Lursoft news
Vidzemes uzņēmumu veiksmes pamatā – Latvijas zaļais zelts
2014. gada 11. novembrisPēdējos divos gados Vidzemes reģionā iezīmējusies tendence samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam, tiesa gan, tajā pašā laikā samazinājies arī likvidēto uzņēmumu skaits, kam šogad gan vērojama tendence palielināties. Paredzams, ka 2014.gadā Vidzemē jaunreģistrēto uzņēmumu skaits nepārsniegs aizvadītā gada rādītāju, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits varētu pietuvoties 2010.gada līmenim.
Pēdējos gados Vidzemē jaunus uzņēmumu reģistrē kūtrāk
Pēc 2010.gada, kad Vidzemes uzņēmēju pulks palielinājās vien par 144 komersantiem (2010.gadā Vidzemē reģistrēts 661 jauns uzņēmums, bet likvidēti 517), 2011. un 2012.gads nesa augošu tendenci, ik gadu paplašinot reģiona uzņēmumu pulku par aptuveni 470 uzņēmējiem, tiesa gan, jau pērn bijis vērojams kritums, kas, visticamāk, turpināsies arī šogad, jo, neskatoties uz to, ka līdz septembra beigām reģionā reģistrēti 479 jauni komersanti, palielinājies arī likvidēto skaits.
Kopumā kopš 2010.gada līdz šim brīdim Vidzemē reģistrēti 3 557 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa jeb 2 185 ir SIA ar samazinātu pamatkapitālu.
Lursoft veiktais pētījums parāda, ka ārvalstu tiešās investīcijas piesaistīt izdodas ne tikai Rīgā un Pierīgā esošajiem uzņēmumiem, bet arī komersantiem, kas atrodas tālāk no galvaspilsētas. Piemēram, patlaban no visiem Vidzemē reģistrētajiem uzņēmumiem tiešās ārvalstu investīcijas piesaistījuši nepilni 3% reģiona uzņēmumu, no tiem vairāk nekā desmitā daļa darbojas vairumtirdzniecības jomā, savukārt vēl gandrīz 8% savu darbību saistījuši ar augkopību un lopkopību.
Ievērojamākās tiešās investīcijas Vidzemes uzņēmumos šogad ieguldījuši lietuvieši. Lursoft apkopotie dati liecina, ka līdz š.g. septembra beigām Vidzemes uzņēmumu pamatkapitālos lietuvieši ieguldījuši jau 8,092 milj.EUR, tādejādi ievērojami pārsniedzot aizvadītā gada rādītāju. Jāpiebilst, ka 2013.gadā lielākās tiešās investīcijas reģiona uzņēmumos ieguldījuši pārstāvji no Igaunijas (5,511 milj.EUR), tiesa gan, šogad ziemeļu kaimiņi bijuši ievērojami piesardzīgāki, Vidzemes uzņēmumu pamatkapitālos investējot vien 9,155 tūkst.EUR.
Šogad ievērojamas tiešās investīcijas Vidzemes uzņēmumiem vēl bez Lietuvas piesaistītas arī no Zviedrijas (2,021 milj.EUR), kā arī Kipras (214,396 tūkst.EUR), savukārt 2013.gadā lielākais pienesums reģiona uzņēmumu pamatkapitālos vēl bez Igaunijas nācis no Nīderlandes (4,988 milj.EUR) un Vācijas (1,452 milj.EUR).
Vidzemes vizītkarte – mežsaimniecības un mežizstrādes uzņēmumi
Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Vidzemē starp populārākajām uzņēmējdarbības nozarēm izvirzījusies tirdzniecība. Lursoft aprēķini parāda, ka no visiem reģiona uzņēmumiem nedaudz vairāk nekā 18% izvēlējušies nodarboties ar mazumtirdzniecību, savukārt nepilni 6% strādā vairumtirdzniecības sfērā. Atšķirībā, piemēram, no Kurzemes, kur bez tirdzniecības ievērojama daļa uzņēmēju darbojas arī nekustamo īpašumu jomā, Vidzemes uzņēmēju viena no vizītkartēm ir mežsaimniecība un mežizstrāde, kuru par savu izvēlējušies vairāk nekā 5% reģiona uzņēmumu.
