Blog

Uzņēmējdarbības vides sakārtošanas darbi turpinās

2019. gada 3. oktobris

Šodien prezentēts ikgadējais Latvijas miljonāru TOPs. Tajā iekļauti ne tikai lielākie pelnītāji, lielāko dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, bet pirmo reizi – arī patieso labuma guvēju simtnieks

Paralēli saraksta veidošanai, Lursoft arī analizēja, kādas tendences 2018.gada un 2019.gada pirmajos 8 mēnešos vērojamas Latvijas tautsaimniecībā.

Lursoft regulāri veic pētījumus par jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaita dinamiku. Apkopotie dati par 2018.gadu un arī 2019.gada 1.pusgadu liecina, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījies – vidēji mēnesī tiek reģistrēti 920 jauni uzņēmumi. Kopumā redzam, ka 2019.gadā* reģistrēti 7285 uzņēmumi.

Savukārt šajā periodā būtiski pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Ja 2018.gadā tas jau bija sasniedzis rekordaugstu līmeni – tika likvidēti 20,7 tūkstoši uzņēmumu, tad 2019.gadā šis statistikas rādītājs būs vēl krietni augstāks, jo jau 8 mēnešos likvidēto uzņēmumu skaits ir sasniedzis 19 tūkstošus.

Lursoft, balstoties uz VID publiskotajiem datiem, aprēķinājis, ka 2019.gada pirmajos sešos mēnešos likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds to likvidēšanas brīdī bijis gandrīz 180 milj. EUR. Jāteic, ka, apskatot likvidēto uzņēmumu sarakstu, secinām, ka tiem pirms likvidācijas uzsākšanas bijušas līdzīgas “riska” pazīmes – netiek iesniegts gada pārskats, ilgstoši reģistrēti nodokļu parādi, reģistrēti nodrošinājumi, reģistrēta saimnieciskās darbības apturēšana.

Moneyval ziņojuma lielā ietekme un sekas

Nenoliedzami, 2018.gads un arī 2019.gads noteikti iezīmējas ar to, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta biznesa vides sakārtošanai. Moneyval ziņojuma iespējamās negatīvās sekas, varētu teikt, ir radījušas lielu pārmaiņu lavīnu. Tas izmainījis gan likumdevēja un valdības prioritātes un dienas kārtību, gan arī daudzu uzņēmumu ikdienu. Likumdevējs un atbildīgās institūcijas steidz pieņemt normatīvos aktus, uzraugošās iestādes izdod vadlīnijas un veic nozares uzņēmumu kontroli, savukārt privātais sektors cenšas izsekot šīm izmaiņām, pārveido risku analīzes un kontroles procesus utt..

Praksē redzam, ka steigā darītais dažkārt ir pārmērīgs un līdz galam no dažādiem aspektiem neizsvērts. Turklāt nereti zem Moneyval ziņojuma saukļa  tiek virzīti arī tādi jautājumi, kuri faktiski nemaz nav saistīti ar ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanu. Jāatzīst, ka padziļināta izpratne par AML jomu līdz šim galvenokārt ir bijusi finanšu nozarei, kura jau vairākus gadus ir izglītojusi gan savus darbiniekus, gan pilnveidojusi savus procesus, tai skaitā IT infrastruktūru. Tomēr pārējās tautsaimniecības nozares (piemēram, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, nekustamo īpašumu, auto tirgotāji uc.), kurām arī jāievēro AML jomas prasības, šobrīd steidz šos darbus paveikt ļoti īsā laikā. Tas nebūt nav viegls uzdevums un prasa būtiskus ieguldījumus. Jāsaka, ka AML prasību izpilde ir liels izaicinājums un tas noteikti ietekmēs arī vairāku uzņēmumu izdevumu apjomu. Vienlaikus jau šobrīd vairākas uzņēmēju nevalstiskās organizācijas un nozaru asociācijas ir izteikušas bažas, ka šādu stingru prasību izvirzīšana mazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, jo, darbojoties eksporta tirgos, redzam, ka citās valstīs uzņēmumiem nav izvirzītas tik stingras prasības.

