Lursoft news

Pasākumu organizētāji, pārcietuši krīzes gadus, pamazām atgriežas uz zaļa zara

2014. gada 6. augusts

Vasaras mēneši ir pasākumu organizētāju karstākais darba laiks – festivāli, koncerti, sporta spēles, privāti pasākumi. Tas gan nenozīmē, ka gada pārējos mēnešos nozares uzņēmumi dotos ziemas guļā, cenšoties izdzīvot vien no vasarā nopelnītā, jo cilvēkiem izklaidēties un atpūsties gribas ne tikai gada karstākajos mēnešos.

Kādus rezultātus uzrāda pasākumu organizēšanas sfērā iesaistītie uzņēmumi, centies uzzināt Lursoft, apkopojot nozares finanšu rādītājus, aktivitāti reģionos, darbinieku skaita dinamiku un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pēc krīzes aktīvi reģistrē jaunus nozares uzņēmumus

Pārcietuši ekonomiskās krīzes gadus, kas pasākumu organizētājiem bija liels pārbaudījums, jo laikā, kad jau tā maciņā svilpo vējš, izklaidēm paredzēto budžetu „nogrieza” lielākā daļa korporatīvo klientu, tāpat arī ekonomēt uz izklaižu rēķina centās privātpersonas, pēdējos gados nozare atkal tikusi atpakaļ uz zaļa zara. Viens no rādītājiem, kas parāda, ka nozarei vēl ir kur augt, ir fakts, ka pēdējos trīs gados reģistrēti 23% no visiem uzņēmumiem, kas patlaban iesaistīti pasākumu organizēšanas sfērā. Aptuveni piektā daļa no visiem izklaides sfērā iesaistītajiem uzņēmumiem darbojas jau vismaz desmit gadus, savukārt vidējais nozarē strādājošā uzņēmuma vecums ir 5 gadi.

Andris JēkabsonsTo, ka nozare sākusi atgūties pēc krīzes, apliecina arī radošo korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes locekļa Andra Jēkabsona teiktais, ka pieprasījums pēc pasākumu aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem ir, līdz ar to arī virkne uzņēmumu savā pakalpojumu klāstā iekļauj frāzi „rīkojam pasākumus”. Viņš arī atzīst, ka tas tomēr būtiski neietekmē līdzšinējos tirgus apjomus, jo vairāk jūtama konkurence uzņēmumu starpā, kuri tirgū darbojas vairāk nekā 5 – 7 gadus un spējuši izturēt krīzes gadus, līdz ar to var teikt, ka pieredze tirgū ņem virsroku.

Ideju nama īpašnieks un vienlaicīgi arī vadītājs Andris Jēkabsons gan piebilst, ka nozares specifika noteikti nav mērāma dalībnieku skaitā, bet gan spējā kvalitatīvi nodrošināt klientam vajadzīgo servisu. „Ja mēs paskatāmies publiskajos reģistros, pasākumu rīkotāju skaits ir tuvu 1 000, tomēr jāatzīst, ka lielākajai daļai no šiem uzņēmumiem šis nav primārais uzņēmējdarbības formāts, jo pastāv būtiska atšķirība starp banketa galda uzlāšanu savā kafejnīcā un spēju noorganizēt jubileju lielai korporācijai,” stāsta A. Jēkabsons. Viņš uzskata, ka nopietnu nozares spēlētāju ir ap 20. Viņaprāt nozarē svarīga ir profesionalitāte, t.i., spēja nodrošināt kvalitatīvu pasākumu klientam un pieredze, kuru nav iespējams iegūt vienā dienā, mēnesī vai pat pusgadā, tāpat arī svarīgs faktors, strādājot pasākumu organizēšanas sfērā, ir reputācija.

