Lursoft izpētījis, kādi uzņēmumi atrodami VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku vidū

No 2019.gada 1.janvāra ir ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotais Padziļinātās sadarbības programmas modelis (turpmāk – programma), kurā nodokļu maksātāji tiek iedalīti trīs līmeņos pēc to darbības apjoma.

Pirmajā gadā programmā iekļuvuši 4 062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017.gadu. Jānorāda, ka zelta līmenī iekļauti 78 uzņēmumi.

Pētījuma dati atklāj, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017.gadā apgrozījuši 25,96 miljardus eiro, nopelnījuši 2,02 miljardus eiro un ar darba vietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017.gadā samaksājuši 3,84 miljardus eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

Programmas dalībnieki – ne tikai galvaspilsētā

Izvērtējot programmas dalībniekus, redzams, ka liela daļa no tiem, proti, 65,93% reģistrēti Rīgā, bet vēl 15,91% – Pierīgā. No programmā iekļuvušajiem uzņēmumiem visretāk pārstāvētais reģions ir Latgale – tikai 2,07% dalībnieku pārstāv šo reģionu. Savukārt, skatoties pēc programmas dalības līmeņiem, redzams, ka Latgalē ir vairāk Zelta līmeņa dalībnieku nekā, piemēram, Kurzemē.

Lursoft aprēķinājis, ka no visiem Zelta programmas dalībniekiem Latgalē reģistrēti 3 uzņēmumi, tas ir tikpat, cik Zemgalē, savukārt Kurzemē tie ir 2 uzņēmumi. Starp programmas Zelta līmeņa dalībniekiem no Latgales iekļuvuši SIA „VEREMS” (32,80 milj.EUR apgrozījums 2017.gadā), AS „Daugavpils Siltumtīkli” (20,10 milj.EUR) un SIA „Antaris” (4,58 milj.EUR), savukārt no Zemgales – KS „Latraps” (222,65 milj.EUR), AS „Virši-A” (148,44 milj.EUR) un SIA „Astarte-Nafta” (42,27 milj.EUR). Tikmēr Latgale ļoti vāji pārstāvēta programmas Sudraba līmenī, kur no 378 šī līmeņa uzņēmumiem tikai 2 ir no Latgales – SIA „Intergaz”, kas reģistrēts Daugavpilī, un Līvānu novadā reģistrētais SIA „Light Guide Optics International”.

Reģionu vidū vislielākais programmas dalībnieku skaits reģistrēts Kurzemē – 6,39% no kopējā dalībnieku skaita. Tiesa, visbiežāk šī reģiona uzņēmumi pārstāvēti Bronzas līmenī – ar 6,62% no kopējā uzņēmumu skaita šajā līmenī.

Iepazīstoties ar datiem par programmas dalībnieku reģionālo piederību, Lursoft arī izskaitļojis ne tikai to, kuru reģionu uzņēmumi programmā pārstāvēti visplašāk, bet arī aprēķinājis programmas dalībnieku īpatsvaru starp reģiona uzņēmumiem.

Izrādās, ka, attiecinot pret visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti attiecīgajā reģionā un iesnieguši gada pārskatus par 2017.gadu, visaugstākais īpatsvars ir Rīgā. Lursoft dati rāda, ka no visiem galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par aizpagājušo gadu, programmā iekļauti 3,99% komersantu. Teju vienāds programmā iekļuvušo uzņēmumu īpatsvars ir starp Pierīgas un Kurzemes uzņēmumiem. Proti, no visiem gada pārskatus iesniegušajiem Pierīgas uzņēmumiem programmā iekļauti 2,59%, bet Kurzemē to īpatsvars veido 2,56%.

Tikmēr Zemgalē šis rādītājs veido 2,18%, Vidzemē – 1,97%, bet Latgalē ir viszemākais – vien 0,99% no visiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par darbību 2017.gadā, iekļuvuši kādā no programmas līmeņiem.

