Rīga un Pierīga – Latvijas uzņēmējdarbības attīstības spogulis

Pēc 2011.gada, kad Rīgā un Pierīgā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits sasniedza vienu  no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā, divi nākamie gadi iezīmējušies ar zināmu stabilitāti. Lursoft aprēķini liecina, ka gan 2012., gan 2013.gadā reģistrēti aptuveni 12 800 jauni uzņēmumi, tiesa gan, redzams, ka šogad, līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Rīgā un tās apkārtnē jauno uzņēmumu skaitam ir tendence sarukt.

Kopumā kopš 2010.gada galvaspilsētā un tās apkārtnē reģistrēti 58 559 jauni uzņēmumi, no kuriem 43,60% ir mazkapitāla SIA.

Līdz ar ekonomiskās krīzes beigām Rīgā un Pierīgā arī ievērojami sarucis likvidēto uzņēmumu skaits. Tā, piemēram, 2010.gadā reģionā likvidēti 6 459 uzņēmumi, kas veido vairāk nekā 60% no šajā gadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita, savukārt jau nākamajā gadā, kas zīmīgs ar ievērojamo jauno uzņēmumu skaitu, likvidēto skaits samazinājies līdz 2 192 uzņēmumiem. Lai arī pēdējos gados likvidēto uzņēmumu skaits ir nedaudz audzis, tas vairs nav atkārtojis 2010.gada rekordu, ik gadu konstanti turoties zem 3 000 likvidēto uzņēmumu atzīmes.

Šogad lielākās ārvalstu tiešās investīcijas Rīgas un Pierīgas uzņēmumos nākušas no Lielbritānijas

Lursoft pētījuma dati apliecina, ka Rīgas un Pierīgas uzņēmumos ārvalstnieki savas tiešās investīcijas iegulda daudz labprātāk nekā reģionu uzņēmumos. To vislabāk parāda fakts, ka no visiem Rīgā un Pierīgā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši vairāk nekā 14% uzņēmumu, kamēr pārējos reģionos šis rādītājs svārstās robežās no 3 – 4,5%.

Lursoft aprēķinājis, ka atšķirībā no aizvadītā gada, kad lielāko ārvalstu investoru saraksta galvgalī ierindojās ASV, šogad naskākie uz investīciju ieguldīšanu Rīgas un Pierīgas uzņēmumu pamatkapitālā bijuši Lielbritānijas pārstāvji, kuri līdz š.g. 14.oktobrim reģiona uzņēmumos ieguldījuši 34,782 milj.EUR lielas tiešās investīcijas. Salīdzināšanai – 2013.gadā no Lielbritānijas Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kapitālos ieguldīti 20,194 milj.EUR.

Pārsteigumu nerada Krievija, kura tāpat kā pērn, arī šogad starp lielākajiem ārvalstu tiešajiem investoriem ierindojusies otrajā vietā. Jāteic gan, ka šogad ievērojami samazinājies ieguldīto investīciju apmērs – ja 2013.gadā Krievijas tiešās investīcijas Rīgas un Pierīgas uzņēmumos veidojušas 124,291milj.EUR, tad šogad 10,5 mēnešu laikā investēti vien 33,428 milj.EUR.

TOP 3 lielāko ārvalstu investoru sarakstu šogad noslēdz Kipra, no kuras kā izcelsmes valsts Rīgas un Pierīgas uzņēmumos šogad investēti 19,696 milj.EUR.

Jāteic, ka šogad starp lielākajiem ārvalstu investoriem nav atrodama Dānija, Luksemburga, Britu Virdžīnu salas, Lietuva un ASV, tā vietā sarakstam pievienojusies jau iepriekš pieminētā Kipra, Šveice, Ukraina, Vācija, Itālija un Singapūra. Kopumā TOP 10 valstis, no kurām šogad nākušas lielākās tiešās ārvalstu investīcijas, Rīgas un Pierīgas uzņēmumos ieguldījušas 156,707 milj.EUR.

