Lursoft news

Jaunieši labprāt savas ambīcijas realizē biznesā

2014. gada 26. novembris

Aizvien plašāk pieejamā informācija par uzņēmuma dibināšanu, dažādi atbalsta pasākumi un arī ambīcijas ir tikai daži no faktoriem, kas veicina jauniešu* iesaistīšanos biznesā.

Jauniešiem pieder 7 784 uzņēmumi

Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Lursoft pētījums apliecina, ka piemēram, 2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%. Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.

Patlaban jauniešiem pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.

Jauniešu reģistrētie uzņēmumi

Pēdējos gados konkursus jauniešiem, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, organizē gan pašvaldības un organizācijas, gan arī uzņēmumi. Piemēram, projektu konkursu „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai” organizējusi Krāslavas novada dome, savukārt Altum, cenšoties apņēmīgos jauniešus piesaistīt uzņēmējdarbībai, organizējis konkursu „Lec biznesā!”, tāpat arī Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau vairākus gadus organizē konkursu „Laukiem būt!” ar mērķi biznesā iesaistīt jauniešus no lauku reģioniem. LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone norāda, ka 2012.gadā konkursā piedalījušies 36 dalībnieki, 2013.gadā – 52, bet šogad konkursā ar savām idejām mērojušies jau 58 jaunieši. Vaicāta par reģioniem, no kuriem nāk lielākais konkursa dalībnieku skaits, I. Tomsone teic, ka visos reģionos ir apmēram vienāds konkursantu skaits, taču šogad nedaudz lielāks dalībnieku skaits bijis no Latgales. Tiesa gan, ja tiek vērtēta aktivitāte pa novadiem, šogad visvairāk „Laukiem būt!” konkursa finālistu bijuši no Liepājas puses (6 dalībnieki) un Rēzeknes reģiona (5 dalībnieki).

Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.

Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.

Populārākās jauniešu uzņēmumu darbības jomas:

  1. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (9,12%)
  2. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (5,16%)
  3. Operācijas ar nekustamo īpašumu (3,86%)
  4. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (2,99%)
  5. Specializētie būvdarbi (2,97%).

 

Apgroza mazāk nekā valstī vidēji

Analizējot, kāds bijis jauniešu uzņēmumu sniegums pēdējos gados, redzams, ka to vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu bijis vairāk nekā divas reizes zemāks nekā valstī kopumā, tiesa gan, apgrozījuma dinamika ir ar pozitīvu tendenci, papildu tam, ik gadu samazinās arī valsts vidējā apgrozījuma pārsvars pār jauniešu uzņēmumu rādītāju.

Pēc Lursoft aprēķiniem, 2011.gadā jauniešu uzņēmumi apgrozījuši katrs vidēji 9,683 tūkst.EUR, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 2,5 reizes augstāks. Divu gadu laikā gados jauno dalībnieku un amatpersonu uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 23,36%, aizvadītajā gadā sasniedzot 11,945 tūkst.EUR.

Jauniešu uzņēmum vidējais apgrozījums

Lai gan vidējā apgrozījuma rādītājs sākotnēji šķiet zems, jāņem vērā, ka bieži vien jaunieši, uzsākot savas biznesa gaitas, sākotnēji izvēlas tirgot pašražotu produkciju, piemēram, dažādus rokdarbus, suvenīrus, vai arī nodarboties ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešamās iemaņas apgūtas mācību iestādēs un kursos, tādēļ arī šo uzņēmumu vidējais apgrozījums ir zemāks nekā valstī vidēji, taču vienlaikus ļauj jauniešiem noticēt savām spējām un gūt iedrošinājumu biznesa turpināšanai.

Līdz ar apgrozījuma pieaugumu pēdējo gadu laikā samazinājušies arī jauniešu vadīto un viņiem piederošo uzņēmumu zaudējumi. Salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju, jānorāda, ka jauniešu uzņēmumiem zaudējumi gan 2011., gan 2012.gadā bijuši vairāk nekā divas reizes zemāki nekā valstī vidēji, tiesa gan, jau pērn to pārsvars samazinājies. Lursoft aprēķini parāda, ka 2011.gadā jauniešu uzņēmumi strādājuši ar vidēji 34 EUR zaudējumiem, savukārt pērn tie sarukuši līdz 16 EUR uz vienu uzņēmumu.

Jauniešu uzņēmumu vidējie zaudējumi

Konkursi palīdz drošāk spert soli biznesā

Pēdējos gados aizvien populārāki kļūst dažādi jauno uzņēmēju konkursi, kuros iespējams gūt gan profesionāļu ieteikumus un palīdzību biznesa plānošanā, gan arī finansiālu atbalstu idejas realizācijai. Viens no šādu konkursu rīkotājiem jau vairākus gadus ir LLKC, kas jauniešiem piedāvā izmēģināt spēkus konkursā „Laukiem būt!”. Pēc konkursa rīkotāja rīcībā esošās informācijas, apmēram 15 -20 jaunieši jeb trešā daļa no dalībniekiem ik gadu pēc dalības konkursā uzsāk savu uzņēmējdarbību.

Kā skaidro LLKC pārstāve I. Tomsone, jauniešu motivācija piedalīties konkursā ir dažāda, taču visbiežāk minētie iemesli ir jaunas pieredzes gūšana, finansējuma trūkums uzņēmuma attīstībai, vēlme pašapliecināties, kā arī vēlme uzsākt savu uzņēmējdarbību, kuras pirmajiem soļiem pietrūkst starta kapitāla.

