No visām sievietēm, kas patlaban ieņem amatus uzņēmumos, 33,52% ir vecumā no 50 – 70 gadiem

Aizvien biežāk sabiedrībā tiek dzirdēts par veiksmīgām uzņēmējām sievietēm, kurām izdevies ne tikai labi pieteikt savu uzņēmumu Latvijas mērogā, bet arī veiksmīgi to attīstīt ārpus mūsu valsts robežām. Tādēļ Lursoft veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kā pēdējos gados mainījusies sieviešu aktivitāte uzņēmējdarbībā, un uzzinātu, kādās nozarēs daiļā dzimuma pārstāves visbiežāk izvēlas veidot biznesu.

Lursoft pētījums parāda, ka Latvijā uz 2014.gada februāri sievietēm pieder 69 526 uzņēmumi un biznesā kā kapitāldaļu turētājas iesaistījušās kopumā 84 606 daiļā dzimuma pārstāves.

Pētījuma rezultāti liecina, ka līdzīgi kā iepriekš, arī 2014.gadā trešā daļa no visiem Latvijā esošajiem uzņēmumiem pieder sievietēm. Tiesa gan, salīdzinot ar 2013.gadu, kad daiļā dzimuma pārstāvēm piederēja daļas 33,21% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem, šogad to īpatsvars nedaudz sarucis, samazinoties līdz 32,89%. Līdzīga situācija kā ar uzņēmumiem, kuros sievietēm pieder kapitāldaļas, vērojama arī uzņēmumos, kuros dāmas ieņem amatus. Ja 2013.gadā daiļā dzimuma pārstāves amatus ieņēmušas 33,43% no visiem Latvijas uzņēmumiem, tad šogad to īpatsvars saamzinājies līdz 33,01%.

Salīdzinot ar 2013.gada rādītāju, jānorāda gan, ka gada laikā nedaudz sarucis mazkapitāla SIA īpatsvars, kuri pieder sievietēm. Ja pagājušā gada februārī apkopotie dati rāda, ka sievietēm piederēja 38,53% no visām mazkapitāla SIA, tad patlaban šīs kategorijas SIA īpatsvars sarucis līdz 36,51%.

Sievietes visbiežāk ieņem amatus uzņēmumos, kuru apgrozījums ir līdz 100 tūkst.Ls

Analizējot rādītājus par sieviešu īpatsvaru uzņēmumu valdēs atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma, redzams, ka pēdējo gadu laikā nemainīgi augsts rādītājs saglabājies starp uzņēmumiem, kuri gada laikā apgrozījuši līdz 100 tūkst.Ls. Lursoft pētījums parāda, ka no visiem uzņēmumiem, kuri apgrozījuši līdz 100 tūkst.Ls, aptuveni 39% gadījumu valdē ir vismaz viena daiļā dzimuma pārstāve.

Dati rāda, ka pēdējos gados novērota tendence samazināties sieviešu pārstāvībai to uzņēmumu valdēs, kuru apgrozījums ir robežās no 100 tūkst.Ls līdz 1 milj.Ls, taču līdz ar samazinājumu šo uzņēmumu grupās redzama tendence pieaugt sieviešu īpatsvaram tajos uzņēmumos, kuri apgrozījums pārsniedz 1 milj.Ls. Tiesa gan, jānorāda, ka ievērojams sieviešu īpatsvara kritums reģistrēts 2011gadā starp uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir robežās no 1 – 5 milj.Ls, kad gada laikā dāmu īpatsvars minētajos uzņēmumos samazinājās no 24,6% līdz 18,2%, taču jau 2012.gadā reģistrēts ievērojams pieaugums, kas ļāvis atkal pietuvoties 2010.gada līmenim. Analizējot šos rādītājus skaitļos, jānorāda, ka sieviešu – valdes amatpersonu skaits uzņēmumos, kuri apgroza no 1 – 5 milj.Ls trīs gadu laikā pieaudzis teju četras reizes. Lielāks pieaugums vērojams uzņēmumu grupā, kuras apgrozījums ir virs 5 milj.Ls, kur kopš 2010.gada uzņēmumu skaits, kuru valdē ir vismaz viena daiļā dzimuma pārstāve, audzis precīzi deviņas reizes.