Jānorāda, ka vienlīdz populāri reģiona uzņēmēju vidū ir nodarboties ar sauszemes cauruļvadu transporta pakalpojumu sniegšanu, kā arī specializētajiem būvdarbiem.
Populārākās uzņēmējdarbības nozares Vidzemē:
- Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (18,11%);
- Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (9,98%);
- Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (5,77%);
- Mežsaimniecība un mežizstrāde (5,31%);
- Sauszemes un cauruļvadu transports / speciālie būvdarbi (5,13%).
Apgrozījuma pārsvars pār valsts vidējo apgrozījumu pēdējos gados sarucis
Lai gan Lursoft aprēķini liecina, ka Vidzemē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo gadu laikā pārsniedzis valsts vidējo rādītāju, pārsvaram ar katru gadu ir tendence samazināties. Tā, piemēram, 2011.gadā, kad viens Vidzemē reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 29,291 tūkst.EUR, tas bijis par 18,11% vairāk nekā valstī vidēji, 2012.gadā šis pārsvars samazinājies līdz 11,54%, bet jau pērn Vidzemes reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums valsts radītāju pārsniedzis vien par 7,79%.
Starp reģiona lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma apjoma 2013.gadā iekļuvuši lielākoties ražojošo sfēru pārstāvji, liecina Lursoft apkopojums. Vidzemes lielākais uzņēmums ne tikai apgrozījuma, bet arī peļņas un darbinieku skaita ziņā ir AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, kuras apgrozījums pērn audzis par 19,23%, sasniedzot 84,67 milj.EUR. Pēc visa spriežot, uzņēmums pie sasniegtā nedomā apstāties, tādēļ ieplānojis ASV Džordžijas štatā atvērt savu ražotni, piecu gadu laikā tajā ieguldot 14 milj.EUR investīcijas un ar darba vietām nodrošinot 150 darbiniekus.
Otrs lielākais apgrozījums reģionā 2013.gadā bijis AS STORA ENSO LATVIJA, kas gada laikā apgrozījumu kāpinājusi par 5,91%. Lai gan 2012.gadā uzņēmuma apgrozījums piedzīvojis ievērojamu kritumu, samazinoties par 16,74%, pateicoties labākai izejmateriāla situācijai, pērn uzņēmums atkal uzrādījis augšupejošu tendenci ne tikai apgrozījuma, bet arī peļņas ziņā.
Starp lielākajiem Vidzemes uzņēmumiem aizvadītajā gadā ierindojusies arī AS Cēsu alus ar 49,609 milj.EUR, SIA FIRMA MADARA 89 ar 47,413 milj.EUR un AS Valmieras piens, kas pagājušajā gadā apgrozījumu palielinājusi par 2,66%, sasniedzot 44,425 milj.EUR.
Vidzemes lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā
| Nr.p.k. | Uzņēmums | Nozare | Apgrozījums 2013.gadā, milj.EUR | Izmaiņas pret 2012.gadu, % |
| 1. | VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS | Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana | 84,670 | +19,23 |
| 2. | STORA ENSO LATVIJA, AS | Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles | 70,613 | +5,91 |
| 3. | Cēsu alus, AS | Dzērienu ražošana | 49,609 | +3,73 |
| 4. | FIRMA MADARA 89, SIA | Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus | 47,413 | +12,00 |
| 5. | Valmieras piens, AS | Pārtikas produktu ražošana | 44,425 | +2,66 |
Vidzemes uzņēmumu kopējā peļņa pērn augusi līdz 64,07 milj.EUR
Līdzīgi kā ar vidējo apgrozījumu, pēdējo trīs gadu laikā samērā mainīgus rezultātus uzrādījusi arī Vidzemes uzņēmumu vidējā peļņa. Lursoft aprēķinājis, ka, piemēram, 2011.gadā viens Vidzemē reģistrētais uzņēmums nopelnījis vidēji 34 EUR, taču jau nākamajā gadā vidējā peļņa samazinājusies par 41,18%, nokrītoties līdz 20 EUR. Tiesa gan, 2013.gadā lejupslīde nav turpinājusies un uzņēmumi savu vidējo peļņu kāpinājuši jau līdz 78 EUR uz vienu uzņēmumu.