Vietējā kapitāla uzņēmumu vairāk

Lursoft izpētījis, ka no programmā iekļautajiem uzņēmumiem ārvalstu kapitāls ir trešdaļai dalībnieku, salīdzināšanai, patlaban ārvalstu investīcijas ieguldītas 11,72% Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos.

Priekšgalā citām valstīm izvirzījusies Igaunija, kuras valstspiederīgie veikuši ieguldījumu 213 programmas dalībnieku pamatkapitālos. No lietuviešiem piederošajiem uzņēmumiem programmā iekļauti 177, bet vēl 117 uzņēmumu kapitāldaļas pieder pārstāvjiem no Zviedrijas. Programmā iekļauto uzņēmumu pamatkapitālos līdzekļus ieguldījuši uzņēmēji no 54 valstīm.

Skatoties, vai starp programmas dalībniekiem atrodami arī uzņēmumi, kuru kapitāldaļu turētāji ir populārākajās ofšoru valstīs reģistrētas kompānijas, redzams, ka 60 uzņēmumiem dalībnieku izcelsmes valsts ir Kipra, vēl 4 – Britu Virdžīnas, bet no Panamas, Kaimanu salām, Menas un Belizas ir pa vienam uzņēmumam.

No uzņēmumiem, kuru dalībnieki reģistrēti Kiprā, divi uzņēmumi iekļauti arī programmas Zelta līmenī – tie ir SIA „Energoremonts Rīga” un SIA „Latvijas Propāna gāze”, pēdējam no tiem reģistrēts arī patiesā labuma guvējs – Igors Makarovs. Uzņēmējs ir patiesā labuma guvējs arī 1996.gadā dibinātajam SIA „EKO GĀZE”, kas gan nav iekļauta programmas dalībnieku vidū.

Pēdējā laikā daudz tiek uzsvērtas Latvijas uzņēmumu problēmas ar patieso labumu guvēju atklāšanu, jo daudzi komersanti šādu informāciju nav norādījuši. Šā gada februārī veikts Lursoft pētījums vēsta, ka patiesos labuma guvējus atklājuši nepilni 32 tūkstoši uzņēmumu. Tikmēr programmas dalībnieku vidū šāda informācija pieejama par 1 242 uzņēmumiem, kas veido 30,58% no kopējā dalībnieku skaita. Vēl daļa (119) uzņēmumi norādījuši, ka to patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Tādi, piemēram, ir SIA “Evolution Latvia”, SIA “L’Oreal Baltic” vai AS “PATA Saldus”. Savukārt 350 uzņēmumi norādījuši, ka to patiesos labuma guvējus nav iespējams noskaidrot. To vidū ir gan valsts kapitālsabiedrības un pašvaldībām piederoši uzņēmumi, gan bankas un kapitālsabiedrības, kuru dalībnieki ir akciju sabiedrības.

Nodokļu maksājumi veido vairāk nekā pusi no kopējiem nodokļu ieņēmumiem

VID publiskotā informācija rāda, ka 2017.gadā valsts kopbudžetā VID administrētajos nodokļos visi Latvijas uzņēmumi samaksāja 6,57 miljardus eiro, no tiem 3,84 miljardus eiro veido programmas dalībnieku pienesums. Lai gan programmas Zelta līmenī esošo uzņēmumu skaits veido tikai nepilnus 2% no kopējā programmas dalībnieku skaita, to nodokļu maksājumu apjoms sasniedz 1,14 miljardus eiro, kas ir teju 30% no kopējiem nodokļu maksājumiem, kurus valsts kopbudžetā 2017.gadā iemaksājuši visi programmas dalībnieki.

Zelta, Sudraba un Bronzas līmeņu uzņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās 2017.gadā samaksājuši 997,93 milj.EUR, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 590,90 milj.EUR.

Lielākie nodokļu maksātāji ir degvielas tirgotāji – SIA „Circle K Latvia” (178,99 milj.EUR lieli VID administrēto nodokļu maksājumi 2017.gadā), SIA „Orlen Latvija” (145,77 milj.EUR) un SIA „Neste Latvija” (134,45 milj.EUR). Tikmēr lielākais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs 2017.gadā starp programmas dalībniekiem bijis VAS „Latvijas Dzelzceļš” – 28,49 milj.EUR lieli valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi un 15,18 milj.EUR – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi.