Lai arī pasākumu organizēšanas niša šķiet gana brīva un piebilcīga, pirms ķerties pie jauna uzņēmuma reģistrācijas, viens no primārajiem uzdevumiem ir tirgus izpēte, uz ko norāda arī pasākumu organizēšanas firmas Krāsu Karuselis viena no dibinātājām Madara Jansone. Viņa skaidro, ka dažādās pilsētās un reģionos situācija nozarē atšķiras, tādēļ ir svarīgi atrast atbildi uz jautājumu, kas gan būs tas inovatīvais, ar ko uzņēmums esošajā konkurentu saimē izcelsies „Primārais mērķis Krāsu Karuselim jau no pirmssākumiem ir kvalitatīvi pavadīts laiks dažādu tēlu vadībā. Sākotnēji radošās apvienība izvirzījusi sev mērķi vienkārši pamēģināt, taču pamazām Krāsu Karuselis visiem uzņēmumā iesaistītajiem kļuvis par pamatnodarbošanos. Patlaban jau uzņēmums atvēris ballītēm paredzētas telpas, kā arī piedāvā dažādas cita veida aktivitātes, piemēram, pieskata bērnus, kamēr vecāki Liepājas teātrī skatās izrādes,” teic M. Jansone.

Jānorāda, ka potenciālu pasākumu organizēšanā Latvijā saskata ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī ārvalstnieki, jo ārvalstu tiešās investīcijas ieguldītas 7,35% nozares uzņēmumu. Tiesa gan, sekmīgāk šajā ziņā veicies Rīgas un tās apkārtes uzņēmumiem, jo no visiem pasākumu organizēšanas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālam piesaistīti ārvalstu līdzekļi, teju 90% nāk no Rīgas un Pierīgas.

Reģionos visvairāk pasākumu organizētāju Kurzemē

Madara Jansone

Līdzīgi kā vairumā nozaru, kur lielākā daļa uzņēmumu koncentrēti Rīgā un tās apkārtnē, arī pasākumu organizēšana nav izņēmums. Pēc Lursoft aprēķiniem 75,2% no visiem pasākumu organizēšanas sfēras uzņēmumiem reģistrēti galvaspilsētā un tās tuvumā, no tiem lielākā daļa jeb 74,2% koncentrēti tieši Rīgā.

Pārējos Latvijas reģionos reģistrētais pasākumu organizētāju skaits ir samērā līdzvērtīgs, svārstoties 2,1% robežās.

Kurzemē koncentrēti 7,3% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas darbojas pasākumu organizēšanas sfērā, taču, kā atzīst Krāsu karuselis vadītāja Madara Jansone, vismaz 2010.gadā, kad savu darbību uzsāka viņas vadītā radošā apvienība, salīdzinot ar Rīgu, Liepājā pasākumu organizētāju nemaz nebijis tik daudz, tādēļ jaunās uzņēmējas ar īpaši sīvu konkurenci nav saskārušās. M. Jansone: „Protams, klientūras piesaiste gan bija pakāpenisks darbs, kas no mums prasīja apgūt jaunas iemaņas komunikācijā caur sociālajiem medijiem, tomēr kā galvenais un efektīvākais reklāmas avots ir un paliek mutiskie ieteikumi, kad kāds, kurš kopā ar mums svinējis ballīti, nodod tālāk rekomendāciju.”

Lai gan varētu domāt, ka Rīgas klātbūtne, ņemot vērā tajā koncentrēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju skaitu, galvaspilsētā reģistrētajiem pasākumu organizēšanas uzņēmumiem garantē arī lielāko apgrozījumu un peļņu, reālā situācija rāda pavisam citu ainu.

Proti, 2013.gadā lielāko vidējo apgrozījumu starp pasākumu organizēšanā iesaistītajām firmām uzrādījušas tieši Kurzemes firmas, atstājot Rīgu otrajā vietā, savukārt peļņas ziņā veiksmīgākie bijuši Vidzemes uzņēmumi.