 

Ceturtā daļa Rīgas un Pierīgas uzņēmumu nodarbojas ar tirdzniecību

Līdztekus tirdzniecības nozarei, kas veido nedaudz vairāk nekā ceturto daļu no Rīgas un Pierīgas uzņēmumiem, reģiona uzņēmēji aktīvi iesaistījušies arī nekustamo īpašumu jomā, specializēto būvdarbu un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Analizējot padziļinātāk tirdzniecības sfēru, jāsecina, ka straujāks uzņēmumu skaita pieaugums nozarē vērojams sākot ar mirkli, kad tika dota zaļā gaisma mazkapitāla SIA reģistrēšanai. Lursoft izpētījis, ka laika periodā no 2005.gada ik gadu reģistrēti aptuveni 1 700 jauni tirdzniecības uzņēmumi, savukārt jau 2010.gadā jauno uzņēmumu skaits šajā jomā palielinājās līdz 2 210 un turpināja pieaugt arī turpmākajos gados. 16,86% no visiem tirdzniecības uzņēmumiem savam pamatkapitālam piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas.

Populārākās darbības nozares Rīgā un Pierīgā:

1. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (13,07%);
2. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (12,38%);
3. Operācijas ar nekustamo īpašumu (7,61%);
4. Specializētie būvdarbi (5,00%);
5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (4,33%).

 

Rīgā un Pierīgā vidējais apgrozījums zemāks nekā valstī vidēji

Rīgas un Pierīgas uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā bijis zemāks nekā valstī vidēji. Lursoft izpētījis, ka, piemēram, 2011.gadā, kad valstī viens uzņēmums apgrozījis vidēji 24,799 tūkst.EUR, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu apgrozījums bijis par 17,17% zemāks. Šāda tendence saglabājusies arī 2012. un 2013.gadā, tiesa gan, ar katru gadu valsts vidējā rādītāja pārsvars pār Rīgas un tās apkārtnes uzņēmumiem sarucis. Lursoft pētījuma dati parāda, ka aizvadītajā gadā viens Rīgas un Pierīgas reģionā strādājošs uzņēmums apgrozījis vidēji 22,767 tūkst.EUR, kamēr valstī viens uzņēmums strādājis ar vidēji 26,221 tūkst.EUR apgrozījumu.

Rīga un Pierīga jau tradicionāli pulcē valsts lielākos uzņēmumus, kas uzskatāmi atspoguļojas arī reģiona uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājā. Analizējot Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā, redzams, ka kopš 2011.gada reģiona uzņēmumu apgrozījums audzis par 13,38%, palielinoties no 36,761 miljarda EUR 2011.gadā līdz 41,681 miljardam EUR pērn.

Pēdējos trīs gados pirmo vietu gan Rīgas un Pierīgas reģionā, gan arī valstī pēc apgrozījuma lieluma nostiprinājis ķimikāliju vairumtirdzniecības uzņēmums URALCHEM Trading. Lursoft pieejamie dati rāda, ka 2009.gadā dibinātā uzņēmuma apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1 miljarda EUR, augstāko punktu sasniedzot 2012.gadā (1,218 miljardi EUR). Lai gan pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums sarucis par 7,76%, tas vēl aizvien saglabājis vērā ņemamu pārsvaru pār otrās pozīcijas ieguvēju AS Latvenergo.

Apgrozījuma ziņā otrs lielākais uzņēmums pagājušajā gadā bijis AS Latvenergo, kurš jau vairākus gadus noturējies arī Latvijas vērtīgāko un lielāko uzņēmumu sarakstos. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2013.gadā AS Latvenergo apgrozījums audzis par  0,96%, sasniedzot 944,463 milj.EUR. Kopumā piecu gadu laikā uzņēmuma apgrozījuma pieaugums sastāda teju 9%.

Trešo pozīciju pēc apgrozījuma lieluma pērn ieņēmis naftas produktu izplatītājs SIA ORLEN Latvija, kas aizvadītajā gadā apgrozījis 769,965 milj.EUR. Uzņēmums pie sasniegtā negrasās apstāties un, kā liecina gada pārskatā publicētā informācija, tā plānos ietilpst darbs pie tirdzniecības sistēmu attīstīšanas, piegādājot naftas produktus iespējami tuvāk patērētājiem.