Daļa strādājusi ar zaudējumiem

Nosacījumi paredz, ka programmas dalībnieks vismaz vienā no iepriekšējo trīs taksācijas gadu pārskatiem nav norādījis zaudējumus, tajā pašā laikā, Lursoft analizētie dati rāda, ka programmas dalībnieku vidū atrodami uzņēmumi, kuru rezultāts pēc nodokļu nomaksas bijis negatīvs gan 2017., gan 2016.un arī 2015. gadā.

Lursoft izpētījis, ka 2017.gadā ar zaudējumiem strādājuši 534 programmas dalībnieki. Tie vislielākie bijuši Bronzas līmeņa dalībniekam AS “BBG”, kas 2017.gadu pēc nodokļu nomaksas noslēdzis ar 10,38 milj.EUR zaudējumiem. Iepriekšējos gadus uzņēmums strādājis ar peļņu.

Lai gan lielāko zaudētāju vidū lielākoties ir programmas Bronzas līmeņa dalībnieki, starp 12 komersantiem, kuru zaudējumi 2017.gadā pārsnieguši viena miljona robežu, ir atrodams arī Zelta līmeņa dalībnieks SIA “Bio-Venta”, kas aizpagājušo gadu noslēdzis ar 4,83 milj.EUR lieliem zaudējumiem, un Sudraba līmeņa uzņēmums SIA “Latina Baltics” (1,03 milj.EUR zaudējumi 2017.gadā). Jānorāda, ka SIA “Bio-Venta” ar zaudējumiem strādājis ne tikai 2017.gadā, bet arī iepriekšējos periodos – 2016.gadā pēc nodokļu nomaksas uzņēmuma zaudējumi bijuši 3,16 milj.EUR, bet 2015.gadā – 1,16 milj.EUR.

Tāpat kā SIA “Bio-Venta”, ar zaudējumiem pēdējos trīs gadus strādājuši vēl pieci uzņēmumi, kuru vidū ir vēl viens programmas Zelta līmeņa dalībnieks – SIA “Cido Grupa”. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ražotāja apgrozījums audzis, 2017.gadā sasniedzot jau 62,69 milj.EUR, tā rezultāts pēc nodokļu nomaksas aizvien bijis negatīvs. Tiesa, uzņēmuma zaudējumiem ir tendences samazināties – ja 2015.gadā zaudējumi veidoja 1,18 milj.EUR, tad 2016.gadā tie bija 611,35 tūkst.EUR, bet 2017.gadā – 165,60 tūkst.EUR.

Pēdējos trīs gadus ar zaudējumiem strādājuši arī šādi Bronzas līmeņa dalībnieki: SIA “Baltic Devon Mink” (zaudējumi 2017.gadā – 3,06 milj.EUR), SIA “PEDAB Latvia” (338,63 tūkst.EUR zaudējumi), SIA “Latagrokoncerns” (144,51 tūkst.EUR zaudējumi) un SIA “Domše Latvija” (136,85 tūkst.EUR zaudējumi).

Jānorāda, ka programmas dalībnieku kopējā peļņa 2017.gadā bijusi 2,02 miljardi eiro un, salīdzinot ar 2016.gadu, tā augusi par 37,71%.

