Blog

Galvaspilsētas tuvums uzņēmumiem nodrošina sekmīgāku attīstību

2016. gada 21. novembris

Analizējot uzņēmumu skaitu un to pienesumu ekonomikā, nereti priekšplānā izvirzās Latvijas lielās pilsētas un Pierīgas pašvaldības. Un ne bez pamata – uzņēmējiem lielajās pilsētās pieejama labāka infrastruktūra nekā attālākos pierobežu reģionos, savukārt Pierīgas pašvaldībām Rīgas tuvums kalpo kā papildu bonuss, garantējot ērtāku loģistiku. Tomēr, analizējot pašvaldībās reģistrēto uzņēmumu skaitu un to pienesumu, ņemot vērā pilsētās un novados reģistrēto iedzīvotāju skaitu, paveras savādāka aina. Lai gan starp līderiem izvirzījušās lielās pilsētas un Pierīgas reģioni, par nopietniem konkurentiem var uzskatīt arī attālākus Latvijas reģionus, kuri var lepoties ar teicamiem rezultātiem.

Nosakot investīcijām draudzīgākās Latvijas pašvaldības, Lursoft izvērtējis gan pašvaldībās reģistrēto uzņēmumu skaitu, gan to finanšu rādītājus, nodokļu maksājumus, nodarbināto skaitu un, kas galvenais, arī attiecīgajā pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitu, jo lielākoties tieši vietējie iedzīvotāji ir tie, kuri iegulda savus līdzekļus, enerģiju un zināšanas, lai attīstītu vietējo biznesu.

Izvērtējot visu rādītāju rezultātus, noskaidrotas investīcijām draudzīgākās Latvijas pašvaldības. Jāteic, ka TOP 10 sarakstā pārsvaru guvis Rīgas reģions, bet tūlīt aiz TOP 10 līderiem vietas ieņem Nīcas, Durbes novadi, kā arī Ventspils un Valmiera.

Mārupes novada fenomens

Nenoliedzami, Mārupes novada fenomens slēpjas Rīgas tuvumā un pieejamām plašām teritorijām biroju un noliktavu izbūvei, kas kalpojis par galveno iemeslu, lai daudzi Latvijas lielie uzņēmumi par savu atrašanās vietu izvēlētos tieši Mārupi. Šī iemesla dēļ Mārupes novads var lepoties gan ar augstāko apgrozījumu un samaksāto uzņēmu ienākuma nodokli uz 1000 novadā reģistrētajiem iedzīvotājiem, gan arī otru lielāko peļņu un aktīvo uzņēmumu skaitu. Viens no panākumu iemesliem ir fakts, ka Mārupes novadā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām nodrošina vairāk darbinieku nekā novadā reģistrēti iedzīvotāji. Starpība veido pat 13,57%, kas ir ievērojams pārsvars, piedevām, Mārupe ir vienīgais novads, kurā iedzīvotāju skaits ir zemāks nekā novadā reģistrētajos uzņēmumos strādājošo skaits. Salīdzināšanai – tuvākais sekotājs ir Ķekavas novads, kurā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām 2015.gadā nodrošinājuši 16 026 strādājošos, kamēr iedzīvotāju skaits novadā bijis par 44,65% lielāks.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa skaidro, ka apkopotā statistika parāda, ka uzņēmumu skaita pieaugumu pašvaldībā sekmē vairāki faktori. „Redzam, ka pēdējos gados daudzi Latvijas apstrādes rūpniecībā strādājošie uzņēmumi pārcēluši savas ražotnes uz Pierīgas novadiem (Ādaži, Mārupe, Ķekava u.c.), kur ir labi attīstīta gan infrastruktūra, gan speciāli izveidoti industriālie parki, pieejams darbaspēks un vienlaikus ir arī neliels attālums līdz galvaspilsētai,” norāda Lursoft pārstāve, piebilstot, ka faktiski pēdējos gados pašvaldību starpā vērojama aizvien sīvāka konkurence, jo pašvaldības mērķtiecīgi strādājot un piedāvājot labvēlīgākus nosacījumus un sakārtotu vidi, piesaista investorus un uzņēmumus, veidot jaunas ražotnes vai pārcelt esošās uz tās teritoriju.

Runājot jau par konkrētiem Mārupes novada uzņēmumiem, jānorāda, ka pērn novadā trīs uzņēmumi strādājuši ar apgrozījumu, kas bijis lielāks par 100 milj.EUR. Proti, AS Air Baltic Corporation (235,42 milj.EUR), SIA Kreiss (134,18 milj.EUR) un SIA Ourea (123,25 milj.EUR), savukārt 36 uzņēmumiem apgrozījums 2015.gadā pārsniedzis 10 milj.EUR.

Apkopojot uzņēmējdarbību raksturojošos koeficientus, aiz Mārupes novada otrajā vietā seko Stopiņu novads, kas 2015.gadā izvirzījies pirmajā vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc kopējās novadā reģistrēto uzņēmumu peļņas uz 1000 iedzīvotājiem. Tāpat arī augstus rezultātus novads uzrādījis, apkopojot datus par uzņēmumu kopējo apgrozījumu un uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu. Tiesa, vērtējot pēc aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem, Stopiņu novads nav ierindojies starp TOP 5 pašvaldībām. Ar 123,26 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem Stopiņu novads apkopotajā reitingā ieņēmis 8.pozīciju, piekāpjoties tādiem no Rīgas attālākiem reģioniem kā Durbes, Raunas, Pārgaujas novadi.

