Lursoft news

Maijā trīskāršojusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publicitāte

2015. gada 4. jūnijs

Pēc SIA “Lursoft IT” (“Lursoft”) datiem, kas iegūti, izvērtējot publikācijas un veicot personu monitoringu “Lursoft” laikrakstu bibliotēkā www.news.lv, tiek veidots personu publicitātes indekss. Publicitātes indekss ļauj noskaidrot, kuras personas noteiktā laika periodā ir bijušas visbiežāk pieminētas publikācijās.

Fizisko personu maija Lursoft TOP 10

Vieta Persona Rakstu skaits
1. Straujuma Laimdota 597
2. Vējonis Raimonds 460
3. Levits Egils 347
4. Bērziņš Andris 297
5. Bondars Mārtiņš 198
6. Rinkēvičs Edgars 196
7. Mūrniece Ināra 192
8. Dolgopolovs Sergejs 174
9. Ušakovs Nils 166
10. Masaļskis Edgars 141

Politisko organizāciju maija Lursoft TOP 10

Vieta Persona Rakstu skaits
1. Vienotība 528
2. Zaļo un Zemnieku savienība 442
3. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK 424
4. NATO 382
5. SASKAŅA – Sociāldemokrātiskā partija 332
6. Latvijas Reģionu Apvienība 226
7. No sirds Latvijai 160
8. Saskaņas Centrs 21
9. Latvijas Krievu savienība 19
10. Reformu partija 13

Biedrību un nodibinājumu maija Lursoft TOP 10

Vieta Persona Rakstu skaits
1. Latvijas Pašvaldību savienība 119
2. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 90
3. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība 67
4. Latvijas Darba devēju konfederācija 56
5. Fonds Ziedot.lv 39
6. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 39
7. Borisa un Ināras Teterevu fonds 26
8. Latvijas Komercbanku asociācija 21
9. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome 17
10. Latvijas ārstu biedrība 15

Maijā trīskāršojusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publicitāte

Ievērojamu publicitātes kāpumu maija mēnesī piedzīvojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Publikāciju skaits, kurās izskanējis arodbiedrības vārds, maija mēnesī, salīdzinot ar aprīli, ir trīskāršojies, rāda Lursoft laikrakstu bibliotēkas News.lv apkopotie dati.
Latvijas Izglītības zinātnes darbinieku arodbiedrības vārds publikācijās maija mēnesī izskanējis saistībā ar arodbiedrības izteikto neapmierinātību ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie pedagogu algu jaunā modeļa.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir norādījusi, ka līdz ar jaunā piedāvātā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu atalgojums varētu pieaugt vismaz 70% pedagogu. Ministre, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem piebilda, ka ir jārunā ne tikai par ieguvējiem pedagogu vidū, bet arī par visas sabiedrības ieguvumu no sakārtotas un modernas izglītības sistēmas un efektīvākas pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtības, kurā tiktu apmaksāts viss skolotāja darbs, ne tikai daļa no tā, kā tas ir patlaban. Atbildot uz arodbiedrības pārstāvju norādi, ka skolotāji jauno modeli atbalstītu tad, ja skaidrāk redzētu savus finansiālos ieguvumus, ministrijas pārstāvji skaidroja, ka pašreizējā atalgojuma sistēma paredz pedagogiem, strādājot vienu amata vienību – 21 kontaktstundu, apmaksāt 30 darba stundas. Jaunais modelis plānoja pie 22 kontaktstundām apmaksāt 36 darba stundas, iekļaujot tajās visu darbu, ko pedagogi veiktu izglītības procesa nodrošināšanai un kas līdz šim netika apmaksāts.
Lai arī izglītības un zinātnes ministre, tiekoties ar arodbiedrību, mēģināja to pārliecināt par jaunā pedagogu algu modeļa pozitīvo pienesumu, arodbiedrība 13. maijā padomes sēdē nolēma prasīt pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz nākamajam gadam.
Arī Finanšu ministrija paziņoja, ka neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Evija Papule norādīja, ka, ja skolotāju algu reforma netiks veikta šogad, tad nākamā iespēja sakārtot pedagogu atalgojuma sistēmu varētu būt tikai 2019. gadā, jo valsts budžets tiek plānots ilgtermiņā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publicitāti maija mēnesī ietekmēja arī tās priekšsēdētāja maiņa. Jānorāda, ka līdzšinējo arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško amatā nomainīja bijusī parlamentāriete Inga Vanaga, savukārt par arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieku atklātā balsojumā vienbalsīgi ievēlēts līdzšinējais arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs. Jāatzīmē, ka par Ingu Vanagu kopumā nobalsoja 168 delegāti, bet līdzšinējā arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško saņēma vien 92 balsis. Inga Vanaga, pirmo reizi stājoties arodbiedrības kongresa priekšā, sacīja, ka viņas mērķis būtu uzlabot arodbiedrības iekšējo klimatu, kā arī aktīvāk strādāt ar likumdevējiem, tostarp pieprasot nepieciešamo finansējumu. Inga Vanaga pauda arī, ka ir jāuzlabo arodbiedrības darbs, lai tā pārstāvētu visus izglītības nozares segmentus. Jānorāda, ka Inga Vanaga ir arodbiedrības biedre kopš pagājušā gada.

Valsts iestāžu maija Lursoft TOP 10

Vieta Persona Rakstu skaits
1. Saeima 1 460
2. Ministru kabinets 676
3. Valsts kase 645
4. Rīgas pilsētas dome 631
5. Valsts policija 533
6. Valsts ieņēmumu dienests 505
7. Ārlietu ministrija 408
8. Latvijas Universitāte 375
9. Eiropas Parlaments 312
10. Finanšu ministrija 305

Uzņēmējsabiedrību maija Lursoft TOP 10

Vieta Persona Rakstu skaits
1. Latvijas Televīzija 368
2. Swedbank 245
3. Lursoft IT 227
4. SEB banka 210
5. Diena 190
6. Latvijas Neatkarīgā Televīzija 173
7. Lattelecom 168
8. Latvijas valsts meži 154
9. Latvijas Radio 150
10. Latvenergo 137

 

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*