Ir arī nodokļu parādnieki

Vēl viens no kritērijiem, kas nosaka, vai uzņēmums ir iekļaujams programmā, ir nodokļu parādu apjoms, kas nedrīkst pārsniegt 150 euro atzīmi. Lursoft izpētījis, ka, balstoties uz VID publicēto informāciju, vēl šā gada sākumā vairāk nekā 150 eiro liels nodokļu parāds bijis 76 programmas dalībniekiem, bet 24 parāds bijis vēl šā gada februāra sākumā. To vidū lielākie nodokļu parādnieki ir divi programmas Sudraba līmeņa dalībnieki – AS „Lido” un SIA „Tirdzniecības nams „Kurši””. Balstoties uz VID sniegto informāciju, AS „Lido” nodokļu parāds šā gada 7.februārī veidojis 480,56 tūkst.EUR. Tiesa, jānorāda, ka uzņēmums nav starp regulārajiem nodokļu parādniekiem – iepriekš nodokļu parāds tam reģistrēts aizvadītā gada novembra beigās (539 eiro) un jūnijā – 308,44 tūkst.EUR. Līdzīgi ir arī ar SIA „Tirdzniecības nams „Kurši””, kuram februārī reģistrētais nodokļu parāds ir rets izņēmums. VID publicētā informācija liecina, ka uzņēmumam š.g. februārī reģistrēts 373,68 tūkst.EUR nodokļu parāds, iepriekšējā reize, kad tāds izveidojies, bija pagājušā gada februārī (269 eiro liels nodokļu parāds). Uz š.g. 7.martu SIA „Tirdzniecības nams „Kurši”” vairs nav nodokļu parāda, kas pārsniegtu 150 eiro, savukārt AS “Lido” tas sarucis līdz 724,42 eiro.

Analizējot VID sniegtos datus par nodokļu parādniekiem, Lursoft aprēķinājis, ka programmas dalībnieku kopējais nodokļu parāds uz šā gada janvāra sākumu veidojis 7,89 milj.EUR. Piektdaļai programmas dalībnieku nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo reizi reģistrēts aizvadītajā gadā, bet 5,47% – 2017.gadā.

Komentējot faktu, kāpēc daļai programmas dalībnieku gada sākumā reģistrēts nodokļu parāds, VID pārstāve norāda, ka uzņēmumi iekļaušanai programmā atlasīti pēc datiem uz 2018.gada 31.decembri. “Programmas dalībnieku uzraudzība saistībā ar nodokļu parādu notiek reizi ceturksnī nevis pastāvīgi, līdz ar to var būt situācija, ka nodokļu parādnieks ir programmas dalībnieks, taču, ja parāds tiek konstatēts vērtēšanas brīdī un pēc brīdinājuma netiek nomaksāts, dalībnieks no programmas tiek izslēgts,” skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Daļai reģistrēti arī nodrošinājumi

Interesanti, ka programmas dalībnieku vidū atrodami uzņēmumi ne tikai ar nodokļu parādiem, bet arī ar aktuāliem nodrošinājumiem. Dati rāda, ka pētījuma sagatavošanas brīdī aktuāli nodrošinājumi bijuši 50 uzņēmumiem, no kuriem divi ir programmas Sudraba līmeņa dalībnieki.

To vidū ir kādreizējais SIA “MAN-TESS”, kas kopš 2015.gada novembra zināms kā SIA “PARS TERMINĀLS”. Lursoft datu bāzē esošā informācija atklāj, ka š.g. 5.februārī VID pieņēmis lēmumu piemērot aizliegumu SIA “PARS TERMINĀLS” reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Komercķīlu reģistra informācija liecina, ka patlaban ir aktīvas 18 komercķīlas, kurās SIA “PARS TERMINĀLS” reģistrēts kā devējs vai arī parādnieks, jaunākās komercķīlas reģistrētas pirms četriem gadiem.

Starp uzņēmumiem ar aktīviem nodrošinājumiem ir arī trīs uzņēmumi ar nodokļu parādiem virs 150 eiro. Tie ir Bronzas līmeņa dalībnieki SIA “EVOINVEST CAPITAL”, SIA “LEIMEN” un SIA “TEHAUTO VENTA”.

SIA “EOINVEST CAPITAL” gadījumā nodrošinājums saistīts ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes piemēroto arestu uzņēmuma vienīgā dalībnieka un amatpersonas Jorena Raituma mantai.

Daļa dalībnieku cīnījušies par maksātspēju

Lursoft izpētījis, ka programmas dalībnieku vidū atrodami uzņēmumi, kuri savulaik bijuši uz maksātnespējas sliekšņa, taču spējuši pilnvērtīgi atjaunot savu darbību un pārvarēt radušās problēmas. Programmas vidū atrodami 19 uzņēmumi, kuriem savulaik bijis reģistrēts maksātnespējas process, liecina Lursoft dati.

