Blog

Likuma prasību nepildīšana var maksāt uzņēmuma cenu

2020. gada 30. janvāris

Maldījušies tie, kuri uzskatīja, ka klientu izpēte un AML joma ir tikai pārejoša modes lieta, kas savu aktualitāti drīz zaudēs. Tā vietā uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde  veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 līdz šim sodītajiem uzņēmumiem, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams – sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.

Kopējais sodu apmērs, kas piemērots uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.EUR. Jānorāda, ka daļai uzņēmumu ne tikai piemērots naudas sods, bet arī pieņemts lēmums par to darbības apturēšanu.

Kas ir uzņēmumi, kuriem piemēroti sodi?

Likums nosaka vairākas personas, kurām jāveic klientu izpēte un jāievieš iekšējā kontroles sistēma. Pēc Lursoft aplēsēm, Latvijā šiem nosacījumiem atbilst aptuveni 30 tūkstoši uzņēmumu. To vidū ir kredītiestādes, gan juridisko pakalpojumu sniedzēji, zvērināti notāri, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, arī ārpakalpojuma grāmatveži u.c. saimnieciskās darbības veicēji.  Jāņem vērā, ka no š.g.  sākuma par likuma subjektiem uzskatāmi arī maksātnespējas administratori.

Pērnā gada nogalē VID publiskotajā ziņojumā tika norādīts, ka VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde šogad kopumā uzraudzījusi 18 964 uzņēmumus, kas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma subjekti.

VID apkopotā statistika liecina, ka 75% gadījumu pārkāpumi netika konstatēti un uzņēmēji nebija jāsoda. VID skatījumā 2019.gadā galvenotkārt tika pārbaudīti visriskantākie no uzraugāmajiem uzņēmumiem.

Pēc Lursoft apkopotās informācijas redzams, ka tieši grāmatvedības un nodokļu konsultāciju sniegšanas uzņēmumi ir tie, kuriem VID visbiežāk piemērojis sodus par NILLTFN likuma pārkāpumiem. Sodīto grāmatvedības firmu vidū ir gan uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 1 milj.EUR, gan arī tādi, kuri nemaz nav iesnieguši pārskatu par 2018.gadu. Piemēram, 2013.gadā reģistrētā SIA “FERO grāmatvedība”, kas gada pārskatus iesniegusi vien par 2013. un 2014.gadu. VID uzņēmumam piemērojis 500 eiro lielu naudas sodu par NILLTF risku novērtējuma neveikšanu, neaktualizētu iekšējās kontroles sistēmu, kā arī patieso labuma guvēju, piederību politiski nozīmīgām personām nenoskaidrošanu u.c. pārkāpumiem.

SIA “FERO grāmatvedība” nebūt nav vienīgais uzņēmums, kurš nav iesniedzis pārskatu ar 2018.gada rezultātiem. Lursoft apkopotie dati rāda, ka starp sodītajiem uzņēmumiem, kuriem fiksēti NILLTFN likuma pārkāpumi, 22 uzņēmumiem pēdējais iesniegtais pārskats ir par 2017.gadu, 3 – par 2016.gadu. Daļai no šiem uzņēmumiem darbība pērn apturēta, taču ir uzņēmumi, kuri savu darbību turpina, neskatoties uz neiesniegtiem pārskatiem un piemērotiem sodiem.

Piemēram, vadībzinību konsultāciju uzņēmums SIA “AIRTECH”, kas 2017.gadā apgrozīja 17,30 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,48 tūkst.EUR zaudējumiem. Pārskatu par 2018.gadu uzņēmums nav iesniedzis un tam nav reģistrēti arī nodrošinājumi, taču tajā pašā laikā VID tam piemērojis 1,5 tūkst.EUR lielu sodu par nepilnīgi izstrādāto kontroles sistēmu, nepilnīgo klientu izpēti un identifikāciju, kā arī par aizdomīgo darījumu neziņošanu Kontroles dienestam. Izpētot, kas ir SIA “AIRTECH” īpašnieki un patiesais labuma guvējs, redzams, ka tā vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Britu Virdžīnu salās reģistrētais Eurocom Innternational Limited, savukārt patiesais labuma guvējs – R. Meroni grāmatvede Ursula Harrand. Viņa patlaban kā patiesā labuma guvēja reģistrēta 22 uzņēmumos Latvijā.

Grāmatvedības pakalpojumu, nodokļu konsultāciju sniedzēji nebūt nav vienīgie uzņēmumi, kuri saņēmuši sodus par NILLTFN likuma prasību nepilnīgu izpildi. Lursoft pētījums parāda, ka šo uzņēmumu vidū ir arī juridisko pakalpojumu sniedzēji, automašīnu tirgotāji un uzņēmumi, kuri nodarbojas ar nekustamo īpašumu starpniecību, izīrēšanu un pārvaldīšanu.

Nozares, kurās ir visvairāk sodīto uzņēmumu:

  1. Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos;
  2. Juridiskie pakalpojumi;
  3. Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana;
  4. Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu;
  5. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Par ko soda?

Pārkāpumi, par kuriem piemēroti sodi, ir visplašākie, un visbiežāk sodi piemēroti uzņēmumiem, kuriem konstatēti vienlaikus vairāki likuma pārkāpumi. Lielākie sodi, t.i., 10 000 eiro apmērā, piemēroti uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka iekšējās kontroles sistēma izstrādāta nepilnīgi, nav ziņots VID par NILLTFN likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka iecelšanu vai šāda persona nav nemaz iecelta.