Tāpat kā iepriekš, arī šogad vismazāk biznesā iesaistās sievietes no Latgales reģiona

Skatot sieviešu aktivitāti uzņēmējdarbībā, sadalījumā pa Latvijas reģioniem, redzams, ka vairāk nekā 40% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuros vismaz viena no dalībniecēm ir daiļā dzimuma pārstāve, atrodami Rīgā, bet vēl 14,41% – Pierīgas reģionā.

Lursoft pētījums parāda, ka starp Latvijas reģioniem uzņēmumu skaita ziņā aiz Rīgas un Pierīgas seko Kurzeme, kurā sievietēm pieder 8 024 uzņēmumi, kas veido 11,54% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas pieder sievietēm. Vismazākā aktivitāte tāpat kā iepriekšējos gados vērojama Latgalē, kur daiļā dzimuma pārstāvēm pieder daļas 5 498 uzņēmumos.

Lursoft arī izpētījis, ka līdzīgi kā sieviešu – dalībnieču gadījumā, arī no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru valdēs un padomēs ir sievietes, 44,28% reģistrēti Rīgā, savukārt 17,56% – Pierīgā. Vismazākais uzņēmumu skaits, kurus vada sievietes, reģistrēts Latgalē, vien 5 447. Kopumā Latvijā amatus uzņēmumos patlaban ieņem 74 760 sievietes.

Visstraujāk sievietēm piederošo uzņēmumu skaits audzis Jūrmalā

Skatot sieviešu aktivitāti biznesā Latvijas lielākajās pilsētās, redzams, ka to uzņēmumu skaits, kas pieder daiļā dzimumam būtnēm, pēdējā gada laikā praktiski visās pilsētās ir audzis. Vislielākais pieaugums reģistrēts Jūrmalā un Jelgavā, kur, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pēdējā gada laikā dāmām piederošo uzņēmumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 5%.

Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, šogad februārī vislielākais sievietēm reģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums fiksēts Jūrmalā. Ja aizvadītajā gadā kūrortpilsētā sievietēm piederējuši 1 470 uzņēmumi, tad pēdējo divpadsmit mēnešu laikā to skaits audzis par 7,07%, sasniedzot 1 574 uzņēmumus. Otrs lielākais pieaugums reģistrēts Jelgavā. Salīdzinot ar 2013.gada sākumu, kad Latvijas ceturtajā lielākajā pilsētā dāmām piederējuši 1 488 uzņēmumi, gada laikā to skaits audzis par 5,37%, sasniedzot 1 568.

Praktiski nemainīga situācija pēdējā gada laikā saglabājusies Ventspilī un Rēzeknē, kur sievietēm piederošo uzņēmumu skaits pēdējos divpadsmit mēnešos ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Skaitliski visvairāk uzņēmumu dāmas reģistrējušas galvaspilsētā, liecina pētījuma rezultāti. Lursoft dati rāda, ka Rīgā sievietēm pieder 30 884 uzņēmumi, kas veido 30,43% no kopējā galvaspilsētas uzņēmumu skaita.

Pētot, kurās Latvijas pilsētās no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem sievietēm pieder procentuāli visvairāk uzņēmumu, jāizceļ divas pilsētas – Daugavpils un Ventspils, kur no visiem aktīvajiem uzņēmumiem aptuveni 40% pieder daiļajam dzimumam. Dati rāda, ka no visiem uzņēmumiem, kas patlaban reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, dāmām pieder 36,74% uzņēmumu.

Līdzīga situācija kā ar uzņēmumiem, kuros sievietes ir dalībnieces, ir arī gadījumos, kad uzņēmumu amatpersonu vidū ir kāda daiļā dzimuma pārstāve. Dati rāda, ka no visiem uzņēmumiem, kuri patlaban reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, vidēji 36,49% gadījumu uzņēmumu vada sievietes. Visaugstākais šis procents ir Ventspilī, kur tas pārsniedz pat 40% robežu, taču aiz tās ar 38% seko Daugavpils. Viszemākais sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un padomēs reģistrēts Jelgavā un Jūrmalā, kur minētais rādītājs nesasniedz 36%.

