Jaunums: Mantojumu reģistrs

Lursoft sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi klientu ērtībai piedāvā jaunu produktu – Mantojumu reģistrs – informācijas sistēmu, kas sniedz ziņas par mantojuma lietām.

Veicot meklēšanu pēc vārda, uzvārda vai personas koda, iespējams iegūt izziņu, kas sevī ietver informāciju par mantojuma lietu – tās reģistrācijas datumu, identifikācijas kodu, numuru, izsludināšanas veidu, laikrakstu, kurā izsludināta mantojuma lieta, pieteikšanās termiņu, zvērinātā notāra vārdu, uzvārdu, adresi un lietā iesaistītās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas datumu un miršanas datumu.

Lai pieprasītu izziņu, nepieciešams autorizēties. Izziņas cena abonentiem: 5,69 EUR.

Dati reģistrā tiek uzkrāti kopš 2003. gada 1. janvāra. Reģistra darbību reglamentē Notariāta likuma 258. pants un 2008. gada 4. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 618 „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”.

Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk un informāciju ieraksta Mantojuma reģistrā pēc tam, kad saņēmis mantošanas iesniegumu.

Uzziņai:

Mantošana – mantas pāreja no vienas personas citai, ko radījusi personas nāve (likuma izpratnē termins nāve nozīmē ne tikai fizisko nāvi, bet arī pasludināšana par mirušu).
Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību.
Personu, kam pieder tāda tiesība – iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā – sauc par mantinieku.
Mantotspēja ir ne tikai fiziskām personām, bet ar arī juridiskām personām.
Latvijas Civillikuma izpratnē ar mantojumu ir jāsaprot kopība, kurā ietilpst visa nekustamā, kustamā manta, kā arī citiem atdodamas tiesības un saistības, kas mantojuma atstājējam piederējušas mantojuma atklāšanās laikā. Mantojumā pāriet arī mirušā vēl neizņemtā darba alga, citas viņam pienākošās naudas summas, piem., kompensācijas, dividendes, akcijas pajas, noguldījumi ar procentiem, apdrošinājuma atlīdzības, izņemot apdrošinājuma atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, kad apdrošinājuma līgums noslēgts trešās personas labā u.c. Mantojuma kopībā ieskaitāma vēlāk konstatētā manta, kas mantojuma atklāšanās brīdī vai arī mantojuma pieņemšanas termiņa aprites laikā vēl neietilpa mantojuma sastāvā.
Mantojuma tiesības paredz kārtību kādā neatraidāmie mantinieki var pieprasīt savu neatņemamo daļu, kārtību kādā mantojums sadalāms, mantošanas atstāšanas, pieņemšanas vai sadalīšanas kārtību.
Mantojuma pāreja var notikt: uz līguma pamata, testamenta pamata un likuma pamata.
Ja konkrētajā gadījumā vienlaicīgi pastāv vairāki mantošanas veidi, līgumiskai mantošanai ir priekšroka pār abiem pārējiem, savukārt testamentārai mantošanai ir priekšroka pār likumisko mantošanu.
Līgumiskā mantošana notiek uz savstarpēju (var būt daudzpusēji) līgumu pamata, ar ko viens līdzējs novēl citiem nākamo (paredzamo) mantojuma daļu.
Gadījumā ja mantojuma atstājējs nav devis nekādus norādījumus, kādā veidā pāriet mantojums, tad mantojuma tiesību realizāciju nosaka likums.

Nāc un iepazīsties ar Mantojumu reģistru! http://www.lursoft.lv/lv/mantojumu-registrs