Pasākumu organizēšanas uzņēmumi

Nozares uzņēmumi strauji kāpina aprozījumu

Par nozares atkopšanos no krīzes vislabāk liecina tās apgrozījuma straujais kāpums pēdējo gadu laikā. Lursoft aprēķinājis, ka kopš 2011.gada, kad viens nozares uzņēmums apgrozījis vidēji 8 015 EUR, pērn vidējais rādītājs audzis jau līdz 12 336 EUR, kas ir pieaugums par 53,91%. Īpaši straujš kāpums bijis tieši 2013.gadā, kad, attiecinot pret 2012.gadu, vidējais nozares apgrozījums uz vienu uzņēmumu palielinājies par 34,83%.

Pasākumu organizētāju vidējais apgrozījums

Kā iepriekš norādīts, visaugstāko vidējo apgrozījumu, proti, 16 717 EUR aizvadītajā gadā uzrādījuši Kurzemē reģistrētie nozares uzņēmumi, tādejādi ievērojami pārspējot nozares kopējo rādītāju, savukārt otrajā vietā ar 12 733 EUR ierindojušies Rīgā un Pierīgā reģistrētie uzņēmumi. Vienlīdz līdzvērtīga situācija vērojama Vidzemē un Zemgalē, kur viena uzņēmuma vidējais apgrozījums 2013.gadā bijis par 47,67% zemāks nekā nozarē kopumā.

To, ka pasākumu organizēšanas nozare ir perspektīva, liecina ne tikai straujais vidējā apgrozījuma kāpums, bet arī fakts, ka teju visiem lielākajiem apskatītās sfēras darboņiem pērn izdevies savu apgrozījumu kāpināt. Visievērojamākos apgrozījuma un vienlaicīgi arī peļņas rādītājus pēdējos gados izdevies uzrādīt uzņēmumiem, kuri nodrošina pasākumus ar nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, apskaņošanas, gaismu aparatūru u.tml.

Tā, piemēram, 1994.gadā dibinātā SIA Kompānija NA 2013.gadā apgrozījusi 5,76 milj.EUR, kas ir par 62,06% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat arī apgrozījuma kāpumu piedzīvojuši 2. un 3.vietā esošie uzņēmumi, kā arī ievērīgā festivāla Positivus rīkotājs SIA POSITIVUS GRUPA, kurš pērn panācis apgrozījuma pieaugumu par 36,70%, palielinot to līdz 1,58 milj.EUR.

Nozares vadošie uzņēmumi pēc lielākā apgrozījuma 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums

Reģistrācijas gads

Apgrozījums 2013.gadā, milj.EUR Apgrozījuma izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. Kompānija NA, SIA 1994 5,76 +62,06
2. Akvaparks, SIA 2000 3,82 +15,54
3. IDEJU INSTITŪTS, SIA 2002 2,05 +21,10
4. DZINTARA DISKS, SIA 2002 1,76 -24,64
5. POSITIVUS GRUPA, SIA 2003 1,58 +36,70

 

Divu gadu laikā uzņēmumu zaudējumi sarukuši četras reizes

Zinot, ka liela daļa uzņēmumu, ņemot vērā smago izdzīvošanas skolu, ko piespēlēja krīzes gadi, vēl pavisam nesen strādāja ar zaudējumiem, apsveicami jāvērtē pasākumu organizētāju vidējās peļņas/zaudējumu rādītāju dinamika. Lai gan uzņēmumi 2013.gadā turpinājuši strādāt ar zaudējumiem, tie bijuši četras reizes mazāki nekā, piemēram, 2011.gadā, kas nozīmē, ka uzņēmēji ieguvuši jaunu elpu un nav nolaiduši rokas smagākajos gados. Pēc Lursoft aprēķiniem, pagājušo gadu viens nozares uzņēmums noslēdzis ar vidēji 53 EUR zaudējumiem, kas ir par 33,75% mazāki nekā gadu iepriekš.

Pasākumu organizētāju peļņa/zaudējumi

Lielāko peļņu pagājušajā gadā sasniedzis SIA Akvaparks, kurš pērno gadu noslēdzis ar 533,12 tūkst.EUR lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. Starp nozares lielākajiem pelnītājiem aizvadītajā gadā ierindojušās arī apskaņošanas, gaismas un skatuvju konstrukciju pakalpojumu sniedzēji SIA ALFA SLS, SIA Kompānija NA, SIA ARS RENT un SIA RJK.