Skatoties, kā gada laikā mainījies sieviešu – uzņēmumu amatpersonu skaits Latvijas lielāko pilsētu uzņēmumos, Lursoft secinājis, ka teju visās pašvaldībās tas nedaudz, taču palielinājies. Izņēmums bijusi Ventspils un Rēzekne, kur pēdējā gada laikā to uzņēmumu skaits, kuru valdēs un padomēs ieceltas sievietes, nedaudz sarucis, kā arī Valmiera, kurā sieviešu vadīto uzņēmumu skaits saglabājies precīzi tāds pats, kā pirms gada.

Trešā daļa no visām sievietēm – amatpersonām ir vecumā no 50 – 70 gadiem

Pētot, kādā vecumā visbiežāk sievietes ieņem amatus uzņēmumu valdēs Latvijā, Lursoft secinājis, ka viennozīmīgi līderos izvirzījusies vecuma grupa robežās no 50 – 70 gadiem. Pētījums parāda, ka no visām daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras ieņem amatus uzņēmumu valdēs un padomēs, trešā daļa jeb 33,52% ir vecumā no 50 – 70 gadiem, savukārt tūlīt aiz viņām seko sievietes vecumā no 40 – 50 gadiem, kas liecina, ka dzīves gaitā uzkrātā pieredze noteikti ir zināma priekšrocība, kas palīdz vadīt uzņēmumu un pieņemt svarīgus lēmumus, un to ir novērtējuši arī uzņēmumu īpašnieki, kas ir viens no iemesliem, kādēļ tieši šajās vecuma grupās visbiežāk sievietes ieņem vadošus amatus. Šie dati uzskatāmi atspoguļo arī kopējo situāciju biznesā Latvijā, jo patlaban no visām aktīvajām uzņēmumu amatpersonām 58,04% ir vecumā no 40 – 70 gadiem.

Jānorāda, ka amatus uzņēmumos ieņem arī ievērojams skaits sieviešu vecumā līdz 30 gadiem, jo, kā rāda Lursoft apkopotie dati, no visām daiļā dzimuma būtnēm, kuras patlaban ieņem uzņēmumos amatus, 10,07% ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Zināmas atšķirības redzamas to amatpersonu vidū, kuras ieņem amatus pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas. Ja no visām aktīvajām amatpersonām, kas patlaban reģistrētas valstī, 3,87% ir vecumā virs 70%, tad sieviešu vidū amatpersonu, kuras pārsniegušas šo godājamo vecumu, to īpatsvars ir nedaudz lielāks – 4,72%. Viens no izskaidrojumiem šādai tendencei varētu būt vidējais iedzīvotāju vecums valstī, kas kungiem ir nedaudz zemāks nekā sievietēm.

Skatot uzņēmumu dalībnieču sadalījumu pa vecuma grupām, redzams, ka tāpat kā amatpersonu gadījumā, arī starp dalībniecēm dominē sievietes vecumā no 50 – 70 gadiem, kas no kopējā dalībnieču skaita veido 35,49%. Atpaliekot par nedaudz vairāk nekā 11%, seko uzņēmumu kapitāldaļu turētājas, kuras ir vecumā no 40 – 50 gadiem.

Lursoft apkopotais pētījums parāda, ka patlaban Latvijā no visām sievietēm – dalībniecēm 9,46% ir vecumā līdz 30 gadiem, savukārt 9,08% ir pārsniegušas 70 gadu slieksni.

Sievietes savu biznesu visbiežāk saista ar mazumtirdzniecību un pakalpojumu sfēru

Veicot apkopojumu par uzņēmējdarbības sfērām, kurās daiļā dzimuma pārstāves visbiežāk izvēlas darboties, jāsecina, ka gan dalībnieču un amatpersonu vidū tāpat kā pērn nemainīgi populārākā palikusi uzskaites, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu sniegšana un konsultēšana nodokļu jautājumos. Salīdzinot ar aizvadītajā gadā apkopotajiem datiem, kuri rādīja, ka sievietēm pieder 2 373 uzņēmumi, kas darbojas šajā nozarē, Lursoft apkopotie dati liecina, ka gada laikā šo uzņēmumu skaits pieaudzis par 220.