Neskatoties uz to, ka 2012.gadā Vidzemes uzņēmumu vidējā peļņa uzrādījusi nelielu, taču kritumu, reģiona uzņēmumu kopējā peļņa tieši 2012.gadā parādījusi vērā ņemamu kāpumu. Lursoft aprēķinājis, ka, piemēram, 2011.gadā vidzemnieki nopelnījuši 46,29 milj.EUR, bet jau 2012.gadā kopējā peļņa augusi par 36,16%, sasniedzot 63,03 milj.EUR. Jānorāda, ka kopējās peļņas kāpums turpinājies arī pērn, sasniedzot jau 64,07 milj.EUR.
Zaļais zelts jeb koksne ir viena no lielākajām Vidzemes bagātībām, kas tiek izmantota, lai gūtu vērā ņemamu peļņu. To apliecina arī fakts, ka starp TOP 5 lielākajiem peļņas guvējiem reģionā pagājušajā gadā iekļuvuši trīs uzņēmumi, kuru ikdiena saistīta ar mežizstrādi vai koksnes izstrādājumu ražošanu.
Lursoft aprēķini parāda, ka absolūti lielākā pelnītāja Vidzemē 2013.gadā bijusi AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, kas gada laikā palielinājusi savu peļņu par 28,41%, gadu noslēdzot ar 5,02 milj.EUR peļņu, aiz kuras ar 3,13 milj.EUR seko 2005.gadā dibinātais mežizstrādes uzņēmums SIA FORAN REAL ESTATE. Bez iepriekš pieminētā uzņēmuma starp TOP 5 lielākajiem Vidzemes pelnītājiem 2013.gadā ierindojusies arī AS STORA ENSO LATVIJA (3,12 milj.EUR peļņa) un SIA GRAANULINVEST (1,90 milj.EUR), savukārt godpilno ceturto vietu starp ražojošo sfēru pārstāvjiem izcīnījusi SIA FIRMA MADARA 89 (1,96 milj.EUR), kura Vidzemes teritorijā izvērsusi plašu Top! veikalu tīklu.
Vidzemes lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2013.gadā
| Nr.p.k. | Uzņēmums | Nozare | Peļņa 2013.gadā, milj.EUR | Izmaiņas pret 2012.gadu, % |
| 1. | VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS | Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana | 5,02 | +28,41 |
| 2. | FORAN REAL ESTATE, SIA | Mežsaimniecība un mežizstrāde | 3,13 | +87,43 |
| 3. | STORA ENSO LATVIJA, AS | Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles | 3,12 | +27,38 |
| 4. | FIRMA MADARA 89, SIA | Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus | 1,96 | -22,77 |
| 5. | GRAANUL INVEST, SIA | Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles | 1,90 | +8,37 |
Vidējais darbinieku skaits pēdējos gados reģionā saglabājies nemainīgs
Līdzīgi kā, piemēram, Kurzemē un Zemgalē, arī Vidzemes uzņēmumos vidējais nodarbināto skaits pēdējo gadu laikā saglabājies nemainīgs. Lursoft aprēķini liecina, ka vienā reģiona uzņēmumā pagājušajā gadā strādājuši vidēji 2 darbinieki, kas ir tikpat, cik 2012. un 2011.gadā. Tiesa gan, reģionā aizvadītajā gadā bijuši arī vairāki uzņēmumi, kuru darbinieku skaits mērāms desmitos vai pat pārsniedz simtu. Tā, piemēram, vairāk nekā 100 darbinieku pagājušajā gadā bijis 40 Vidzemes uzņēmumos.