Nozares vadošie uzņēmumi pēc lielākās peļņas 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums

Reģistrācijas gads

Peļņa 2013.gadā, tūkst.EUR
1. Akvaparks, SIA 2000 533,12
2. Kompānija NA, SIA 1994 418,57
3. ALFA SLS, SIA 2007 161,55
4. ARS RENT, SIA 2011 160,45
5. RJK, SIA 1998 118,66

 

Vērtējot nozares vidējo peļņu/zaudējumus pa reģioniem, jānorāda, ka vispozitīvāk pagājušajais gads izvērties Vidzemes uzņēmumiem, kuri, neskatoties uz to, ka vidējais apgrozījums bijis teju divas reizes mazāks nekā valstī vidēji, vienīgie spējuši gadu noslēgt ar neitrālu rezultātu. Pretstatā Vidzemei, jānorāda, ka vislielākie zaudējumi 2013.gadā bijuši kurzemniekiem, kuri uzrādījuši arī lielāko vidējo apgrozījumu. Lursoft aprēķini liecina, ka pagājušo gadu Kurzemes pasākumu organizētāji noslēguši ar vidēji 233 EUR zaudējumiem. Pārējos reģionos esošie uzņēmumi aizvadītajā gadā strādājuši ar zaudējumiem, kas bijuši mazāki par 100 EUR.

Vidējais darbinieku skaits nozares uzņēmumos pēdējos gados saglabājies nemainīgi zems

Lursoft apkopotās tendences parāda, ka pēdējos trīs gados vidējais darbinieku skaits pasākumu organizēšanas uzņēmumos tāpat kā valstī kopumā saglabājies nemainīgs. Tiesa gan, ja vidēji vienā uzņēmumā valstī tiek nodarbināti 2 darbinieki, tad pasākumu organizēšanas nozarē jau vairākus gadus pēc kārtas katrs uzņēmums nodarbinājis vidēji vienu darbinieku. Atšķirīga tendence gan vērojama Kurzemes, Zemgales un Latgales uzņēmumos, kur pasākumu sfērā strādājošie 2013.gadā nodarbinājuši vidēji divus darbiniekus katrs.

Darbinieku skaita ziņā lielākais nozares uzņēmums ir SIA Kompānija NA, kas pasākumus nodrošina ar gaismas aparatūru, alumīnija konstrukcijām, dekorācijām u.ml. sistēmām, kas palīdz veiksmīgi organizēt pasākumus. Aizvadītajā gadā 1994.gadā reģistrētajā SIA Kompānija NA strādājuši 59 darbinieki, kas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš.

Otrajā un trešajā vietā ierindojušies divi uzņēmumi, kuri līdztekus dažādu pasākumu organizēšanai ikdienā nodrošina gan pilsētu iedzīvotājiem, gan arī to viesiem dažādus ūdens priekus un sporta aktivitātes, proti, SIA Akvaparks Jūrmalā un SIA Liepājas Olimpiskais cetrs Liepājā ar attiecīgi 54 un 43 darbiniekiem. Jāteica, ka otrā darbinieku skaits gada laikā audzis par 26,5%.

Lai arī pēdējo gadu laikā uzņēmuma darbinieku skaits bijis nemainīgs, ceturtajā vietā pēc strādājošo skaita pērn ierindojies SIA KOLORADO, kurš ar darba vietām nodrošinājis 28 strādājošos, savukārt piektajā vietā iekļuvis SIA Kaķītis.

Nozares vadošie uzņēmumi pēc lielākā darbinieku skaita 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums

Reģistrācijas gads

Darbinieku skaits 2013.gadā Darbinieku skaita izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. Kompānija NA, SIA 1994 59 +18
2. Akvaparks, SIA 2000 54 +5,9
3. Liepājas Olimpiskais centrs, SIA 2003 43 +26,5
4. KOLORADO, SIA 1995 28 Nav izmaiņu
5. Kaķītis, SIA 2001 26 +30
Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*