Blog

Budžets: Cik saņemam, cik maksājam šodien? Un rīt?

2015. gada 9. septembris

PēdējoWAGE mēnešu laikā plašsaziņas līdzekļos viens no visapspriestākajiem tematiem bijis (un joprojām ir) – 2016. gada budžets. Kādas pārmaiņas tas atnesīs ikvienam no mums? Kā ik gadu, topošā budžeta sedziņa tiek raustīta un staipīta aiz visiem stūriem, taču lielāka nekļūst. Lēmumu pieņemšanu vēl grūtāku dara Eiropas Savienības valstīm draudošā bēgļu krīze, raisot pieaugošas bažas – gan tīri teorētiskas (emocionālas un psiholoģiskas), gan visnotaļ pragmatiskas (materiālas un finansiālas).

Tātad – kā dzīvojam šobrīd un kā dzīvosim turpmāk?

Kopējais fons – cerīgs

2015. gada pirmajos sešos mēnešos Eirozonā bezdarba līmenis sarucis līdz trīs gadu zemākajam līmenim (sezonāli izlīdzinātā bezdarba līmenis bija 10,9%), iezīmējot ekonomikas atveseļošanās tempa palielināšanos, augusta beigās rakstīja Bloomberg. Savukārt Eiropas Centrālā Banka jūnijā prognozēja, ka šajā gadā Eirozonas ekonomika pieaugs par 1,5%, bet 2016. gadā – par 1,9%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātais mēneša novērtējums, Latvijā 2015. gada jūlijā bija nodarbināti 890,5 tūkstoši iedzīvotāju (par 0,4% mazāk nekā jūnijā); bezdarba līmenis nemainīgs – 10,1% jeb 100 tūkstoši. Augustā Latvija patēriņa cenas samazinājušās par 0,5% (salīdzinot ar jūliju), gada inflācija – 0,1%. Vidējā gada inflācija – patēriņa preču cenu salīdzinājums ar aizvadītajiem 12 mēnešiem bija 0,4%.

Kā uzskata ekonomisti un finanšu eksperti, līdz gada beigām nav gaidāms straujš pārtikas un patēriņa preču cenu pieaugums, savukārt šī perioda zemo inflāciju nosaka izejvielu cenu kritums pasaulē, un tuvākajā laikā šī tendence turpināsies. Nākamgad cenu pieaugumu jūtami varētu ietekmēt potenciālais akcīzes nodokļa palielinājums.

Pozitīvu virzību, par spīti ārējiem un iekšējiem riskiem (politiskās nesaskaņas Latvijā un ārējās drošības izaicinājumi), uzrādījusi arī tautsaimniecība – 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 4,3%, bet gada pirmajos septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 5,9%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 2,7%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība par 8,1%, kas nozīmē – iedzīvotāji sāk atļauties vairāk nekā agrāk – vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Darba samaksa – palielinās

Līdzās salīdzinoši mērenajam ekonomikas izaugsmes tempam, darba samaksas kāpums Latvijā bijis visai straujš: šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, vidējā bruto darba samaksa valstī pieaugusi par 6,9%, sasniedzot 815 €. Privātajā sektorā pieaugums bijis straujāks nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 7,8% un 5,3%, tomēr vidējā bruto alga privātajā sektorā joprojām bija nedaudz zemāka nekā sabiedriskajā, attiecīgi 792 € un 857 € (vispārējās valdības sektorā – 795 €). Lasi vēl.

Bruto darba samaksas fonds šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, palielinājies par 6,8% jeb 114,0 milj. €. 2015. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 600 €. Gada laikā neto darba samaksa (atalgojums pirms nodokļu nomaksas) pieaugusi par 7,5%, kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījusies arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 € (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas. Otrajā ceturksnī darba samaksa palielinājusies visos ekonomikas sektoros.

2015. gadā mēneša pamatalga Latvijā palielinājusies vidēji par 3,7%, gada kopējā alga – par 5,5%, liecina vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti. Rīgā mēneša pamatalgas pieaugums bijis straujāks nekā reģionos – attiecīgi 3,7% un 3,4%. Savukārt gada kopējā algā pieaugums jūtamāks bijis reģionos – 5,8%, kamēr Rīgā – 5,4%. Salīdzinoši: Vidzemē – 3,9%, Kurzemē – 3,7%, Zemgalē – 2,8% un Latgalē – 2,3%.