Vairums no šiem procesiem reģistrēti ekonomiskās krīzes gados, bet jaunākais no tiem – Bronzas līmeņa dalībniekam SIA „Winergy” –  reģistrēts 2013.gada novembrī. Jānorāda, ka vēl pirms tam uzņēmumam 2013.gadā ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, pēc kura izbeigšanas ierosināta maksātnespēja, kuru izbeidzot uzņēmumam atkārtoti ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts 2015.gada vasarā.

Vairāki procesi reģistrēti arī elektroinstalāciju ierīkotājam SIA „ELSANA” – 2012.gadā uzņēmumam bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kam 2013.gadā sekoja maksātnespējas pasludināšanas, bet līdz ar tās izbeigšanu tika pieņemts lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, kas izbeigts 2015.gada decembrī. Lursoft esošie dati rāda, ka SIA „ELSANA” finanšu rādītāji 2017.gadā uzrādījuši izaugsmi – apgrozījums palielinājies līdz 5,29 milj.EUR, peļņa līdz 589,39 tūkst.EUR, bet darbinieku skaits – līdz 45.

Starp programmas dalībniekiem atrodami septiņi uzņēmumi, kuriem savulaik ierosināts tiesiskās aizsardzības process. To vidū ir jau pieminētā SIA „Winergy”

Nosacījumi, lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā*

1. saimniecisko darbību veic ilgāk par trim gadiem;
2. izvērtēšanas brīdī nav VID administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro;
3. nodokļu maksātājs vai tā valdes loceklis nav atzīts par vainīgu Krimināllikuma 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma un Krimināllikuma XIX nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā” uzskaitīto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un sodāmība nav dzēsta;
4. izvērtēšanas brīdī nodokļu maksātājam nav ar tiesas nolēmumu pasludināts maksātnespējas process, uzsākts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
5. iepriekšējo triju gadu laikā un izvērtēšanas brīdī nodokļu maksātājam nodokļu kontroles pasākumu rezultātā nav noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai nav samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no nodokļa maksātāja attiecīgā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (nodokļu maksātāju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – trīs procentus no nodokļa maksātāja iepriekšējā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (nodokļu maksātāju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);
6. nodokļu maksātājs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un izvērtēšanas brīdī nav sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu maksātāja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
7. nav pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības izbeigšanu vai apturēšanu, vai nav uzsākts likvidācijas process;
8. nodokļu maksātāja amatpersonai izvērtēšanas brīdī nav atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai sodāmība par šo pārkāpumu nav dzēsta;
9. iepriekšējā gadā un izvērtēšanas brīdī nav konstatēti pārkāpumi, nodokļu maksātājam lietojot un apkalpojošam dienestam apkalpojot kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu ar mainītu konstrukciju vai programmu, ar ko radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu;
10.  nodokļu maksātājam pēc VID iniciatīvas nav uzsākts izslēgšanas process no Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;
11.  nodokļu maksātājam izvērtēšanas brīdī nav uzsākta nodokļu revīzija (audits);
12.  iepriekšējā gadā un izvērtēšanas brīdī VID informācijas sistēmā nav ieraksti par komersanta nesasniedzamību juridiskajā adresē;
13.  iepriekšējā gadā un izvērtēšanas brīdī VID informācijas sistēmā nav negatīvu ierakstu, kas liecinātu par negodprātīgu rīcību;
14.  iepriekšējā gadā un izvērtēšanas brīdī VID informācijas sistēmā nav ierakstu par to, ka nodokļu maksātāja dalībnieks vai amatpersona ir iekļauts riska personu sarakstā likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē;
15.  vismaz vienā no iepriekšējo triju taksācijas gadu pārskatiem nav norādīti zaudējumi.

* Kritēriju avots: https://www.vid.gov.lv/lv/padzilinatas-sadarbibas-programma-0

Pētījuma dati apkopoti uz 12.02.2019.