Lielāko Rīgas un Pierīgas uzņēmumu sarakstā 2013.gadā iekļuvušas arī abas lielākās tirdzniecības ķēdes SIA MAXIMA Latvija un SIA RIMI LATVIA, apgrozot attiecīgi 673,478 milj.EUR un 672,326 milj.EUR. Abu uzņēmumu apgrozījums gada laikā palielinājies un, ņemot vērā abu tirdzniecības tīklu attīstību, atverot aizvien jaunus veikalus, paredzams, ka apgrozījuma kāpums varētu turpināties arī šogad.

Rīgas un Pierīgas lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā

Nr.p.k.	Uzņēmums	Nozare	Apgrozījums 2013.gadā, milj.EUR	Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1.	URALCHEM Trading, SIA	Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	1 123,360	-7,76
2.	Latvenergo, AS	Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana	944,463	+0,96
3.	ORLEN Latvija, SIA	Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	769,965	+10,78
4.	MAXIMA Latvija, SIA	Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	673,478	+5,10
5.	RIMI LATVIA, SIA	Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	672,326	+6,58

 

Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējā peļņa pēdējo gadu laikā augusi vairāk nekā 2 reizes

Kamēr citos reģionos vismaz pēdējā gadā uzņēmumi lielākoties uzrādījuši peļņu, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu vidējais rādītājs bijis ar negatīvu zīmi. Lursoft izpētījis, ka reģiona vidējie zaudējumi aizvadītajā gadā veidojuši 26 EUR uz vienu uzņēmumu, kamēr valstī tie bijuši par sešiem eiro mazāki.

Vērtējot pēdējo trīs gadu tendenci vidējiem zaudējumiem samazināties, paredzams, ka līdzīga aina saglabāsies arī šogad, kā rezultātā Rīgas un Pierīgas uzņēmumi gadu varētu noslēgt jau ar 0 EUR zaudējumiem vai arī minimālu peļņu. Tiesa gan, kamēr reģiona uzņēmumu vidējais rādītājs pēdējos gados bijis ar negatīvu zīmi, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējā peļņa kopš 2011.gada augusi vairāk nekā 2 reizes, pērn sasniedzot pat 1,047 miljardus EUR.

Lielāko Rīgas un Pierīgas pelnītāju sarakstā pagājušajā gadā ierindojušies uzņēmumi, kuru vārdi komentārus neprasa. Lursoft dati rāda, ka ar lielāko peļņu 2013.gadā Rīgā un tās apkārtnē var lepoties VAS Latvijas dzelzceļš, kas, kāpinot rādītāju par 229,97%, aizvadīto gadu noslēdzis ar 79,820 milj.EUR lielu peļņu, savukārt otrajā vietā ar 60,497 milj.EUR peļņu ierindojies vēl viens valsts kapitāla uzņēmums – AS Latvijas valsts meži.

Trešo augstāko peļņu reģionā pērn uzrādījis SIA KRONOSPAN Riga, kas līdz aizvadītā gada oktobra vidum bijis zināms kā SIA Bolderaja Ltd. Koksnes plātņu ražotāja peļņu 2013.gadā, pateicoties uzlabotās koksnes plātņu kvalitātei, veidojuši 34,928 milj.EUR un, salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, tas ir pieaugums par 13,55%. Ņemot vērā aizvadītā gada septembra beigās ekspluatācijā nodoto ražošanas līniju, paredzams, ka nākotnē SIA KRONOSPAN Riga savu pamatdarbības rezultātu varētu tikai uzlabot, jo veiktās investīcijas ļauj uzņēmumam palielināt ražošanas jaudas par 20%, paplašinot produktu sortimentu un uzlabojot koksnes plātņu kvalitāti.

Rīgas un Pierīgas lielāko pelnītāju sarakstu noslēdz AS Latvijas Gāze ar 32,151 milj.EUR un SIA Lattelecom ar 30,214 milj.EUR peļņu.

