Cik lielu algu vēlas saņemt darbinieki?

Turpinot iepriekšējo nedēļu publikācijas par darba algām Latvijā (lasi šeit un šeit), Lursoft pēta, kādi ir šībrīža algu soļi un tās attiecība pret izglītības līmeni.

Pie šībrīža minimālās algas 360 eiro darba samaksas kāpums Latvijā bijis visai straujš: šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, vidējā alga (pirms nodokļiem) valstī pieaugusi par 6,9%, sasniedzot 815 €. Privātajā sektorā pieaugums bijis straujāks nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 7,8% un 5,3%, tomēr vidējā alga privātajā sektorā joprojām bija nedaudz zemāka nekā sabiedriskajā, attiecīgi 792 € un 857 € (vispārējās valdības sektorā – 795 €).
2015. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 600 €. Gada laikā neto darba samaksa pieaugusi par 7,5%, kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% un minimālās algas maiņu no 320 līdz 360 €.
Prognozes otrajam pusgadam – saglabājot inerci, vidējās darba samaksas pieaugums turpināsies.
Šī gada otrajā pusē bruto darba samaksas pieaugums tiek prognozēts ap 6%, bet nākamgad tas varētu sarukt līdz ~4,5%.
Tajā pašā laikā gan darba devēji, gan ņēmēji uzsver: rodas arvien izteiktākas “šķēres”– nespēja savietot vēlamo ar esošo, proti, darba devēju piedāvātās algas darba ņēmējiem arvien biežāk vairs neliekas adekvātas, turklāt šī tendence vērojama kā pilsētās, tā laukos – gan mazāk kvalificētā darbā, gan augstas kvalifikācijas speciālistu vidū. Sevišķi asi to izjūtot jaunie darbinieki. No vienas puses – beiguši studijas un uzsākot darbu, jaunie speciālisti vēlas lielas algas, no otras – darba devēji nav gatavi tādas maksāt, jo vēl nav pārliecināti par darbinieku kompetenci, zināšanām, pieredzi un spēju tikt galā ar uzdevumiem.
It kā loģiski – jo augstāks darba meklētāju izglītības līmenis, jo lielāku atalgojumu viņi prasa par savu darbu. Speciālistu darba portālā cvmarket.lv reģistrēto datu analīze* liecina – ja darba meklētājs, kam ir profesionālā izglītība, arodizglītība vai pirmā un otrā līmeņa profesionālā izglītība kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 845 eiro pirms nodokļu samaksas, tad augstskolā bakalauru grādu ieguvis darba meklētājs prasa par 25% vairāk – vidēji 1059 eiro mēnesī.
Ir atšķirība starp augstākās izglītības grādu ieguvējiem – jo augstāks grāds, jo lielāku atalgojumu vēlas potenciālais darbinieks. Atšķirība starp bakalauru un maģistru prasībām ir aptuveni 21% – maģistri kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1285 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Turpretī doktora grādu ieguvušie vēlas saņemt vidēji 2300 eiro mēnesī – par 79% vairāk nekā darba meklētāji ar maģistra grādu un divreiz vairāk par darba meklētājiem ar bakalaura grādu.
«Šie dati liecina ne tikai par izglītības un darba samaksas sasaisti, bet arī par izglītības nozīmi cilvēka pašapziņas celšanā,» norāda CV Market Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte. Cilvēks, kurš novērtē sevi, vēlas gūt maksimālu labumu no iegūtās izglītības un attaisnot savā izglītībā ieguldītos līdzekļus.

*Pētīti 2537 CV, kuri cvmarket.lv CV datu bāzē pievienoti vai atjaunoti laikā no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada jūlijam. Ņemti vērā tikai tie CV, kuros norādītas Latvijas izglītības iestādes un vēlamais atalgojums.

Avoti: CSP, Fontes, cvmarket.lv, DB