Salīdzinot 2014.gada populārāko darbības sfēru topu ar aizvadīto gadu, jāsecina, ka pēdējo divpadsmit mēnešu laikā sarakstā nav parādījušās jaunas nozares, kas liecinātu, ka daiļā dzimuma pārstāves nolēmušas iesaistīties citos biznesa darbības virzienos.

Lursoft pētījums rāda, ka atšķirībā no pagājušā gada, kad gan starp dalībniecēm, gan amatpersonām 2.vietā ierindojās mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, šogad godpilno 2.vietu ieņēmuši restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, kas pērn atradās 3.pozīcijā. Tāpat arī no pagājušā gada 4.pozīcijas uz 3.vietu šogad pakāpušies frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi. Lursoft dati liecina, ka patlaban Latvijā sievietēm pieder 1 723 uzņēmumi, kuri sniedz frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus, bet 1 696 šajā nozarē strādājošajos uzņēmumos dāmas ieņem amatus.

Kopumā jāsecina, ka sievietes visbiežāk savu biznesu izvēlas veidot sfērās, kas saistītas ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, kā, piemēram, grāmatvedības, frizieru pakalpojumi, kā arī mazumtirdzniecības jomā, tostarp gan pārtikas, gan jaunu un lietotu apģērbu. Iespējams, sievietēm netipiska darbības joma varētu šķist kravu pārvadājumi pa autoceļiem, kas gan starp dalībniecēm, gan amatpersonām ierindojusies 7.pozīcijā.

TOP 10 populārākās uzņēmējdarbības sfēras starp sievietēm

Uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir sievietes	Vieta	NACE	Uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir sievietes
Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 593)	1.	69.20	Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 584)
Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 790)	2.	56.10	Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 729)
Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 723)	3.	96.02	Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 696)
Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (1 703)	4.	47.11	Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (1 687)
Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 235)	5.	68.20	Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 296)
Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 178)	6.	47.71	Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 172)
Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 058)	7.	49.41/47.82	Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 038)
Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 056)	8.	47.82/49.41	Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 009)
Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (906)	9.	47.79	Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (909)
Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (814)	10.	70.22/68.32	Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (843)

Analizējot uzņēmējdarbības nozaru, kurās visbiežāk strādā sievietes, finanšu rādītājus pēc uzņēmumu valdes sastāva, redzams, ka praktiski visās vadošajās sfērās vislielāko apgrozījumu 2012.gadā uzrādījušas tās firmas, kuru valdē ir tikai vīrieši vai arī abu dzimumu pārstāvji. Izņēmums bijusi vien uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sfēra, kurā daiļā dzimuma pārstāves 2012.gadā apgrozījušas 9,319 tūkst.Ls, kamēr vīriešu vadītie uzņēmumu šajā nozarē apgrozījuši par 5,73% mazāk.

Savādāka situācija vērojama, aplūkojot nozarē strādājošo uzņēmumu peļņu/zaudējumus atkarībā no valdes sastāva. Ja praktiski visās aplūkotajās nozarēs augstāku vidējo apgrozījumu uzrāda uzņēmumi, kurus vada vīrieši vai arī abu dzimumu pārstāvji kopīgi, sieviešu vadītie uzņēmumi 2012.gadā, neskatoties uz zemāku apgrozījumu, uzrādījuši augstāku peļņu / mazākus zaudējumus.

Tā, piemēram, sieviešu vadītie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšanu, 2012.gadā uzrādījuši 40 latu lielu peļņu, kamēr vīriešu vadītie uzņēmumi strādājuši bez peļņas, bet abu dzimumu kopīgi vadītie uzņēmumi guvuši desmit reizes zemāku peļņu nekā dāmu vadītās firmas.

Līdzīga situācija vērojama arī pārējās Lursoft apskatītajās nozarēs. Vienīgais izņēmums bijuši uzņēmumi, kuri nodarbojas ar frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, jo šajā sfērā strādājošie vīriešu vadītie uzņēmumi gadu noslēguši ar 187 latu zaudējumiem, kamēr sieviešu vadītajiem uzņēmumiem tie bijuši par 411 latiem lielāki.

