Blog

Dienas bizness: Pagātnes darījumu pierādījumiem var būt zelta vērtība

2020. gada 9. janvāris

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontekstā arvien vairāk tiek vētīti darījumi, kas notikuši tālā pagātnē un par kuriem nav saglabājušies dokumentāri pierādījumi. Uzņēmējiem ir daudz jautājumu, kāpēc šāda situācija ir radusies tieši Latvijā un kā rīkoties šādā situācijā

Par to arī tiks runāts konferencē Bankas mainīgajā pasaulē, ko šā gada aprīlī rīkos Tiesību zinātņu pētniecības institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības un to izraisītās sekas ir viena no apspriestākajām tēmām ne tikai plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādās konferencēs, diskusijās un kuluāru sarunās. Būtiskākie jautājumi ir saistīti ar AML pārbaužu samērīgumu attiecībā pret izskatīšanas termiņiem, kā arī samērīgumu, pārbaudot vairāk nekā piecus gadus senus pagātnes notikumus. Viens no centrālajiem jautājumiem ir, cik pamatota no tiesiskās drošības viedokļa ir naudas legālas izcelsmes pārbaude, kā arī kreditora labklājības pārbaude, lūkojoties pēc pierādījumiem 10, 15 vai 20 gadus senā pagātnē. Jo īpaši, ja bankas un valsts iestādes tik senā pagātnē neprasīja informācijas apjomu, kāds pastāv šobrīd. Proti, savulaik nepastāvēja šodienas normatīvais regulējums. Taču, ja klientam nebūs pierādījumu, kādus pieprasa, naudas izcelsme, visticamāk, var tikt uzskatīta par noziedzīgu. Tādējādi neskaidrs ir jautājums par šodienas AML prasību piemērošanu atpakaļgaitā.

Bankām pieaudzis risks

“Šodienas arvien pieaugošo prasību apstākļos bankām jātērē arvien vairāk resursu, jo ikvienai bankai uzlikto pienākumu – veikt klientu naudas un labklājības izcelsmes izpēti – detalizācija un apjoms Latvijā tikai pieaug. Varētu teikt, ka tagad kā vēlama no bankām tiek sagaidīta tāda klientu izpētes detalizācija, kāda agrāk asociējās ar valsts tiesību aizsardzības iestāžu darbu, ja bija ierosināta attiecīga lieta,” uzskata AML eksperts, sertificēts ACAMS (Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists) speciālists, Baltijas nodaļas līdzizveidotājs, ilggadējs Latvijas Komercbanku asociācijas (tagad Finanšu nozares asociācija) Kontroles komitejas loceklis Kaspars Dreimanis. Viņš norāda, ka vēl pirms sadarbības sākšanas ar potenciālo klientu bankai jāzina, kas viņš ir, un jāiegūst par viņu informācija. Viena lieta ir iegūt informāciju par potenciālo klientu, bet ir nepieciešama arī iegūtās informācijas analīze, tās kritiska izvērtēšana, lai atbildētu uz pamatjautājumu – cik riskanta varētu būt persona. Turklāt jāatzīmē, ka bankas nevarēja un nevarēs iegūt visu iespējamo informāciju, kāda par personu pastāv vai kāda varētu būt, piemēram, tiesību aizsardzības iestāžu vai nodokļu kontroles iestāžu rīcībā.

“Ja aplēstais klienta risks ir pārāk augsts, tad banka šādam potenciālajam klientam sadarbību atteiks; ja iespējamais risks ir pieņemams, tad tiks uzsākta sadarbība, kuras laikā atbilstoši noteiktajam riska līmenim tiks vērtēti šī klienta darījumi un darījumu partneri,” tā K. Dreimanis. Viņš uzskata, ka pašlaik bankas saskaras ar sekām. “Ir nepieciešams paraudzīties uz bijušo un prasībām, kas tiek izvirzītas tagad, un atbildēt, kas ir bijis labi un kas ir pareizi prasību regulējumā un regulējuma piemērošanā, jo AML joma Latvijai, salīdzinot, piemēram, ar civiltiesiskā regulējuma jomu, ir ļoti jauna un izpratne joprojām veidojas,” tā piebilst K. Dreimanis.

