Pēc SIA “Lursoft IT” (“Lursoft”) datiem, kas iegūti, izvērtējot publikācijas un veicot personu monitoringu “Lursoft” laikrakstu bibliotēkā www.news.lv, tiek veidots personu publicitātes indekss. Publicitātes indekss ļauj noskaidrot, kuras personas noteiktā laika periodā ir bijušas visbiežāk pieminētas publikācijās.
Fizisko personu maija Lursoft TOP 10
Vieta |
Persona |
Rakstu skaits |
1. |
Straujuma Laimdota |
597 |
2. |
Vējonis Raimonds |
460 |
3. |
Levits Egils |
347 |
4. |
Bērziņš Andris |
297 |
5. |
Bondars Mārtiņš |
198 |
6. |
Rinkēvičs Edgars |
196 |
7. |
Mūrniece Ināra |
192 |
8. |
Dolgopolovs Sergejs |
174 |
9. |
Ušakovs Nils |
166 |
10. |
Masaļskis Edgars |
141 |
Politisko organizāciju maija Lursoft TOP 10
Vieta |
Persona |
Rakstu skaits |
1. |
Vienotība |
528 |
2. |
Zaļo un Zemnieku savienība |
442 |
3. |
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK |
424 |
4. |
NATO |
382 |
5. |
SASKAŅA – Sociāldemokrātiskā partija |
332 |
6. |
Latvijas Reģionu Apvienība |
226 |
7. |
No sirds Latvijai |
160 |
8. |
Saskaņas Centrs |
21 |
9. |
Latvijas Krievu savienība |
19 |
10. |
Reformu partija |
13 |
Biedrību un nodibinājumu maija Lursoft TOP 10
Vieta |
Persona |
Rakstu skaits |
1. |
Latvijas Pašvaldību savienība |
119 |
2. |
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera |
90 |
3. |
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība |
67 |
4. |
Latvijas Darba devēju konfederācija |
56 |
5. |
Fonds Ziedot.lv |
39 |
6. |
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība |
39 |
7. |
Borisa un Ināras Teterevu fonds |
26 |
8. |
Latvijas Komercbanku asociācija |
21 |
9. |
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome |
17 |
10. |
Latvijas ārstu biedrība |
15 |
Maijā trīskāršojusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publicitāte
Ievērojamu publicitātes kāpumu maija mēnesī piedzīvojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Publikāciju skaits, kurās izskanējis arodbiedrības vārds, maija mēnesī, salīdzinot ar aprīli, ir trīskāršojies, rāda Lursoft laikrakstu bibliotēkas News.lv apkopotie dati.
Latvijas Izglītības zinātnes darbinieku arodbiedrības vārds publikācijās maija mēnesī izskanējis saistībā ar arodbiedrības izteikto neapmierinātību ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie pedagogu algu jaunā modeļa.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir norādījusi, ka līdz ar jaunā piedāvātā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu atalgojums varētu pieaugt vismaz 70% pedagogu. Ministre, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem piebilda, ka ir jārunā ne tikai par ieguvējiem pedagogu vidū, bet arī par visas sabiedrības ieguvumu no sakārtotas un modernas izglītības sistēmas un efektīvākas pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtības, kurā tiktu apmaksāts viss skolotāja darbs, ne tikai daļa no tā, kā tas ir patlaban. Atbildot uz arodbiedrības pārstāvju norādi, ka skolotāji jauno modeli atbalstītu tad, ja skaidrāk redzētu savus finansiālos ieguvumus, ministrijas pārstāvji skaidroja, ka pašreizējā atalgojuma sistēma paredz pedagogiem, strādājot vienu amata vienību – 21 kontaktstundu, apmaksāt 30 darba stundas. Jaunais modelis plānoja pie 22 kontaktstundām apmaksāt 36 darba stundas, iekļaujot tajās visu darbu, ko pedagogi veiktu izglītības procesa nodrošināšanai un kas līdz šim netika apmaksāts.
Lai arī izglītības un zinātnes ministre, tiekoties ar arodbiedrību, mēģināja to pārliecināt par jaunā pedagogu algu modeļa pozitīvo pienesumu, arodbiedrība 13. maijā padomes sēdē nolēma prasīt pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz nākamajam gadam.
Arī Finanšu ministrija paziņoja, ka neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Evija Papule norādīja, ka, ja skolotāju algu reforma netiks veikta šogad, tad nākamā iespēja sakārtot pedagogu atalgojuma sistēmu varētu būt tikai 2019. gadā, jo valsts budžets tiek plānots ilgtermiņā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publicitāti maija mēnesī ietekmēja arī tās priekšsēdētāja maiņa. Jānorāda, ka līdzšinējo arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško amatā nomainīja bijusī parlamentāriete Inga Vanaga, savukārt par arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieku atklātā balsojumā vienbalsīgi ievēlēts līdzšinējais arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs. Jāatzīmē, ka par Ingu Vanagu kopumā nobalsoja 168 delegāti, bet līdzšinējā arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško saņēma vien 92 balsis. Inga Vanaga, pirmo reizi stājoties arodbiedrības kongresa priekšā, sacīja, ka viņas mērķis būtu uzlabot arodbiedrības iekšējo klimatu, kā arī aktīvāk strādāt ar likumdevējiem, tostarp pieprasot nepieciešamo finansējumu. Inga Vanaga pauda arī, ka ir jāuzlabo arodbiedrības darbs, lai tā pārstāvētu visus izglītības nozares segmentus. Jānorāda, ka Inga Vanaga ir arodbiedrības biedre kopš pagājušā gada.
Valsts iestāžu maija Lursoft TOP 10
Vieta |
Persona |
Rakstu skaits |
1. |
Saeima |
1 460 |
2. |
Ministru kabinets |
676 |
3. |
Valsts kase |
645 |
4. |
Rīgas pilsētas dome |
631 |
5. |
Valsts policija |
533 |
6. |
Valsts ieņēmumu dienests |
505 |
7. |
Ārlietu ministrija |
408 |
8. |
Latvijas Universitāte |
375 |
9. |
Eiropas Parlaments |
312 |
10. |
Finanšu ministrija |
305 |
Uzņēmējsabiedrību maija Lursoft TOP 10
Vieta |
Persona |
Rakstu skaits |
1. |
Latvijas Televīzija |
368 |
2. |
Swedbank |
245 |
3. |
Lursoft IT |
227 |
4. |
SEB banka |
210 |
5. |
Diena |
190 |
6. |
Latvijas Neatkarīgā Televīzija |
173 |
7. |
Lattelecom |
168 |
8. |
Latvijas valsts meži |
154 |
9. |
Latvijas Radio |
150 |
10. |
Latvenergo |
137 |
Komentāri