vairāk – kā neticamais, bet reāli eksistējošais brīnums ir tas, ka uzņēmumiem, kuriem Latvijā strādājošas bankas slēdz kontu, to atver citās ES dalībvalstīs, riskus nesaredzot.

Latvija – tikai viens posms

Laundromātā, kurā tika ierauta Latvija, vainīgas nav tikai un vienīgi bankas, jo pie tā strādājuši arī juristi, grāmatveži, nodokļu konsultanti, un cits bez cita neko nevar izdarīt. AML eksperts, sertificēts ACAMS speciālists, Baltijas nodaļas līdzizveidotājs, ilggadējs Latvijas Komercbanku asociācijas (tagad Finanšu nozares asociācijas) kontroles komitejas loceklis Kaspars Dreimanis atzīst, ka laundromāti jau neskar tikai un vienīgi Latviju, bet arī citas valstis. “Tas, kas ir tagad, ir mācība, jo iepriekš tādas izpratnes nebija, un nevajag pašiem sevi izdalīt kā kaut ko unikālu pārējo valstu vidū, jo lielākajā daļā Eiropas un pasaules pat visattīstītāko valstu ir vērojami gadījumi saistībā ar naudas atmazgāšanu. Ja runā par tā sauktajiem laundromātiem – tie nav inerti, tiem ir pārrobežu raksturs, ja analizē tajos ietverto informāciju (nevērtējot tajos ietverto ziņu ticamību), tad acīmredzami ir skaidrs, ka, ja arī runa ir par naudas plūsmu, tad tā nav viena vai divas valstis, tās ir vairākas, tostarp ļoti pārtikušas un attīstītas,” uzsver K. Dreimanis.

Lasīt visu rakstu

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*