Ideja rīkot jauniešu biznesa projektu konkursu LLKC radusies pirms četriem gadiem, kad uzņēmums sapratis, ka nedrīkst palikt malā, kad jaunieši darba meklējumos izvēlas doties uz pilsētām vai ārzemēm. „Šis ir veids, kā nedaudz, bet risināt lauku iztukšošanās problēmu – palīdzēt jauniem cilvēkiem apgūt biznesa pamatus un veidot savu uzņēmējdarbību,” teic I. Tomsone.

Jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu Valsts lauku tīkla pasākuma „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicinašanai” ietvaros LLKC īsteno jau ceturto gadu, un šajā laikā uzņēmējdarbības pamatus apguvuši jau vairāk nekā 500 lauku jauniešu. „Daļa no viņiem savas biznesa idejas veiksmīgi īstenojuši dzīvē, tādējādi apliecinot plašās iespējas strādāt un pelnīt laukos,” norāda LLKC pārstāve.

„Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad pasākums „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” sākās jau pavasarī ar informatīvajām dienām, kurās jaunieši 26 Latvijas reģionos tika iepazīstināti ar pasākuma „Laukiem būt!” norisi. Jaunieši, kuri ieinteresējās par šo pasākumu un vēlējās savas idejas īstenot, piedalījās mācībās, kurās apguva ideju definēšanu, uzņēmējdarbības un grāmatvedības pamatus, biznesa plānu un projektu būtību, to sastāvdaļas, kā arī mācījās izstrādāt savus biznesa plānus vai projekta pieteikumus,” konkursa norises gaitu raksturo LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone. Šogad LLKC rīkotajās aktivitātēs piedalījās 324 jaunieši, bet sertifikātu par mācību pabeigšanu saņēma 227 jaunieši. Konkursā, kurā bija iespējams iegūt naudas balvu biznesa uzsākšanai, tika pieteikti vairāk nekā 50 projekti, bet finālā izvirzīti 15.

Mērķis – izveidot laukos darbnīcu, kurā nodarbinātu vietējos iedzīvotājus

Kabatas draugiAizvadītajā gadā LLKC organizētajā konkursā jauniešiem uzvaras laurus plūca Inga Gailīte, kura „Laukiem būt!” ietvaros prezentēja projektu par mīksto rotaļliet un suvenīru ražošanu. Kā atzīst pati jauniete, patlaban projektu vēl nevar īsti saukt par biznesu, bet gan drīzāk par aizmetņiem un taustīšanos, jo tiek meklēts balanss starp amatniecību un ražošanu, vienlaikus eksperimentējot arī ar materiāliem un tehnoloģijām. „Jau pie pirmajām 100 vienībām ar konkrētu nodošanas datumu varu saprast klupšanas akmeņus izstrādes plānošanā un menedžmentā, taču mana nodarbe ir pateicīga ar to, ka varu darīt pati un mazās tirāžās,” norāda I. Gailīte, piebilstot, ka dalība LLKC konkursā „Laukiem būt!” stimulējusi darīt tālāk un tas, ka žūrija noticējusi viņas idejai, iedvesmojis visvairāk.

Pēc dalības LLKC organizētajā konkursā jauniešiem Inga Gailīte joprojām mācās plānot savu laiku pēc prioritātēm un uzstādīt īstenojamus mērķus, neaizmirstot arī par ambīcijām. „Mācos aprēķināt produkta cenu, veidot cenu politiku un plānot finanses. Problēmas gan sagādā ārzemju sadarbības partneru atrašana materiālu piegādei, taču, iespējams, ir jābrauc uz specializētām izstādēm,” noteic jaunā uzņēmēja, piebilstot, ka ir neskaidri arī jautājumi par nodokļiem, dokumentāciju un līgumu slēgšanu.

Jaunā uzņēmēja, vaicāta par grūtībām, teic, ka nekas nav grūti, ja vien patīk tas, ko dari, un ej uz savu mērķi, taču, protams, ir lietas, kas ir sarežģītas un neizprotamas, līdz ar to izsūc enerģiju un resursus. „Gribētos, lai būtu vienkāršāk saprotama likumdošana, lai nevajadzētu konsultēties pie dažādiem konsultantiem,” par sarežģījumiem, ar kuriem nākas saskarties jaunajiem uzņēmējiem, stāsta I. Gailīte, vienlaikus ierosinot, ka jaunajiem uzņēmējiem noderētu, ja pēc uzņēmuma reģistrācijas būtu iespējams saņemt uzskatāmu informāciju par to, kādas atskaites un kad uzņēmumam, atbilstoši tā darbības specifikai, ir jāiesniedz.

BetijasVaicāta par klientu piesaistīšanu, Inga Gailīte stāsta, ka ar savu pirmo potenciālo pircēju iepazinusies tirdziņā, kas ir lieliska vieta, kur uzzināt cilvēku viedokli, redzēt viņu emocijas un attieksmi pret preci. „Tādi jautājumi, kā vai es būšu nākamajā tirdziņā un kur var nopirkt manu produkciju, mudināja mani strādāt tālāk,” atceras LLKC jauno uzņēmēju konkursa uzvarētāja.

Nākotnē jauniete vēlētos dzīvot laukos un izveidot darbnīcu, kurā nodarbinātu vietējos iedzīvotājus. „Vēlētos izstrādāt modeļus, kuru realizāciju varu uzticēt citiem, kamēr pati strādātu pie jaunas produkcijas izstrādes,” stāsta I. Gailīte. Viņas nākotnes mērķis ir palielināt apjomus un produkciju realizēt gan Latvijā, gan ārzemēs. „Vēlos izveidot zīmolu, kas balstīts uz kvalitāti, dabas saudzēšanu un roku darbu,” teic uzņēmīgā jauniete.

 

*pētījumā par jauniešiem tiek uzskatītas personas vecumā līdz 25 gadiem

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*