Kopumā Vidzemes uzņēmumi aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošinājuši 40 018 darbiniekus. Jānorāda, ka kopš 2011.gada reģiona uzņēmumos nodarbināto skaits palielinājies par 7,24%. Ievērojamākais darbinieku skaita pieaugums kopš 2011.gada fiksēts Vecpiebalgas novada uzņēmumos (+28,06% pieaugums kopš 2011.gada), tāpat arī Mazalacas (+27,98%) un Burtnieku (+24,10%) novados reģistrētajos uzņēmumos, savukārt negatīva tendence, proti, samazināties darbinieku skaitam, kas nodarbināts attiecīgajā novadā reģistrētajos uzņēmumos, bijusi vērojama vien Cesvaines (-6,47%), Cēsu (-0,72%) un Kocēnu (-0,31%) novadu uzņēmumos.
Atšķirībā no lielākajiem pelnītājiem un uzņēmumiem, kuri pērn guvuši lielāko apgrozījumu, starp lielākajiem darba devējiem ierindojies tikai viens ražojošais uzņēmums – AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, kurā 2013.gadā nodarbināts 931 darbinieks. Jāpiebilst, ka AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA darbinieku skaits ik gadu palielinās, un kopš 2011.gada uzņēmumā strādājošo skaits audzis jau par 17,85%.
Tāpat kā citus gadus, arī šogad starp Vidzemes uzņēmumiem, kuri ar darba vietām nodrošinājuši visvairāk iedzīvotāju, ierindojušies gan veselības aizsardzības, gan transporta nozares un mazumtirdzniecības uzņēmumi.
SIA FIRMA MADARA 89, kas iekļuvusi gan starp 2013.gada lielākajiem pelnītājiem, gan uzņēmumiem pēc lielākā apgrozījuma, pagājušajā gadā reģionā nodarbinājusi otru lielāko darbinieku skaitu, proti, 706 strādājošos, kas ir par 19,46% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt trešo vietu darbinieku skaita ziņā ieņem SIA Vidzemes slimnīca, kurā strādājuši 656 strādājošie, no tiem 138 – ārsti, 255 – pacientu aprūpes personāls, 109 – pacientu aprūpes un atbalsta personāls. Starp lielākajiem darba devējiem ierindojusies arī VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, kurā pērn strādājuši 349 darbinieki, kas gan ir par nepilniem 2% mazāk nekā gadu iepriekš.
Līdztekus slimnīcām, mazumtirdzniecības uzņēmumam un vienam no Latvijas lielākajiem ražojošajiem uzņēmumiem lielāko darba devēju TOP 5 iekļuvis arī pasažieru pārvadātājs CATA no Cēsīm, kurā dabinieku skaits pagājušajā gadā sarucis par 4,24%. Pērn uzņēmumā strādājuši 407 darbinieki.
Vidzemes lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2013.gadā
| Nr.p.k. | Uzņēmums | Nozare | Darbinieku skaits 2013.gadā | Izmaiņas pret 2012.gadu, % |
| 1. | VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS | Nemetālisko minerālu izstādājumu ražošana | 931 | +8,76 |
| 2. | FIRMA MADARA 89, SIA | Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus | 706 | +19,46 |
| 3. | Vidzemes slimnīca, SIA | Veselības aizsardzība | 656 | +3,96 |
| 4. | CATA, AS | Sauszemes transports un cauruļvadu transports | 407 | -4,24 |
| 5. | Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, VSIA | Veselības aizsardzība | 349 | -1,97 |
M. Solima: „Lielākā lauku problēma ir reģionālo centru attīstīšana, kam pretstatā ir mazo pagastu centru panīkums”
SIA Elpa-2, kas pārstāv Mārcienas muižu, valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Mairita Solima, taujāta par Vidzemes priekšrocībām uzņēmējdarbībā, norāda, ka īpašu priekšrocību, neskaitot mazāku konkurentu skaitu, reģionam nav, jo apmeklētāju pieplūdumu pirmkārt nosaka pakalpojumu kvalitāte un tikai otrā plānā ir jūra vai Gaiziņš aiz loga.