Jānorāda, ka starp visām apskatītajām nozarēm, izņemot uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sfērā strādājošos uzņēmumus, vislielākos zaudējumus visos gadījumos uzrādījuši tieši abu dzimumu kopīgi vadītie uzņēmumi. Vislielākie zaudējumi 2012.gadā bijuši restorānu un mobilo ēdināšanas pakalpojumu sfērā strādājošajiem uzņēmumiem.

Sekmīgākie – uzņēmumi, kuru vadībā abu dzimumu pārstāvji

Pētījuma ietvaros Lursoft ir aplūkojis, vai pastāv atšķirības uzņēmumu vidējā apgrozījumā atkarībā no tā, kura dzimuma personas ieņem amatus uzņēmumu valdē.

Pētījuma dati parāda, ka nav pamata uzskatīt, ka sekmīgāk strādātu uzņēmumi, kuru valdēs atrodas tikai sievietes vai arī tikai vīrieši, jo, lai arī atkarībā no gada rezultāti ir mainīgi, vislabākos rādītājus tomēr spējušas uzrādīt tās firmas, kuru vadībā atrodas abu dzimumu pārstāvji, apvienojot gan sievietēm piedēvēto intuitīvo, gan arī vīriešiem raksturīgo racionālo vadības veidu.

Skatot uzņēmumu vidējo apgrozījumu 2012.gadā, Lursoft secinājis, ka uzņēmumu, kuru vadībā ir tikai vīrieši, vidējais apgrozījums aizpagājušajā gadā bijis vidēji par 44,53% augstāks nekā sieviešu vadītajiem uzņēmumiem, savukārt tās firmas, kuras vada abu dzimumu personas kopā, uzrādījušas par 72,21% labākus rezultātus nekā sieviešu vadītie uzņēmumi. Jānorāda gan, ka būtiskāka apgrozījuma atšķirība redzama uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti vairāk nekā 250 darbinieki.

Analizējot abu dzimumu vadīto uzņēmumu rezultātus vairāku gadu garumā, redzams, ka praktiski visu lielumu uzņēmumu kategorijās pēdējos trīs gados vidējais apgrozījums lielāks bijis uzņēmumos, kuru valdē pārstāvēti abi dzimumi. Nelielas atšķirības vērojamas uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti 11 – 50 darbinieki, jo, kā liecina Lursoft apkopotie dati, laika posmā no 2010. – 2012.gadam par nepilniem 3% lielāks vidējais apgrozījums tomēr bijis vērojams vīriešu vadītajiem uzņēmumiem.

Kā rāda Lursoft pētījuma rezultāti, vērtējot uzņēmumus, kuri nodarbina līdz 250 darbiniekiem, redzams, ka vislielākā vidējā apgrozījuma atšķirība redzama to firmu grupā, kurās tiek nodarbināti 51 – 250 darbinieki. Tā, piemēram, 2010.gadā par nepilniem 9% lielāks vidējais apgrozījums bijis vīriešu vadītajiem uzņēmumiem, taču jau sākot ar 2011.gadu šī situācija krasi mainījusies, un to uzņēmumu, kurus kopīgi vada sievietes un vīrieši, vidējais apgrozījums bijis par teju 70% lielāks nekā sieviešu vadītajiem uzņēmumiem un par 46,54% lielāks nekā vīriešu vadītajām firmām.

Mazākas atšķirības vidējā apgrozījumā redzamas uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 10. Lai gan arī šajā kategorijā viszemākais apgrozījums kopš 2010.gada bijis uzņēmumiem, kurus vada sievietes, jāsecina, ka kopumā stabilākus rezultātus uzrāda vīriešu vadītie nevis abu dzimumu kūrētie uzņēmumi.

Apkopojot datus par abiem dzimumiem piederošo uzņēmumu peļņu/zaudējumu pēdējos trīs gados, jāsecina, ka, daiļā dzimuma pārstāvēm piederošie uzņēmumi vismaz 2012.gadā vairāku uzņēmumu kategorijās uzrādījuši labākus rezultātus nekā, piemēram, uzņēmumi, kuru kapitāldaļu turētāju vidū ir gan dāmas, gan kungi.