Prognozes otrajam pusgadam – saglabājot inerci, vidējās darba samaksas pieaugums turpināsies. Nākamgad – nedaudz palēnināsies, tomēr tendence būs – uzturēt darba samaksas pieaugumu, sevišķi Rīgā un ekonomiski aktīvākajos reģionos. Vidējo darba samaksu ietekmēs arī valdības gala lēmums par minimālās algas un nodokļu apmēriem. Šī gada otrajā pusē bruto darba samaksas pieaugums tiek prognozēts ap 6%, bet nākamgad tas varētu sarukt līdz ~4,5%.

Karstais kartupelis – minimālā alga

Politiķu, uzņēmēju un valdības aizvadīto divu mēnešu strīdiņi par nākamā gada minimālās algas palielināšanu vai nepalielināšanu, nākamā gada budžetu stiķējot, deficītu lāpot un nespējot panākt vienprātību, savā ziņā līdzinājās karstu pīrādziņu mētāšanai no rokas rokā, lai tikai neapdedzinātos.

Vienotības sākotnējo priekšlikumu minimālo algu palielināt līdz 380 € atbalstīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), turpretī ZZS iebilda – tā jāsaglabā 360 € apmērā. Sociālo partneru viedoklis dalījās: Latvijas Darba devēju konfederācija uzskatīja, ka minimālā alga nav jāpaaugstina, tā vietā vajadzētu paaugstināt neapliekamo minimumu, jo tas dotu lielāku efektu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pauda viedokli, ka minimālā alga jāpaaugstina līdz 375-380 €, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu, kam nākamgad būtu jābūt 130 € apmērā, tā līdzsvarojot algu fondu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis ieteica nepalielināt minimālo algu vispār vai palielināt to līdz 367 €, jo lielāks palielinājums neesot ekonomiski pamatots. Arī Latvijas Banka neatbalstīja minimālās algas celšanu – tā tikšot apgrūtināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs skaidroja – pašreizējā minimālās algas apmēra palielināšanas telpa esot no 360 līdz 370 €, un lielāko iespēju to celt neesot.

Galu galā – 31. augusta ārkārtas sēdē valdības ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem – nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta no 360 līdz 370 €, par desmit eiro pieaugs vispārējais neapliekamais minimums (no 75 uz 85 €) un tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 € mēnesī.

Nodokļos būs izmaiņas

Nodokļu ziņā šī gada ieņēmumi nav auguši tik strauji kā iepriekšējos gados, informē Finanšu ministrija. Lai arī šī gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 131,6 milj. € liels pārpalikums, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tas samazinājies uz pusi (par 133,5 milj. € jeb 50,4%). Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 5 263,7 milj. €, kas ir par 182,8 milj. € jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Turklāt lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošinājuši tieši nodokļu ieņēmumi.

Septiņu mēnešu ieņēmumu plāns nav izpildīts sociālās apdrošināšanas (SOC) iemaksu jomā – par 8,9 milj. € jeb 0,7% mazāk nekā plānots. Ieņēmumi iekasēti atbilstoši nodarbinātības rādītājiem šā gada janvārī – jūlijā, kas ir zemāki nekā plānots likumā Par valsts budžetu 2015.gadam. Taču tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada septiņiem mēnešiem, kur SOC iemaksas pieaugušas par 48,2 milj.€ jeb 4,2% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 33,7 milj. € jeb 4,3%. Pēc informācijas iesniegtajos darba devēju ziņojumos 2014. gada decembrī un 2015. gada sešos mēnešos nodarbināto ienākumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 6,8%.

Domājot par sociālajiem nodokļiem 2016. gadā un turpmāk, valdība radusi divus risinājumus:

Pirmais – mininālā obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa, lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību. Šobrīd šādu mazo uzņēmumu skaits pārsniedz 45 000, bet sociāli neaizsargāti ir vairāk nekā 140 000 iedzīvotāji – gan mikrouzņēmumos strādājošie, gan vispārējā nodokļu režīma uzņēmumu darbinieki ar ieņēmumiem, kas mazāki par minimālo algu; turklāt šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana paredz, ka 2015. gadā tiek izstrādāti un ar 2016. gada budžeta likumprojekta paketi pieņemti grozījumi atbilstošajos likumos. 2016. gadā tiek izstrādāti MK noteikumi un pielāgotas VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) elektroniskās sistēmas, savukārt uzņēmēji iepazīstas ar normatīvajiem aktiem un pielāgo saimnieciskās darbības modeli atbilstoši jaunajam regulējumam.