Rīgas un Pierīgas lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2013.gadā

Nr.p.k.	Uzņēmums	Nozare	Peļņa 2013.gadā, milj.EUR	Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1.	Latvijas dzelzceļš, VAS	Inženierbūvniecība	79,820	+229,97
2.	Latvijas valsts meži, AS	Mežsaimniecība un mežizstrāde	60,497	+10,29
3.	KRONOSPAN Riga, SIA	Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles	34,928	+31,93
4.	Latvijas Gāze, AS	Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana	32,151	-1,51
5.	Lattelecom, SIA	Telekomunikācija	30,214	+1,69

 

Rīgas un Pierīgas uzņēmumos nodarbināto skaits kopš 2011.gada audzis par 8,72%

Līdzīgi kā citos reģionos, arī Rīgā un Pierīgā reģistrēto uzņēmumu vidējais darbinieku skaits pēdējo gadu laikā bijis nemainīgs. Lursoft aprēķini liecina, ka vidēji vienā uzņēmumā tiek nodarbināti 2 strādājošie, savukārt kopējais darbinieku skaits reģiona uzņēmumos kopš 2011.gada audzis par 8,72%.

Lursoft aprēķinājis, ka Rīgā un Pierīgā reģistrētajos uzņēmumos 2013.gadā strādājuši vairāk nekā 490 tūkst.darbinieku, no kuriem 6% nodarbināti reģiona TOP 5 lielākajos uzņēmumos pēc darbinieku skaita.

Rīgas un Pierīgas reģiona lielākā darba devēja gods pērn ticis mazumtirgotājam SIA MAXIMA Latvija, kurā aizvadītajā gadā strādājuši 7 749 darbinieki. Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn uzņēmumā strādājošo skaits audzis par 4,20% un, ņemot vērā uzņēmuma attīstības plānus, paredzams, ka darbinieku skaits turpmākajos gados varētu arī turpināt pieaugt.

Reģiona lielāko darba devēju sarakstā iekļuvis arī MAXIMA Latvija sīvākais konkurents SIA RIMI LATVIA, kura darbinieku skaits gada laikā palielinājies par 3,74%, sasniedzot 5 021 strādājošo.

Tāpat kā citos Latvijas reģionos, arī Rīgā un Pierīgā līdz ar mazumtirdzniecības nozares pārstāvjiem lielāko darba devēju sarakstā iekļuvuši gan transporta, gan veselības un pakalpojumu sniedzēji. Pa vidu starp abiem lielākajiem tirdzniecības tīkliem Latvijā – MAXIMA Latvija un RIMI LATVIA – iespraucies VAS Latvijas dzelzceļš, kurš ar darba vietām aizvadītajā gadā nodrošinājis 7 157 darbiniekus. Jāpiebilst, ka Latvijas dzelzceļš personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā pērn jau otro gadu pēc kārtas atzīts kā trešais iekārojamākais darba devējs biznesa sektorā Transports un loģistika, starp TOP 50 iekārojamākajiem uzņēmumiem ierindojoties augstajā 6.vietā.

Palielinot strādājošo skaitu par 3,74%, pagājušajā gadā 4.vietā starp Rīgas un Pierīgas lielākajiem darba devējiem ierindojusies SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurā pērn strādājuši 4 780 darbinieki, savukārt sarakstu noslēdz VAS Latvijas Pasts ar 4 300 darbiniekiem.

Rīgas un Pierīgas lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2013.gadā

Nr.p.k.	Uzņēmums	Nozare	Darbinieku skaits 2013.gadā	Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1.	MAXIMA Latvija, SIA	Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	7 749	+4,20
2.	Latvijas dzelzceļš, VAS	Inženierbūvniecība	7 157	-0,26
3.	RIMI LATVIA, SIA	Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	5 021	+3,74
4.	Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA	Veselības aizsardzība	4 780	+4,30
5.	Latvijas Pasts, VAS	Pasta un kurjeru darbība	4 300	-2,56

 

Andris Krogzems: „Uzņēmumi vairs neveido īstermiņa „akciju” plānus”