Lursoft pētījums parāda, ka 2012.gadā sievietēm piederošie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 10, gadu noslēguši ar vidēji 33 latu zaudējumiem, kamēr abiem dzimumiem piederošo uzņēmumu zaudējumi bijuši teju trīs reizes lielāki. Jāpiebilst, ka ievērojami sekmīgāki bijuši vīriešiem piederošie uzņēmumi, kuri 2012.gadā strādājuši ar vairāk nekā 10 reizes mazākiem zaudējumiem, salīdzinot šīs grupas uzņēmumus ar firmām, kuras pieder sievietēm. Līdzīga situācija 2012.gadā vērojama arī uzņēmumu kategorijā, kurā tiek nodarbināti 11 – 50 darbinieki. Arī šo uzņēmumu vidū sievietēm piederošie uzņēmumi strādājuši sekmīgāk nekā abu dzimumu pārstāvjiem piederošās kompānijas, taču tie nav varējuši pārspēt vīriešiem piederošos uzņēmumus, kuru vidējā peļņa 2012.gadā bijusi 1,726 tūkst.Ls.

Līdzīgi kā abās uzņēmumu grupās, kurās tiek nodarbināti līdz 50 darbiniekiem, ir arī vidējie rādītāji pēdējos trīs gados. Lursoft apkopotie dati parāda, ka ik gadu vissekmīgākos rezultātus uzrāda stiprā dzimuma pārstāvjiem piederošie uzņēmumi, kamēr uzņēmumi, kuru kapitāldaļu turētājas ir tikai daiļā dzimuma pārstāves, paliek otrajā vietā, trešajā vietā atstājot uzņēmumus, kuri pieder abu dzimumu pārstāvjiem.

Jānorāda, ka visizteiktākās atšķirības vērojamas uzņēmumu grupā, kurā tiek nodarbināti no 11 – 50 darbiniekiem, jo kopš 2010.gada uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir abu dzimumu pārstāvji, strādā ar zaudējumiem, kamēr sievietēm piederošie uzņēmumi pēc tam, kad 2010.gadā vidējie zaudējumi veidoja 10 latus, ir pakāpeniski audzējuši peļņu un aizpagājušajā gadā tā sasniegusi vidēji 200 latus uz vienu uzņēmumu. Šeit gan jāpiebilst, ka uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir tikai vīrieši, tajā pašā laikā 2012.gadā sasnieguši 1,726 tūkst.Ls lielu peļņu uz vienu uzņēmumu.

Īpaši jāizceļ sievietēm piederošie uzņēmumi, kuri nodarbina no 51 līdz 200 darbiniekiem. Lursoft pētījuma dati parāda, ka 2012.gadā tieši daiļā dzimuma pārtāvēm piederošie uzņēmumu šajā lieluma grupā spējuši uzrādīt vislielāko vidējo peļņu. 2012.gadā dāmām piederošie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 51 līdz 200 gadu noslēguši ar vidēji 25,694 tūkst.Ls peļņu, kamēr vīriešiem piederošo uzņēmumu vidējā peļņa bijusi 3,5 reizes mazāka.

Jānorāda gan, ka tik izteikta peļņas starpība uzņēmumu grupā, kurā tiek nodarbināti no 51 līdz 200 darbiniekiem, pēdējo trīs gadu periodā redzama pirmo reizi. 2011.gadā teju divas reizes lielāku peļņu nekā sievietēm piederošie uzņēmumi uzrādījušas kompānijas, kuru kapitāldaļu turētāji ir vīrieši, savukārt 2010.gadā daiļā dzimuma pārstāvju uzņēmumi strādājuši ar 35,53% lielāku vidējo peļņu nekā vīriešiem piederošās firmas. Lursoft arī secinājis, ka gan 2010., gan 2011.gadā abiem dzimumiem kopīgi piederošie uzņēmumi strādājuši mazāk sekmīgi, 2010.gadā gūstot 2,028 tūkst.Ls, bet 2011.gadā – 1,533 tūkst.Ls zaudējumus.