“Šodien finanšu sektors joprojām ir izaicinājuma priekšā -cik detalizēta klienta un tā darījumu izpēte AML kontekstā jāveic, kā prognozēt risku un sekas, ko klients var radīt nākotnē, kur ir pietiekamības robeža, jo visus riskus izslēgt nav iespējams. Tie ir jautājumi, uz kuriem praksē joprojām nav skaidras un vienotas nostājas, izpratnes starp regulatoriem un finanšu sektora dalībniekiem,” norāda K. Dreimanis. Viņš, pētot bankām dažādās valstīs, tajā skaitā Latvijā, konstatēto pārkāpumu raksturu, secina, ka lielākoties sodi tiek piespriesti par nepietiekamu klientu izpēti, arīdzan nepietiekamu skatīšanos pagātnē vai arī šīs izpētes detalizācijas līmeni -cik daudz par konkrēto klientu, tā darījumiem, partneriem banka ir uzzinājusi. Un tad rodas jautājums – ja jau lielākoties bankas tika sodītas par nepietiekamu izpēti, tad vai tiešām ir tā, ka ar regulējumu, tā piemērošanu un izpratni viss ir bijis skaidrs laikā, kad tas ticis noteikts? Nostrādājis šajā jomā aptuveni desmit gadus, viņš secina, ka Latvijā šī joma attīstās pēc principa – svarīgas, būtiskas normas lielā steigā tiek iestrādātas normatīvajos dokumentos, bet tajā brīdī izpratne par to vienveidīgu piemērošanu nav īsti skaidra nedz uzraugiem, nedz bankām. Skaidrība par to, kā normas praksē piemērojamas, rodas, tikai saskaroties ar dažādām praktiskām situācijām reālajā dzīvē, taču tam nepieciešams laiks un vienotas izpratnes (starp regulatoriem un bankām) veidošana, nevis sodi par nepietiekamu izpēti.

Pagātnes jautājumi

“Jautājumus par AML bieži vien gribam ievirzīt nepareizā gultnē, jo nauda bankas kontā jau 20 gadus nestāv, notiek nemitīga tās aprite, bet problēmas sagādā naudas aprites ātrums (reizēm tas notiek dažās sekundēs), kura laikā neviens nespēs saprast, kas īsti notiek, un reaģēšana iespējama tikai pēc tam,” stāsta Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Viņš norāda, ka situācijās, kad ir aizkavēti darījumi vai arestēti banku konti ar tajos esošajiem līdzekļiem, nekāda termiņa skatījumam pagātnē nav. “Ir runa par šodien esošiem līdzekļiem, kad atbilstoši Latvijas parakstītajām konvencijām konta īpašniekam tiek pieprasīts paskaidrojums par naudas izcelsmi, tās avotiem un, ja iespējams, iesniegt arī dokumentus,” tā J. Stukāns. Viņš savā darba pieredzē neesot manījis tādu kontu arestus, kur būtu nolikta nauda uz daudziem gadiem. Runa ir par kontiem, kuros esošie līdzekļi tiek izmantoti transakcijām.

“Minēto iemeslu dēļ runāt par to, ka tiek prasīts par teju vai 100 gadus tālu pagātni, nav nopietni,” norāda J. Stukāns. Viņš atgādina, ka kriminālprocesam atšķirībā no administratīvā procesa nav piecu gadu ierobežojuma – grāmatvedības dokumentu noteiktais glabāšanas laiks. “Bankām, arī uzņēmējam, ir jāzina savs klients, viņa biznesa modelis, viņa naudas izcelsme un gadījumos, ja darījumu partneris ir ārzemnieks, tad uz to ir jāreaģē, bet sarkanis karogs jāpievieno, ja ārzemnieks ir reģistrēts ofšoru zonās,” skaidro VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. Viņa norāda, ka pašlaik uz visiem minētajiem parametriem sākotnēji reaģē attiecīgas sistēmas, kuras ir bankās, bet kādu nav nevienam citam.

Prakse atšķiras no teorijas

“Nezinu nevienu gadījumu, kad netiktu ierosināts kriminālprocess un līdzekļi netiktu arestēti – iesaldēti, bet nevienam no bankām, Finanšu kontroles dienesta un policijas neinteresē pierādījumi, un tas vairāk atgādina tehnoloģisku shēmu – viena iestāde, otra iestāde, trešā iestāde un finālā konta iesaldēšana – arests – ar kriminālprocesu,” skaidro ZAB Iustus zvērināts advokāts Āris Bočs. A. Rudzīte norāda uz šādas situācijas pamatotību – draudiem, ka visiem būs slikti, jo naudas pārskaitījumi aizņems ilgāku laiku, par tiem tiks prasīti papildu paskaidrojumi, ja vien Latvija nebūs labi pastrādājusi līdz 2020. gada februārim. “Pašlaik valsts institūcijas izvēlas visvieglāko ceļu -uzsākt kriminālprocesu un arestēt kontu ar naudu, tādējādi šo naudu var “turēt” divus gadus, bet tad vajadzētu arī aktīvi strādāt pie pamatojuma,” stāsta J. Stukāns. Viņš norāda, ka politiķi tagad ir mainījuši to, kuram ir jāpierāda naudas izcelsmes legalitāte, proti, no 2020. gada šis pienākums ir uzlikts tam, kuram ir arestēts konts, bet līdz šim izmeklētājiem bija jāpierāda, ka naudas līdzekļu ieguve nav bijusi legāla. “Tā ir nepareiza izpratne, jo, pirms valsts uzliek arestu un kaut ko pārmet, tai ir jāsavāc pierādījumi, kas norāda uz naudas saistību ar noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgu izcelsmi, nevis vienkārši – kontā ir nauda, arestējam,” tā J. Stukāns.

Visu rakstu lasi šeit

Konferencē, kas notiks 2020.gada 22.aprīlī, ar referātiem uzstāsies zinātnieki, lietpratēji un arī amatpersonas no Banku augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra u.c.

Autors

Lursoft