Mairita Solima arī norāda, ka valstī ekonomiskā situācija pēdējos gados ir stabilizējusies, piebilstot, ka lielākā lauku problēma tomēr ir nevis emigrācija, bet gan reģionālo centru – lielo pilsētu – attīstīšana, kam pretstatā ir mazo pagastu centru panīkums. „Skolas, pēcstundu nodarbības, mākslas centri un sporta bāzes tiek celtas vienīgi reģionu centros, attiecīgi turp pārceļas arī vecāki ar bērniem,” norāda Mārcienas muižas pārstāve. Līdzīgi kā citviet, arī Vidzemē darba vietas reģionu centros visiem nepietiek, kā rezultātā iedzīvotāji emigrē, līdz ar to pagastos, bijušajās slaucēju mājās un viensētās paliek tikai vecie un sociāli depresīvie iedzīvotāji. „Rezultātā, piemēram, lai gan Mārcienas muiža no Madonas atrodas tikai 10 km attālumā, muižā ir vakances, bet Madonā – darba meklētāji, ko dārgās un retās autobusu satiksmes dēļ nav iespējams savienot,” stāsta Mairita Solima, piebilstot, ka tā ir tipiska lauku uzņēmumu problēma, ko saknē iespējams atrisināt vienīgi atgriežoties pie pagastos ievēlētiem, nevis kā šobrīd – pēc reģionālās reformas – no augšas ieceltiem pagastu vadītājiem, kuriem vietējo cilvēku dzīves jautājumi pretstatā savai nodrošinātajai algai ir dziļi vienalīdzgi.
Stāstot par šķēršļiem, ar kuriem ikdienā nākas saskarties SIA Elpa-2, tās valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece norāda uz elektroenerģijas pieaugošo dārdzību un augstajiem darba spēka nodokļiem savienojumā ar cenu politiku, kāda jāievēro neražojošam uzņēmumam, kā rezultātā tūrisma uzņēmums šobrīd nevar attīstīties. „Ievērojams pienesums Vidzemei gan ir jaunais autoceļš Rīga – Maskava, kas līdz Koknesei ļauj nokļūt tikai stundas laikā, jo tālākie ceļi tūristus atbaida,” skaidro M. Solima.
Pastāvošā reģionu attīstības politika Mārcienas muižai liek atgriezties pie saimes modeļa, kad darbinieki dzīvoja zem darba devēja jumta. „Patlaban muižā dzīvo jau divi pavāri, vienlaikus pamazām Mārcienā no ārzemēm atgriežas iepriekš aizbraukušie darbinieki,” situāciju ieskicē muižas pārstāve. „Lai nenāktos slēgt uzņēmumu un 20 vietējie iedzīvotāji nepārceltos uz Madonu vai Angliju, elektroenerģijas dārdzības dēļ sākam likvidēt ekoloģisko apkuri – zemes siltumsūkni –, ko aizstājam ar fosilo malkas apkuri un diemžēl sākam piesārņot dabu,” stāsta uzņēmuma līdzīpašniece, vienlaikus norādot, ka nepārliecinošās valsts politikas dēļ pārdomājuši un atteikušies investēt 50 000 EUR moderna sporta laukuma izbūvē, kura izveidei bija paredzēts piesaistīt arī ES līdzekļus, piebilstot, ka viens no galvenajiem uzņēmuma mērķiem nākotnē ir nebankrotēt.
*dati uz 2014.gada 22.septembri
Komentāri