Krogzeme attīstības vadītājs Andris Krogzems, stāstot par uzņēmējdarbību Rīgā un Rīgas reģionā, norāda, ka ekonomiskā situācija, ne strauji, taču lēnām un pamatīgi uzlabojas. „Uzņēmēji ir atsākuši plānot attīstību turpmākajiem gadiem, pie kam, ja kādreiz bieži vien redzējām īstermiņa „akciju” tipa plānus, tad patlaban tie jau ir vidēja un ilgtermiņa attīstības plāni,” ar saviem novērojumiem dalās A. Krogzems. Viņš arī piebilst, ka patlaban kā pozitīvs moments iezīmējas fakts, ka uzņēmumu attīstībā tiek plānots ieguldīt uzņēmuma peļņu nevis kredītlīdzekļus. „Varbūt no saimnieciskā viedokļa tas ne vienmēr ir izdevīgākais veids, taču tas liecina par to, ka uzņēmumi tic saviem plāniem un spējai efektīvi strādāt un pelnīt,” piebilst SIA Krogzeme pārstāvis, norādot, ka vismaz Limbažu novadā ir jūtams uzņēmumu aktivitātes pieaugums.

Vaicāts par traucēkļiem, kas kavē uzņēmuma straujāku attīstību, A. Krogzems norāda, ka, protams, ir tradicionālie šķēršļi, tādi, kā veselīga konkurence, neprognozējami un ekstremāli laika apstākļi un labu darbinieku trūkums, taču par tiem nav ko sūkstīties, piebilstot, ka ir arī tādi, kuri traucē efektīvi strādāt un attīstīties. „2014.gads ir pirmais jaunajā ES fondu plānošanas periodā un tas tūdaļ jau beigsies, taču Zemkopības ministrijas ierēdņi tā arī nav spējuši sagatavot un atvērt nevienu fondu aktivitāti, lai gan jau gada sākumā tika publiskots grafiks, kurā jau jūlijā un septembrī bija jāatveras pirmajām aktivitātēm,” stāsta Andris Krogzems, piebilstot, ka lauksaimnieki ar šīm aktivitātēm rēķinājās, plānojot savu darbību, taču rezultātā ir jāmaina plāni un tas prasa prāvus neplānotus izdevumus.

Kā otru lielāko šķērsli uzņēmējdarbības attīstībā SIA Krogzeme pārstāvis norāda bankas, kuras strādā vēl aizvien pēc vecajām metodēm, priekšplānā izvirzot mērķi no uzņēmējiem iegūt pēc iespējas lielāku naudu nevis kļūt par partneri un godīgi nopelnīt savu daļu. „Banka mums piedāvā dažādus speciālos piedāvājumus, piedāvājot finansēt pat simts tūkstošus vērtu lauksaimniecības tehniku, neizpētot, vai mūsu uzņēmuma profils tam atbilst, tajā pašā laikā atvērt kredītlīniju nesezonas izmaksu segšanai dažu tūkstošu apmērā  vai arī segt projekta izmaksas uz trīs mēnešiem ar garantiju, ka ES fondi šos līdzekļus atgriezīs, nepiekrīt,” skaidro A. Krogzems, piebilstot, ka rezultātā uzņēmumiem par finanšu partneri jāizvēlas citi, dārgāki avoti.

Runājot par SIA Krogzeme attīstības plāniem, Andris Krogzems stāsta, ka uzņēmums šogad ir veicis sava biznesa pārstrukturizēšanu no dekoratīvo stādu audzēšanas uz upeņu komercdārzu biznesu, kā rezultātā dekoratīvo stādu pavairošana un audzēšana vairs netiks turpināta. „Tai pat laikā esam pieckāršojuši upeņu mātes augu platības un sākot ar nākamo gadu esam gatavi ražot no 300 līdz 500 tūkstošiem upeņu stādu gadā,” skaidro uzņēmuma pārstāvis. Šogad SIA Krogzeme noslēgusi licences līgumu ar Skiernewices augļkopības institūtu Polijā, kļūstot par vienīgajiem sertificētu upeņu šķirņu stādu ražotājiem Baltijā. „Turpmākajos 4 gados plānojam uzturēt upeņu stādu ražošanu 500 tūkstošu robežās un ik gadu ierīkot ap 100 ha jaunu upeņu komercdārzus gan mūsu klientiem, gan paši sev. Līdz 2018.gadam plānojam izveidot savu upeņu komercdārzu 130ha platībā,” noslēgumā piebilst SIA Krogzeme attīstības vadītājs

 

*dati par 2014.gadu apkopoti uz 14.10.2014.