Tāpat tik stingru prasību izvirzīšana “biedē”  arī ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā. To diemžēl parāda arī jaunākie statistikas dati.  Aplūkojot ārvalstu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā uzkrāto summu, redzams, ka arī 2019.gadā  tā turpinājusi sarukt, noslīdot jau zem 7 miljardu eiro atzīmes, kas ir zemākais rādītājs kopš 2012.gada. Atbilstoši Lursoft apkopotajiem statistiku datiem, ārvalstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā samazinājies līdz 6,94 miljardiem eiro. Tas arī īpaši neizbrīna, jo ikviens uzņēmums, jo īpaši ārvalstu uzņēmumi gan no uzraugošo iestāžu puses (Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests u.c.), gan no banku puses tiek palikts zem lupas – tiek veikta patiesā labuma guvēju noskaidrošana, nepieciešamības gadījumā tiek uzdoti arī papildus jautājumi. Sarežģītu uzņēmumu īpašnieku struktūru gadījumā šis process ir  gana sarežģīts. Likumsakarīgi, ka ārvalstu investors šādos gadījumos iespējams nolemj labāk pārcelt savu biznesu uz citu valsti, jo, piemēram citās ES valstīs AML prasības vēl aizvien nav tik stingras.

2018.gada uzņēmumu finanšu rezultāti labākie pēdējos 11 gados

Savukārt, paraugoties uz Latvijā strādājošo uzņēmumu finanšu rādītājiem, jāteic, ka kopējā aina nav vērtējama tik negatīvi. Šobrīd apkopotie rezultāti liecina, ka uzņēmumu vidējie peļņas rādītāji 2018.gadā sasnieguši 2008.gada peļņas rādītāju līmeni, proti, pērn vidējā peļņa pārsniedza jau 38 tūkstošus eiro, salīdzinājumam 2017.gadā tā bija 26,5 tūkst. EUR, savukārt 2016.gadā tie bija  18,2 tūkst. EUR. Ja paraugāmies uz uzņēmumu vidējiem apgrozījuma rādītājiem, arī tie vērtējami pozitīvi. Uzņēmumu vidējā apgrozījuma rādītājs 2018.gadā ir sasniedzis jau 580 tūkstošus eiro, salīdzinājumam – 2017.gadā šis rādītājs bija   535,5 tūkst. EUR.

Tomēr uz šiem rādītājiem nevajadzētu raudzīties ar pārlieku lielu optimismu, jo jau šobrīd ekonomisti brīdina par ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanos. Paralēli redzam, ka uzņēmumu produktivitātes rādītāji, salīdzinot ar izmaksu pieaugumu (pieaudzis atalgojuma līmenis, izejvielu izmaksas), nepieaug tik strauji, kas nozīmē, ka tas noteikti ietekmēs arī uzņēmumu peļņas rādītājus.

Turklāt jāņem vērā, ka, ja valsts budžeta apetīte pieaugs tik strauji, kā šobrīd tiek lēsts, un valdība nespēs samērīgi sabalansēt budžeta ieņēmumus un izdevumus, tas visticamāk jau tuvākajos gados nesīs līdzi arī nodokļu pieaugumu, kas vispirms gulsies uz uzņēmumu pleciem.

Pelnītāji nāk no dažādām nozarēm

Apkopojot 2018.gada pelnošāko Latvijas uzņēmēju datus, rādītāji liek secināt, ka privātbaņķieriem un tehnoloģiju uzņēmumu īpašniekiem līdzās atrodami kokapstrādes, būvniecības, azartspēļu, tirdzniecības nozarē strādājoši uzņēmēji. Jāteic, ka miljonāru sarakstā ir plaši pārstāvēts nozaru loks.

Kopumā, paraugoties uz 2018.gada pelnošākajām Latvijas  tautsaimniecības nozarēm, redzam, ka šoreiz 1.vietā ierindojas tirdzniecības nozare, kuras kopējais peļņas apmērs pērn pārsniedz 750 miljonus eiro. Tas netiešā veidā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pērn ir pieaugusi, kas arī ietekmējis šīs nozares labos finanšu rādītājus.

Ja paraugāmies uz 2.vietu – to ieņem apstrādes rūpniecības nozare, kuras peļņa 2018.gadā sasniegusi jau 570 miljonus eiro. Savukārt 3.vietā ierindojas finanšu un apdrošināšanas nozare, kuras kopējā peļņa 2018.gadā pārsniedza 474 miljonus eiro, no kuriem banku sektora peļņa sastāda vairāk kā 60% – 295 milj. EUR.

Jāatzīmē, ka 2017.gadā pelnošāko nozaru TOP3 noslēdza enerģētikas nozare, kuras kopējā peļņa 2017.gadā bija 347,32 milj. EUR. Šajā gadā šī nozare pelnošo nozaru TOPā ieņem tikai 7.vietu un šīs nozares uzņēmumu kopējā peļņa ir kritusies par nedaudz vairāk kā 11%.

*Rakstā izmantoti statistikas dati uz 05.09.2019.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*