Pēc VID sniegtajiem datiem, 10 tūkst.EUR sods piemērots astoņiem uzņēmumiem – autotirgotājam AS “WESS”, inkasācijas pakalpojumu sniedzējam AS “G4S CASH SERVICES LATVIA”, komutāciju, bezvada sakaru un drošības tehnoloģiju tirgotājam SIA “SAFI CONSULTING” u.c. Piecos gadījumos uzņēmumi VID lēmumu apstrīdējuši, no tiem četros gadījumos sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, savukārt AS “G4S CASH SERVICES LATVIA” gadījumā vēl nav sniegtas ziņas par pieņemto lēmumu.

Interesanti, ka trijos gadījumos sodi piemēroti uzņēmumiem, kuri nemaz nav iesnieguši pārskatus par 2018.gadu, un pēc VID lēmuma pieņemšanas šo uzņēmumu darbība apturēta vai uzsākts likvidācijas process.

Tikmēr 2012.gadā dibinātā SIA “Inceptio” gadījumā piemērotā soda apmērs pārsniedz uzņēmuma 2018.gada apgrozījumu, kas bija 7,45 tūkst.EUR, savukārt piemērotais sods par likuma prasību neizpildīšanu – 10 tūkst.EUR.

Gadu iepriekš, 2017.gadā, uzņēmuma apgrozījums gan bijis teju 100 tūkst.EUR. Arī šim uzņēmumam pagājušā gada maijā apturēta saimnieciskā darbība, bet novembra beigās VID pieņēmis lēmumu arī par SIA “Inceptio” darbības izbeigšanu.

Biežākie pārkāpumi, par kuriem piemēroti sodi:

  • Nav veikts vai arī nav dokumentēts NILLTFN risku novērtējums;
  • Nav veikta pilnīga klientu izpēte, tostarp, nav veikta patieso labuma guvēju izpēte, noskaidrota piederība politiski nozīmīgas personas statusam;
  • Nav veikta darbinieku apmācība, iecelta atbildīgā persona un paziņots VID par atbildīgās personas iecelšanu;
  • Nav dokumentēti klientu izpētes pasākumi;
  • Nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu;
  • Nevar uzrādīt pieprasītos dokumentus.

Vairumā gadījumu piemērota soda nauda

Lursoft izpētījis, ka teju pusei no visiem sodītajiem uzņēmumiem piemērots sods robežās no 1001 līdz 5000 eiro, un tikai deviņos gadījumos izteikts brīdinājums bez naudas soda.

Jānorāda, ka bez SIA “Inceptio” ir vēl divi uzņēmumi, kuriem piemērotā soda apmērs pārsniedzis 2018.gada apgrozījumu. Gluži tāpat kā SIA “Inceptio”, arī SIA “Advanced Development” darbība ir jau izbeigta, savukārt juridisko pakalpojumus sniedzējs SIA “Council Baltic group”, kas 2018.gadā apgrozīja 976 eiro un kuram VID piemērojis 1000 eiro lielu sodu, darbu turpina. Lursoft dati rāda, ka uzņēmumam ir četri dalībnieki, no tiem trīs personu – uzbeku Nigora Avazmukhamedova, Alisherbek Kadirov un Petr Avakyan  kapitāldaļām 2018.gada 1.augustā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piemēroja arestu.

Bez nosauktajiem trīs uzņēmumiem, kuru saņemtā soda apmērs pārsniedzis 2018.gada apgrozījumu, bijuši vēl trīspadsmit uzņēmumi, kuriem piemērotais sods pārsniedzis 10% no to 2018.gada apgrozījuma.

Atsevišķos gadījumos likuma prasību nepildīšana maksājusi uzņēmuma cenu, jo VID pieņēmis lēmumu par pārkāpēja darbības apturēšanu. Pēc Lursoft datiem, VID lēmis par 34 uzņēmumu darbības apturēšanu.

To vidū ir arī uzņēmumi ar apgrozījumu, kas mērāms vairākos simtos tūkstošu eiro. Piemēram, SIA “FINE-2011”. 2018.gadā uzņēmums apgrozījis 482,10 tūkst.EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 2,5 tūkst.EUR un nodarbinājis 15 darbiniekus. Kā liecina VID sniegtā informācija, SIA “FINE-2011” nav izpildījis VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. Izvērtējot konstatētos pārkāpumus, uzņēmumam piemērota 5000 eiro liela soda nauda, kā arī apturēta tā darbība. SIA “FINE-2011” šo lēmumu pagājušā gada jūnijā pārsūdzējis, bet VID ģenerāldirektore sākotnējo lēmumu atstājusi negrozītu. Lēmuma pārsūdzība sekojusi 2019.gada augustā. Lēmumu par SIA “FINE-2011” saimnieciskās darbības apturēšanu un darbības apturēšanu VID pieņēmis jau pagājušā gada maijā.

SIA “FINE-2011” vienīgā kapitāldaļu turētāja ir Anda Jasinska, kurai bez SIA “FINE-2011” pieder vēl trīs uzņēmumi. Visām A. Jasinskai piederošajām kapitāldaļām piemērots atsavināšanas aizliegums, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas.

Analizējot sodīto uzņēmumu informāciju, Lursoft konstatējis, ka saimnieciskā darbība patlaban apturēta jau 13 uzņēmumiem, 26 uzņēmumiem uzsākts likvidācijas process, bet 10 jau likvidēti.

AML IZZIŅA – IESPĒJA OPERATĪVI IZVĒRTĒT KLIENTA RISKUS

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*