Liels uzņēmumu skaits vēl negarantē darba vietas visiem novada iedzīvotājiem

Neskatoties uz to, ka Rīgā koncentrēta puse no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kas liecina par galvaspilsētas pievilcīgumu investoru un topošo uzņēmēju vidū, investīcijām draudzīgāko Latvijas pašvaldību sarakstā Rīga ierindojusies vien trešajā vietā. Lai gan galvaspilsēta var lepoties ar visvairāk aktīvajiem uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem (kas ir visai pamatoti, zinot, ka Rīgā koncentrēta lielākā daļa Latvijas uzņēmumu), pēc uzņēmumu kopējā apgrozījuma uz 1000 iedzīvotājiem un uzņēmumu samaksātā UIN apjoma tā ierindojusies 4.pozīcijā, pēc peļņas – vien 5. Piedevām, Rīgā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām spēj nodrošināt vien 54,76% no galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Aktīvo uzņēmumu skaits pašvaldībās

Ja pēc finanšu rādītājiem saraksta pirmās vietas ieņēmušas Pierīgas pašvaldības, tad interesanta situācija vērojama, aplūkojot novadu un pilsētu sarakstu, kuras var lepoties ar lielāko aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem.

Šeit līderu vidū tūlīt aiz Rīgas, seko Durbes novads, kur uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti 152,08 uzņēmumi. Tas ir vien par 6,43 uzņēmumiem mazāk nekā Rīgā. Tiesa, Durbes novada situācija atkārtoti apliecina, ka uzņēmumu skaits ne vienmēr korelē ar darba vietu skaitu. Lursoft aprēķini parāda, ka novadā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām spēj nodrošināt tikai 12,45% novada iedzīvotājus, jo, kā liecina statistikas dati, Durbes novadā šogad reģistrēti 3005 iedzīvotāji, kamēr aktīvie uzņēmumi ar darba vietām spēj nodrošināt vien 374 strādājošos.

Līdzīga situācija vērojama arī Raunas novadā, kas pēc aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ierindojies ceturtajā pozīcijā. Raunas novada uzņēmumi 2015.gadā nodrošinājuši 550 darba vietas, kamēr novada iedzīvotāju skaits bijis vairāk nekā 6 reizes lielāks.

Jāatzīmē, ka vairāk nekā 100 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti 21 Latvijas pašvaldībā, savukārt 12 pašvaldībās to skaits bijis mazāks par 50 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem. Viszemākie rādītāji reģistrēti Zilupes un Aglonas novados.

Analizējot, kuru pašvaldību uzņēmumi ar darba vietām spēj nodrošināt lielāko daļu no novadā dzīvojošajiem uzņēmumiem, priekšplānā izvirzījušās Rīgas reģiona pašvaldības. Tiesa, jau pieminētais Mārupes novads ir vienīgā no pašvaldībām, kuras uzņēmumi ar darba vietām nodrošina vairāk cilvēku nekā pašvaldībā deklarēti iedzīvotāji.

Novadi/pilsētas ar lielāko aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem:

  1. Rīga – 158,51 uzņēmums
  2. Durbes novads – 152,08 uzņēmumi
  3. Mārupes novads – 146,12 uzņēmumi
  4. Raunas novads – 139,43 uzņēmumi
  5. Garkalnes novads – 134,86 uzņēmumi

Novadi/pilsētas, kurās reģistrēts lielākais darbinieku skaits, attiecinot pret pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitu:

  1. Mārupes novads;
  2. Ķekavas novads;
  3. Stopiņu novads ;
  4. Rīga;
  5. Babītes novads.

Novadi/pilsētas ar lielāko uzņēmumu kopējo apgrozījumu uz 1000 iedzīvotājiem:

  1. Mārupes novads;
  2. Stopiņu novads;
  3. Ķekavas novads;
  4. Rīga;
  5. Inčukalna novads.

Novadi/pilsētas ar lielāko uzņēmumu kopējo peļņu uz 1000 iedzīvotājiem:

  1. Stopiņu novads;
  2. Mārupes novads;
  3. Jaunjelgavas novads;
  4. Olaines novads;
  5. Rīga.

Novadi/pilsētas ar lielāko uzņēmumu samaksāto UIN kopsummu uz 1000 iedzīvotājiem:

  1. Mārupes novads;
  2. Stopiņu novads;
  3. Jaunjelgavas novads;
  4. Rīga;
  5. Ķekavas novads.

‘’Investīcijām draudzīgākās pašvaldības’’ indeksa rezultāti

Investīcijām draudzīgākie novadi ar vietējās nozīmes attīstības centriem:

  1. Ādažu novads;
  2. Mārupes novads;
  3. Stopiņu novads;
  4. Burtnieku novads;
  5. Ikšķiles novads.
Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*