Mārupes novadā reģistrētas jau 567 mazkapitāla SIA

Rīga 21.09.2013.

Citu reģionu vidū Mārupes novads vienmēr izcēlies ar augstu jaunreģistrēto un salīdzinoši zemu likvidēto uzņēmumu skaitu. Kā rāda Lursoft dati, pēdējos desmit gados Mārupes novadā reģistrēto uzņēmumu dinamika uzskatāmi attēlojusi kopējo noskaņojumu Latvijas ekonomikā. Sākoties ekonomikas augšupejai, pieaudzis jauno uzņēmumu skaits, savukārt, iestājoties krīzes periodam, uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki un arī apdomīgāk dibinājuši jaunus uzņēmumus.

Pēdējo desmit gadu periodā vislielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Mārupes novadā fiksēts 2011.gadā, tad tas sasniedzis 317 jaunus uzņēmumus. Vien jāpiebilst, ka tas ir arī augstākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laikiem.

Maz ticams, ka 2013.gada rādītāji pārsniegs 2011.gada rekordu, jo līdz 14.augustam novadā reģistrēti 170 jauni uzņēmumi un gada beigās tas, visticamāk, pietuvosies aizvadītā gada līmenim. Savu pienesumu kopējai novada ekonomikai noteikti devusi arī iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA. Pēc Lursoft pētījuma datiem, šo gadu laikā novadā kopumā reģistrētas 567 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, no kurām likvidētas 7. Šogad kopējam komersantu skaitam Mārupes novadā piepulcējušās jau 97 SIA ar samazinātu pamatkapitālu.

Tikpat izteikti mainīga kā jaunu uzņēmumu reģistrācijas tendence pēdējos gados bijusi situācija arī ar likvidētajiem uzņēmumiem. Visievērojamākais likvidēto uzņēmumu skaits reģistrēts 2007.gadā, kad savu darbību izbeiguši kopumā 57 uzņēmumi. Tiesa, tas gan ir ne tik daudz saistīts ar uzņēmēju neveiksmēm, kā ar Komerclikumu, kas noteica visu sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību pārreģistrāciju. To uzņēmumu, kuri pārreģistrāciju savlaicīgi neveica, darbība tika apturēta. Šis arī bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ 2007.gadā valstī kopumā un Mārupes novadā tai skaitā bijis salīdzinoši augsts likvidēto uzņēmumu skaits.

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Mārupes novadā:

1. uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos;
2. sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
3. dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
4. konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās;
5. kravu pārvadājumi pa autoceļiem.

Vidējais apgrozījums vēl nav atgriezies pirmskrīzes līmenī

Lursoft, analizējot Mārupes novadā reģistrēto uzņēmumu vidējo apgrozījumu (mediānu) pēdējos piecos gados, secinājis, ka 2009.gadā uzņēmumiem nācies piedzīvot strauju kritumu, pēc kura tie tā arī līdz šim vēl nav atguvušies.

Kā redzams Lursoft apkopotajos rezultātos, 2008.gadā vidējais apgrozījums uz vienu novadā reģistrēto uzņēmumu bijis 36,655 tūkst.Ls, savukārt jau nākamajā gadā tas nokrities līdz 18,775 tūkst.Ls, kas ir kritums par vairāk nekā 48%. Turpmākajos gados apgrozījumam ir bijusi tendence samazināties vēl par dažiem procentiem, un zemāko līmeni tas sasniedzis 2011.gadā, kad noslīdējis līdz 15,392 tūkst.Ls uz vienu uzņēmumu. Pērn vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu novadā veidojis 17,380 tūkst.Ls, kas ir par 12% vairāk nekā 2011.gadā.

Ekonomisko krīzi valstī vislabāk raksturo uzņēmumu finanšu rādītāji. Tā, piemēram, 2008.gadā vidējie zaudējumi uz vienu Mārupes novadā esošo uzņēmumu veidojuši 62 latus, savukārt jau 2009.gadā, kad visiem valstī strādājošajiem uzņēmumiem nācās pārskatīt savus izdevumus, lai ciešāk savilktu jostas, zaudējumi pieauguši jau līdz 415 latiem uz vienu uzņēmumu. Šeit gan jāsaka, ka 2010.gadā Mārupes uzņēmumiem jau izdevies lielāko krīzi pārvarēt un, pēc Lursoft datiem vidēji katrs novada uzņēmums strādājis ar 26 latu lieliem zaudējumiem, neskatoties uz to, ka vidējais uzņēmumu apgrozījums turpinājis kristies. Pēdējos divus gadus Mārupes novadā reģistrētie uzņēmumi gadus noslēguši ar neitrālu rādītāju, t.i., vidēji katrs uzņēmums nopelnījis 0Ls pēc nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka šāda strauja peļņas/zaudējumu rādītāju uzlabošanās norāda, ka Mārupē esošie uzņēmumi patlaban ir izvēlējušies veiksmīgu attīstības taktiku un jau nākamos gadus tiem izdosies noslēgt ar peļņu.