2017. gadā paredzēts pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt plānots, ka 2018. gadā modelis darbotos jau pilnībā – sociālās apdrošināšanas iemaksa tiktu ieturēta no pilnas minimālās algas (ja 2018. gadā minimālā alga būs 360 €, tad minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būs 122 € apmērā). Ja darbinieka atalgojums būs lielāks par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks veiktas līdzšinējā kārtībā (no faktiski aprēķinātā ienākuma).

Otrs jauninājums – valdība pieņēmusi lēmumu ieviest tā saukto solidaritātes nodokli. Pret to gan kategoriski iebilduši sociālie partneri un uzņēmēju organizācijas, pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Solidaritātes nodokļa ieviešanas nepieciešamība – noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs (2015. gadā tas noteikts 48 600 € apmērā) rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā. Ieviešot jauno nodokli, respektīvi – apliekot ar procentuālā apmērā līdzvērtīgu VSAOI tos ienākumus, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, ieņēmumi tiktu novirzīti uz valsts pamatbudžetu, dodot papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai un novēršot nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem, bet minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats nodokļu slogs (procentos) kā personai, kuras ienākumi no darba algas pārsniedz 120 000 € gadā. Jaunais nodoklis, tāpat kā VSAOI, tiks dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju (attiecīgi 23,59 %un 10,5%), un tā ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots maksājums ar VSAOI. Jaunais nodoklis stāsies spēkā no 2016. gada.

Potenciālo solidaritātes nodokļa maksātāju Latvijā ir ~4,7 tūkstošiem no visiem 0,8 miljoniem strādājošo. Pēc VID datiem – 2014. gadā Latvijā pavisam bijuši 4810 tādu darbinieku, kuru ienākumi pārsnieguši likumā noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus, proti, par 4000 € lielāku mēnešalgu. Lielākā daļa strādājuši vairākās darba vietās, kopskaitā – 7843. Pērn šo personu kopējie darba samaksas ienākumi sasnieguši 362,3 milj. € jeb vidēji 75 300 € gadā uz vienu personu.

Uzņēmēji atgādina par aizmirstiem solījumiem

Kā politiķu un valdības lēmumus vērtē Latvijas uzņēmēji? Skarbi – kā necieņu pret iepriekš dotajiem solījumiem par prognozējamu nodokļu politiku, kas ļautu Latvijai kļūt pievilcīgākai potenciālo investoru acīs.

Valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā,” situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver – piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu.

Tikpat skarbi izteikusies arī SIA Lietišķās informācijas dienests direktore Aiva Vīksna: “Ja vajag naudu, paņemsim no tiem, kuriem tā vēl ir. Agrāk dotie solījumi par IIN likmes samazināšanu nav jāpilda, jāievieš jauns nodoklis, tas vairāk atgādina pilnmēness nakts nelīdzsvarotu personu, nevis atbildīgu valsts personu rīcību,” norādot – nevar cerēt, ka šādos apstākļos uzņēmēji rausies investēt Latvijā, bet strādājošiem būs darbs.

Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš 2016. gada budžeta veidošanas procesu un rezultātu dēvē par vissliktāko pēdējo piecu gadu laikā. “Šī ir pirmā reize, kad sadarbības partneru ierosinājumos neieklausās, neaicina normāli diskutēt, bet gan monologa veidā turpina runāt par jauna nodokļa ieviešanu, citu nodokļu palielināšanu. Pašreiz uzņēmēji tiek pretstatīti darba ņēmējiem, skaidrojot, ka algas pieaugs, taču netiek ņemts vērā tas, ka apgrozāmo līdzekļu biznesā ir tik, cik ir, un katrs valdības neapdomīgi pieņemtais lēmums, kas nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem, nesīs negatīvas sekas.”

Avoti: CSP, Lursoft, Fontes, DB, Diena, LA, BNS, Leta.

Autors

Lursoft