Novada lielākā uzņēmuma pēc apgrozījuma vietu pērn saglabājis Air Baltic Corporation

2012.gadā, gluži tāpat kā citus iepriekšējos gadus, no visiem Mārupes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem vislielāko apgrozījumu uzrādījusi AS Air Baltic Corporation. Pērn lidsabiedrība apgrozījusi 194,710 milj.Ls, kas gan ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr, neskatoties uz ievērojamo apgrozījumu, uzņēmums turpinājis strādāt ar zaudējumiem. Aizvadītajā gadā tie veidojuši 21,841 milj.Ls.

Pakāpjoties no 8.pozīcijas 2011.gadā, pērn starp Mārupes novada TOP 5 lielākajiem pelnītājiem iekļuvis pārvadājumu jomā strādājošais SIA Kreiss. 2012.gadā SIA Kreiss apgrozījums palielinājies līdz 48,730 milj.Ls, kas, salīdzinājumā ar 2011.gadu, ir pieaugums par 63,97%. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,815 milj.Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas. 1994.gadā dibinātais uzņēmums vienādās daļās pieder Andrejam Kuzņecovam un Sergejam Zaļizko.

Aizvadītajā gadā trešo lielāko apgrozījumu starp visiem Mārupes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem uzrādījis pirms divdesmit gadiem dibinātais SIA Gulfstream Oil, kurš pērn, nodarbinot vien 26 darbiniekus, spējis panākt 42,759 milj.Ls apgrozījumu un 531,688 tūkst.Ls lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Tāpat kā 2011.gadā, arī pērn Mārupes novada lielāko pelnītāju sarakstā iekļuvis SIA Smartlynx Airlines un VAS Latvijas Pasts. SIA Smartlynx Airlines, kas sākotnēji bijis pazīstams ar nosaukumu SIA LATČARTER, 2012.gadā strādājis ar 40,858 milj.Ls apgrozījumu un 259,607 tūkst.Ls peļņu, savukārt VAS Latvijas Pasts 2012.gadā audzējis apgrozījumu par 3,43%, palielinot to līdz 37,991 milj.Ls, gadu noslēdzot ar 3,406 milj.Ls peļņu pēc nodokļiem.

Mārupes novadā mājvietu raduši vieni no lielākajiem darba devējiem valstī

Mārupes novadā savu mājvietu raduši vairāki uzņēmumi, kuri pēc nodarbināto darbinieku skaita ierindojas starp Latvijas lielākajiem darba devējiem. Pērn visvairāk cilvēku nodarbinājis VAS Latvijas Pasts, kurā strādājuši 4 413 cilvēki, aiz tā seko AS Air Baltic Corporation un SIA Kreiss ar 1 154 darbiniekiem . Lursoft pētījuma rezultāti gan liecina, ka pēdējos gados vidējais Mārupes novada uzņēmumos nodarbināto cilvēku skaits palicis nemainīgs, proti, vidēji vienā uzņēmumā tiek nodarbināti 2 strādājošie.

Lielākie darba devēji novadā:

• VAS Latvijas Pasts – 4 413 darbinieki;
• AS Air Baltic Corporation – 1 154 darbinieki;
• SIA Kreiss – 1 154 darbinieki;
• VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 1 088 darbinieki;
• SIA ALFOR – 813 darbinieki.

Vislielākās investīcijas ieguldījuši nīderlandieši

Analizējot ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa novadiem un pilsētām, redzams, ka Mārupes novada uzņēmumi ir ierindojušies sestajā vietā pēc ieguldīto investīciju apjoma. Proti, kopumā kopš 1991.gada ārvalstnieki novada uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši 68,533 milj.Ls, iepaliekot vien Rīgai, Ventspilij, Ķekavas, Priekuļu un Olaines novadiem.

Pavisam novadā esošajos uzņēmumos tiešās investīcijas kopš 1991.gada ieguldījis 381 ārvalstu investors no 45 dažādām valstīm.

Vislielākais investoru skaits, kopumā 66, nācis no Krievijas. Kaimiņzemes pārstāvji Mārupes novada uzņēmumos ieguldījuši 1,597 milj.Ls, savukārt uzkrāto investīciju apjoma ziņā pirmajā vietā ierindojusies Nīderlande. Nīderlandes investori novada uzņēmumos investējuši 16,698 milj.Ls. Uzkrāto investīciju apjoma ziņā otrajā vietā ierindojusies Austrija ar 10,553 milj.Ls, trešajā vietā atstājot Kipru ar 10,314 milj.Ls.

Izpētot padziļināti Nīderlandes investorus, redzams, ka vislielākos līdzekļus, proti, 9,975 milj.Ls ieguldījis PRECIS (1789) B.V., investējot tos British American Tobacco Latvia. Otrs lielākais Nīderlandes investors, proti, Fortum Holding B.V. 5,029 milj.Ls vērtās investīcijas ieguldījis Mārupes novada uzņēmumā Fortum Latvija.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka Mārupes novada uzņēmumi piesaistījuši arī investoru uzmanību no tādām valstīm, kā Izraēla, Dominikāna, Kazahstāna, Jaunzēlande, Armēnija u.c.

Papildus informācija:

Statistika par uzņēmējdarbību Mārupes novadā

Ārvalstu tiešās investīcijas Mārupes novadā reģistrētajos uzņēmumos

 

* dati uz 14.08.2013.